Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 11.septembrī

Krievijas armija nav kļuvusi vājāka un ir pilnīgi citādāka nekā pirms četriem ar pusi gadiem, vakar Rīgas konferences atklāšanā uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš akcentēja, ka Krievijas militāros spēkus nedrīkst novērtēt par zemu tikai tāpēc, ka karš valstij rada ekonomiskās izmaksas un Krievijas sabiedrība arvien vairāk sāk apzināties, ko tas nozīmē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Valsts prezidents saskata vairākas pozitīvas pārmaiņas, piemēram, Ukraina ir spējusi izturēt spiedienu, dot prettriecienus un likt arī Krievijas sabiedrībai izjust daļu kara radīto izmaksu. Rinkēvičs uzsvēra, ka militāro tehnoloģiju jomā notiek nepārtraukta sacensība - attīstās dronu karadarbība, pretdronu aizsardzība, ballistiskās raķetes un to pārtveršanas sistēmas. Viņaprāt, lai gan Ukraina šajā jomā ir panākusi ievērojamu progresu, līdzīga tehnoloģiskā attīstība notiek arī Krievijā. Valsts prezidents ir pārliecināts, ka Ukrainas sabiedrībai un politiskajai vadībai ir griba turpināt cīņu, tomēr Ukrainai joprojām vajadzīgs visaptverošs politisks, morāls un praktisks atbalsts.

Vakar Latvijas Universitātē atklāts Latvijas Kvantu izcilības un kompetenču centrs. Tā ir jauna, valsts mēroga struktūrvienība ar mērķi stiprināt kvantu zinātnes un tehnoloģiju attīstību Latvijā. Centrs apvienos un atbalstīs gan universitātes pētniekus, gan citu Latvijas universitāšu un zinātnisko institūtu speciālistus, veidojot vienotu nacionālo kvantu ekosistēmu. Centra galvenais uzdevums ir īstenot Latvijas kvantu stratēģiju, stiprinot vietējo kvantu kopienu, veicinot starpdisciplināru sadarbību, atbalstot publisko sektoru un radot platformu jaunu starptautisku partnerību veidošanai.

Taisnīgākā atalgojuma maksātāji Latvijā šogad, tāpat kā 2025. gadā, lielo uzņēmumu grupā ir "Accenture" Latvijas filiāle, bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Linde Gas", liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais jaunākais pētījums.  Tāpat pētījumā noskaidrota dzīvei nepieciešamā alga - vienam pieaugušajam Rīgā šogad sasniegusi tūkstoš 697 eiro, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn, bet reģionos – tūkstoš 477 eiro, gada laikā pieaugot par 1,5%. Ģimenē ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem Rīgā katram pieaugušajam nepieciešamā alga ir 2 tūkstoši 406 eiro, bet reģionos  - tūkstoš 477 eiro.

Eiropas Centrālā banka nolēmusi palielināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Bankas padomes sēdē Frankfurtē nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks palielināta līdz 2,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību bankas padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību. Galveno refinansēšanas operāciju likme paaugstināta līdz 2,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,90%. Jaunās likmes stāsies spēkā 16. septembrī.

2026. gada pavasarī Lielbritānija, Norvēģija un ASV izjaukušas Krievijas operāciju Arktikā Špicbergenas rajonā, kuras laikā dziļūdens aparāti izmēģināja jaunu tehnoloģiju, lai nemanāmi iznīcinātu zemūdens kabeļus, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz divām Rietumu amatpersonām. Saskaņā ar aģentūras datiem operāciju veica Krievijas Aizsardzības ministrijas Dziļūdens pētījumu galvenā pārvalde. Krievijas dziļūdens aparāti imitēja tehnoloģijas izmantošanu, kuru konflikta gadījumā varētu izmantot, lai sabojātu kritiski svarīgu zemūdens infrastruktūru tādā veidā, kas apgrūtinātu vainīgā noteikšanu. Krievijas kuģi izsekoja Lielbritānijas, Norvēģijas un ASV spēkus. Kādā brīdī sabiedrotie ar tiem jūrā iesaistījās konfrontācijā, un Krievijas puse nespēja pabeigt mācības un pameta rajonu. Reāla kabeļu bojāšana nenotika.

