Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 10.septembrī

"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par augustā notikušo vētru izteiktās prognozes un brīdinājumi deva iespēju gan atbildīgajiem dienestiem, gan iedzīvotājiem sagatavoties kritiskajam brīdim un seku likvidācijai, uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Šonedēļ prezidents apmeklēja centru un iepazinās ar tā darbu klimata, meteoroloģijas, ģeoloģijas un gaisa kvalitātes jomās un darbu ar datu ieguvi un analīzi, kā arī novērtēja savlaicīgās prognozes un precīzos brīdinājumus pirms augusta izskaņā notikušās vētras. Valsts prezidents akcentē, ka centra speciālisti ar lielu precizitāti spēj prognozēt laikapstākļus un ļauj visiem atbilstoši gaidāmajām izmaiņām plānot savu rīcību. Rinkēviča ieskatā augusta vētra atgādināja, cik svarīgi ir ieklausīties sinoptiķu prognozēs, lai parūpētos par drošību.

Saistībā ar Saeimā iesniegto lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas  Republikas graudu ievešanas Latvijā, tai skaitā tranzītā caur Latviju, nekavējošu pārtraukšanu un  turpmāku nepieļaušanu”, Latvijas Stividorkompāniju asociācija aicina pirms lēmuma pieņemšanas izvērtēt tā faktiskās, ekonomiskās un tiesiskās sekas un pārrunāt tās ar nozari. Asociācija uzsver, ka Latvija šajā gadījumā ir tikai viens posms starptautiskā pārtikas piegādes ķēdē. Ja graudu tranzīts caur Latviju tiktu aizliegts, pastāv  augsts risks, ka par jau uzņemto saistību neizpildi pret Latvijas uzņēmumiem, tajā skaitā valsts  kapitālsabiedrībām, tiks izvirzītas prasības vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Asociācija aicina ņemt vērā Eiropas Savienības kopējo pieeju. Tās sankcijas nav vērstas pret starptautisko pārtikas un lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Krieviju un pārējo  pasauli. Arī nosakot būtiski paaugstinātus ES tarifus Krievijas un Baltkrievijas graudu importam,  tranzīts caur ES uz trešajām valstīm ir saglabāts, ņemot vērā globālās pārtikas drošības un pārtikas pieejamības apsvērumus.

Iedzīvotājiem aktīvāk jāizmanto veselības profilakses iespējas un rūpes par veselību nevajadzētu atlikt līdz brīdim, kad parādījušās sūdzības, trešdien veselības uzņēmumu rīkotajā diskusijā "Profilakses plaisa - cilvēka izvēle vai iespēju trūkums?" akcentēja speciālisti. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs atzina, ka vizītes pie ģimenes ārstiem ir ļoti pieprasītas, tomēr profilaktiskie pakalpojumi salīdzinoši reti ir galvenais apmeklējuma iemesls. Tāpēc jāizmanto katra iespēja, kad pacients ar kādu sūdzību ieradies ģimenes ārsta kabinetā, lai pārrunātu arī profilakses jautājumus. 

Igaunijas enerģētikas un vides ministrs Andress Suts paziņojis, ka nekandidēs nākamajās parlamenta vēlēšanās un tādēļ atstās ministra amatu. Līdz pilnvaru termiņa beigām Suts plāno strādāt parlamentā. Suts tika ievēlēts par Rīgikogu deputātu 2019. un 2023. gada vēlēšanās. 2021.-2022. gadā viņš bija uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministrs, kā arī 2022. gada vasarā pusotru mēnesi bija ārlietu ministra pienākumu izpildītājs. Enerģētikas un vides ministra amatā viņš ir kopš 2025. gada marta. Suts ir Reformu partijas biedrs kopš 2018. gada. Pirms politiskās karjeras viņš ilgu laiku strādāja Igaunijas Bankā, bet no 2001. līdz 2009. gadam ieņēma Igaunijas Bankas viceprezidenta amatu.

