Vai pēc kāzām finansēm jākļūst kopīgām?

Apprecoties, cilvēki savieno savas dzīves, līdz ar to, viss, kas viņiem pieder kļūst kopīgs. Teorētiski arī finanses abiem ir kopīgas, tāpēc būtu visai loģiski apvienot savus bankas kontus un izveidot kopīgu budžetu, tomēr, vai tas neradīs liekas problēmas? Ja nu abu laulāto dzīves un finanšu uzskati ir ļoti atšķirīgi un nesader kopā? Piemēram, ja viens laulātais cenšas veidot uzkrājumus, bet otrais dzīvo no algas līdz algai un vēl ņem ātros kredītus jeb kiirlaenud, lai aizlāpītu savus budžeta robus, kā ir iespējams rast kompromisu? Vai tiešām savu finanšu apvienošana pēc kāzām ir labākais risinājums?

Finanses pēc kāzām patiešām ir kopīgas, vismaz teorētiski, jo to nosaka likums (ja vien laulību līgumā netiek atrunāts citādāk), tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka finansēm jākļūst kopīgām arī praktiski un laulātajiem jāapvieno savi bankas konti. Jau pirms laulībām būtu ieteicams izrunāt visu, kas saistās ar finanšu pārvaldīšanu, uzsākot patstāvīgu kopdzīvi. Pats svarīgākais ir saprast, kāda ir katra laulātā nostāja šajā jautājumā un kādi ir katra uzskati par naudu un finanšu pārvaldīšanu kopumā.

Ja abu laulāto uzskati ir visai līdzīgi, tad principā nav nekādas vajadzības katram veidot savu budžetu un pārvaldīt tikai savas finanses. Piemēram, ja abi uzskata, ka vienai no prioritātēm ir jābūt uzkrājumu veidošanai un investīcijām, tad abi laulātie var kopīgi veidot gan uzkrājumus, gan arī pieņemt lēmumus par naudas investēšu un vaidot kopīgu investīciju portfeli. Ja abi laulātie finansiālo stabilitāti neuzskata par pamata nepieciešamību un visu naudu labprāt iztērē, arī tad droši var pārvaldīt finanses kopā, jo neviens netiks apdalīts. Tomēr, arī ja abi laulātie ir uz viena viņa, kopīgs budžets nav obligāts nosacījums. Daudzi pāri jūtās daudz ērtāk, zinot, ka tikai viņi paši ir noteicēji pār savu finansiālo situāciju un savu naudu var tērēt kā vien vēlas. Protams, dzīvojot kopā, tāpat būs arī kopīgie izdevumi un daļu naudas būs jātērē kopīgajiem mērķiem taču pamata bankas konti var būt atdalīti un katrs var domāt tikai par sevi.

Sarežģītāk ir tad, ja laulāto domas finanšu jautājumos nesakrīt. Ja viens no laulātajiem ir pieradis taupīt, bet otrs tikai tērēt visu līdz pēdējam centam, ir skaidrs, ka taupītājs nonāks ķīlnieka lomā, jo izšķērdīgais notrieks arī visu viņa naudu un ietaupīt neko neizdosies. Šādā gadījumā pastāv divi scenāriji – atrast kompromisu vai pilnībā atdalīt savas finanses. Ja meklēsiet kompromisu, tad jāsāk ar nopietnām, filozofiskām sarunām par naudu un tās nozīmi katra cilvēka dzīvē, kā arī finanšu uzskatiem. Ir jāizprot, kāpēc viens grib tērēt, bet otrs taupīt. Ja tas izdosies, tad, ļoti iespējams, būs iespējams rast kompromisu, kas apmierinās abus laulātos. Tādā gadījumā varat arī mēģināt savas finanses plānot kopīgi, taču, vismaz sākotnēji, tas varētu būt visai grūti.

Ja tomēr kompromisu neatrodat, vai arī izvēlaties iet veiklāko ceļu un to nemeklēt, tad noteikti cilvēkiem ar atšķirīgiem finanšu uzskatiem, vajadzētu katram pārvaldīt savas finanses. Tas nozīmē gan atsevišķus bankas kontus, gan uzkrājumu fondus, gan investīcijas gan kredītsaistības. Visus kopīgos izdevumus dalot tiešu uz pusēm, vai proporcionāli katra laulātā ienākumiem. Jāsaka gan, ka arī šāda finanšu pārvaldība nereti noved pie tā, ka izšķērdīgais sāk dzīvot uz otra rēķina, jo brīdī, kad nauda izbeidzas vai arī, kad uzrodas neparedzēti tēriņi, tiek izmantoti taupīgā izvietotie uzkrājumi.

Īsāk sakot, kopīga finanšu pārvaldīšana laulībā nav obligāts nosacījums un bieži vien daudz labāk un izdevīgāk abiem laulātajiem ir pārvaldīt katram savs finanses, taču jāsaprot, ka tāpat, nonākot finansiālās grūtībās, visticamāk netiks ņemti SMS kredīti jeb sms laen, bet gan vienkārši izmantoti uzkrājumi, kas nereti ir izveidoti tikai vienam laulātajam. Lai arī kādu finanšu pārvaldīšanas veidu jūs izvēlētos, svarīgākais tāpat ir atklātība un savstarpēja uzticība. Ja viens laulātais otru sāk finansiāli izmantot, problēma jau ir daudz nopietnāka un neaprobežojas vien ar nepareizu finanšu pārvaldīšanu.