Turpinām ziņas

Pēc augusta vētras Veselības ministrija plāno noteikt, ka slimnīcām jāspēj vismaz 72 stundas nodrošināt darbu elektroapgādes pārrāvuma gadījumā. Vētras laikā par problēmām saistībā ar elektroenerģiju, sakariem un citiem traucējumiem ziņoja 33 ārstniecības iestādes. Visilgākais pārrāvums bijis Preiļu slimnīcā, kur darbs ar ģeneratoru noritēja 47 stundas, bet otrs ilgākais - Aknīstes slimnīcā, kur ģenerators darbojās 44 stundas un 20 minūtes. Kopumā četras iestādes Preiļos, Aknīstē, Ludzā un Krāslavā darbojās ar ģeneratoru vismaz 28 stundas. Visās iestādēs esot bijuši ģeneratori un pietiekami daudz degvielas. Slimnīcu izdevumi par ģeneratoru darbināšanai izmantoto degvielu bija aptuveni 6 tūkstoši 200 eiro, un veselības ministrija plāno pieprasīt šo finansējumu, lai kompensētu iztērēto degvielu. Savukārt slimnīcu infrastruktūrai vētras laikā nodarīti aptuveni 60 tūkstoši eiro lieli zaudējumi.

Programmā "Piens un augļi skolai" 2026./2027. mācību gadā par 370 tūkstoši eiro ir palielināts publiskais finansējums produktu piegādei un izdalei izglītojamajiem. Programmai šajā mācību gadā kopumā pieejami 4,58 miljoni eiro - 1,63 miljoni eiro augļu un dārzeņu piegādei un izdalei un 2,95 miljoni eiro piena produktu piegādei un izdalei.  Tāpat noteiktas arī atbalsta likmes medus degustāciju nodrošināšanai vienam izglītojamajam. Atbalsta likme medus degustācijas nodrošināšanai ir atkarīga no skolēnu skaita izglītības iestādē. 

Un vēl

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 16. līdz 20. septembrim notiks ikgadējā "Lielā sēņu izstāde". Tās Rīgā notiek vairāk nekā simts gadus. Kā vēsta periodika, pirmā sēņu izstāde notika Rīgas pilsētas ģimnāzijā, tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 1918. gada 1. septembrī, un tās iniciators bija ornitologs un mikologs, Rīgas Dabaspētnieku biedrības konservators, vairāku Rīgas vācu skolu skolotājs, publikāciju un sēņu akvareļu autors Ferdinands Erdmans Štolls. Savukārt Dabas muzeja telpās sēņu izstādes norisinās 75 gadus, kopš 1951. gada. Lai arī bijuši izstāžu pārtraukumi, norises vietas un organizatoru nosaukumi gadu gaitā mainījušies vairākkārt, sēņu izstāde joprojām ir gaidīts notikums galvaspilsētā. Sēņu izstādes galvenais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas plašāku sugu daudzveidību, lai interesenti varētu pārliecināties par savām zināšanām. 

Valdība patlaban nav lēmusi par iespējamu valsts līdzdalību "airBaltic" starpfinansējuma piesaistē, vakar pēc ārkārtas valdības sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš uzsvēra, ka ceturtdien valdība pieņēma zināšanai "airBaltic" finanšu stabilizācijas procesa attīstību un, visticamāk, tuvākajā laikā būs vairākas šādas Ministru kabineta sēdes, jo ministri ir ieinteresēti sekot līdzi situācijas attīstībai un procesam. Savukārt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs žurnālistiem sacīja, ka starpfinansējuma summa no sākotnēji biznesa plānā pieminētajiem 225 miljoniem eiro palielinājusies līdz 257 miljoniem eiro, tomēr sīkāk finansējuma pieauguma iemeslus viņš nekomentēja.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra no 20. līdz 28. septembrim organizēs Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misiju uz ASV. Galvenie biznesa pasākumi notiks Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizītes laikā. Programma aptvers Ņujorku, Losandželosu un Sandjego, un tajā galveno uzmanību pievērsīs aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģijām, biomedicīnai, farmācijai, jaunuzņēmumiem un filmu industrijai. Tirdzniecības misijas mērķis ir palīdzēt Latvijas uzņēmumiem veidot jaunus kontaktus ar potenciālajiem klientiem, partneriem un investoriem.

