Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 16.oktobrī

Latvija joprojām paļaujas uz ASV atbalstu un attiecības ar šo stratēģisko partneri ir spēcīgas, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs, ierodoties uz Briselē notiekošo Eiropadomes sanāksmi. Laikraksts "Financial Times" iepriekš ziņoja, ka ASV draudējušas pārtraukt izlūkošanas datu apmaiņu un bloķēt ieroču piegādes, ja Ukraina nepiekritīs pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps nesen paziņoja, ka ir vienojies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par dīzeļdegvielas piegādēm. Tomēr, kā vakar žurnālistiem uzsvēra Kulbergs, neskatoties uz pēdējā laika notikumiem ar Ukrainu, Latvija aizvien paļaujas uz ASV kā stratēģiskā partnera atbalstu. 

Saeima vakar pagarināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību NATO misijā Irākā līdz 2028. gada 1. novembrim. Šobrīd gan saistībā ar karu Tuvajos Austrumos Irākā neviena Latvijas karavīra nav. NATO misija Irākā ir apmācību un padomdošanas misija, kas neietver kaujas uzdevumus. Tās galvenie uzdevumi ir atbalsta sniegšana un padomdošana efektīvai, ilgtspējīgai, pārskatāmai un visaptverošai Irākas valsts aizsardzības, drošības institūciju un civilā sektora izveidei. Tas dod ieguldījumu Irākas spējai efektīvi cīnīties pret terorismu. NBS misijā piedalās kopš 2020. gada novembra trīs karavīru sastāvā štābā Bagdādē.

Pieņemtie grozījumi Krimināllikumā paredz būtiski palielināt kriminālsodus par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, nelikumīgas uzturēšanās nodrošināšanu Latvijā un ļaunprātīgu iespējas radīšanu iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā vai citās Eiropas valstīs. Grozījumi paredz palielināt sankcijas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti Krimināllikuma 285., 285.1 un 285.2 pantā. Par atsevišķiem pārkāpumiem maksimālais brīvības atņemšanas termiņš tiks palielināts līdz sešiem gadiem, par smagākiem nodarījumiem līdz astoņiem gadiem, bet kvalificētos gadījumos - līdz desmit vai pat 12 gadiem.

Igaunija plāno slēgt rezerves gāzesvadu, ko Krievija varētu izmantot dabasgāzes piegādēm Krievijas Kaļiņingradas (Kēnigsbergas) eksklāvam. Kā vēsta laikraksts "Eesti Ekspress", Igaunijas premjers Kristens Mihals apsver iespēju apturēt gāzes tranzītu pa šo cauruļvadu, sadarbojoties ar Latviju vai arī ieviešot vienpusējas nacionālās sankcijas. Runa ir par diviem cauruļvadiem, kuru diametrs ir 70 centimetri un kuri stiepjas cauri Igaunijas dienvidaustrumiem uz Latviju un tālāk caur Lietuvu līdz Kaļiņingradas apgabalam. Cauruļvadu posma garums Igaunijas teritorijā ir 22 kilometri. Tas pieder Igaunijas gāzes pārvades sistēmas operatoram "Elering". 

Kopš Sarkanajā jūrā ar raķetēm un droniem kuģus apšauda Jemenas hutieši un Irāna apdraud Hormuza šaurumu, kravu pārvadājumi caur Suecas kanālu ir ievērojami samazinājušies. Šī transporta artērija nodrošināja aptuveni 12 % no pasaules jūras tirdzniecības, bet tagad Ēģipte spiesta domāt par alternatīvu – sākusies ātrgaitas dzelzceļa būve pāri tuksnesim.  Kaira meklē risinājumu un ir veikusi apjomīgus ieguldījumus gan ceļos, gan ostās, gan dzelzceļos, šā infrastruktūras tīkla centrā ir Suecas kanāla ekonomiskā zona, kas piesaistījusi vairāk nekā 16 miljardus ASV dolāru investīcijās. Galvenais projekts ir 8,7 miljardus dolāru vērta elektrificēta ātrgaitas dzelzceļa līnija, saukta par "Suecas kanālu uz sliedēm",  kas 2000 kilometru garumā stiepsies pāri visai Ēģiptei. 

