Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 29.aprīlī

Ministru kabinets krīzes vadības sēdē vakar nolēma vēlēšanu sistēmu izstrādi nodot valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas mobilais telefons", "Tet" un "Latvijas valsts meži". Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju "RIX Technologies" un tā vietā rosināja nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi LMT, "Tet" un LVM. Šādas izmaiņas tiek piedāvātas, lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem.

Nabadzības risku, kas īpaši skar ģimenes ar bērniem un pensijas vecuma iedzīvotājus, nav iespējams mazināt tikai ar atsevišķiem īstermiņa pasākumiem, secināts Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā par sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas starpposma izvērtējumu. Latvijā nabadzības risks joprojām pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni. Vienlaikus statistikas dati liecina, ka sociālo pabalstu un cita veidu maksājumu ietekme uz nabadzības risku saglabājas ierobežota, īpaši ģimenēm ar bērniem un pensijas vecuma iedzīvotājiem. Materiālā atbalsta jomā vidējā termiņa mērķis novērtēts kā daļēji sasniegts. Lai gan īstenoti visi līdz 2024. gadam plānotie uzdevumi, aptuveni puse rezultatīvo rādītāju nav sasniegti. 

Ekonomikas ministrija ir noteikusi sešus galvenos darbības virzienus birokrātijas mazināšanai un dialoga uzlabošanai ar uzņēmējiem. Par galvenajiem darbības virzieniem noteikta Eiropas Savienības fondu un AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" finansēto projektu ātrāka īstenošana, uzticama uzņēmuma vai institūcijas statusa definēšana un ieviešana, principa īstenošana, ka valsts iestādes informāciju pieprasa tikai vienu reizi, kā arī uzņēmēju laika budžeta noteikšana par politikas rādītāju. Tāpat paredzēts samazināt normatīvo aktu, dokumentu un to saskaņošanas apjomu valsts pārvaldē un īstenot valsts pārvaldes digitālo transformāciju. Ziņojumā minēts, ka galvenais mērķis ir, lai līdz 2028. gadam neviena uzņēmēja un valsts mijiedarbība neprasa fizisku klātbūtni un Latvijā būtu ES zemākais administratīvais slogs mazajiem uzņēmumiem.

NATO apspriež iespēju atteikties no nesen ieviestajiem ikgadējiem samitiem un pāriet uz retāku alianses līderu tikšanās formātu, atsaucoties uz sešiem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".  NATO samitu biežums alianses 77 gadu pastāvēšanas laikā ir mainījies, taču kopš 2021. gada tās vadītāji ir tikušies katru vasaru. Arī šogad gaidāms samits, kas notiks Turcijas galvaspilsētā Ankarā 7. un 8. jūlijā. Saskaņā ar augsta ranga Eiropas amatpersonas un piecu NATO dalībvalstu diplomātu teikto iekšējās diskusijās tiek apsvērta iespēja rīkot samitus reizi divos gados, piebilstot, ka lēmums vēl nav pieņemts.  Vienlaikus NATO amatpersona uzsvēra, ka alianse turpinās rīkot regulāras valstu un valdību vadītāju sanāksmes un ka starp samitiem sabiedrotie turpinās apspriesties un pieņemt lēmumus par kopīgiem drošības jautājumiem.

Lielbritānija un Eiropas Savienība pērn decembrī paziņoja par britu atgriešanos Eiropas Savienības studentu apmaiņas programmā "Erasmus". Šomēnes vienošanās noslēgta oficiāli, un ieguvēji būs gan briti, gan kontinentālās Eiropas iedzīvotāji. Lielbritānija, kas no "Erasmus" programmas izstājās pēc tam, kad pameta Eiropas Savienību, tajā atgriezīsies no 2027. gada. "Erasmus+" programmā ietilpst visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Lihtenšteina, Serbija, Turcija un Ziemeļmaķedonija. Jaunākie dati liecina, ka 2024. gadā programmā pieredzi ieguva vairāk nekā 1,4 miljoni cilvēku. 

Turpinām ziņas

No ceturtdienas, 30.aprīļa plānots pakāpeniski pārtraukt siltumenerģijas piegādi SIA” JK Namu pārvalde” apsaimniekojamām daudzdzīvokļu mājām Jēkabpilī un  novadā. Uzņēmums norāda, ka apkuri atslēgs, ņemot vērā ārgaisa temperatūras prognozes, kas vēsta par pavasarīgi silta laika iestāšanos un ilgstoši zemas temperatūras periodi vairs netiek paredzēti. Jau ziņots, ka 2025./2026.gada apkures sezona sākās 2026.gada 29.septembrī.