ANO Rezolūciju ar nosaukumu "Izlabot karti", ko ierosināja Togo un atbalstīja Āfrikas Savienības dalībvalstis, apstiprināja 164 valstis, arī Francija un Apvienotā Karaliste. Amerikas Savienotās Valstis bija vienīgā valsts, kas balsoja pret, bet sešas citas valstis atturējās. Merkatora projekcijas karte, ko plaši izmanto kopš 16. gadsimta, jau sen ir kritizēta par teritoriālo dimensiju sagrozīšanu. Tā attēlo Āfriku gandrīz vienādā platībā ar Grenlandi, lai gan patiesībā Āfrika ir 14 reizes lielāka. Kritiķi uzskata, ka šī vizuālā kropļošana mazina nozīmi, ekonomisko potenciālu un attīstības vajadzības tām valstīm, kas atrodas netālu no ekvatora. Cenšoties to labot, 2018. gadā kartogrāfu grupa izstrādāja vienādas platības projekciju ar nosaukumu “Vienlīdzīga Zeme”. Februārī visas 54 Āfrikas Savienības dalībvalstis pieņēma šo projekciju, norādot, ka tā precīzāk attēlo visu kontinentu, īpaši Āfrikas, izmērus.

Turpinām ziņas

19. un 20. septembrī Madonas novada Pārstegumkalnā notiekošajā laikmetīgās mākslas festivālā "Optižūns" darbosies niedrotāji. Apmeklētājiem būs iespēja gan izmēģināt roku niedru pīšanā, vīšanā, siešanā un citās rokdarbu tehnikās, gan arī izzināt stāstus par barības vielu apritēm dabā un kā tās saista Latvijas iekšzemes ūdens ekosistēmu veselību ar Baltijas jūru un tālākiem ūdeņiem. Pasākumā Pārsteigumkalnā līdzdalības mākslas iniciatīvas "Niedrotāji" komanda rīkos niedru objektu veidošanas darbnīcas, kurās  izmantos Kāla ezerā ievāktas niedres. Divu dienu laikā ikvienam būs iespējams apgūt tehnikas, kā niedres apstrādāt un izmantot, un uzzināt vairāk par Latvijas iekšzemes ūdeņiem.

Vakar Ilūkstē norisinājās mācības "Pilskalns", lai pilnveidotu izpratni par atbildības sadali un praktisko rīcību militāra apdraudējuma gadījumā. Kopīgajās mācībās piedalījās Zemessardzes 34. kājnieku bataljons un Daugavpils un Augšdaugavas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas. Sadarbības laikā galvenais uzsvars likts uz to, lai katrs iedzīvotājs un ikviena iestāde precīzi zinātu savu lomu un rīcību krīzes gadījumā. Mācību laikā  trenēta civilās aizsardzības komisijas pārvietošana uz rezerves darba vietu, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās, kā arī praktiski īstenots evakuācijas process. 

Un vēl

Tomāti satur slēptu komponentu, kas nav redzams ar neapbruņotu aci, raksta “SciTechDaily”. Zinātnieki atklājuši, ka fitons, ko augi izmanto likopēna sintezēšanai, ievērojami samazina taukaino aknu slimību pelēm. Šis atklājums varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc veselu tomātu pulveris dažreiz aizsargāja aknas efektīvāk nekā attīrīts likopēns atsevišķi. Lai pārbaudītu fitona iedarbību, zinātnieki sešus mēnešus baroja peles ar diētu, kas bagāta ar rafinētiem ogļhidrātiem. Šī diēta bija paredzēta, lai atdarinātu uztura paradumus, kas saistīti ar taukaino aknu slimību cilvēkiem. Izrādījās, ka pelēm, kurām tika ievadīts fitons, attīstījās ievērojami mazāk smaga taukainā aknu slimība, neskatoties uz to pašu neveselīgo uzturu. Ja turpmāki pētījumi apstiprinās atklājumus, cilvēku mudināšana patērēt vairāk fitonīniem bagātu augļu un dārzeņu varētu būt noderīga stratēģija vielmaiņas aknu slimības profilaksei vai tās progresēšanas palēnināšanai.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas organizētajā protesta akcijā, kas notiks 16. septembrī, varētu netikt izpildīti gandrīz 5 tūkstoši reģionālo autobusu reisu. Direkcijas pasažieru pārvietošanās dati liecina, ka vienas dienas protesta akcija, kuras laikā pārvadātāji nesniegs pakalpojumus reģionālajā autobusu maršrutu tīklā Latvijā, varētu ietekmēt līdz 100 tūkstoši pasažieru. Ņemot vērā, ka lielākā pasažieru daļa ikdienā dodas uz darbu, skolu, medicīnas iestādēm un citiem akūti nepieciešamiem galamērķiem, direkcija ir nosūtījusi vēstuli reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātājiem ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt plānotās protesta akcijas norises nepieciešamību, kas var atstāt nopietnu iespaidu uz pasažieru mobilitāti Latvijā, un nekavējoties sniegt precīzu informāciju direkcijai un pasažieriem par plānoto reisu neizpildes apmēriem.

