Bibliotēka šodien (Aktualitātes nr.23)

Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki šonedēļ kopā ar citiem kultūras nozares profesionāļiem devās akcijas Kultūra izdzīvo protesta gājienā. Nacionālās bibliotēkas vadība norāda, ka atsaukusies biedrības Laiks Kultūrai aicinājumam un iestājas par cienīgu atalgojumu kultūras profesionāļiem un pienācīgu finansējumu valsts kultūras institūcijām, aicinot politikas veidotājus uzņemties atbildību par nozares nākotni. Kultūra ir mūsu valodas, latviskās identitātes un nacionālas valsts pamats. Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa vērš uzmanību uz to, ka nacionālās kultūras mantojuma institūcijas ir valstiskuma pamatinfrastruktūra, nevis tikai kultūras pakalpojumu sniedzējas. Latvijas valsts šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos nevar atļauties vājināt institūcijas, kas nodrošina tās vēsturisko atmiņu un mantojuma saglabāšanu. Tās uzkrāj un saglabā pierādījumus, uz kuriem balstās mūsu izpratne par savu valsti. 

Latvijas Universitātes bibliotēkā Rīgā, Rūpniecības ielā, līdz nākamā gada 13. martam bez maksas apskatāma izstāde - Šis tiešām ir tas pēdīgs laiks: monstri, komētas un apokalipse. Tajā informē, ka izstādes galvenie eksponāti ir senās un retās grāmatas, kurās dažādu laikmetu autori centušies izprast un izskaidrot apkārtējo pasauli. Izstādē apskatāmi arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja eksponāti. Izstādes centrā ir Rīgas humānista Daniela Hermaņa darbs Baisais dzemdējums, kas glabājas universitātes bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkas Bibliotheca Rigensis krājumā. Bibliotēkā norāda, ka šī 1596. gadā Rīgā izdotā renesanses poēma par monstru un tā interpretāciju, visticamāk, ir vienīgais līdz mūsdienām saglabājies Livonijā radītais literārais darbs par šo tēmu. Tāpat izstādē būs apskatāmi nozīmīgi piecpadsmitā līdz astoņpadsmitā gadsimta iespieddarbi ar pārsteidzošām un pat mulsinošām ilustrācijām.

Latvijas nacionālajā bibliotēka aicina iepazīties ar  Tīnas Hārneskas romanu - Ļaudis, kas sēj sniegā. Tīnas Hārneskas debijas romāns - Ļaudis, kas sēj sniegā, ir lirisks, dziļš un arī mūsdienīgs vēstījums ar dažiem asprātīgiem pārsteigumiem, ko katram lasītājam vērts atklāt pašam. Iespējams, šis ir arī mīlestības romāns, kurā mīlestība izaug no piederības un sevis apzināšanās sēklām. Vairāk par Tīnas Hārneskas romānu  Ļaudis, kas sēj sniegā, lasiet Aijas Bremšmites apskatā, kas publicēts bobliotēkas portāla  - Literatūras ceļvedis novembra/decembra numurā. Aija Bremšmite ir bibliotekāre, literatūras apskatniece un Eiropas autoru dienas 2026 vēstnese. Ar romāna autori Tīnu Hārnesku būs iespēja tikties 28. novembrī četros pēcpusdienā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Korē. Dalība pasākumā ir bez maksas, 

Novembra sākumā apritēja astoņdesmit trīs gadi kopš Aspazijas aiziešanas mūžībā. Piemiņas dienā aicinām ielūkoties dzejnieces rokrakstos - tajos saglabājušās ne vien viņas dzejas rindas, bet arī labojumi, papildinājumi un citas rakstīšanas pēdas, kas ļauj tuvāk iepazīt literārā darba tapšanu. Rakstā aplūkoti septiņi Aspazijas dzejoļu rokraksti no Latvijas Universitātes bibliotēkas Misiņa bibliotēkas krājuma: Aptverošs gars, Pārciests skaistums, Bārenīte, Jaunā gadā, Jauna tauta, Tautai un Trijlapiņa. Zaudējums, gara patstāvība, ticība nākotnei un piederība tautai - šie motīvi atklājas gan dzejoļos, gan pašos rokrakstos. Iepazīstot tos, varam domāt arī par to, kā literārā piemiņa saglabājas un turpina dzīvot lasījumos un pētniecībā.

