Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 7.septembrī
- Radio1.lv --
- 07 septembris 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Rinkēvičs ielūdz pāvestu Leonu XIV apmeklēt Latviju; Sēlijas poligonā notiek NATO mācības; un Latvieši izcīna sudraba medaļas pasaules čempionātā karpu makšķerēšanā.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs Vatikānā ir ticies ar katoļu pāvestu Leonu 14to, tikšanās laikā ielūdzot pāvestu apmeklēt Latviju. Vizītes laikā Rinkēvičs prezidents tikās arī ar Svētā Krēsla Valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu. Šajā sarunā pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības, tai skaitā Latvijas un katoliskās baznīcas sadarbība, kā arī reģiona drošība un atbalsts Ukrainai tās cīņā pret agresoru Krieviju. 3. septembrī apritēja 104 gadi kopš Latvijas un Svētā Krēsla Konkordāta spēkā stāšanās.
Rudenī Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar SIA "OnPlate" īstenos izglītojošu nodarbību ciklu "Ja Tu robots neesi, atceries dzert ūdeni!", lai veicinātu bērnu izpratni par dzeramā ūdens nozīmi un palīdzētu veidot veselīgus ikdienas paradumus. Programmā plānots īstenot vismaz 240 nodarbības, kurās kopumā piedalīsies vismaz 4 tūkstoši 320 bērni no vismaz 30 izglītības iestādēm.
Pārtikas un veterinārais dienests no tranzītā pārvadātām graudu kravām varēs ņemt paraugus un veikt laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Latvija ir aizliegusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importu jeb laišanu brīvā apgrozībā Latvijā, un šī gada augustā aizliegums vēl paplašināts. Vienlaikus Ukraina ir sniegusi informāciju par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās nelegāli iegūtu graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām. Lēmumu par PVD tiesībām kontrolēt tranzīta graudu kravas Latvijas ostās valdība plāno pieņemt šonedēļ.
ASV prezidenta Donalda Trampa vecākais dēls, uzņēmējs Donalds Tramps jaunākais, svētdien piecos no rīta ieradās Tallinā, vēsta Igaunijas "Delfi". Amerikāņu uzņēmējs ieradās Igaunijā ar lidmašīnu, kas sestdien izlidoja no Mongolijas un pēc ierašanās apmetās viesnīcā "Radisson Collection". Viņš devās prom ap pusdienlaiku. "Delfi" fotogrāfs, kurš atradās tur, vēstīja, ka Tramps juniors tika izvests no viesnīcas pa aizmugurējām durvīm un viņam bija pamatīga apsardze. Uzņēmēju slēpa gan apsardzes darbinieki, gan automašīnas, lai viņš nebūtu pamanāms. Pēc tam, kad pameta viesnīcu, Tramps juniors devās uz šoseju, kas ved uz Tartu. Nav zināms, kāpēc Tramps juniors apmeklē Igauniju un vai tā ir privāta vai biznesa vizīte. Vēstniecība nekomentē Trampa juniora vizīti – komentārus par to var sniegt tikai Baltais nams.
Kā zināms, Tramps juniors ir amerikāņu uzņēmējs un politiskais aktīvists, kurš dzimis 1977. gada 31. decembrī un ir Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vecākais dēls. Viņš aktīvi pārvalda "Trump Organization" nekustamo īpašumu portfeli, kas pārzin arī ASV prezidenta aktīvus. Viņš ir iesaistīts visos uzņēmuma attīstības aspektos, sākot no darījumu novērtēšanas, analīzes un pirmsattīstības plānošanas līdz būvniecībai, zīmola veidošanai, mārketingam, pārdošanai un nomai.
Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" paziņojis, ka vadība un arodbiedrības vienojušās līdz 2030. gada beigām likvidēt kopumā 100 tūkstoši darbavietu, uzņēmumam īstenojot visu laiku lielāko restrukturizāciju globālajā autoražošanas nozarē. Vienlaikus "Volkswagen" pavēstīja, ka gan vadība, gan arodbiedrības vienojušās, ka nav iespējams nodrošināt četru Vācijas rūpnīcu ilgtermiņa nākotni, taču tiek apsvērtas iespējas alternatīvam šo ražotņu pielietojumam. Paredzēts slēgt rūpnīcas Hannoverē, Emdenē, Cvikavā un Nekarsulmā. "Volkswagen" darbību negatīvi ietekmē sīvā Ķīnas autoražotāju konkurence, ASV ieviestie muitas tarifi un vājais pieprasījums pēc elektriskajiem automobiļiem.