Ceļu satiksmes drošības direkcija ir saņēmusi aptuveni 2 tūkstoši 500 ar kiberincidentu saistītus pieprasījumus par kompensācijām saistībā ar noplūdušajiem datiem. CSDD Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters skaidroja, summas, kas tiek pieprasītas, visbiežāk ir ap 10 tūkstoši eiro. Mālmeisters uzsvēra, ka kiberuzbrukuma izmeklēšana turpinās. Vienlaikus attiecībā uz kompensācijām, kas saistītas ar personas datu iegūšanu no CSDD informācijas tehnoloģiju sistēmas, noteicošais būs Datu valsts inspekcijas lēmums, ar kuru tiktu konstatēta uzņēmuma atbildība par Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību neievērošanu.

Bērnu slimnīcas fonds un "Rimi" līdz 23. septembrim aicina ziedot, lai Ukrainas bērniem arī turpmāk Latvijā būtu pieejamas psihoemocionālā atbalsta nometnes, teikts fonda izplatītajā paziņojumā. Viena desmit dienu nometne izmaksā aptuveni 35 tūkstoši eiro. Izmaksās ietilpst ceļš, naktsmītnes, ēdināšana, nodarbības un citas aktivitātes. Līdz 23. septembrim ziedot nometņu organizēšanai iespējams visos "Rimi" veikalos pie kasēm.

Eiropas Savienības tiesa vakar noraidīja Krievijas miljardiera Romāna Abramoviča trešo mēģinājumu atcelt viņam saistībā ar karu Ukrainā noteiktās sankcijas.  Kopš Krievijas sāktā kara Eiropas Savienība noteikusi sankcijas jau gandrīz 3 tūkstošiem cilvēku un uzņēmumu – iesaldēti vairāk nekā 28 miljardi eiro privātu līdzekļu. Vairāki simti no šajos sarakstos iekļautajiem mēģina tiesāties, lai izkļūtu no šī saraksta, bet ne vienmēr veiksmīgi. Ar Kremli cieši saistītais oligarhs tika iekļauts ES aktīvu iesaldēšanas un vīzu aizlieguma melnajā sarakstā 2022. gadā pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma kaimiņvalstī. ES Vispārējā tiesa noraidīja Abramoviča apgalvojumus, ka bloks viņu izmanto viņa publiskās atpazīstamības dēļ. Tiesa atzina, ka Abramovičs iekļauts sarakstā likumīgi.