Turpinām ziņas

Ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuru seku likvidēšanā iesaistās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pēdējos gados būtiski pieaudzis. Pagājušajā gadā to skaits sasniedza augstāko rādītāju pēdējo desmit gadu laikā. Ja 2016. gadā glābēji strādāja 831 ceļu satiksmes negadījumā, tad 2025. gadā šādu gadījumu bija jau tūkstoš 179. Šī gada pirmajos astoņos mēnešos glābēji jau ir devušies uz 810 ceļu satiksmes negadījumiem, kuros izglābuši 109 cilvēkus. Šādos glābšanas darbos glābēju uzdevums nav tikai ceļa braucamās daļas sakārtošana vai bīstamu vielu noplūdes likvidēšana, lai negadījuma vieta būtu droša gan cietušajiem, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ugunsdzēsēji veic cietušo atbrīvošanu no transportlīdzekļiem, izmantojot hidrauliskos instrumentus, kas ir ļoti sarežģīts un fiziski smags darbs.

Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takās uz pastāvīgu dzīvi apmeties jauns iemītnieks - pelēkais zaķis Pelēcis Garausis. Pēc aprūpes savvaļas dzīvnieku palīdzības centrā zaķis iejuties jaunajā mājvietā un ik pa laikam atrādās vērīgākajiem un pacietīgākajiem taku apmeklētājiem. Pelēcis bezpalīdzīgā stāvoklī tika atrasts aprīlī, būdams vēl pavisam mazs zaķēns, un tika nogādāts biedrības "Ežu hospitālis" savvaļas dzīvnieku palīdzības centrā. Līdz četru mēnešu vecumam par viņu rūpējās veterinārārste Ingvilda Aumeistere. Zaķēns izauga veselīgs un spēcīgs, tomēr ilgās cilvēku aprūpes un zaudēto savvaļas iemaņu dēļ patstāvīgi izdzīvot dabā viņš vairs nespētu. Tādēļ par viņa pastāvīgajām mājām kļuvušas Līgatnes dabas takas.

Un vēl

No 19. līdz 23.oktobrim Jēkabpils pilsētas maršrutu autobusi kursēs pēc skolēnu brīvdienu grafika. SIA “Jēkabpils autobusu parks” informē, ka skolēnu brīvlaikā nekursēs 7. un 4. maršruta autobusi, kā arī 3. maršruta autobuss noteiktajās stundās nepiestās pieturvietā 3.vidusskola. Arī šajā laika periodā tiek apkalpotas skolēnu dzeltenās elektroniskās braukšanas kartes.  Sīkāk ar visiem maršrutiem un autobusu kursēšanas laikiem var iepazīties Jēkabpils autobusu parka mājaslapā.

Latvija arī šajās dienās notiekošajā Eiropadomes sanāksmē sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu turpinās uzstāt uz prasību pēc papildu septiņiem miljardiem eiro austrumu flanga stiprināšanai, tā, ierodoties uz sanāksmi Briselē, žurnālistiem apliecināja Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, šo prasību esot reāli panākt, jo arī Eiropa saprotot - ja būs vāja ārējā austrumu robeža, tad ir vāja arī Eiropa. Tāpēc Latvija īpaši akcentēs nepieciešamību nākamajā ES daudzgadu budžetā paredzēt atbalstu valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju un saskaras ar paaugstinātiem drošības un ekonomiskajiem izaicinājumiem. 

Vakar Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajā diskusijā par pāreju uz četru darba dienu nedēļu dalībnieki akcentēja darba ražīguma nozīmi. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, uzrunājot diskusijas dalībniekus, norādīja, ka jau patlaban cilvēki darba nedēļas laikā dažkārt savas darba stundas uzkrāj citādi nekā iepriekš. Celmiņa skaidroja, ka diskusija par darba laiku vairs neattiecas tikai uz to, cik stundas cilvēki strādā. Tā attiecas uz ražīgumu, veselību, labklājību, darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba un darba tirgus pievilcību, kā arī uz ekonomikas konkurētspēju. Laikā, kad darbaspēka trūkums kļūst arvien redzamāks un ir kļuvis par nozīmīgu izaicinājumu, ir jāizvērtē ne tikai tas, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, bet arī tas, kā labāk izmantot un atbalstīt darbiniekus, kas jau atrodas darba tirgū. Celmiņa rosināja radīt labāku darba vidi, kurā cilvēki ir gatavi strādāt ne tikai stingri noteiktās stundās, bet arī elastīgākā darba režīmā.