Turpinām ziņas
No sestdienas, 5.septembra līdz 14. septembrim Sēlijas militārajā poligonā notiek NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā mācības “Oak Projection”, kuru laikā pilnveido spēju pārvietot, izvērst un uzturēt kaujas spējīgas vienības ārpus to pastāvīgās izvietojuma vietas. Mācību laikā līdz šodien notika militārās tehnikas un personāla pārvietošana uz Sēlijas militāro poligonu. Kāpurķēžu militārā tehnika no Garkalnes pa dzelzceļu nogādāta līdz Seces stacijai un tālāk uz Sēlijas militāro poligonu, savukārt riteņu militārās tehnikas kolonnas no Ādažu militārās bāzes pārvietojās pa autoceļiem trīs atsevišķās grupās, lai mazinātu ietekmi uz satiksmes plūsmu. Mācību laikā starp Ādažu militāro bāzi un Sēlijas militāro poligonu notiek arī Kanādas bruņoto spēku helikopteru lidojumi. Nedēļas nogalē no 11. līdz 14. septembrim militārā tehnika un personāls atgriezīsies Ādažu militārajā bāzē. Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar izpratni izturēties pret militārās tehnikas pārvietošanos un helikopteru lidojumiem, kā arī iespējamiem īslaicīgiem satiksmes apgrūtinājumiem.
SIA "LK komunālie pakalpojumi" siltumenerģijas tarifs Koknesē no 1. oktobra samazināsies par 1,6% - līdz 67,68 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa izmaiņas saistītas ar neparedzēto izmaksu un ieņēmumu aprēķinu par 2025. gadu, kompensējot faktiskās un pašu noteiktajos tarifos iekļautās kurināmā un elektrības cenu starpības. Šobrīd "LK komunālo pakalpojumu" siltumenerģijas tarifs Koknesē ir 68,79 eiro par megavatstundu.
Un vēl
Pasaules čempionātā karpu makšķerēšanā sudraba medaļas izcīnījuši Latvijas pārstāvji Valters Pirktiņš un Raivis Kabiņeckis. Zelta un bronzas medaļas šajā čempionātā ieguva Ukrainas sportisti. Sacensībās piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - 99 sportistu pāri no 33 valstīm. Komandu ieskaitē Latvija finišēja devītajā vietā. Zelta medaļas ieguva Ukraina, sudraba medaļas - Ungārija, bet bronzas medaļas - Lietuva. Latviju pārstāvēja arī Emīls Rudzītis no Jēkabpils novada Variešu pagasta.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: "Lursoft": Latvijā septiņos mēnešos veikti darījumi ar nekustamo īpašumu par 1,43 miljardiem eiro; "Preiļu saimnieka" siltumenerģijas tarifs no oktobra pieaugs par 16,9%; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti 26 tūkstoši 700 darījumi ar nekustamo īpašumu, kopējai summai sasniedzot gandrīz 1,43 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. Dati rāda, ka būtiskāko lomu spēlē dzīvokļu segments un darījumi galvaspilsētā. Rīgā reģistrēts gandrīz katrs trešais darījums – 8 tūkstoši 851 darījums par kopumā 675,3 miljoniem eiro. Otrajā vietā - Daugavpils ar 914 darījumiem, bet trešajā Jūrmala ar 782 darījumiem. Bet septītajā vietā ierindojas Jēkabpils novads ar 633 darījumiem.