Reaģējot uz migrācijas krīzi Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā, Eiropas Savienība  piešķīrusi Spānijai ārkārtas palīdzības līdzekļus 115 miljonus eiro robežas stiprināšanai un robežpārkāpēju atgriešanās atbalstam, trešdien pavēstīja Eiropas Komisijas viceprezidente Henna Virkunena. Eiropas komisija norādīja, ka līdzekļus novirzīs pasākumiem, lai uzlabotu robežuzraudzību, robežu aizsardzību un ar drošību saistīto infrastruktūru.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada dome atļāva SIA “Norbuss” uzstādīt un ekspluatēt nebīstamu plastmasas atkritumu pirolīzes iekārtu Pļaviņās, Dolomīta ielā 6. Aizkraukles novada pašvaldībā saņemts SIA “Norbuss” iesniegums ar lūgumu pieņemt lēmumu par jaunas atkritumu apsaimniekošanas vietas izveidi. Iesniegumā minēts, ka plānotā nebīstamo plastmasas atkritumu pirolīzes iekārtas pārstrādes jauda nepārsniegs 10 tonnas dienā. Pirolīzes iekārtā plastmasas atkritumi tiek karsēti augstā temperatūrā bezskābekļa vidē. Šajā termoķīmiskajā procesā plastmasa sadalās šķidrajā frakcijā jeb pirolīzes eļļā, gāzē un cietajā frakcijā.

Aizkraukles novada pašvaldībā saņemta Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vaira Kusiņa informācija, ka tiek mainīta vēlēšanu iecirkņu atrašanās vieta Aizkraukles pagastā un Jaunjelgavā. Aizkraukles novada vēlēšanu iecirkņa Nr. 270 atrašanās vieta no Aizkraukles bērnudārza “Saulīte” mainīta uz Aizkraukles pagasta Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru. Mainīta arī iecirkņa Nr. 271 atrašanās vieta no Jaunjelgavas vidusskolas uz apvienības pārvaldi Lāčplēša ielā 11. Tā kā mainās iecirkņu faktiskā atrašanās vieta, dome veica grozījumus Aizkraukles novada vēlēšanu iecirkņu sarakstā. Abos iecirkņos pieejamība vēlētājiem ratiņkrēslā nebūs nodrošināta.

Un vēl

Vakar astoņās novērojumu stacijās pārspēts 9. septembra siltuma rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +26..+27 grādiem, rekords labots Gulbenē, Jēkabpilī, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Skrīveros un Zosēnos, savukārt Jelgavas novērojumu stacijā ar +27,3 grādiem rekords ticis atkārtots. Jēkabpilī gaiss iesila līdz + 27 grādiem, šāda temperatūra Zīlānu novērošanas stacijā bija fiksēta pulksten piecos pēcpusdienā. Tie ir pirmie temperatūras rekordi, kas valstī pārspēti kopš 31. jūlija. Šogad kopumā labots 161 siltuma rekords, 123 no tiem - martā. Februārī reģistrēti 19 jauni aukstuma rekordi.  9. septembra nacionālais karstuma rekords ir +28,7 grādi 2019. gadā Bauskā, un tas palicis nepārspēts.

Dabasgāzes cena sasniegusi augstāko līmeni kopš 2022. gada beigām saistībā ar situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos. Nīderlandes biržā dabasgāzes cena palielinājusies par 1,22% līdz 79,11 eiro par megavatstundu. Konflikts starp ASV un Irānu attiecībā uz Hormuza šauruma kontroli pēdējā laikā ir saasinājies. ASV bruņotie spēki bojājuši piecus Irānas naftas tankkuģus un vienu nogremdējuši, tādējādi reaģējot uz Irānas uzbrukumiem Savienoto Valstu karakuģiem. Analītiķi norāda, ka gāzes cenu kāpumu šobrīd veicina bažas, ka sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no Persijas līča ieguves reģioniem varētu tikt neatgriezeniski bloķētas, jo nav pazīmju par Hormuza šauruma pastāvīgu atvēršanu.

