Dome noraida kolektīvo iesniegumu pret skolu reorganizāciju Jēkabpils novadā
- Sandra Mikanovska --
- 29 marts 2026 --
- 0 Komentāri
Jēkabpils novada dome 26. marta sēdē izskatīja lēmumu “Par kolektīvā iesnieguma virzību” un ar pozīcijas balsu vairākumu noraidīja iniciatīvu “Par Jēkabpils novada izglītības iestāžu reorganizācijas lēmuma Nr. 92 pārskatīšanu”.
Vecāku pārstāves Ievas Dreimanes kolektīvais iesniegums iniciatīvas atbalstam novada pašvaldībā tika iesniegts 5. martā, bet 6. martā iedzīvotāju parakstus elektroniskā formātā pašvaldībā iesniedza nodibinājums “Sabiedrības līdzdalības fonds”. Kolektīvajā iesniegumā vecāki lūdza pārskatīt Jēkabpils novada domes 2026. gada 26. februāra lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju un nepieļaut atsevišķu izglītības iestāžu likvidāciju vai statusa maiņu.
Jēkabpils novada dome nolēma noraidīt kolektīvo iesniegumu pret skolu reorganizāciju Jēkabpils novadā.
Kolektīvajā iesniegumā tika lūgts pārskatīt Jēkabpils novada domes 26. februāra lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju un nepieļaut atsevišķu izglītības iestāžu likvidāciju vai statusa maiņu. Ņemot vērā, ka dome iesniegumu noraidīja, pašvaldība turpina minētajā lēmumā paredzēto reorganizācijas procesu.
"Atbildīga pašvaldība ir tā, kas spēj ne tikai pieņemt kritiku, bet arī atbildīgus, smagus un objektīvus lēmumus. Pašvaldības uzdevums ir savlaicīgi apzināt demogrāfiskās un ekonomiskās tendences un tieši tas tiek darīts. Tomēr pats galvenais jautājums ir bērnu intereses un tas, lai bērniem ir iespēja iegūt kvalitatīvu, mūsdienīgu un konkurētspējīgu izglītību," sēdē pauda domes priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Aija Vetere (ZZS).
Viņa apgalvoja, ka reorganizācija darbojas tieši bērnu interesēs, jo tā nodrošina viņu pārcelšanos uz vidi, kurā viņiem ir lielākas izaugsmes iespējas.
"Kopš februāra sēdes pašvaldība ir izdarījusi to, ko prasa laba pārvaldība. Esam apzinājuši katra skolēna plānoto plūsmu, viņu izvēles un nākamās izglītības iestādes," komentēja domes priekšsēdētāja vietniece.
Pašvaldība esot sagatavojusi konkrētus transporta maršrutus, kurus gatavojas nosūtīt visiem vecākiem, pēc tam arī aicināt viņus uz pārrunām, lai varētu izrunāt un nodrošināt, lai bērniem ceļā pavadītais laiks būtu samērīgs. Pašvaldība arī esot sākusi sarunas ar sabiedriskā transporta pārvadātājiem, lai pielāgotu gan šos maršrutus, gan maršrutu izpildes laikus.
"Esam apzinājuši pedagogus. Kā zināms, reorganizācija skar 60 pedagogus, no kuriem 18 pedagogiem mums jāpiedāvā jauna vakance. Uz nākamo nedēļu tiks apkopota informācija par plānotajām vakancēm uzņemošajās skolās, lai mēs varētu nodrošināt skolotājiem strādāt ar pilnu valsts apmaksātu slodzi," par padarīto atskaitījās Vetere.
Arī novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) apgalvoja, ka pašvaldība ir uzklausījusi viedokļus un diskutējusi, apmeklējusi katru izglītības iestādi un rādījusi reālos demogrāfijas un ekonomikas datus.