Graudu pārvadājumu apturēšana nozarei varētu radīt aptuveni 290 miljonu eiro zaudējumus gadā, izriet no Satiksmes ministrijas informatīvā ziņojuma, kuru šogad 4. septembrī pieņēma zināšanai valdība. Līdz šim ziņojumam bija ierobežotas pieejamības statuss. Ziņojumā norādīts, ka graudu pārvadājumu apturēšanas gadījumā "Latvijas dzelzceļš" zaudētu aptuveni 40 miljonus eiro gadā, savukārt ostu termināļi, pārvadātāji un citi saistītie uzņēmumi kopumā zaudētu vēl aptuveni 250 miljonus eiro.

Vairākos Igaunijas dienvidu apriņķos sākti ģeoloģiskās izpētes darbi, lai noteiktu piemērotāko vietu eksperimentālas ģeotermālās stacijas būvniecībai, kurā siltumenerģiju iegūtu no pazemes ūdeņiem. Veicot izpētes urbumus, paredzēts noskaidrot, vai zemes dzīlēs ir pietiekami ūdenscaurlaidīgs ģeoloģiskais slānis. Tā atrašana pavērtu ceļu jaunas apkures sistēmas izveidei. Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, projekta kopējā izmaksas tiek lēstas 1,2 miljonu eiro apmērā.

Francijas galvaspilsētā Parīzē rūpnieciskās zonas pamazām pārveido par cilvēkiem draudzīgu kultūrvidi. Tā spilgts apliecinājums ir jauns laikmetīgās mākslas centrs "Le Large" bijušās "Renault" rūpnīcas vietā. Tā ir ikoniska vieta, jo kādreiz tur atradās "Renault" rūpnīcas. Sigīnas salā autorūpnīcas atradās no 1929. līdz 1992. gadam, bet 2010. gadā sākās teritorijas transformācija. Puse no piecu tūkstošu kvadrātmetru plašajām telpām atvēlēta izstāžu zālei, kur jau izstādīti 55 mākslinieku darbi un instalācijas no 23 valstīm. Pirmajā izstādē tiek godināta vietas industriālā vēsture, tai skaitā parādīti šedevri no "Renault" kolekcijas.

Turpinām ziņas

Šodien Tautas namā Jēkabpils novada Uzņēmēju dienu 2026 ietvaros norisināsies Jēkabpils novada Uzņēmēju forums, pulcējot komersantus, nozaru ekspertus, kā arī valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus. Foruma uzmanības centrā būs uzņēmējdarbības attīstība, konkurētspēja un uzņēmumu noturība mainīgajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos.  Īpaša uzmanība pievērsīs uzņēmumu gatavībai krīzes situācijām - no dabas stihijām un infrastruktūras traucējumiem līdz jauniem drošības apdraudējumiem. Atsevišķā diskusijā tiks aplūkota Sēlijas militārā poligona attīstība un tās nozīme reģiona uzņēmējiem.

Lai nodrošinātu šī pasākuma norisi šodien līdz četriem pēcpusdienā ir ierobežota transporta kustība vecpilsētas laukumā pie Jēkabpils tautas nama. Norobežošana nepieciešama, lai nodrošinātu stāvvietas pasākuma moderatora, organizatoru un citu pasākuma norisē iesaistīto personu transportlīdzekļiem. Norādītajā laika periodā stāvlaukums būs slēgts publiskai transportlīdzekļu novietošanai, nodrošinot piekļuvi tikai ar pasākuma organizatoriem saskaņotiem transportlīdzekļiem. 

Savukārt rīt, 17. oktobrī Jēkabpils Sporta hallē norisināsies pasākums “Jēkabpils novada uzņēmēju dižošanās”, kura mērķis ir veicināt uzņēmēju, vietējo ražotāju, amatnieku un pakalpojumu sniedzēju atpazīstamību, kā arī iepazīstināt iedzīvotājus ar viņu darbību, produkciju un pakalpojumiem. Pasākuma laikā uzņēmējiem būs iespēja prezentēt savu uzņēmumu, produkciju un pakalpojumus, veidot tiešu kontaktu ar apmeklētājiem, kā arī piedāvāt un pārdot savu produkciju. 