Turpinām ar citām aktualitātēm
 
Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā šonedēļ notika Ziemeļvalstu Literatūras nedēļas pasākums. Šī gada tēma - Demokrātija Ziemeļvalstīs. Norisinājās – Krēslas stundas lasījumi, kuros pievērsās demokrātijas vērtībām, to nozīmei mūsu sabiedrībā un nepieciešamībai tās sargāt. Laikā, kad pasaulē un ziņu telpā arvien biežāk sastopamies ar karu, politiskiem nemieriem, polarizāciju un cenzūru, īpaši svarīgi ir runāt par brīvību, līdztiesību un taisnīgumu. Pasākuma laikā iepazinās ar zviedru autora Juhannesa Anjuru romānu - Viņi noslīks savu māšu asarās. Šis darbs liek aizdomāties par to, kāda nākotne var sagaidīt demokrātisku sabiedrību, ja netiek sargātas tās pamatvērtības.Literatūra ir  lielisks veids, kā paraudzīties uz pasauli no cita skatu punkta, rosināt pārdomas un uzsākt sarunas par jautājumiem, kas ir svarīgi mums visiem.

Preiļu novada Aglonas bibliotēkā skatāma ceļojošā izstāde  - Latgale un Sēlija divdesmitā gadsimta divdesmitajos līdz septiņdesmitajos gados. Tā ir Daugavpils Universitātes vēsturnieku – valsts pētijumu programmas  projekta  dalībnieku izveidotā izstāde, kas piedāvā iepazīt Latgales un Sēlijas pagājušā gadsimta vēsturi no dažādiem skatpunktiem. Katra stenda kreisajā pusē atspoguļota režīma oficiālā nostāja, bet labajā – vietējo iedzīvotāju atmiņas par dzīvi sociālismā. Izstādē aplūkotas šādas tēmas no pagājušā gadsimta:  Latgalesun Sēlijas iedzīvotāju identitāte;  Austrumlatvijas rūpniecība; Austrumlatvijas lauksaimniecība;  Latgales un Sēlijas iedzīvotāju ikdiena un Austrumlatvijas iedzīvotājupasaules uzskats. 

Līvānu novada centrālajā bibliotēkā pieejams jaunais e-katalogs – AlisePAC. Līdz ar to tā līdzšinējā WebPac versija vairs nav pieejama. Turpmāk grāmatu meklēšanai, rezervēšanai un lasīšanas termiņa pagarināšanai aicina izmantot jauno AlisePAC e-katalogu – tīmekļa vietnē livani.biblioteka.lv. Lai sāktu lietot jauno katalogu, nepieciešams reģistrēties, izmantojot līdzšinējo bibliotēkā izsniegto e-kataloga lietotājvārdu un paroli. Pēc reģistrācijas autorizēties varēs ar saviem piekļuves datiem vai eParaksts mobile. Jaunais katalogs piedāvā ērtāku izdevumu meklēšanu, rezervēšanu, lasītāja konta pārvaldību un citas noderīgas iespējas.

Mežāres Bibliotēkā apskatāma pagasta iedzīvotājas Tatjanas Cvetkovas austo dvieļu ar tamborētām špicēm jeb mežģīnēm un adīto cimdu izstāde. Tamborētās špices pašaustiem dvieļiem un katrs cimdu pāris ir rūpības, pacietības un izdomas apliecinājums. Dažādie raksti, krāsas un darināšanas smalkums atklāj autores talantu un lielo mīlestību pret rokdarbiem. Šī izstāde ir apliecinājums tam, ka radošums, čaklums un vēlme radīt skaistas lietas nezina vecuma robežas. Tā ir izstāde par ģimenes mantojumu, sieviešu čaklajām rokām un skaistumu, kas nepazūd līdz ar gadiem, bet turpina dzīvot un priecēt arī nākamās paaudzes. Tie ir darbi, kuros ieausta pacietība, ieadīta mīlestība un uztamborēts skaistums. Tie atgādina laiku, kad rokdarbi bija neatņemama ikdienas daļa un prasmes tika nodotas no paaudzes paaudzē. 

Raidijumu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta
līdzekļiem. Par saturu atbild SIA Radio1.
#SIF_MAF2026