"Daudz vēl būs jāpieliek pūļu un finanšu, lai mēs bērnus iespējami efektīvāk pārvadātu uz izglītības iestādu un mājām, mums jāpārdomā stundu sākšanas laiks un daudzas citas lietas. Jāplāno, lai bērniem skolā tiktu piedāvāta ārpusstundu izglītība, pagarinātā grupa, lai bērns atbrauktu mājās jau izmācījies, un daudzas citas lietas," ieskicēja politiķis.
26. marta sēdē vecāku viedokli pauda Ieva Dreimane, kas pārstāv Dignājas pamatskolu, bijusī Atašienes skolas direktore un savulaik Krustpils novada domes deputāte Dace Broka un Rubeņu pamatskolas vecāku pārstāve Iveta Baltmane. Pārstāvju runas bija ļoti emocionālas, paužot uzskatu, ka pozīcija nevēlas iedziļināties vecāku viedoklī, nevēlas meklēt iespējas, kā saglabāt skolas, un ignorē to, ka skolu slēgšana ilgtermiņā izraisīs iedzīvotāju aizplūšanu no pagastiem.
Ieva Dreimane norādīja, ka domes lēmums par skolu reformu nav pieņemts pēc labas pārvaldības principiem, par ko nepārprotami liecinot fakts, ka iniciatīvu atcelt to atbalstīja tik daudz cilvēku. Viņa arī citēja fragmentus no atbildēm, ko vecāki uz saviem iesniegumiem saņēmuši no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas un Tiesībsarga biroja. Visur uzsvērts, ka viena no pašvaldības funkcijām ir nodrošināt izglītības pieejamību. Šīs funkcijas izpildi organizē un par to lemj pašvaldība, un tās kompetencē ir lemt par skolu tīkla reorganizāciju.
Tātad neesot tā, kā stāsta domes vadība, ka pie visa vainīga "ļaunā" IZM, kas liek slēgt skolas. Jēkabpils novada domes vadība esot pateikusi, ka neatvērs savu maku un nemeklēs idejas, lai saglabātu skolas, bet IZM norādot, ka augsti vērtē tās pašvaldības, kas to dara. Piemēram, Valmieras novada dome esot atradusi iespēju subsidēt savas skolas. IZM attiecībā uz Jēkabpili esot radusies sajūta, ka iedzīvotāji netiek uzklausīti, nav ņemts vērā attālums, kādā būs jāved bērni, un tā neesot rīcība bērnu labākajās interesēs.
Rezultātā netiks nodrošināta iespēja visiem saņemt bezmaksas izglītību, jo vecākiem būs jāuzņemas daļa izmaksu, būs problēmas ar saskaņošanu ar savu darbalaiku, lai droši un laikus nogādātu bērnus uz skolu un mājās. Ieva Dreimane arī sacīja, ka IZM vēl nav apstiprinājusi domes lēmumu par skolu reorganizāciju un to vērtēs. Viņa aicināja domi veidot darba grupu, kurā ir iesaistīti iedzīvotāju pārstāvji, turklāt esot cilvēki, kas gatavi sadarboties, lai izstrādātu kompromisa variantu.
Vecāki jau neesot pret reformu kā tādu, bet pašvaldības nevēlēšanās uzklausīt iedzīvotāju viedokli esot aizvainojoša.
“Pirms nākt uz sēdi, bija, kas mani mēģināja atrunāt, jo tam neesot jēgas, jo nekas nemainīsies, bet, ja arī ne, es vismaz būšu darījusi visu, ko spēju,” sacīja Dace Broka. Viņa atgādināja par 25. marta deportāciju notikumiem un Edgaru Kauliņu, kas, būdams kolhoza priekšsēdētājs un patiešām riskējot ar savu drošību, darījis visu, lai cilvēki no Lielvārdes netiek deportēti. Bet Jēkabpils novada deputāti, pat nebūdami tik sarežģītā situācijā, parādījuši savu "īso prātiņu", jo vienkāršāk ir neko nedarīt, nemeklēt risinājumus. Neesot bijusi neviena diskusija par to, kā saglabāt kādu skolu, izņemot tās, kur savulaik mācījies kāds deputāts, un tā vārdā tiekot likvidētas citas skolas.
