Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 7.aprīlī

Latvijas lielāko konfesiju mācītāji Kristus Augšāmcelšanas svētku apsveikumos svētdien Lieldienas un pavasari akcentēja kā jaunu sākumu. Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka Kristus augšāmcelšanās svētki ir jaunas radīšanas aizsākums, jaunās zemes aizsākums. Viņš arī vērsa uzmanība uz satraucošu statistiku - pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu vidū līdz 25 gadu vecumam desmitkārtīgi pieaudzis paškaitējuma gadījumu skaits. Arhibīskaps norādīja, ka šī krīze apliecina bīblisko patiesību, ka cilvēks ir sabiedriska būtne, kurai ir nepieciešams "otrs" - gan līdzcilvēks, gan Dievs. Savukārt izolācija, kad laiks tiek pavadīts tikai interneta vidē, noslēdz mūsdienu cilvēkam ceļu pie Dieva un otra cilvēka klātbūtnes, noslēdz ceļu uz pilnveidošanos.

Savukārt Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns sacīja, ka Lieldienas ir īpašs laiks. Tas ir laiks, kad daba mostas, dienas paliek gaišākas un arī cilvēku sirdīs rodas lielākas vēlmes un ilgas pēc pārmaiņām un jauna sākuma. Viņš uzsvēra, ka savā ziņā tā ir arī Lieldienu galvenā vēsts. Arī Rīgas un Latvijas arhibīskaps Rinalds Grants atzina, ka svētki ir atnākuši kopā ar ilgi gaidīto pavasari. Pēc viņa paustā, šajā nedrošības un neskaidrības laikā mums ir tik svarīgi zināt, ka grēkam, naidam un nāvei nav pēdējais vārds. Tas pieder Dievam. 

Partiju reitingu augšgalā joprojām ir partija "Latvija pirmajā vietā", bet lielāko kritumu piedzīvojusi "Jaunā Vienotība". To rāda SKDS sociologu martā veiktā Latvijas pilsoņu aptauja, kas tapusi pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma. Par ko balsot, martā nezina 26,1 % aptaujāto – un tas ir mazāk nekā pēdējās SKDS veiktās aptaujas laikā pērnā gada novembrī. Bet nedaudz, ja salīdzina ar novembri, pieaudzis to cilvēku skaits, kuri saka – vēlēšanās nepiedalīsies: no 15,4 % līdz 16,2 %.  Pirmajā trijniekā Saeimas partijas – pirmie – "Latvija pirmajā vietā" ar 8,9 %, "Progresīvie" ir otri populārākie, martā viņiem 6,9 % respondentu atbalsts, bet trešajā vietā opozīcijā esošajai Nacionālajai apvienībai ir 6,4 %. Ja vēlētāji nobalsotu tā, kā solījuši šajā aptaujā, parlamentā iekļūtu septiņas partijas, bez pirmā trijnieka arī “Suverēnā vara” par ko balsotu 6,2% vēlētāju, “Apvienotais saraksts” – atbalsta 6% vēlētāju,  Jaunā Vienotība ar – 5,9% vēlētāju atbalstu un kā pēdējā virs 5 % procentu barjeras pašlaik ir ZZS. 

No Saeimas deputātiem vislielāko atalgojumu februārī saņēmusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kurai izmaksāti 7 tūkstoši 645 eiro, liecina parlamenta publiskotā informācija. Otru lielāko algu februārī saņēmis Jānis Grasbergs ar 5 tūkstoši 468 eiro, savukārt trešajā vietā ierindojas Antoņina Ņenaševa, kurai izmaksāti 5 tūkstoši 381 eiro. Deputāti var saņemt papildu atalgojuma daļu par noteikta amata pildīšanu Saeimas Prezidijā, frakcijās, komisijās un apakškomisijās. Saeimas deputāta mēnešalga šogad noteikta 4 tūkstoši 330 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Romas katoļu baznīcas pāvests Leons 14.tais svētdien tradicionālajā Lieldienu uzrunā mudināja tos, kas karo, nolikt ieročus un aicināja uz mieru visā pasaulē. Pāvests brīdināja, ka cilvēki pierod pie vardarbības un kritizēja, ka cilvēki ar to samierinās un kļūst vienaldzīgi pret tūkstošiem cilvēku nāvi. Vienaldzīgi pret naida un šķelšanās sekām, ko rada konflikti. Vienaldzīgi pret ekonomiskajām un sociālajām sekām, ko tie izraisa un ko visi izjūtam. Atkāpjoties no pāvestu līdz šim ievērotās tradīcijas Ziemassvētku un Lieldienu uzrunās uzskaitīt daudzus pasaulē notiekošos konfliktus, Leons 14.tais savā uzrunā nenosauca nevienu konfliktu. Šīs Leonam 14.tajam ir pirmās Lieldienas pāvesta amatā, kurā viņš stājās pērn maijā pēc iepriekšējā katoļu baznīcas galvas Franciska nāves.