Līdzīgs lēmums pieņemts arī Preiļu novadā. SIA "Preiļu saimnieks" informē, ka sākot ar 30. aprīli, pakāpeniski uzsāks apkures atslēgšanu Preiļos. Daudzdzīvokļu mājas, kuras vēl nevēlās noslēgt apkuri, lūdz daudzdzīvokļu māju pilnvarotajām personām iesniegt iesniegumus SIA "Preiļu saimnieks".

Un vēl

Satversmes tiesa ierosinājusi divas lietas par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara rīkojumiem, ar kuriem daļēji apturēta pašvaldību saistošo noteikumu darbība Preiļu un Bauskas novados. Abu pašvaldību domes savos pieteikumos tiesai paudušas viedokli, ka ministrs ir nesamērīgi iejaucies to kompetencē, jo pašvaldībai ir tiesības tās teritorijā noteikt ierobežojumus vēja ģeneratoru būvniecībai un saules paneļu izvietošanai.

Jau ziņots, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, vērtējot abu pašvaldību plānojumus, secināja, ka tajos noteiktie ierobežojumi nav savietojami ar novadu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās noteikto ekonomikas specializāciju, kas vērsta uz atjaunīgo energoresursu ražošanu. Pašvaldības ministram nepiekrīt, tāpēc vērsās Satversmes tiesā.

Latvijas darba tirgū 2025. gada sākumā no 863 tūkstoši nodarbināto vecumā no 15 gadiem 41,5% bija augstākā izglītība, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu ir pieaugums par 2,1 procentpunktu. Tajā skaitā 22,1% nodarbināto bija maģistra grāds, kamēr bakalaura grāds bija 14,7%, koledžas izglītība - 4,1% un doktora grāds - 0,7%. Dati arī liecina, ka vidējā izglītība pagājušā gada sākumā bija 38,3% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,2%, pamatskolas izglītību - 7,6%, bet sākumskolas izglītību - 0,4% nodarbināto. Kopš 2019. gada vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 1,1 procentpunktiem, bet sieviešu - par 3,9 procentpunktiem.

Latvijas ekonomikas dubultošanai desmit gadu laikā nepieciešams piesaistīt investīcijas 181,5 miljardi eiro, izriet no Ekonomikas ministrijas informatīvā ziņojuma "Par Latvijas ekonomisko attīstību", ko vakar apstiprināja valdībā. Ziņojumā minēts, ka, neskatoties uz mainīgo ģeopolitisko situāciju, definētie izaugsmes mērķi paliek spēkā - līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku. Ekonomikas ministrija atzīmē, ka minēto mērķi iespējams sasniegt, īstenojot mērķtiecīgu atbalsta instrumentu kopumu, stiprinot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras individuālo projektu vadību, paplašinot "Altum"" finanšu instrumentu izmantošanu, attīstot kapitāla tirgu sadarbībā ar pensiju fondu pārvaldītājiem, kā arī nodrošinot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes atbalstu administratīvo šķēršļu mazināšanā.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca iesaistījusies divu miljonu eiro projektā ātrākai onkoloģisko slimību atklāšanai, kurā, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, plānots uzlabot ļaundabīgu audzēju un metastāžu diagnostiku. Projekta mērķis ir izstrādāt rīkus, kas nākotnē palīdzētu ātrāk noteikt diagnozi, saīsināt pacientu gaidīšanas laiku un uzlabot ārstēšanas rezultātus. Slimnīcā norāda, ka projektā īpaša nozīme būs Stradiņa slimnīcas Patoloģijas institūta ekspertīzei, jo patoloģijas diagnostikā laiks un precizitāte bieži ir izšķiroši faktori savlaicīgai ārstēšanas sākšanai. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk kā  2 miljoni eiro. Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada 31. decembrim.

Eiropas Parlaments vakar nobalsoja par jauniem noteikumiem kaķu un suņu aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu. Eiropas līmeņa noteikumi paredz ne tikai obligātu suņu, bet arī kaķu čipošanu. Mājdzīvniekiem jābūt reģistrētiem arī attiecīgajās dalībvalstu datu bāzēs. Latvijā suņu čipošana jau ir obligāta, tāpat kā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu, bet attiecībā uz kaķiem šī prasība ir spēkā tikai dažās valstīs. Turpmāk visiem suņiem un kaķiem būs jābūt aprīkotiem ar mikročipu un reģistrētiem sadarbspējīgās valstu datubāzēs. Mājdzīvnieku pārdevējiem, audzētājiem un patversmēm būs četri gadi, lai tam sagatavotos, savukārt mājdzīvnieku īpašniekiem, kuri nepārdod dzīvniekus, jaunie pasākumi būs obligāti pēc 10 gadiem suņiem un pēc 15 gadiem kaķiem. Jauno noteikumu ieviešanai ir noteikts ilgs pārejas periods. 

