Gatis Eglītis: Latvijas spēks ir novados
- 07 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Sākot sarunu, Gatis Eglītis stāsta, ka viņam ir bijusi iespēja vērot Jēkabpils izaugsmi kopš 2007. gada, redzēt, kā pilsēta attīstās pēdējo 15 - 16 gadu laikā.
“Jāteic, ka pārmaiņas ir patīkamas, īpaši pēdējo 3-4 gadu laikā. Atceros, kā pilsēta izskatījās 2008. - 2009. gadā un tagad, ļoti daudz kas ir mainījies, sakārtots. Jēkabpils ir pievilcīga un skaista pilsēta. Es zinu pilsētu, zinu vietējās problēmas un, cik tas ir bijis manos spēkos, gan esot ministra amatā, gan koalīcijā, esmu centies atbalstīt Jēkabpili arī finansējuma jautājumos, piemēram, Pormaļa ielai, ko patlaban remontē, atbalstīju naudas piešķiršanu. Esmu saistīts arī ar investīcijām Krustpils lidlaukā, kur ir lielā ražotne SIA “Amber Birch”, esmu veicinājis, ka viņi izvēlas un iegulda attīstībā šajā teritorijā, nevis citviet Latvijā. Sevi uzskatu par Jēkabpils draugu. Arī mūsu partija ir labi pārstāvēta Jēkabpils novadā. No “Konservatīvo” partijas ir Jēkabpils novada domes vicemērs Aivars Vanags un deputāts Kaspars Štolnieks. Ar viņiem regulāri tiekos, sazinos, pārrunājot Jēkabpilī risināmos jautājumus.”
Gatis Eglītis valsts politikā saskata vairākas nepilnības un ir apņēmies tās izskaust, kopā ar pārējiem partijas biedriem, meklējot iespējas un risinājumus, lai Latvijas iedzīvotājiem tiktu radīta labāka dzīve.
Vienotas vērtības un uzskati
Gatis Eglītis dzimis Dobelē, mācījies Dobeles Valsts ģimnāzijā. No 1994. līdz 1995. gadam bijis apmaiņas students Dānijā, bet pēc ģimnāzijas absolvēšanas turpinājis izglītoties labākajās Latvijas un ārvalstu augstskolās — Rīgas Ekonomikas augstskolā, Vīnes Diplomātijas akadēmijā un Džona Hopkinsa Universitātē Itālijā. Studiju laikā viņš uzsāka darbu Ārlietu ministrijā Drošības politikas un ārējās ekonomikas politikas departamentā, tostarp saistībā ar Latvijas integrāciju NATO. No 2005. līdz 2015. gadam darbojies Eiropas Savienības institūcijās Briselē.
„Konservatīvajiem” viņš piebiedrojās 2017. gadā, kad galvenie vilcējspēki tiem bija Juta Strīķe, Jānis Bordāns un Juris Jurašs.
“Man patīk, ka šajā partijā sapulcējušies godīgi, krietni un saimnieciski domājoši cilvēki, kuri vēl labu Latvijai, novadiem un pilsētām, kuri ir savas zemes patrioti. Līdz šim neesmu viņos vīlies, lai gan ne visi ir šo pārbaudījumu izturējuši. 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti partijai nebija veiksmīgi, tādēļ iepriekšējais partijas vadītājs Jānis Bordāns uzņēmās atbildību par izveidojušos situāciju un pieņēma lēmumu paiet malā. Padomes vēlēšanās es biju viens no kandidātiem, kas pretendēja uz priekšsēdētāja amatu. Pēc amata ieņemšanas sāku partiju remontēt, jo redzu, ka partijai ir jāatjaunojas, jāstiprina iekšējā demokrātija un jāaktualizē savas konservatīvās pamatvērtības – tās ir lietas, pie kurām šobrīd strādājam. Diemžēl mūsu komunikācija bieži vien piekliboja, tā bija samērā agresīva. Tagad mums ir pavisam cits komunikācijas virziens, esam maksimāli uz sadarbību vērsti. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, kā jau minēju, Jēkabpils novada domē ir ievēlēti divi mūsu partijas biedri – Aivars Vanags un Kaspars Štolnieks, un es domāju, ka viņi savā darba ikdienā parāda, ka nepastāv pozīcija un opozīcija, jo visi nāk kopā, domā un dara, lai vietējo iedzīvotāju dzīve pēc iespējas vairāk un labāk tiktu uzlabota. Pirmkārt, tā ir drošība un skaidrs, ka pēc plūdiem, kas bija šogad, jāveic visi pasākumi, lai nostiprinātu dambi un atjaunotu plūdu bojātās daudzās ielas. Valdība to jau ir atbalstījusi un kompensēs šīs izmaksas. Arī aizsargdambja izbūvei nepieciešamie līdzekļi – aptuveni 13 miljoni, tiks piešķirti. Paredzēts, ka no Eiropas Savienības finansējuma – 10,7 miljoni eiro, bet 1,9 miljoni eiro – no valsts budžeta. Šos līdzekļus Jēkabpils saņems arī, ja notiks kādas izmaiņas valdībā. Tas jau ir piešķirts. Svarīga ir arī pilsētas un novada ekonomiskā attīstība. Viens no faktoriem, kas mazliet bremzē, ir dzīvojamā fonda trūkums – jaunu kvalitatīvu mājokļu pieejamība. Tā ir nepietiekama. Ja būtu šādi mājokļi, tas varētu piesaistīt citas investīcijas, līdzīgi kā “Amber Birch”, arī citi uzņēmumi varētu ienākt Jēkabpils novadā, kuros cilvēki pelnītu lielākas algas un varētu atļauties samaksāt īri jaunos mājokļos. Zinu, ka pašvaldībai ir plāns Celtnieku ielā atjaunot daudzdzīvokļu ēku. Tas ir viens no virzieniem, kurā darboties. Pie problēmām pieskaitu arī ģimenes ārstu deficītu un pārāk straujo skolu tīkla reorganizāciju, kas var mazināt apdzīvotību reģionos.
Taču kopumā ekonomiskā aktivitāte Jēkabpilī ir laba un šeit izdodas piesaistīt jaunas investīcijas. Protams, veselības un sociālajā jomā vienmēr ir ko darīt, bet es redzu pozitīvas pārmaiņas slimnīcā, sākot darbu jaunajai vadībai. Jēkabpils novadā svarīgs ir arī ceļu jautājums, piemēram, P72 Ilūkste-Bebrene-Birži, autoceļš, kas šķērso Jēkabpils novadu un, kuru beidzot vajadzētu sakārtot. Esam panākuši ar bijušā Satiksmes ministra Tāļa Linkaita atbalstu būvniecības projekta izstrādi ceļam P72 un sekosim, lai šo ceļu atjauno tuvāko 2 gadu laikā. Liels notikums Jēkabpils un Aizkraukles novadiem būs Sēlijas poligona izveide, kas nesīs lielas investīcijas un ienākumus gan uzņēmējiem, gan slimnīcai un citiem iesaistītajiem, jo tuvāko gadu laikā būs jāuzņem liels skaits NATO karavīru. Svarīga ir arī novada deputātu saikne ar Rīgu, kur ir visas ministrijas. Visus šos pēdējos četrus gadus, kad bijām pie varas, bija ļoti ciešs kontakts ar mūsu ministrijām un mūsu deputātiem pašvaldībā. Gribam ieviest labas sadarbības praksi visas Latvijas mērogā, kopā domāt un darīt,” pauž Gatis Eglītis.
Dalība NATO ļauj nosargāt brīvību
Viņš nesen atgriezies no Kopenhāgenas Demokrātijas Samita, kuru apmeklējis jau otro gadu pēc kārtas.
“Demokrātija ir liela vērtība, un tas, ka mūsu valstī valda šī vērtība, ka pastāv tiesiskums un cilvēktiesības, nav pašsaprotami. Tas ir ticis izcīnīts ar dalību Eiropas Savienībā un NATO, un ir skaidrs tas, ka šīs vērtības apdraud mūsu valstij naidīgi spēki. Krievijas agresija Ukrainā ir spilgts pierādījums tam. Ja Krievijas uzbrukums Ukrainai būtu bijis veiksmīgs, nākamais mērķis būtu Baltijas valstis, un tad visas mūsu vērtības tiktu izpostītas, atņemtas. Kopenhāgenas Demokrātijas Samitā ik gadu satiekas lēmumu pieņēmēji no visas Eiropas un pasaules, kopā meklējot risinājumus un idejas demokrātijas stiprināšanai. Šajā pasākumā piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vispirms krievu iebrucēji ir jāizspiež ārā no Ukrainas, lai šīs valsts iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk atgūst normālu dzīvi,” uzsver Gatis Eglītis.