Turpinām ziņas

Lieldienu brīvdienās daudzviet dzēsti kūlas ugunsgrēki. Lielajā piektdienā paaugstinātas bīstamības kūlas ugunsgrēks dzēsts Jēkabpilī, Jēkaba ielā, kur kūla dega pusotra hektāra platībā un atkritumu kaudzes 100 kvadrātmetru platībā. Augšdaugavas novada medumu pagastā piektdien dzēsts kūlas ugunsgrēks desmit hektāru platībā. Arī svētdien, Lieldienās plašākie kūlas ugunsgrēki dzēsti Augšdaugavas novadā.  Višķu pagastā četru hektāru platībā dega labības rugāji, bet Bebrenes pagastā trīs hektāru platībā dega kūla un trīs siena ruļļi 15 kvadrātmetru platībā. Lieldienās nav reģistrēti ugunsgrēki, kuros cieta vai gāja bojā cilvēki.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai. VUGD aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja izcēlies kūlas ugunsgrēks - nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.

Visbiežāk jeb 39% gadījumu pavasarim raksturīgo āra darbu laikā negadījumi notiek zāģējot. Tāpat traumas tiek gūtas, remontējot mājokli vai tehniku, strādājot dārzā un darbojoties ar āmuru. Apdrošināšanas kompānijas BTA apkopotā informācija liecina, ka martā, aprīlī un maijā gūto traumu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir nemainīgi augsts, savukārt raksturīgākās traumas ir dažādi sastiepumi, mīksto audu saspiedumi, pirkstu lūzumi, vaļējas brūces, kam nepieciešamas šuves, kā arī roku, kāju un locītavu savainojumi. Piemēram, viens no smagākajiem negadījumiem noticis Augšdaugavas novadā, kur, mežā zāģējot malku, cilvēkam uz galvas uzkrita koks, radot nopietnas traumas, un izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedza 1500 eiro.

Un vēl

Latvijā šonedēļ saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi - nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks un brīžiem arī saulaināks. Lai gan naktīs pieturēsies neliels sals, dienās temperatūra pamazām paaugstināsies. Dominēs rietumu un ziemeļu puses vēji. Šodien saglabāsies mākoņains un mitrs laiks, ar nokrišņiem plašākā teritorijā. Savukārt rīt, trešdien, laikapstākļi kļūs mierīgāki un tādi saglabāsies līdz pat nedēļas beigām - debesis brīžiem skaidrosies, un daudzviet uzspīdēs saule. Naktī uz trešdienu austrumos iespējami nelieli, īslaicīgi nokrišņi, bet tālāk anticiklona ietekmē laiks jau būs pārsvarā sauss. Pūšot mērenam pārsvarā ziemeļu puses vējam, nakts stundās termometra stabiņš nokritīs arī zem 0 grādu atzīmes, bet dienās gaiss daudzviet iesils līdz +6…+11 grādiem.

 

Reģionālo autobusu maršrutu skaits šogad paliks praktiski nemainīgs – ap 6 tūkstoši 400, bet par 0,2 % mazināsies maršrutu garums: mainot maršrutu plānojumu, tas būs aptuveni par 400 tūkstoši kilometru īsāks. Tomēr pasažieru nepietiekamā skaita, biļešu ieņēmumu, kā arī izmaksu dēļ jau šobrīd tiek lemts par izmaiņām maršrutos, veidojot pārsēšanās punktus. 73,76 miljoni kilometru – tik garš ir Latvijas pasažieru pārvadājumu maršrutu tīkls šajā gadā. Samazinājums par 400 tūkstošiem nav būtisks, taču sniedz arī ietaupījumu. Autotransporta direkcijā norāda, ka daļā šo maršrutu pasažieru ir ļoti maz un tos uzturēt nav rentabli. Lai tomēr panāktu, ka pasažieriem ir iespējas laikus nokļūt vajadzīgajā galapunktā un arī mājās, šobrīd tiek strādāts pie digitāliem rīkiem, lai veidotu arī pārsēšanās punktus. 