Un vēl

Nākamnedēļ, no 21. līdz 25. oktobrim, Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies dārzkopības sezonas noslēguma izstāde "Ķirbjaugi un paprika 2026". Apmeklētāji varēs novērtēt bagātīgo ķirbjaugu un paprikas ražu, apskatīt simtiem dažādu šķirņu, balsot par skaistāko ķirbi izstādē un, iespējams, iegūt ķirbi dāvanā. Izstādē būs redzamas aptuveni 300 ķirbjaugu šķirnes, arī mazāk pazīstami eksotiski augi, piemēram, momordikas, melotrijas, tladiantas, fizāļi, ciklanteras un kivano. Apmeklētāji varēs apskatīt aptuveni 60 šķirņu paprikas, kuru svars ir no 20 līdz 500 gramiem, bet krāsojums - no sārta, dzeltena un oranža līdz karmīnsarkanam un violetam, daudzkrāsainam un svītrotam. Īpašs akcents šī gada izstādē būs 40 dažādu veidu čili. Izstādi organizē Artūra Sildes dārzkopības entuziastu klubs "Tomāts".

No tūkstoš 449 eiro līdz tūkstoš 567 eiro mēnesī – tā šajā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, pieaugusi pedagogu vidējā darba samaksa par pilnu slodzi, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Algu pieaugums esot visiem skolotājiem neatkarīgi no tā, kurā klašu grupā viņi strādā. Tas noticis, galvenokārt pateicoties šajā mācību gadā ieviestajam jaunajam skolu finansēšanas modelim "Programma skolā". Vai Latvijā kopumā skolu vadība biežāk lēmusi celt algas vai padarīt samērīgāku skolotāju darba slodzi – to ministrijā analizēs pēc pirmā semestra.

Arī Preiļu novadā jaunais finansēšanas modelis skolu finansiālo situāciju uzlabojis, teic novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Jo sevišķi uzlabojumi vērojami mazajās skolās, kur beidzot var samaksāt par visiem darbiem, ko skolotājs veic, ne tikai stundu vadīšanu. Kopumā Preiļu novadam finansējums skolotāju algām pieaudzis par aptuveni 800 tūkstošiem eiro gadā.

Satversmes tiesa par atbilstošiem Satversmei atzinusi azartspēļu organizēšanas ierobežojumus Daugavpils administratīvajā teritorijā. Tiesa secināja, ka ierobežojums mazina iespēju neplānoti apmeklēt spēļu zāli un azartspēļu atkarības risku, vienlaikus tiek saglabāta iespēja organizēt azartspēles citviet pilsētā. Satversmes tiesa atzina, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Aizlieguma nepieciešamība jāpamato ar konkrēto vietu un teritoriju īpašībām. Tiesa pārliecinājās, ka Daugavpils dome to ir izdarījusi, izvērtējot ēku izmantošanas mērķi un iedzīvotāju plūsmu to apkārtnē. Arī 150 metru attāluma izvēle ir pamatota. Tiesa uzsvēra, ka spēļu zāļu pieejamība ir viens no azartspēļu atkarību veicinošiem faktoriem. Azartspēles var kaitēt cilvēka finansiālajai situācijai un garīgajai veselībai, radot nelabvēlīgas sekas arī viņa ģimenei. Ierobežojot spēļu zāļu atrašanos dzīvesvietu un ikdienā bieži apmeklētu ēku tuvumā, tiek mazināta iespēja tajās ieiet neplānoti.

Lauksaimnieku organizācijas aicina valdību nepieļaut Eiropas Savienības daudzgadu budžetā paredzēto aptuveni 20 % samazinājumu lauksaimniecībai. Biedrība "Zemnieku saeima" pauž, ka Eiropadome tādējādi dotos lauksaimniecības iznīcināšanas virzienā. Tāpat zemnieki vērsa uzmanību, ka ir jāpārtrauc Latvijas saimniecību diskrimināciju ar ilgstoši zemākiem tiešmaksājumiem. Arī Zemkopības ministrija piekrīt, ka jāpanāk papildu finansējums ES budžeta sarunās, jo nevar paļauties uz iespēju pārdalīt līdzekļus starp nozarēm iekšēji, lai kompensētu finansējuma samazinājumu. Eiropas Komisijas priekšlikumā Latvijai nākamajā daudzgadu budžeta periodā 2028. –2034. gadam lauksaimniecībai iezīmēti aptuveni 2,6 miljardi eiro, kas ir par ap 650 miljoniem mazāk nekā šobrīd. 

Lielbritānija piegādās Ukrainai papildu spārnotās raķetes "Storm Shadow", lai Ukraina spētu līdz ziemai ierobežot Krievijas uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, atsaucoties uz anonīmiem informētiem avotiem, ziņo aģentūra "Bloomberg".  Raķešu piegāde apspriesta šonedēļ Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Lielbritānijas premjerministra Endija Bērnema tikšanās laikā Dauningstrītā.  