Latvijas sabiedrības vidū ļoti aktuāls ir jautājums par pensiju palielināšanu dzīves dārdzības apstākļos. Tieši Gatis Eglītis pērn panāca Latvijas vēsturē lielāko pensiju palielināšanu. Pensionāri saņēma 70, 80, 90 un pat 100 eiro mēnesī vairāk, kas daudziem palīdzēja savilkt galus ziemas mēnešos un cīnīties ar inflācijas sekām. Gatis Eglītis kā labklājības ministrs arī panāca, ka VID neaiztiek pensijas līdz 500 eiro apmērā. “Būdams Saeimas deputāts, panācu arī to, ka ārvalstīs nopelnītās pensijas Latvijā ar nodokļiem neapliek. Pēc lielās krīzes daudzi mūsu pilsoņi devās uz ārzemēm strādāt, kur pavadīja ilgus gadus un jau saņēma tiesības uz pensiju. Es panācu, ka Latvijas VID nevar ar nodokļiem vērsties pret šīm pensijām. Tāpat sasniegumi ir panākti arī sociālajā jomā,” norāda Gatis Eglītis.
“Kā būs šogad? Domāju, ka indeksācijas pielikums, visticamāk, būs krietni mazāks par inflāciju. Uzskatu, ka pensiju indeksācija būtu jāveic divreiz gadā tik ilgi, kamēr inflācija ir virs 3% līmeņa, jo tad pensionāru ienākumi tiktu labāk pasargāti no inflācijas. Runājot par pensijas vecuma palielināšanu, kas arī daudziem ir aktuāli, – Krišjānis Kariņš to virza, neraugoties uz iedzīvotāju neapmierinātību. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizs lēmums. Ja vīriešu vidējais dzīves ilgums ir 69 līdz 70 gadi un pensijā cilvēks dodas 65 gados, tad sanāk, ka pavisam drīz ir jāpamet šīszemes gaitas. Ir neprāts runāt par pensijas vecuma paaugstināšanu. Un tajā pašā laikā var padarīt daudz labākus noteikumus tiem pensionāriem, kuri grib strādāt arī tad, kad jau saņem pensiju. Strādājošajiem pensionāriem liela problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšana, to vajadzētu atcelt vai arī piemērot speciālu 10% nodokli pensionāru darba ienākumam,” norāda Gatis Eglītis.
Valsts prezidentam jākontrolē valdības darbs
Nākamgad gaidāmas Eiroparlamenta vēlēšanas, tāpēc jautājam, kā „Konservatīvie” tām gatavojas.