Kopš karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos būtiski pieaugusi cilvēku reģistrēšanās Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā, liecina ministrijas dati. Februārī reģistrējās ap 500 ceļotāju, bet martā jau aptuveni 4 tūkstoši. Kā skaidro ministrijā, cilvēki kļūst aktīvāki tieši krīžu laikā. Tāpat visvairāk reģistrējas tie, kuri jau atrodas ārvalstīs un saskaras ar krīzes situāciju, savukārt mierīgākos periodos aktivitāte ir krietni zemāka. Jau ziņots, ka konsulārajā reģistrā var reģistrēties, izmantojot portālu "Latvija.gov.lv" vai mobilo lietotni "Ceļo droši". Ārlietu ministrija aicina reģistrēties ikvienu Latvijas valstspiederīgo, kurš īslaicīgi, līdz trīs mēnešiem, dodas uz ārvalstīm. Reģistrācija ir bez maksas. Viena persona var reģistrēt arī citus ceļotājus, piemēram, ģimeni, kas ceļo kopā.

Augsti patogēnās putnu gripas gadījumi savvaļas putniem šogad martā Latvijā nav konstatēti, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta  publiskotā informācija. Martā pārbaudes veiktas četriem savvaļas putniem. Trīs mēnešu laikā šogad pārbaudes veiktas kopumā 15 savvaļas putniem. Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni. Mājputni inficējas nonākot kontaktā ar savvaļas putniem. Pārtikas veterinārais dienests aicina ievērot drošību un mājsaimniecībās veidot mājputniem slēgtus iežogotus pastaigu laukumus.

Astronauti "Artemis II" misijā uzstādījuši jaunu cilvēka tālākā lidojuma kosmosā rekordu. Agrā pirmdienas rītā astronauti ielidoja tā dēvētajā Mēness ietekmes sfērā, kas nozīmē, ka tagad šī Zemes pavadoņa gravitācija uz kosmosa kuģi iedarbojas spēcīgāk nekā Zemes. Komanda jau pārspējusi rekordu cilvēka tālākajā lidojumā kosmosā. Lai gan visi četri "Artemis II" apkalpes locekļi nenolaidīsies uz Mēness virsmas, viņi pārspējuši rekordu attiecībā uz tālāko attālumu no Zemes, apriņķojot Mēnesi. Iepriekš rekords piederēja "Apollo 13" apkalpei, kas 1970. gada 15. aprīlī no Zemes atradās 400 tūkstoši  171 kilometru attālumā. Sagaidāms, ka tālākajā punktā "Artemis II" pārspēs šo rekordu par aptuveni 6 tūkstoši 600 kilometriem. Lidojuma beigās astronauti arī būs liecinieki Saules aptumsumam. Astronauti iepriekš sarunā ar žurnālistiem neslēpa savu sajūsmu par piedzīvoto. 

Irānas karš tiek dēvēts par pirmo mākslīgā intelekt karu. Tā nav pirmā reize, kad šīs tehnoloģijas izmantotas karadarbībā, taču pirmā reize, kad tas tiek darīts tik plaši. ASV armija guvusi mācības gan no Ukrainas, kas tehnoloģijas pielieto karā pret Krieviju, gan arī no Izraēlas kara pret "Hamās". Mākslīgais intelekts ļauj ātri pārvērst informāciju militāros lēmumos. Taču ar datu analīzi vien tas nebeidzas. Mākslīgais intelekts arvien biežāk tiek izmantots arī mērķu identificēšanai. Oficiāli militārajā plānošanā joprojām tiek uzsvērts, ka gala lēmumus, piemēram, par uzbrukumu, pieņem cilvēks. Taču praksē šī robeža kļūst arvien neskaidrāka. Jo vairāk datu jāapstrādā un jo ātrāk jāpieņem lēmumi, jo lielāks ir risks, ka cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi izvērtēt katru situāciju. 