Turcijas lielāko pilsētu Stambulu piemeklējušas pēdējos 80 gados spēcīgākās lietusgāzes, izraisot plūdus, kuros gājuši bojā trīs cilvēki. Lietus sākās trešdienas rītā un dienas gaitā kļuva arvien intensīvāks, izraisot plūdus un haosu. Sociālajos medijos publicētajos video redzams, kā strauji plūstošais ūdens aiznes automašīnas. Vissmagāk skarta Stambula un Antālijas reģions valsts dienvidos. Stambulā ūdens straumes aizskalojušas automašīnas, applūdinājušas dzīvojamās mājas, veikalus un satiksmes maģistrāles. Glābēji no applūdušajām teritorijām evakuējuši vairāk nekā 2 tūkstoši 700 cilvēku. Pilsētā pārtrauktas mācības skolās un būtiski traucēta transporta kustība. 

Turpinām ziņas

Jēkabpilī būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pirmdien, 19. oktobrī Jēkabpilī novada iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas sākotnējo juridisko konsultāciju Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā pilotprojektā “Pieeja tiesiskumam”. Konsultācijas tiks sniegtas Jēkabpils novada Sociālais dienesta elpās no desmitiem līdz diviem dienā. Lai pieteiktos konsultācijai, jāsazinās ar projekta koordinatoru, zvanot uz bezmaksas tālruni - 807 000 12. Nākamās klātienes konsultācijas Jēkabpilī plānotas 9. novembrī, 14. decembrī, kā arī 2027. gada 11. janvārī, 8. februārī un 15. martā.

Preiļu novadā aizvadīta kārtējā starptautiskā projekta "SchoolFood WasteSolutions" ikmēneša ēdienu degustācija! Daugavpils Universitātes uztura speciālisti sadarbībā ar kolēģiem no Igaunijas turpina meklēt un izstrādāt jaunas, uzturvielām bagātas un aizraujošas receptes, ko piedāvāt projekta pilota skolās. Kopīgais mērķis ir parādīt, ka skolas ēdiens var būt moderns, sabalansēts, skolēniem pievilcīgs un vienlaikus palīdzēt mazināt pārtikas atkritumus. Šī mēneša degustācijas ēdienkartē bija - vistas gaļas sacepums Sicīlijas gaumē, rīsi ar dārzeņiem un maltu soju, kā arī cukini-banānu keksiņi ar šokolādes gabaliņiem. Skolēni balsoja par ēdieniem, kas labāk garšoja un keksiņš bija degustācijas dienas favorīts.

Un vēl

Nedēļas nogalē anticiklons Latvijā atnesīs sausāku laiku un salnas, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ja nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā pārsvarā noteica cikloni un daudzviet tika novērots lietus, tad nedēļas nogalē pastiprināsies anticiklona ietekme. Nokrišņu būs mazāk, taču vietām naktīs joprojām veidosies migla un daļā valsts teritorijas termometra stabiņš atsevišķās naktīs noslīdēs zem nulles grādu atzīmes. Nedēļas izskaņā atmosfērās spiediens sāks pakāpeniski paaugstināties un debesīs būs mainīgs mākoņu daudzums. Sestdien pa dienu līs rietumu un centrālajos rajonos. Naktī uz svētdienu neliels lietus gaidāms vien centrālajos rajonos, bet diena jau priecēs ar sausu un pārsvarā saulainu laiku.

Šajā periodā galvenokārt austrumu un centrālajos rajonos nakts laikā vietām veidosies migla, kas vietām saglabāsies arī rīta vai pat priekšpusdienas stundās. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš, kas sestdien pēcpusdienā sāks iegriezties no ziemeļu puses. Naktīs gaiss vidēji atdzisīs līdz +3, +8 grādiem, vietām austrumos jārēķinās ar salnu, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz 0, -2 grādiem. Dienās maksimālā gaisa temperatūra būs +8, +13 grādu robežās.

Nākamās nedēļas sākumā Latvijas teritorijai pietuvosies anticiklona centrs, līdz ar to laiks būs patīkams, sauss un bieži spīdēs saule. Dienās gaiss iesils līdz +7, +12, bet naktīs arvien vietām būs novērojami nelieli mīnusi.