“Vienaldzība, nekompetence, neiedziļināšanās ir tā, kas sadusmo un nepatīkami pārsteidz iedzīvotājus. Kādi 50 bērni dosies uz citu novadu skolām, kādas 10 ģimenes pārcelsies bērnu dēļ. Bet šķiet, ka pašvaldībai tas vienalga, pat labi, ka vairs nebūs jāsatraucas, jo šos bērnus skolos, pārvadās un ēdinās citi novadi, bet domei paliks nauda prēmijām. Vai tad nevarētu vest bērnus no Mežāres uz Atašieni, jo Sūnu skolai bērnu pietiek. Turklāt uz Atašieni nāk bērni arī no citiem novadiem. Vai ir rēķināts, cik izmaksās skolu likvidēšana – darbinieku atlaišana? Un ko pēc tam darīs ar Marinzejas muižu? Un nemēģiniet teikt, ka no deputātiem nekas nav atkarīgs! Ja nav, tad kāpēc te sēžat? Valmierā mājas siltina, skolas saglabā, bet mūsu domei trūkst tālredzības, toties vadībai ir labas pārliecināšanas spējas, tāpēc viņam tic, un es arī ticēju,” – sacīja Dace Broka.
Viņa pauda viedokli, ka domes priekšsēdētāja pārliecināšanas prasmes liekot pozīcijas deputātiem uzticēties un balsot kā nozombētiem, bet patiesība esot pavisam cita, par ko liecinot viņas pieredze. Savulaik Raivis Ragainis, kas tad bijis Krustpils novada izpilddirektors, Atašienes skolā organizējis pārbaudes, līdz paziņots, ka skolēnu ēdināšanai trīs gadu laikā nepamatoti pasūtītas 56 porcijas, un viņai izteikts rājiens. Daces Brokas ieskatā, tas bijis tikai tādēļ, ka viņa vērsusies pret neprasmīgu grāmatvedi, kas darbā iekārtota pazīšanās dēļ. Kad viņa par to vērsusies tiesā, kur arī uzvarējusi, viņa nosūdzēta KNAB par interešu konfliktu, jo balsojusi par apbalvojuma piešķiršanu savam dēlam olimpiādes uzvarētājam. Viņa neesot zinājusi, ka nedrīkst to darīt, un pašvaldība deputātus par šādām situācijām neesot brīdinājusi. Raivis Ragainis runātājai iebilda, ka visi šie apgalvojumi ir nepierādāmas lietas, kā arī sacītais neattiecas uz skolu reformu.
Iveta Baltmane, kas pārstāvēja Rubeņu pamatskolu, sacīja: “Mūsu kuģis tagad grimst. Jūs izpostāt laukus, kopienu.” Viņa norādīja, ka līdzšinējā politika bijusi tāda, ka daudzi viņas paaudzes cilvēki izrādījušies lieki un bijuši spiesti pārcelties uz ārzemēm, lai nodrošinātu iztiku. Un tas ir iemesls, kāpēc nav bērrnu, kas apmeklē skolas, jo bērni, kas varēja dzīvot Latvijā, nu ir citu valstu pilsoņi.