Turpinām ziņas

Tuvojoties Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai, Ordeņu kapituls nolēmis 36 dažādu jomu pārstāvjiem piešķirt augstākos Latvijas valsts apbalvojumus - Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuru godprātīgais profesionālais darbs un sabiedriskais veikums valsts mērogā ir īpaši nozīmīgs. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ordeņu kapituls nolēmuši par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot un par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri iecelt Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāju Gunitu Berķi. Savukārt ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes zeltītu goda zīmi nolemts apbalvot Sēlijas Sporta skolas vecāko futbola treneri Imantu Siliņu. Augstāko valsts apbalvojumu svinīgā pasniegšanas ceremonija plānota Latvijas neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā, 4. maijā Rīgas pilī. 

Aizkraukles novada domē turpmāk attālināti klātienes komiteju sēdēs varēs piedalīties tikai veselības stāvokļa un komandējuma dēļ, kā arī ārkārtas sēdes sasaukšanas gadījumā, paredz grozījumi pašvaldības nolikumā. Līdz šim komitejas priekšsēdētājs varēja noteikt, ka komitejas loceklis klātienes sēdē piedalās attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku arī citu objektīvu iemeslu dēļ. Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija vērsusi pašvaldības uzmanību, ka Pašvaldību likums to neparedz. Tā kā likums nepilnvaro pašvaldību noteikt citus papildu nosacījumus deputāta attālinātai dalībai klātienes domes vai komitejas sēdē, dome pēc ministrijas ieteikuma svītrojusi nosacījumu "citu objektīvu iemeslu dēļ".

Un vēl

Latvijā 67% iedzīvotāju izmanto mākslīgā intelekta rīkus kā informācijas meklēšanas un izpētes rīku, izriet no bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" tiešsaistes aptauja. Pārsvarā Latvijas iedzīvotāji izmanto MI rīkus privātām vajadzībām un izklaidei, bet 16% - darba produktivitātes uzlabošanai. Savukārt katrs piektais iedzīvotājs nekad nav izmantojis MI. Aptaujas dati liecina, ka arī pārsniedzot 40 un 50 gadu slieksni, cilvēki seko līdzi inovācijām un arvien biežāk modernās tehnoloģijas integrē savā ikdienā - MI izmanto 82% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem un 76% vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

 

Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās policija uz Latvijas ceļiem pieķērusi 55 automašīnu vai motociklu vadītājus alkohola reibumā, un tas ir par 11 vairāk nekā pērnajās Lieldienās. Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu četrās Lieldienu brīvdienās 2025. gada aprīļa otrajā pusē uz Latvijas ceļiem tika pieķerti 44 dzērājšoferi. Pēdējā svētku brīvdienā valstī reģistrēti 49 ceļu satiksmes negadījumi, četros no tiem cietuši četri cilvēki. Par ātruma pārsniegšanu pirmdien pie atbildības saukti 262 šoferi, kā arī fiksēts viens agresīvas braukšanas gadījums, liecina policijas apkopotā statistika.

Virspeļņas nodoklis motivēs degvielas tirgotājus pēc iespējas ātrāk samazināt cenu, intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš norādīja, ka ir nepieciešams virspeļņas nodoklis un citi samazinājumi, lai degvielas cenas atgrieztos 1,80 līdz 1,90 eiro robežās. Tāpēc Valainis rosina pēc iespējas ātrāk ieviest virspeļņas nodokli. Tāpat viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams tos nodokļu ieņēmumus, kas gūti virs plānotā, atgriezt tautsaimniecībā. Vienlaikus Valainis atzīmēja, ka pašreiz neredz, ka akcīzes samazinājums atspoguļotos degvielas cenās, tāpēc tieši virspeļņas nodoklis būs tas, kas motivēs pēc iespējas ātrāk samazināt cenu.