Latvija un Īrija ir parakstījušas nodomu memorandu par sadarbību Ukrainas Černihivas apgabala atjaunošanā. Īrija jau piešķīrusi 400 tūkstoši eiro Latvijas īstenotajam projektam, kura laikā Černihivas apgabalā veido un aprīko noturības centrus psihosociālās palīdzības sniegšanai sievietēm un bērniem. Jaunais nodoma apliecinājums paredz vēl 600 tūkstoši eiro noturības centru projektam un 200 tūkstoši eiro Černihivas psihoneiroloģiskās slimnīcas atjaunošanai. 

Eiropai nākamajās desmitgadēs ir jākļūst par vienu no vadošajām kosmosa lielvarām, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš ir namatēvs Parīzē notiekošajam Starptautiskajam kosmosa samitam. Makrons atzina, ka Eiropa pašlaik atpaliek no ASV un Ķīnas, tāpēc viņš mudināja rīkoties, lai tas mainītos. Eiropai ir jābūt starp pasaules vadošajiem spēlētājiem, jo īpaši komunikāciju un mākslīgā intelekta jomā, uzskata Makrons. Viņš norāda, ka Eiropas kosmosa programmas mērķim vajadzētu būt pašu radīta kosmosa kuģa izmantošana, lai nosūtītu izplatījumā eiropiešu astronautus. Makrons cer, ka tas notiks ne vēlāk kā 2036. gadā.

Cilvēki, kuri pašlaik attīsta vadošās mākslīgā intelekta tehnoloģijas, godīgi tic, ka līdz šīs desmitgades beigām tās varētu iznīcināt cilvēci. Tā norāda Džeikobs Koksons, kurš pēdējos gados ir strādājis abās lielākajās ASV kompānijās, kas izstrādā mākslīgā intelekta modeļus – vispirms "Open AI" un tad "Anthropic".  Atstājot darbu "Anthropic", Koksons sacīja – mākslīgā intelekta modeļu izstrādātāji spēlējās ar mūsu visu dzīvību. Lai arī pašlaik vēl nepastāv tāds modelis, kas varētu pats mācīties un kļūt gudrāks par cilvēkiem, gada laikā tas varētu tapt. Intervijā ASV televīzijas kanālam "FOX News" Koksons mudināja likumdevējus radīt noteikumus, kas palēninātu mākslīgā intelekta attīstības tempus un padarītu šo procesu atbildīgāku. 

Turpinām ziņas

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2025" apbalvošanas ceremonijā vakar nominācijā "Inženierbūve" pirmo vietu ieguva Jēkabpils pilsētas aizsargdambis. Nominācijā "Koka būve" otrā vieta - Krustpils baznīcas jumta seguma nomaiņai.  Skates finālam žūrija bija izvirzījusi 40 būves. Arī šogad tiek gatavota gadagrāmata, kurā būs apkopota informācija par visām šogad skatei pieteiktajām būvēm.

Šo mācību gadu Jēkabpils novada izglītības iestādēs uzsākuši kopumā 5 tūkstoši 829 bērni un jaunieši. No tiem 4 tūkstoši 101 izglītojas vispārējās izglītības programmās, savukārt tūkstoš 728 bērni apmeklē pirmsskolas izglītības programmas. Vispārējās izglītības iestādēs mācības 1. septembrī uzsācis 4 tūkstoši 101 skolēns. Lielākais skolēnu skaits ir Jēkabpils 2. vidusskolā, kur mācās tūkstoš 439 skolēni, Jēkabpils 3. vidusskolā - 649 skolēni, bet Jēkabpils Valsts ģimnāzijā – 480 skolēni. Šogad Jēkabpils novada skolās 1. klasē mācības uzsākuši 364 skolēni. Visvairāk pirmklasnieku ir Jēkabpils 2. vidusskolā – 157, Jēkabpils 3. vidusskolā – 60 un Aknīstes vidusskolā – 27. Jēkabpils novada bērnudārzos šajā mācību gadā pirmsskolas izglītību apgūst tūkstoš 728 bērni. 