Pašvaldību atteikumu dēļ S "Valsts nekustamie īpašumi" nolēmuši neturpināt īres mājokļu publiskās un privātās partnerības programmas otro kārtu, un programmu īstenos vienā kārtā sešās pašvaldībās. Otrajā kārtā bija plānota īres mājokļu būvniecība kopumā 14 pašvaldībās, bet 13 pašvaldības augustā nolēmušas neturpināt dalību šajā programmā. Jau ziņots, ka “Valsts nekustamie īpašumi” šogad februārī noslēdza vienošanās ar sešām pašvaldībām, kurās saskaņā ar plānu līdz 2030. gadam pirmajā lotē izbūvēs tūkstoš 290 pieejamas cenas īres mājokļi astoņās adresēs, tajā skaitā arī Jēkabpilī, Celtnieku ielas mikrorajonā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu veselības un infekciju slimību korpusa būvniecības otrajam posmam plānots pārdalīt 1,5 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts. Pārdalei plānots izmantot 782 tūkstoši 281 eiro Atveseļošanas fonda finansējuma atlikumu, kas pēc projektu pabeigšanas izveidojies četrās slimnīcās. Tajā skaitā arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā - 7 tūkstoši 666 eiro. Šie ietaupījumi radušies medicīnas tehnoloģiju iekārtu iepirkumos un būvdarbos. Papildu finansējumu slimnīca būvniecības līguma ietvaros var apgūt līdz šī gada beigām.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sestdien Maskavā vairāk nekā trīs stundas tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo risinājumu Krievijas sāktajam karam Ukrainā. Vitkofs sarunas laikā sacīja, ka viņa komunikācija ar Putinu viņam bijusi viena no nozīmīgākajām un atmiņā paliekošākajām pieredzēm. Šie izteikumi izskanēja laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā, nepārtraucot uzbrukumus frontē un nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc Maskavas Vitkofs un Kušners svētdien devās uz Kijivu.
Svētdienas, 6. septembra, preses konferencē pēc sarunu beigām Zelenskis pozitīvi novērtējis sarunu gaitu. Pēc Ukrainas līdera teiktā, tuvākajā laikā plānota ASV, Eiropas valstu un Ukrainas pārstāvju tikšanās. Zelenskis norādīja, ka sarunās bija runāts ne tikai par drošības garantijām, bet arī vajadzību sniegt Ukrainai ekonomisko atbalstu, lai pēc kara beigām atjaunotu valsti. Zelenskis uzsvēra, ka jautājumu par teritorijām jāpārrunā prezidentu līmenī. Tikmēr ekspertu ieskatā par spīti niecīgām cerībām uz reālu miera noregulējumu, Ukraina centīsies saglabāt labas attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuram pirms vēlēšanām kongresā nepieciešami panākumi diplomātiskajā jomā.
Turpinām ziņas
SIA "Preiļu saimnieks" siltumenerģijas tarifs no 1. oktobra pieaugs par 16,9% - līdz 74,96 eiro par megavatstundu, liecina publiskotā informācija par uzņēmuma noteiktajiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem. Siltumapgādes pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām, un neparedzēto ieņēmumu komponentes iekļaušanu. Šobrīd "Preiļu saimnieka" siltumenerģijas gala tarifs ir 64,1 eiro par megavatstundu.
Augšdaugavas novada pašvaldība īsteno projektu "Kalupes parka publiskās ārtelpas attīstība", kas paredz estrādes un segtas nojumes izbūvi. Pašvaldībā uzsver, ka viens no nozīmīgākajiem projekta ieguvumiem būs jauna brīvdabas estrāde, kas kļūs par vietu koncertiem, pagasta svētkiem un citām kultūras un kopienas norisēm. Savukārt skatītājiem un pasākumu apmeklētājiem būs radīta sakārtota vieta kopīgai atpūtai. Projektā paredzēta arī atsevišķas segtas nojumes izbūve. Projekta kopējās izmaksas ir 47 tūkstoši 489 eiro. Būvdarbus veic SIA "LD Būve".
Un vēl
Septembra sākumā laiks Latvijā bija visai pelēcīgs un bieži lija, daudzviet novērotas spēcīgas lietusgāzes un pērkona negaisi, kā arī vējš kļuva brāzmaināks. Nedēļas nogalē teju visu valsts teritoriju kādā brīdī šķērsoja nokrišņu zonas. Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu ietekmei, līs jau plašākā teritorijā, bet piekrastē vējš kļūs brāzmains. Laiks joprojām būs salīdzinoši silts, dienās gaisam iesilstot līdz +16…+21°.
Otrdien saule mīsies ar mākoņiem, kuri diennakts tumšajā laikā vietām, bet pēcpusdienā daudzviet rietumu rajonos nesīs lietu. Naktī un no rīta vietām, galvenokārt austrumu rajonos, veidosies migla. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš. Naktī termometra stabiņš noslīdēs līdz +10…+14°, savukārt galējos austrumu rajonos nakts būs dzestrāka, tur +8…+10°, bet dienā gaiss iesils līdz +18…+22°.