Ārlietu ministrija iecerējusi iesaistīt Latvijas ārpolitikas institūtu Latvijas darbības nodrošināšanā ANO Drošības padomē un gatavojot gaidāmo valsts prezidentūru Eiropas Savienībā. Kā zināms, no 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim Latvija ir ievēlēta ANO Drošības padomē. Savukārt no 2028. gada jūlija līdz decembrim Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomes prezidentūras darbu. Nodrošinot Latvijas dalību ANO Drošības padomes darbā un gatavojot ES prezidentūru, Ārlietu ministrijas izaicinājums esot nepieciešamība nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus un ekspertīzi augstas intensitātes starptautiskajā darbā. Lai to nodrošinātu, Ārlietu ministrija rosina iesaistīt Latvijas ārpolitikas institūtu kā ārpolitikas pētniecības un analītiskās kapacitātes stiprinātāju. Finansējums šim mērķim paredzēts -  56 tūkstoši 700 eiro.

Irāna ir noraidījusi ierosināto pamieru karā ar ASV un Izraēlu. Atbildē, kas izklāstīta desmit punktos, Irāna ir noraidījusi pamieru un uzstāj, ka konflikts ir jāizbeidz pilnībā. Vairākas valstis cenšas rast diplomātisku risinājumu, lai izbeigtu kopš februāra beigām ilgstošo karu. ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja, ka, ja Teherāna līdz otrdienas vakaram nepiekritīs atļaut brīvu kuģu satiksmi caur Hormuza šaurumu, viņš pavēlēs veikt triecienus tās elektrostacijām un tiltiem. Taču aģentūra IRNA vēsta, ka Teherāna ir atbildējusi ar savām prasībām, tajā skaitā izbeigt konfliktus reģionā, noslēgt protokolu par drošu caurbraukšanu Hormuza šaurumā, rekonstrukciju un sankciju atcelšanu.

Saskaņā ar izmaiņām, kas ieviestas Vācijā kā daļa no jaunā likuma, ar kuru noteikts brīvprātīgais militārais dienests, vācu vīriešiem vecumā no 17 līdz 45 gadiem, būs jāsaņem atļauja, lai ilgstoši uzturētos ārzemēs. Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņojumā BBC apstiprināja, ka turpmāk vācu vīriešiem no 17 gadu vecuma ir jāsaņem iepriekšēja atļauja  izceļošanai no valsts uzturēšanās brīdim ārzemēs, kas ilgāks par trim mēnešiem. Militārā dienesta modernizācijas likums, kas stājās spēkā 1. janvārī, ir vērsts uz aizsardzības spēku stiprināšanu pēc Krievijas draudiem un pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Turpinām ziņas

Šomēnes notiks atkārtotas Pļaviņu iedzīvotāju padomes vēlēšanas. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma ievēlēt padomi Aizkraukles novada pašvaldībā saņemts atkārtots iesniegums ar lūgumu organizēt Pļaviņu iedzīvotāju padomes vēlēšanas, tādēļ atbilstoši nolikumam tiek rīkota atkārtota balsošana. Uz deviņām vietām padomē pretendē 11 iedzīvotāji. Balsošana Aizkraukles novada pašvaldības mobilajā lietotnē noslēgsies 19. aprīlī, bet klātienē tā norisināsies Pļaviņu kultūras centrā 27. aprīlī no pieciem pēcpusdienā līdz septiņiem vakarā. Atbilstoši nolikumam padomē ievēlēs deviņus iedzīvotājus, kuri saņems lielāko balsu skaitu. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas Pļaviņās dzīvo 2 tūkstoši 864 cilvēki. Lai padomes vēlēšanas uzskatītu par notikušām tajās jāpiedalās vismaz 143 balsstiesīgajiem.

Valstij piederošais uzņēmums "LAU Infra grupa" jeb iepriekš "Latvijas autoceļu uzturētājs" atkārtoti iesniedzis sūdzību par "Latvijas valsts ceļi" rīkoto iepirkumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem Latvijā no 2027. līdz 2032. gadam Bauskas, Ogres, Rīgas, Preiļu un Dagdas teritorijās jeb četros no kopumā 19 līgumiem. Līdzšinējais darbu veicēja sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts. "LAU Infra grupa" iepriekš iesniegtās sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojs atzina par nepamatotām un atļāva Latvijas valsts ceļi turpināt iepirkuma procedūru.