Ar bāzes scenārijā paredzēto izaugsmes tempu Latvijas ekonomiku līdz 2035. gadam dubultot nav iespējams - ekonomikas dubultošanai nepieciešama vidēji 3,8% izaugsme gadā, kamēr bāzes scenārijs paredz vidēji 2,4% izaugsmi, vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Salmiņš. Viņš uzsvēra, ka ekonomikas dubultošana nav prognoze, bet gan izvēle par to, vai Latvija vēlas panākt straujāku ekonomikas izaugsmi. Savukārt bāzes scenārijs, pēc Salmiņa teiktā, ir gandrīz garantēts. Salmiņš norādīja, ka mērķa scenārija sasniegšanai nepieciešams būtiski palielināt gan investīcijas, gan eksportu. Salīdzinājumā ar bāzes scenāriju mērķa scenārijā līdz 2035. gadam pamatkapitāla veidošanai būtu nepieciešami par 35 miljardiem eiro vairāk, bet eksportam - par 90 miljardiem eiro vairāk. Kopumā desmit gadu laikā mērķa scenārija īstenošanai investīcijās būtu nepieciešami 175 miljardi eiro.

Atzīmējot Pasaules pašnāvību novēršanas dienu, Nacionālais psihiskās veselības centrs aicina iedzīvotājus pamanīt līdzcilvēku uzvedības pārmaiņas, nebaidīties jautāt par pašnāvības domām un palīdzēt krīzē nonākušajam saņemt profesionālu palīdzību. Pasaules pašnāvību novēršanas dienas šī gada aicinājums ir "Sāc sarunu". Ar saukli tiek aicināts mazināt klusēšanu, aizspriedumus un stigmu, kas sabiedrībā saistīta ar pašnāvību, to vietā veidojot atklātas, cieņpilnas un atbalstošas sarunas. Centrs mudina neignorēt gadījumus, kad cilvēks kļūst izteikti noslēgts, runā par bezcerību vai to, ka citiem būtu labāk bez viņa, atvadās, atdod sev nozīmīgas lietas, pēkšņi zaudē interesi par ierastajām nodarbēm vai pasaka, ka nevēlas dzīvot.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pašnāvībā pasaulē dzīvību zaudē vairāk nekā 720 tūkstoši cilvēku. Veselības ministrija informējusi, ka Latvijā pašnāvību skaits trīs gadu laikā samazinājies aptuveni par 11%. Lai gan pašnāvību rādītājs Latvijā joprojām pārsniedz Eiropas valstu vidējo līmeni, pēdējos gados tas ir samazinājies - no 266 gadījumiem 2023. gadā līdz 238 gadījumiem pērn.

Itālijas galvaspilsētā apmeklētāji kādā pazemes galerijā varēs iepazīties ar lielāko Senās Romas periodā radīto fresku un mozaīku. Mākslas darbus šeit atrada izrakumu laikā pagājušā gadsimta 90. gados.  Nesen restaurēto fresku "Apgleznotā pilsēta" un "Lielo mozaīku" atrada Trajāna pirtīs kādā pakalnā netālu no Kolizeja. Kompleksu izveidoja 109. gadā, šeit atradās arī dārzs, vietas sportam un kultūras aktivitātēm, kā arī bibliotēka. Speciālisti piecpadsmit metrus augsto mozaīku uz sienas salīdzina ar teātra dekorāciju, jo tajā redzamas kolonnas, arhitektoniski elementi un figūras četros dažādos līmeņos, bet apakšā ir pirms restaurācijas slēptais ostas attēls. Savukārt freska sniedz skatu uz pilsētu ar sienām un torņiem no lidojoša putna skatupunkta.

Turpinām ziņas

Rušona ezerā otrdien bija ieplūdusi ceļa būvē izmantotā bitumena emulsija, kas bija noplūdusi no specializētās ceļu būves tehnikas un daļēji nokļuvusi Rušona ezerā. Pēc informācijas saņemšanas Vides dienesta inspektori notikuma vietā konstatēja, ka no specializētās ceļu būves tehnikas noplūduši aptuveni 100-200 litri bitumena emulsijas. Daļa emulsijas bija nokļuvusi Rušona ezerā, kas atrodas aptuveni 45 metru attālumā no noplūdes vietas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pāri ezera kanālam uzstādīja absorbējošās bonas. Savukārt SIA "Valkas ceļi" darbinieki veica piesārņotās grunts un piekrastes augu mehānisku savākšanu. Vides dienestā norāda, ka ietekme uz Rušona ezera ūdens kvalitāti un ekosistēmu kopumā ir vērtējama kā nebūtiska.