Trešdien mākoņu debesīs kļūs vairāk un tikai vietām starp tiem uzspīdēs saule. Naktī daudzviet, bet dienā vietām gaidāms lietus. Vējš turpinās pūst no dienvidiem, dienvidrietumiem. Trešdienas naktī gaisa temperatūra pieturēsies +13…+17° robežās, bet dienā nepārsniegs +17…+22°. Darba nedēļas turpinājumā laiku Latvijā aizvien turpinās noteikt ciklona darbība, līdz ar to valsts teritoriju šķērsos jaunas nokrišņu zonas, kā arī atsevišķās dienās vējš būs brāzmains. Gaisa temperatūra aizvien būtiski nemainīsies un saglabāsies līdzīgākās robežās kā nedēļas sākumā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem katastrofu pārvaldības centru būvniecībā; PVD piecos novados sāks lapsu un jenotsuņu vakcināciju pret trakumsērgu; un Būvdarbi turpinās 50 valsts autoceļu posmos; vietām jārēķinās ar 45 minūtēm ceļā.
Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem katastrofu pārvaldības centru būvniecībā. Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūrā saistībā ar šo jautājumu augustā vērsās iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, kurš, izvērtējot atsevišķu katastrofu pārvaldības centru būvniecības projektu īstenošanu, bija konstatējis vairākas nesaimnieciskas rīcības pazīmes un iespējamu pārkāpumu riskus, kur atsevišķās izmaksu pozīcijās ir novērojams vairākkārtējs sadārdzinājums un ir nepieciešams neatkarīgs un padziļināts izvērtējums.
Latvijas Slimnīcu biedrība kritizē valdības sagatavoto atbildi Saeimai par veselības aprūpes finansējuma palielināšanu, jo, lai gan tajā atzīta nepieciešamība pēc papildu 663 miljoniem eiro nākamgad, neesot paredzēta skaidra apņemšanās šo finansējumu nākamā gada budžetā piešķirt. Biedrība norāda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija 11. jūnijā aicināja valdību, gatavojot 2027. gada valsts budžetu, noteikt veselības aprūpi par vienu no prioritātēm un paredzēt tai papildu finansējumu atbilstoši vajadzībām. Atbildes vēstulē šāda apņemšanās nav pausta.
Zemkopības ministrija uzdevusi "Latvijas valsts meži" padomei izvērtēt uzņēmuma valdes atbildību par šovasar piedzīvoto kiberuzbrukumu, liecina kompānijas publiskotā informācija. Tāpat ministrija uzdevusi izvērtēt līdzšinējā uzņēmuma pārvaldības modeļa darbību ar trīs valdes locekļu sastāvu. Zemkopības ministrija uzdevusi uzņēmuma padomei arī izvērtēt publicējamās informācijas apmēru par koksnes produktu pārdošanas ilgāka termiņa un īstermiņa sadarbības līgumu izsoļu rezultātiem. Valdes atbildība jāizvērtē līdz 25. septembrim.
Bezpilota lidaparāti kļuvuši par neaizvietojamu palīgu teritoriju apsekošanā un cilvēku meklēšanā. Lielbritānijas ārkārtas dienesti zemūdens dronus sāk izmantot arī slīcēju glābšanai. Londonas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam katru gadu nākas reaģēt uz vairāk nekā 50 slīkšanas gadījumiem, un glābšanu bieži apgrūtina zema ūdens temperatūra, spēcīgas straumes, slikta redzamība un nezināms dziļums. Pie apmēram 100 metrus gara kabeļa piestiprinātais drons var ne tikai apsekot ūdenstilpi, bet ar īpašu manipulatoru satvert slīcēju vai viņa apģērbu un nogādāt krastā. Tikpat efektīvi šo iekārtu var izmantot arī noslīkušu cilvēku ķermeņu meklēšanā.
Eiropas Savienībā šovasar izcēlās vairāk nekā 1000 savvaļas ugunsgrēku, izdedzinot 540 tūkstoši hektāru, liecina oficiālie dati. Visā kontinentā pārspēti karstuma rekordi, izraisot bīstamus ugunsgrēkus pat parasti vēsās un mitrās teritorijās, piemēram, Beļģijā un Skotijā. Saskaņā ar datiem četri no 15 lielākajiem ugunsgrēkiem ES pēdējo desmit gadu laikā notika šovasar. Ugunsgrēki Spānijā un Francijā, kas izcēlās laikā no 16. līdz 22. jūlijam, iznīcināja gandrīz 190 tūkstoši hektāru mežu. Arī Grieķijā, Portugālē un Itālijā šī bija aktīva ugunsgrēku sezona.