Jau ziņots, ka Valsts autoceļu uzturēšanai 2027.-2032. gada periodā paredzēti četri iepirkumi, saglabājot esošo teritoriālo dalījumu pa līgumiem. Iepirkumus paredzēts izsludināt dažādos laikos, tādēļ tie stāsies spēkā dažādos uzturēšanas laika periodos, bet līgumu darbības termiņš būs 60 mēneši jeb pieci gadi. Šajos līgumos ietilpst arī valsts autoceļu uzturēšana Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils apkārtnēs. 

Un vēl

Rindas un pakalpojumu dārdzība joprojām ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji neapmeklē ārstus arī gadījumos, kad vizīte ir nepieciešama, liecina Centrālās statistikas pārvaldes  apkopotie dati par iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu 2025. gadā. Kā galveno iemeslu neapmeklētam ārstam vai neveiktai pārbaudei iedzīvotāji visbiežāk minējuši pārāk ilgo gaidīšanas laiku uz pieņemšanu vai rindas - tā atbildējuši 47,7% respondentu. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2021. gada, kad tas bija 17,5%. Statistikas pārvalde norāda, ka šim rādītājam katru gadu ir tendence strauji pieaugt. Otrs biežākais iemesls bija nespēja atļauties ārstēšanos vai pārbaudes, ko minēja gandrīz ceturtā daļa jeb 24,6% iedzīvotāju. 

 

Valdība šodien atbalstīja ka tautsaimniecības mobilizācijas plānu turpmāk veidos kā vienotu dokumentu, kurā apkopota informācija no visām nozaru ministrijām. Līdz šim noteikumi noteica, ka tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plāni ietver attiecīgās tautsaimniecības nozares valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Grozījumi paredz, ka turpmāk tautsaimniecības mobilizācijas plāns tiks veidots kā vienots dokuments, kurā apkopota informācija no visām nozaru ministrijām par valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu krīzes situācijām. Šāds risinājums izvēlēts, lai novērstu informācijas dublēšanos un pretrunas, kas līdz šim radušās starp dažādiem plānošanas dokumentiem, kā arī lai nodrošinātu vienotu pieeju datu sagatavošanā.

Valdība šodien atļāva Valsts robežsardzes koledžai nodot Moldovas Robežpolicijas Ģenerālinspekcijai bez atlīdzības mikroautobusu ar aprīkojumu dienesta suņu pārvadāšanai. Mantu kopējā bilances vērtība ir 65 tūkstoši 660 eiro. Moldovas Robežpolicijas Ģenerālinspekcijai patlaban trūkst materiālie un tehniskie resursi, lai efektīvi nodrošinātu robežkontroli un cīnītos ar nelegālo migrāciju. Ierobežoto resursu dēļ tiek apgrūtināta Moldovas Robežpolicijas Ģenerālinspekcijas spēja veikt savus uzdevumus pilnā apjomā un atbilstoši aktuālajai drošības situācijai reģionā.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir ieinteresēta turpināt dialogu ar Rīgas pašvaldību, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Veselības ministriju, reliģisko konfesiju pārstāvjiem, kā arī politiķiem un sabiedrību kopumā, lai kopīgi rastu piemērotāko risinājumu slimnīcas ārstniecības un aprūpas telpu attīstībai, vienlaikus saglabājot kapelas ēku. Lai pieņemtu turpmākos lēmumus, par slimnīcas līdzekļiem ir veikta papildu tehniskā apsekošana, kas palīdz labāk izprast ēkas esošo stāvokli. Vienlaikus Bērnu slimnīcas rīcībā šobrīd neesot pietiekamu finanšu līdzekļu kapelas pilnvērtīgai tehniskajai izpētei, atjaunošanai un uzturēšanai. Tāpēc slimnīca cer uz iesaistīto pušu atbalstu un iespējami drīzu kopīgu risinājumu.

Kā vēstīts, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas teritorijā atrodas vairāk nekā 100 gadus sena Reinholda Georga Šmēlinga projektēta ēka, kas savulaik celta kā slimnīcas kapela un morgs. Īstenojot slimnīcas pārbūves projektus, slimnīca nolēmusi šo ēku nojaukt, jo tā esot sliktā stāvoklī un vairs nav lietojama, bet pārbūvei izmantotā Eiropas Savienības finansējuma saņemšanas noteikumi neļauj izmantot līdzekļus tādu ēku renovācijai, kas nepilda ārstniecības funkcijas. Veselības ministrijā aprēķināts, ka nelielās senās ēkas saglabāšana un integrēšana slimnīcas infrastruktūrā varētu izmaksāt ap 5-6 miljonus eiro.