“Jau tad, kad mūs pievienoja pilsētai, zinājām, ka mēs kā nomales nevienam nebūsim vajadzīgi, jo pilsēta ir pašpietiekama. Ziemassvētku paciņas, kas agrāk bērniem bija gadiem, nu vairs nav. Mēs varam tās nopirkt paši, bet ir tā, ka mazās skolas ir kā onkoloģisks audzējs, kas tagad jāizoperē, bet medikamentus ārstēšanai laukiem nedod – mirstiet nost! Un man pedagogi saka, ka ir jau parakstījuši brīdinājumu par atlaišanu. Un to viņi teica, kad šī 26. marta sēde vēl bija priekšā! Par ko tad es te stāvu, par ko cīnos? Vietējā Rubeņu kopiena tik lielu ēku nespēs izmantot, un pēc skolas slēgšanas sāksies tas process, ka pēc gada tur arī bērnudārzā nebūs bērnu. Bet skolas ēkā ir arī ambulance un aptieka. Viņi saka, ka nespēs vieni maksāt īri par ēku. Un tas nozīmē, ka nebūs arī ambulances un aptiekas,
un vienīgais, kas paliks, ir kapsēta,” sacīja Iveta Baltmane.
Jau ziņots, ka platformā "Manabalss.lv" īsā laikā savākts vairāk nekā 1000 parakstu pret lēmumu reorganizēt un slēgt vairākas skolas Jēkabpils novadā.
Saskaņā ar lēmumu vairākas Jēkabpils novada skolas nākamajā mācību gadā neuzņems desmitklasniekus un vēlāk pārtaps par pamatskolām, bet divas skolas pašvaldība likvidēs.
Pašvaldībā uzsver, ka lēmumprojekts par izglītības iestāžu reorganizāciju sagatavots, ņemot vērā skolēnu skaita izmaiņas, valsts noteiktos izglītības finansēšanas kritērijus un jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā", kā arī nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītības sistēmu un efektīvu pašvaldības finanšu un materiāltehnisko resursu izmantošanu.
Lēmumprojekts paredz noteikt Aknīstes vidusskolu un Viesītes vidusskolu par izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku, saglabājot to darbību kā nozīmīgas izglītības iestādes attālākajās novada teritorijās.
Vienlaikus lēmumprojekts paredz reorganizēt vairākas izglītības iestādes, nosakot pārejas periodu vidējās izglītības pakāpei. Zasas vidusskolā, Jēkabpils 2. vidusskolā un Salas vidusskolā ar 2026./2027. mācību gadu netiks uzņemti izglītojamie 10. klasē, ar 2027./2028. mācību gadu - 10. un 11. klasē, vienlaikus nodrošinot iespēju skolēniem, kuri sākuši mācības vidējās izglītības programmās, pabeigt izglītību līdz 2027./2028. mācību gada beigām. No 2028. gada 1. septembra šīs izglītības iestādes turpinās darbu kā pamatskolas - Zasas pamatskola, Jēkabpils pamatskola un Salas pamatskola.
Plānots, ka vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošana tiks koncentrēta Jēkabpils 3. vidusskolā, kurai paredzēts reģistrēt papildu programmas īstenošanas vietu Salā, Skolas ielā 3.
Līdz 2026. gada 25. augustam paredzēts likvidēt Dignājas pamatskolu un Rubeņu pamatskolu, nosakot Zasas vidusskolu par šo izglītības iestāžu izglītības programmu, funkciju, tiesību, saistību, budžeta līdzekļu un materiālo vērtību pārņēmēju. Vienlaikus paredzēts saglabāt un reģistrēt pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas vietas Dignājā un Rubeņos.
Tāpat lēmumprojekts paredz izmaiņas izglītības programmu īstenošanas vietās. Krustpils pamatskolai paredzēts slēgt programmas īstenošanas vietu Variešos, savukārt pirmsskolas izglītības programmas īstenošana šajā adresē turpinātos Jēkabpils pirmsskolas izglītības iestādes "Bērziņš" pārraudzībā. Sūnu pamatskolā paredzēts slēgt programmu īstenošanas vietas Mežārē, Vīpē un Atašienē, saglabājot pirmsskolas izglītības programmu Atašienē. Tāpat paredzēts slēgt pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas vietu Rites pagastā Jēkabpils novada Viesītes pirmsskolas izglītības iestādē "Zīlīte".
Pašvaldībā uzsver, ka lēmuma īstenošanas gadījumā izglītojamo mācību process netiks pasliktināts.