Turpinām ziņas
Pārtikas un veterinārais dienests no šodienas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, valsts austrumu pierobežā piecos novados sāks lapsu un jenotsuņu vakcināciju pret trakumsērgu. Šonedēļ vakcinācijas lidojumi notiks Augšdaugavas, Preiļu, Krāslavas, Rēzeknes un Ludzas novadā. Tās mērķis ir pasargāt Latvijas dzīvniekus un cilvēkus no iespējamas saslimšanas ar trakumsērgu, ja slimība iekļūtu valstī ar inficētiem savvaļas dzīvniekiem no Krievijas un Baltkrievijas, kur trakumsērga joprojām ir izplatīta. Lai nodrošinātu pastāvīgu aizsardzību, savvaļas dzīvnieku vakcinācija Latvijas austrumu daļā tiek veikta katru gadu - pavasarī un rudenī.
Šodien sāksies dokumentālo filmu forums "Baltic Sea Docs", kas norisināsies līdz 13. septembrim. Forumā iepazīstinās ar 26 projektiem, no kuriem septiņi top Latvijas studijās vai ar to līdzdalību, savukārt filmu programma būs skatāma kino izrādīšanas vietās Rīgā un reģionos, kā arī tiešsaistē platformā "filmas.lv". Tāpat notiks diskusijas un prezentācijas, kā arī ukraiņu režisora Romana Bondarčuka fotogrāfiju skate un filmām veltīta izstāde. Šogad prezentācijām izvēlēti 26 projekti, kas pārstāv 13 valstis, no tiem četros Latvija ir galvenā producente, bet trijos - kā kopproducējošā valsts, sadarbojoties ar Ukrainas, Lietuvas un Itālijas partneriem. Šonedēļ filmas izrādīs Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Salas tautas namā Jēkabpils novadā.
Un vēl
Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 50 posmos, tajā skaitā 13 valsts galveno un 13 reģionālo ceļu, kā arī uz desmit tiltiem un pārvadiem. Ilgākais paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks - 45 minūtes - ir uz autoceļa Tīnūži-Koknese no Kranciema karjera līdz "Avārijas brigādes parkam". Posmā satiksmi regulē viens pagaidu luksofors, bet noteikti ātruma ierobežojumi 50 un 70 kilometri stundā. Aptuveni 40 minūtes ceļā jāpavada Daugavpils šosejas posmā no Gosporiem līdz Nīcgalei. Daugavpils apvedceļa satiksmes mezglā un posmā līdz Sventei paredzamais šķērsošanas laiks ir pusstunda. Savukārt autoceļa Bauska-Aizkraukle posmā no Ozolaines līdz Bārbelei satiksmi regulē viens pagaidu luksofors. Paredzamais šķērsošanas laiks ir 25 minūtes. Plašāka informācija par aktuālajiem ierobežojumiem pieejama valsts autoceļu mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: NBS rindas papildina vēl viens ģenerālis un ģenerālmajors; Aizkrauklē šodien notiek sabiedroto helikopteru zemais pārlidojums; un Rāznas Nacionālajā parkā notiks zvaigžņu vērošanas vakars.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izdevis pavēli par brigādes ģenerāļa pakāpes piešķiršanu pulkvedim Gunāram Kauliņam un ģenerālmajora pakāpes piešķiršanu brigādes ģenerālim Egilam Leščinskim. Kauliņš augustā kļuva par Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieku operacionālajos jautājumos, bet Leščinskis šovasar kļuva par Baltijas Aizsardzības koledžas komandantu. Armijā augstāko virsnieku pakāpes ir brigādes ģenerālis, ģenerālmajors un ģenerālleitnants.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija vidēji gandrīz 19 tūkstoši 700 brīvu darbavietu, kas ir par nepilniem 400 jeb 1,8% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā - 3,5%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā - 2,6%, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā - 2,5%. Reģionos gada otrajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 2,6% jeb 16 tūkstoši 200, bet zemākais īpatsvars bija Latgalē - 0,9% jeb 600. Zemgalē brīvas bija 1,5% jeb 1000 darbavietu.