Igaunija ieteikusi Ukrainai izmantot alternatīvus lidojumu maršrutus uzbrukumiem Krievijas ostām Baltijas jūras krastā, lai samazinātu riskus, ka trieciendroni noklīst no maršruta un ielido Igaunijas gaisa telpā, paziņojis Igaunijas Aizsardzības spēku Izlūkošanas centra vadītājs pulkvedis Antss Kiviselgs. Jau ziņots, ka pēdējās nedēļās Ukraina vairākkārt uzbrukusi Krievijas naftas pārstrādes un eksporta infrastruktūrai Baltijas jūrā Ustjlugas un Primorskas ostās. Ukrainas bezpilota lidaparāti ir novirzījušies no kursa un atrasti Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā. 

Āfrikas valsts Kenijas ziedu audzētāji un eksportētāji zaudē miljoniem dolāru Tuvajos Austrumos notiekošā kara dēļ. Krīzes izraisītie loģistikas traucējumi ir dramatiski samazinājuši pieprasījumu pēc Kenijā audzētajiem ziediem. Piemēram, uzņēmumā "Isinya Flowers", kas atrodas netālu no Kenijas galvaspilsētas Nairobi, kopš ASV un Izraēlas uzsāktā kara pret Irānu eksporta apjoms ir samazinājies aptuveni uz pusi. Ja iepriekš tas eksportējām 450 tūkstoši ziedkātu dienā, tad pašlaik tie ir apmēram 150  līdz 200 tūkstoši ziedkātu dienā. Tas nozīmē, ka uzņēmumā spiesti izmest gandrīz 50 % produkcijas. Nozares pārstāvji cenšas meklēt citus piegādes ceļus un pārliecināt Kenijas valdību, lai tā ieviestu tiešos kravu lidojumus uz Eiropu, tādējādi saglabājot Eiropas tirgu un atvieglojot ziedu audzētāju situāciju.

Turpinām ziņas

Par 0,46 miljoniem eiro Madonas novadā atjaunoti 20 pašvaldības mājokļi, kas būs pieejami sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām, daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atjaunotie 20 pašvaldības mājokļi atrodas Lubānā, Madonā, Ērgļos, kā arī Kalsnavas, Mārcienas, Dzelzavas un Liezēres pagastos. Dzīvokļu atjaunošanas darbus īstenoja SIA "Erbauer Group". Divi no atjaunotajiem dzīvokļiem ir speciāli pielāgoti personām ar kustību traucējumiem. Šajos mājokļos ir paplašinātas durvju ailes, pielāgotas sanitārtehniskās telpas un noņemti sliekšņi, tādējādi nodrošinot brīvu un ērtu pārvietošanos. Projekta kopējās izmaksas ir 462 tūkstoši 223 eiro. 

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ar 38  tūkstoši eiro sākumcenu izsolē mēģina pārdot īpašumu "Zemkopības institūts 19" Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā. Īpašumu veido divas nedzīvojamās ēkas - Zemkopības zinātniskais institūts un garāža. Pirmpirkuma tiesības kā zemes vienības īpašniekam ir Aizkraukles evaņģēliski luteriskajai draudzei. Īpašuma izsoles sākumcena ir 38 tūkstoši eiro, bet izsoles solis – 3 tūkstoši 800 eiro. Izsole noslēgsies 30. aprīlī.

Un vēl

Krupju migrācijas vietās pie valsts autoceļiem uzstādītas pagaidu informatīvas zīmes. Latvijas valsts ceļi informē, ka pagaidu informatīvās zīmes ir uzstādītas 30 valsts autoceļu posmos, kuriem pāri notiek krupju migrācija. Pēc migrācijas laika beigām zīmes plānots noņemt. Kompānijā skaidro, ka zīmes ir uzstādītas posmos, kurus identificējusi Dabas aizsardzības pārvalde. Papildu informācija par krupju migrāciju, kā arī karte ar vietām, kurās notiek migrācija, ir pieejama mājaslapā daba.gov.lv sadaļā misija-krupis.