Šodien Pelnu trešdiena. Baznīcā sākas 40 dienu Lielais gavēnis pirms Lieldienām

Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norāda, ka gavēnis ir īpašs laika posms, kas sniedz iespēju ielūkoties sevī, sevi garīgi pilnveidot un pārskatīt savu dzīves ritmu, uzmanību vēršot uz garīgām vērtībām.

Baznīca uzsver, ka gavēšana nav tikai atturēšanās no ēdiena, bet arī iespēja attiekties no jebkādiem pārāk pierastiem elementiem vai ārējiem komforta aspektiem, lai pievērstu vairāk uzmanības garīgām norisēm.

Gavēņa periods tradicionāli ir arī grēknožēlas laiks, kad ticīgie, atsakoties no gaļas ēdieniem un ikdienas pārmērībām, izrāda līdzjūtību pret tuvākajiem un atzīst savas kļūdas, cerot uz garīgu izaugsmi un pārmaiņām.

“Savāc pavarda pelnus, lai uzturētu vietas svētību. Pelniem piemīt auglību veicinošas un aizsargājošas īpašības,” raksta “Saules un Mēness” kalendāra autore un folkloriste Aīda Rancāne.

Stāstot par latviešu tradīcijām, folkloriste min, ka šajā dienā velējas, tad visu gadu baltas drēbes. “Sēj pelnus uz dārziem, tīrumiem, lai laba raža,” atzīmē Aīda Rancāne.

 

Vēl šodien ne tikai nevar gatavot un ēst kāpostus, bet arī sukāt matus un tīrīt māju. Agrākos laikos šajā dienā arī gājuši budēļos un prasījuši cūkas gaļu ēst, ja saimniece devusi, tad tai cūkas laime esot tikusi. Bijusi arī populāra tradīcija citus izjokot, slepus piekabinot otram pelnu maisiņu.

“Cep pelnu plāceni – pagatavo miežu mīklu, ko apsmērē ar sagrūstām kaņepēm un gaļas “circeņiem”, tad mīklu satin apaļu un cep,” stāsta folkloriste.

 

Latviešu tautas ticējumiem par Pelnu dienu:

Pelnu dienā jākaisa pelni uz dārza, tad vasaru spradži neēdīs stādus. Arī augļu kokiem ziedus nemaitās kukaiņi.
Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemesto tārpi.
Pelnu dienā nedrīkstot kāpostus vārīt, tad tiem metoties kukaiņi.
Kad Pelnu dienā strādā, tad metas tārpi uz kāpostiem.
Pelnu dienā jāsaslapē un jāvelē dziju šķetere, lai vasarā uz kāpostiem nebūtu pelnu.
Pelnu dienā jātinot leili un cieti dzijas kamoli, tad vasarā augot lielas un cietas kāpostu galviņas un arī leili kartupeļi.
Ja Pelnu dienā būs vējpūtenis, tad vasaru nebūs kāpostu.
Pelnu dienā nevar istabu slaucīt, jo tad blusas aug.
Pelnu dienā mēdza, nevienam neredzot, cept iesma galā gaļu. Ar to iesmu pavasarī izbakstījuši dārzus, lai kurmji tur netiktu iekšā un neizrakņātu zemes.
Šai dienā lopiem spalvā kaisījuši pelnus, lai tos dunduri un mušas nekostu.
Pelnu dienā jāvāra gaļa, lai cūkas labi aug.
Pelnu dienas pusdienās jāvāra biezputra ar cūkas kājiņām, tad tai saimniecei sivēni labi padodoties tanī gadā.
Pelnu dienā jāvelējas, lai lini labi paaug.
Pelnu dienā vajag laisties no kalna ar ragaviņām, tad gari lini augs.
Pelnu dienā jāved apiņu maikstes, tad apiņiem nepiemetas nekāda liga.
Pelnu dienā jāmazgā krekli, tad tie būs balti.
Pelnu dienā nedrīkst linus vērpt, tad lini viegli kā pelni.
Pelnu dienā jācep maize, lai tās netrūktu.
Pelnu dienā nedrīkst galvu sukāt, jo tad galvā daudz utu augot.
Pelnu dienā meitām salmi jāaiznes un jāizkaisa uz krustceļa, tad jāklausās kurā pusē suņi rej, jo no tās puses tautas jās.
Avots: valoda.ailab.lv

Kas ir gavēnis?

Gavēnis ir laiks, kad produkti bija ļoti ierobežotā daudzumā. Gavēņa laikā kristieši atsakās no gaļas, olām, dzīvnieku valsts produktiem.

Arī šajā laikā jāuzņem olbaltumvielas, ko parasti uzņemam ar gaļu. Arī šķiedrvielas – dienā vismaz 30 g. Papildus jālieto dzelzs. Ir dažādi produkti, kas aizstāj gaļu, populārākie no tiem ir sojas izstrādājumi, pākšaugi un pupiņas, kā arī sēnes.