“Esmu 11 gadus dzīvojis Beļģijā, man ir pieredze dažādās Eiropas institūcijās. Gatavojamies vēlēšanām, jo mums ir svarīgi, lai partijas atjaunošanās stāsts nākamajās vēlēšanās mūs nestu uz augšu. Pirmās ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, 2025. gadā — pašvaldību vēlēšanas, un 2026. gadā ir Saeimas vēlēšanas, kurās gribam būt vieni no vadošajiem politiskajiem spēkiem. Rīkosimies atbilstoši saviem principiem un politiskajai situācijai. Mums ir arī savi kritēriji par to, kādam jābūt jaunajam prezidentam. Pirmkārt, prezidentam jāpārstāv ģimeņu ar bērniem intereses, jārūpējas par tām. Otrs aspekts – veselība, izglītība, drošība, kas ir trīs lielie un būtiskie jautājumi. Egils Levits bija pārāk iecietīgs pret Krišjāni Kariņu, nevis kontrolēja vai valdība labi strādā, un mēs redzam, ar ko tas beidzās – ar skolotāju un mediķu streiku. Prezidentam ir jābūt daudz stingrākam un jākontrolē valdības darbs. Treškārt, svarīgi, ka prezidents izprot reģionu problēmas un iesaistās to risināšanā. Prezidentam ir jāizbraukā visa Latvija, lai saprastu, kādas problēmas pastāv gan lielākās, gan mazākās pilsētās, gan laukos, lai pēc tam tās kopā ar valdību risinātu. Jaunais prezidents Edgars Rinkēvičs, kas pārstāv „Jauno Vienotību”, pat pēc paziņojuma, ka viņš izstājas no partijas, vai viņš kritizēs Krišjāni Kariņu? Es domāju, ka nē. Politika ir teātris. Arī noliekot biedra karti saikne turpināsies. Tas diemžēl arī ir galvenais iemesls, kāpēc Edgars Rinkēvičs ir savā amatā – lai rūpētos, ka “Jaunā Vienotība” saglabā Premjera amatu. Tur nav nekādu pārsteigumu. Tas nav labi attīstībai, jo mēs zinām, ka “Jaunā Vienotība” pie varas ir bijusi pēdējo 11 gadu laikā un no viņiem jāprasa atbildība par jomām, kurās redzam, ka neiet tik labi, kā gribētos, piemēram, veselība un izglītība. Tāpat arī birokrātija, kas uzaudzēta valsts pārvaldē. Es neredzu, kā premjers un prezidents, būdami no vienas partijas, viens otru uzraudzīs. Skaidrs, ka arī ministrus, un es esmu bijis ministrs, kādam viņus ir jāuzrauga un jāprasa darbs, atbildība, nevar tā būt, ka iesēdies krēslā, saņem lielu algu un laid visu gar ausīm, ko raksta žurnālisti un neko nedari. Ministrus uzrauga ministru prezidents, valdību – valsts prezidents, kuram jānorāda, ja ministrs ir vājš un netiek galā ar savu jomu un jāprasa izmaiņas. Šajā modelī tas nestrādās. “Jaunajai Vienotībai” ir svarīgi par katru cenu saglabāt varu, lai kontrolētu galvenās jomas un ierēdniecību, tās ir augstas likmes, tāpēc viņiem tik ļoti vajadzēja šo prezidenta amatu. Jo, kā zināms, prezidents ir ļoti svarīga figūra, ja ir valdības nestabilitāte, prezidents ir tas, kurš var pateikt, ziniet, šāds valdības modelis nav labs, meklējam citu variantu. Šajā gadījumā valstij draud stagnācija,” pārliecināts ir Gatis Eglītis.
Gaidāma partijas jauna vizuālā identitāte
Kā tika minēts sarunas sākumā, viņš ir biežs ciemiņš Jēkabpilī. Gatis Eglītis uzskata, ka Jēkabpils novads ir latvisks, ar skaistām vietām — Viesīti, Aknīsti, Zasas parku, interesants ar pierobežu un citām sakoptām, uzmanību saistošam vietām.
“Šeit viss attīstās, man tas patīk. Saskatu līdzības ar savu dzimto pusi Dobeli. Runājot par Jēkabpili, pirmās asociācijas ir Krustpils pils, kas ir pilsētas simbols, gan arī var lepoties ar ļoti kvalitatīvi un moderni iekārtotu ekspozīciju. Krustpils pilī ir interesanti, bijām tur ar ģimeni, ar bērniem un parasti muzejos bērni grib ātrāk tikt projām, tad šeit tieši pretēji, viņi labprāt uzturējās. Ļoti patīk Jēkabpils vecā koka arhitektūra, tirgotāju pilsētas – ebreju un vecticībnieku namdaru arhitektūra. Fascinē Daugavas tuvums,” iespaidos dalās Gatis Eglītis.
Viņs piebilst, ka tuvākajā laikā partija “Konservatīvie” nāks klajā ar savu jauno vizuālo identitāti, iespējams, arī nosaukumā būs izmaiņas. “Gribam sākt jaunu lapu Latvijas politikā, un domāju, ka iedzīvotāji to pamanīs arī Jēkabpilī. Bet šobrīd – gatavojamies Dziesmu svētkiem, kas ir svarīgs notikums latviešiem!” ar plāniem dalās Gatis Eglītis.