Un vēl

Augusts bija meteoroloģisko novērojumu vēsturē karstākais mēnesis, kāds bijis pasaulē. Tā liecina vakar publicētie Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra uzturētā "Copernicus" klimatu pārmaiņu pakalpojuma dati. Turklāt nepieredzēti augstas temperatūras fiksētas pasaules okeānos. "Copernicus" dati liecina, ka augustā vidējā gaisa temperatūra pasaulē bija 16,96 grādi pēc Celsija. Centra pārstāve Samanta Bērdžesa komentārā aģentūrai AFP uzsver – cilvēce nav piedzīvojusi tik karstus laika apstākļus vismaz pēdējo 100 tūkstoši gadu laikā. "Copernicus" dati arī liecina, ka augustā noslēgusies Rietumeiropas vēsturē siltākā vasara, kas pārspēj pirms 23 gadiem uzstādīto rekordu. Zinātnieki norāda, ka cilvēku rīcība – galvenokārt ogļu, naftas un gāzes dedzināšana – ir sasildījusi planētu par apmēram 1,4 grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu. 

Līdz šim pilnībā īstenoti ir 16 no 61 valdības ministru prioritārā darba, tomēr Ministru prezidents Andris Kulbergs sagaida, ka līdz oktobra sākumam būs īstenota lielākā daļa no tiem. Valdības vadītājs atzīmē, ka viens no šīs valdības četriem prioritārajiem darbiem bija vēlēšanu sistēmas sakārtošana, kas lielā mērā ir izdarīts. Premjers atgādināja, ka pie šī jautājuma strādāja ļoti daudz iesaistīto - AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, SIA "Latvijas mobilais telefons", SIA "Tet" un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Nepaveikto darbu vidū ir arī viens no Veselības ministrijas nozīmīgajiem darbiem - vienotā pieraksta pie ārstiem izveide, kā arī ir aizkavējies lidsabiedrības "airBaltic" tālākās attīstības jautājums. Kulbergs atzīmē, ka daļa no izpildāmo darbu termiņiem ir objektīvi pagarināti, tomēr tas nenozīmējot, ka darbi netiks paveikti. 

Gatavojoties Latvijas proklamēšanas 108. gadadienai, vispārējās un speciālās izglītības iestāžu 5. līdz 12. klašu skolēni, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi līdz 11. oktobrim aicināti piedalīties konkursā, kurā jāsagatavo rakstiska uzruna iedzīvotājiem 18. novembra svētkos, iztēlojoties sevi Valsts prezidenta amatā. Konkurss notiks trīs apakšgrupās: 5. līdz 6. klašu, 7. līdz 9. klašu un 10. līdz 12. klašu skolēniem un profesionālās vidējās izglītības programmu audzēkņiem. Katras apakšgrupas pirmās vietas ieguvējam būs iespēja nolasīt savu uzrunu Latvijas proklamēšanas 108. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī 18. novembrī.

Latvijas, Lietuvas un Ukrainas tieslietu ministri parakstīs sadarbības memorandu. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns devies darba vizītē uz Ukrainu, kur viņam paredzēta tikšanās ar Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maslovu, lai pārrunātu abu valstu turpmāko sadarbību, Darba vizītes laikā paredzēta arī tikšanās ar Ukrainas Augstākās Radas Juridiskās politikas komitejas pārstāvjiem, pārrunājot Ukrainas tiesiskās reformas, likumdošanas attīstību un Latvijas pieredzi ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

ASV šodien piemin 25. gadskārtu kopš islāma teroristu 11. septembra uzbrukuma Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centram. ASV prezidents Donalds Tramps apmeklēs piemiņas ceremoniju Pentagonā, kas bija viena no ēkām, kam uzbruka teroristi, ietriecoties tajās ar nolaupītām pasažieru lidmašīnām. Ņujorkā upuru radinieki pulcēsies, lai publiski nolasītu Pasaules tirdzniecības centrā bojāgājušo vārdus.

Jau ziņots, ka 2001. gada 11. septembrī islāma teroristiskā grupējuma "Al Qaeda" kaujinieki nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas. Divas no tām teroristi ietrieca Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņos, bet trešo Pentagonā, kur atrodas ASV Aizsardzības ministrija. Ceturtās lidmašīnas pasažieri pievārēja teroristus, un tā nogāzās Pensilvānijā. Kāds bija ceturtās lidmašīnas mērķis, tā arī nav noskaidrots. Šajā teroraktā gāja bojā gandrīz 3 tūkstoši cilvēku. Vēlāk daudzi cilvēki nomira no tā izraisītajām veselības problēmām. Arī viņiem būs veltīta atsevišķa piemiņas ceremonija, un Ņujorkā piektdien tiks ievēroti vairāki klusuma brīži.