Latvijas Finanšu nozares asociācija Iekšlietu ministrijai topošajā Nacionālajā finanšu krāpšanas novēršanas un apkarošanas plānā rosina vienkāršot krāpšanas gadījumu pieteikšanu, stiprināt iespējas savlaicīgi apturēt krāpnieciskus maksājumus, kā arī nodrošināt ātrāku palīdzību cietušajiem un zaudēto līdzekļu atgūšanu. Asociācija sagatavojusi un iesniegusi Iekšlietu ministrijai 17 priekšlikumus topošajam Nacionālajam finanšu krāpšanas novēršanas un apkarošanas plānam. Tie aptver trīs galvenos rīcības virzienus - vienotu krāpšanas gadījumu pieteikšanu un ciešāku publiskā un privātā sektora sadarbību, krāpniecisku maksājumu un krāpnieku izmantoto sakaru kanālu savlaicīgu apturēšanu, kā arī sabiedrības izglītošanu un atbalstu cietušajiem.
Irāna plāno tuvāko dienu laikā Hormuza šauruma tuvumā noteikt aizliegto zonu. Tā svētdienas vakarā valsts raidsabiedrībai IRIB paziņoja Irānas Augstākās Nacionālās drošības padomes sekretārs Mohsens Rezaei. Viņš paziņojis, ka Teherānas sankciju sarakstā būs iekļauts jebkurš kuģis, kurš ieiešot šajā zonā. Amatpersona norāda, ka zonas robežas sākas ar ASV jūras spēku noteikto blokādes līniju un ietveršot daļu Persijas līča. Rezaei tajā pašā intervijā valsts televīzijai arī apgalvojis, ka tuvāko dienu laikā ar tikšot parakstīti ar Omānu saskaņotie kuģošanas maršruti Hormuza šaurumā.
Septembra pirmajā pusē Eiropā atkal spēcīgs karstuma vilnis. Virs kontinenta veidojas tā sauktais "karstuma kupols" — stabils anticiklons, kas bloķē gaisa kustību un aiztur karsto gaisu pie virsmas, raksta "Unian". Kā ziņo "Severe Weather", ietekmes spēks būs jūtams Dienvideiropā un Eiropas dienvidrietumos. Karstais gaiss no Ziemeļāfrikas izplatīsies uz Spāniju, Portugāli, Franciju, Itāliju un Balkāniem. Dažos reģionos temperatūra būs par 10-14 grādiem augstāka nekā vidēji septembra sākumā. Spānijā un Portugālē gaisa temperatūra sasniegs 40-44 grādus. Neierasts karstums varētu saglabāties līdz nedēļas vidum. Francijas dienvidos temperatūra tuvosies 40 grādiem, savukārt centrālajos reģionos tā būs ap +30 grādiem līdz +35 grādiem. Valsts ziemeļos un Beniluksa valstīs tā pārsvarā sasniegs +20 līdz +29 grādus.
Turpinām ziņas
Šodien no pusdielaika sabiedroto helikopteri veic zemo pārlidojumu virs Aizkraukles. Nacionālie bruņotie spēki jau iepriekš vairākkārt norādījuši, ka Latvijas gaisa telpā militāro gaisa kuģu lidojumi notiek normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumam.
Madonas novadā pagājušajā sestdienā robežsargi sadarbībā ar Valsts policiju aizturējuši nelegālo migrantu pārvadātāju. Veicot operatīvās darbības un informācijas pārbaudi, robežsargi un policisti Madonas novadā apturēja kādu "Lexus" markas automašīnu, kuru vadīja Latvijas nepilsone. Transportlīdzekļa salonā bija sešas nelikumīgi Baltkrievijas un Latvijas robežu pirms tam šķērsojušas personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem un derīgām vīzām vai uzturēšanās atļaujām. Pret pārvadātāju sākts kriminālprocess par liela personu skaita nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā. Nelegālie migranti nogādāti atpakaļ uz robežu ar Baltkrieviju.
Un vēl
Atzīmējot Eiropas jaunatnes dienu nacionālajos parkos, Dabas aizsardzības pārvalde 14. septembrī septiņos vakarā Rāznas Nacionālajā parkā rīkos zvaigžņu vērošanas vakaru "Parki pēc tumsas iestāšanās". Pasākuma laikā būs iespēja iepazīt nakts dabas noslēpumus un vērot zvaigžņotās debesis. Zvaigžņu vērošanas vakars sāksies Maltas Kultūras namā, kur astronomijas pasniedzēja Liena Poiša iepazīstinās ar rudens debesīs redzamajiem zvaigznājiem un citiem astronomiskiem objektiem. Pēc ievaddaļas dalībnieki dosies ārā, lai, izmantojot zvaigžņu kartes, paši mēģinātu atrast un atpazīt debesīs redzamos zvaigznājus. Vietu skaits pasākumā ierobežots, tālab nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.