Brīvdienās - 12. un 13. septembrī Jēkabpils novada SK “Pilskalni” trasē notiks Latvijas autokrosa čempionāta un kausa sezonas noslēdzošais posms, kas šogad solās būt īpaši aizraujošs. Pirms fināla titula liktenis ir izšķirts tikai vienā čempionāta klasē - Mini Bagiju 160 ccm klasē čempions ir Kristers Kuļikovskis no Baložiem. Latvijas autokrosa sezona tuvojas kulminācijai 12. un 13. septembrī Jēkabpilī, SK “Pilskalni” trasē tiks aizvadīts sezonas sestais un noslēdzošais Latvijas autokrosa čempionāta posms, pulcējot 116 sportistus.  Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Un vēl

No šodienas līdz 13. septembrim, Latvijas Nacionālajā dabas muzejā notiks izstāde "Dālijas 2026", kurā varēs apskatīt simtiem dāliju. Izstāde tapusi sadarbībā ar biedrību "Latvijas dālijas", Latvijas Universitātes Botānisko dārzu un Nacionālo botānisko dārzu. Šogad izstādes īpašais akcents būs jaunākās selekcionāru radītās dāliju šķirnes, kas plašākai publikai tiks prezentētas pirmo reizi.  Apmeklētāji varēs satikt dāliju audzēšanas un selekcijas ekspertus, uzdot interesējošos jautājumus un saņemt praktiskus padomus par dāliju audzēšanu, kopšanu, pārziemināšanu un piemērotāko šķirņu izvēli savam dārzam.

Latvijā šogad septiņos mēnešos no Krievijas un Baltkrievijas importēto preču kopējā vērtība salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu ir samazinājusies trīs reizes jeb par 89,7 miljoniem eiro un veidoja 43,8 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No Krievijas šogad septiņos mēnešos Latvijā ievestas preces 28,9 miljonu eiro vērtībā, kas ir 2,8 reizes jeb par 53,4 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gada septiņos mēnešos, bet no Baltkrievijas - 14,9 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums 3,4 reizes jeb par 36,3 miljoniem eiro. Vienlaikus uz Krieviju un Baltkrieviju 2026. gada septiņos mēnešos Latvija eksportējusi preces kopumā 688,2 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 9,6% jeb 60,1 miljonu eiro vairāk nekā pērnā gada septiņos mēnešos.

Latvijā mājsaimniecību tēriņi pārtikai pagājušajā gadā sasniedza vidēji 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu bija 151 eiro mēnesī. 
Pēdējo sešu gadu laikā mājsaimniecību tēriņi pārtikai ir kāpuši par 53,5%. Lielāko daļu no ikmēneša pārtikas izdevumiem Latvijas mājsaimniecības tērēja gaļai un gaļas produktiem, kā arī pienam un piena produktiem. Vecākā gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērēja lielāko daļu no ikdienas tēriņiem, bet mājsaimniecības ar bērniem - mazāko. 

Pasaules talkas tiešraide šoruden notiks no Latvijas. Pasaules talkas notikumi devīto reizi notiks 20. septembrī. Tie tiks atspoguļoti, izmantojot no Rīgas pārraidītu starptautisku tiešraidi. Latvija sadarbosies ar Igauniju, kur Tallinā darbosies globālais zvanu centrs, savukārt mediju centrs atradīsies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Rīgas domē atradīsies tiešraides centrs, un Rātslaukumā darbosies Pasaules talkas aktivitāšu centrs. Vairākus gadus Latvija ir saņēmusi Pasaules talku kustības balvu par augstāko talcinieku procentu iepretim iedzīvotāju skaitam valstī. Devītās Pasaules talkas mērķis ir mobilizēt 5% pasaules iedzīvotāju, lai tie rīkotos kopīgās mājvietas Zemes labā. 