Šī  gada pirmajā pusgadā patvēruma pieteikumu skaits Eiropas Savienībā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo piecu gadu laikā, turpinot lejupslīdes tendenci. Eiropas Savienība, kā arī Šveice un Norvēģija no janvāra līdz jūnijam saņēma 332 tūkstoši starptautiskās aizsardzības pieteikumus, kas ir par 17% mazāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā. Aģentūra šo samazinājumu saista ar politiskajām pārmaiņām Sīrijā, kas izraisījušas ievērojamu šīs valsts pilsoņu iesniegto pieteikumu skaita kritumu, kā arī ar ES pūlēm sadarboties ar izcelsmes un tranzītvalstīm. 

Turpinām ziņas

Iedzīvotāji Preiļu novadā iebilst slimnīcas pārveidei lokālā līmenī, ko jau nākamgad paredz slimnīcu tīkla reforma. Plānotajā modelī neatliekamās palīdzības brigādes pacientus vairs nevestu uz Preiļiem, bet gan uz tuvākām reģionālajām slimnīcām. Veselības ministrija izmaiņas pamato ar nelielo pacientu skaitu un augstajām izmaksām, savukārt iedzīvotāju padomes parakstījušas vēstuli ministrijām, lūdzot saglabāt medicīnas iestādi esošajā līmenī.  Pret pārmaiņām iebilst visas 15 Preiļu novada iedzīvotāju padomes. To pārstāvji vēstulē valsts amatpersonām uzsver pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos, bažas reģiona attīstību un reformas tiesiskumu.

Preiļu slimnīca ir otrā līmeņa ārstniecības iestāde, palīdzību nodrošinot aptuveni 30 tūkstošiem iedzīvotāju. Reformas plānā slimnīcā saglabās terapijas nodaļu, dienas stacionāru un ambulatoros pakalpojumus, taču būtiskākās pārmaiņas skars uzņemšanas nodaļu. Pēc slimnīcu tīkla reformas, pārejot uz trešo līmeni, pacientus smagākos gadījumos varētu nogādāt Daugavpils, Rēzeknes vai Jēkabpils slimnīcās, kas ir aptuveni stundas brauciena attālumā. Uzņemšanā joprojām varēs ierasties pašu spēkiem, taču stacionēti tiks tikai tie, kuru diagnoze atbilst slimnīcas terapijas profilam. Pērn Preiļu slimnīcā stacionēja tūkstoš 209 pacientus, no kuriem 329 atveda neatliekamās palīdzības dienests. Nakts stundās apkalpoti 62 cilvēki, un vairums no viņiem bija guvuši traumas.  Ņemot vērā dzemdību skaita samazinājums un to augstās izmaksas, slimnīcas vadība nolēmusi slēgt arī dzemdību nodaļu. 

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ Latvijā brīžiem gaidāms lietus, gaisa temperatūra daudz nemainīsies, prognozē sinoptiķi. Sestdien mākoņi daļēji klās debesis un vietām īslaicīgi līs, svētdien un pirmdien iespējams mākoņaināks un lietaināks laiks. Vējš pārsvarā būs lēns. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +8..+16 grādiem, naktī uz sestdienu termometra stabiņš vietām noslīdēs līdz +6 grādiem. Dienas laikā gaisa temperatūra pakāpsies līdz +15..+20 grādiem. Arī turpmākajās dienās debesis bieži aizklās mākoņi, kas daudzviet atnesīs lietu, spēcīgāki nokrišņi gaidāmi Kurzemē un Vidzemes rietumos. Valdošais būs lēns līdz mēreni stiprs dienvidu, dienvidrietumu vējš. Gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga kā iepriekš.

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem nākamajās četrās nedēļās gaisa temperatūra Latvijā galvenokārt gaidāma nedaudz augstāka par normu. Nokrišņu septembrī prognozēts vairāk nekā ierasts, savukārt oktobris varētu būt sausāks.