Lietuva pašlaik neplāno aizliegt autobusu reisus uz Baltkrieviju un Krieviju, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Jurs Taminsks, atbildot uz opozīcijas deputāta Arvīda Anušauska ierosinājumu sekot Latvijas piemēram un šādu aizliegumu noteikt. Opozīcijā esošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" politiķis Anušausks aicināja Lietuvas valdību rīkoties, lai aizliegtu autobusu reisus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā tas plānots Latvijā. Tikmēr Lietuvas satiksmes ministrs uzsvēra, ka Lietuvas lēmumiem nevajadzētu balstīties uz iekšpolitisko priekšvēlēšanu situāciju Latvijā.

Iedzīvotāji Ziemeļvalstīs un Baltijā joprojām dzīvo ar viltus drošības sajūtu, šodien Rīgā notiekošajā Ziemeļvalstu noturības samitā pauda Ziemeļvalstu noturības organizācijas valdes loceklis Jānis Vanags. Šāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās iedzīvotāju aptaujas visās trijās Baltijas valstīs, kā arī Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Polijā. Aptaujā secināts, ka vairums iedzīvotāju gandrīz visās šajās valstīs, izņemot Lietuvu, nekad nav piedalījušies civilās aizsardzības vai krīžu pārvaldības mācībās. Lietuvā šādās mācībās kādreiz ir piedalījušies 60% Latvijas iedzīvotāju, kamēr pārējās valstīs šie rādītāji ir zemāki - Latvijā tie ir 40%, bet Igaunijā - 33%. Aptaujā arī secināts, ka gadījumā, ja šādas vienas dienas mācības bez maksas tiktu piedāvātas aptaujāto mājokļu tuvumā, šo iespēju visaktīvāk izmantotu Zviedrijas iedzīvotāji. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome šodien nolēma iecelt uz noteiktu laiku par Salas vidusskolas direktori Aelitu Bērziņu. Darbu Salas vidusskolā Aelita Bērziņa uzsāk no šodienas 10.septembra. Viņa direktores pienākumus veiks Sanitas Sirmovičas prombūtnes laikā. Kā būtiskākās prioritātes skolas vadībā Aelita Bērziņa uzsver: Nodrošināt kvalitatīvu un rezultatīvu mācību procesu, organizējot skolas darbu pedagoģiskā personāla trūkuma apstākļos, nodrošināt skolas un vecāku sadarbību izglītojamo izaugsmei, kā arī nodrošināt dalību Eiropas Sociālā fonda projektos.

Sestdien,  12. septembrī Jēkabpilī iedzīvotājiem būs iespēja veikt mamogrāfijas izmeklējumus dzīvesvietas tuvumā. Norises vieta: Jēkabpils Sporta centra teritorija, Brīvības iela 289 laikā no 12 līdz pieciem pēcpusdienā. SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” nodrošinās iespēju veikt: valsts apmaksātu krūts vēža skrīninga izmeklējumu Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstules saņēmējām – bez maksas; diagnostisko mamogrāfijas izmeklējumu ar ārsta nosūtījumu – pacienta iemaksa trīs eiro. Izmeklējumi tiek veikti tikai ar iepriekšēju pierakstu. Pierakstīšanās pa tālruni 65422419.

Un vēl

Šā gada jūnija, jūlija un augusta kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielākais kopš 2016. gada vasaras, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Valstī vidēji vasarā bija 288 milimetri nokrišņu jeb 129% no normas, sasniedzot augstāko rādītāju kopš 2016. gada, kad bija 312 milimetri nokrišņu, kā arī 13. augstāko rādītāju novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu šovasar bija Rēzeknē - 198,5 milimetri. Savukārt Bauskā, Kuldīgā un daudzviet Ziemeļkurzemē lietus daudzums pārsniedza 350 milimetru. Līdz ar jūniju Latvijā noslēdzās garš sausuma periods. Visvairāk lija vasaras vidū, un šā gada jūlijs kļuva par piekto mitrāko novērojumu vēsturē.