Enerģijas cenas pasaulē šogad varētu pieaugt straujākajā tempā kopš Krievijas pilna apjoma kara sākuma Ukrainā 2022. gadā, jo karadarbība Tuvajos Austrumos rada smagu satricinājumu pasaules tirgos, liecina Pasaules Bankas jaunākais pētījums. Pasaules Banka prognozē, ka enerģijas cenas šogad pieaugs par 24%, bet preču cenām kopumā prognozēts 16% kāpums, ņemot vērā enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenu sadārdzināšanos. Uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai un kuģošanas traucējumi Hormuza šaurumā ir izraisījuši vēsturē lielāko naftas piegāžu satricinājumu, jo naftas piegādes pasaulē samazinājušās par aptuveni desmit miljoniem barelu dienā.

Turpinām ziņas 

4. maijā Jēkabpilī norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltīti sarīkojumi. Pulksten 11tos sāksies tradicionālais karogu brauciens, kā arī skanēs pilsētas dievnamu zvani. Pirmdien pulksten 12tos par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai Jēkabpils Tautas namā izskanēs ikgadējais pūtēju orķestra “Jēkabpils” koncerts. Visi svētku pasākumi ir bez maksas. Savukārt pulksten sešos vakarā Jēkabpils sporta halle sāksies īpašais lielkoncerts “Brīvības stāsti”. Tajā uzstāsies Līvānu novada Kultūras centra jauktais koris “RUBUS, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Ritums”, Krustpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kreicburga”, Jēkabpils bērnu un jauniešu centra deju ansamblis “Pastalnieki”, instrumentālā grupa “Miggla”, solisti – Ilona Bagele un Sandis Ulpe.

Par godu Madonas simtgadei ikviens aicināts apmeklēt bērnu zīmējumu konkursa “Madonai 100” izstādi, kas izvietota pie Upes ielas skvēra bērnu rotaļu laukumiņa. Izstādē aplūkojami bērnu radītie darbi, kuros Madona atklājas jaunākās paaudzes skatījumā – krāsaini, radoši un sirsnīgi. Zīmējumi tapuši konkursā, aicinot dalībniekus paust savu redzējumu un sajūtas par Madonu, godinot pilsētas simtgadi. Darbi izvietoti uz īpaši veidotiem baneriem brīvdabas vidē, padarot izstādi pieejamu ikvienam interesentam jebkurā laikā. Tā ir iespēja nesteidzīgā pastaigā iepazīt Madonu caur bērnu radošo skatījumu un sajust pilsētas svētku noskaņu.

Un vēl

Mežos parādījušās pirmās pavasara sēnes un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses centrā jau nonācis smagi saindējies sēņotājs, kurš bija apēdis bisītes. Daudzi tās dēvē par murķeļiem un uzskata par nekaitīgām, ja pareizi pagatavo. Taču mediķi un mikologi brīdina – šīs pavasara sēnes ir bīstamas un  lietot uzturā tās nedrīkst. Šajā gadījumā pacients savācis un pagatavojis kādu no bisītēm, kuras satur toksisku vielu giromitrīnu. Sākusies vemšana, caureja, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi, arī aknu bojājumi un nieru darbības traucējumi. Pēc vairākām slimnīcā pavadītām dienām pacients izrakstīts. Taču, ja sēņotājs būtu kavējies meklēt ārstu palīdzību, apēstā bisīte varēja izraisīt arī nāvi. 

Slimnīcā skaidro, ka šīs pavasara sēnes zināmā mērā salīdzināmas ar fugu zivi. Ja viņas ļoti pareizi sagatavo, tad uzturā ir lietojamas. Bet, ja tā pagatavota nepareizi, tad diemžēl šī sēne var būt bīstama veselībai un pat dzīvībai. Pat novārot vairākas reizes, zināma deva toksiskās vielas saglabājas, tāpēc lietot bisītes pārtikā nedrīkst. Mediķi brīdina - saindējoties ar sēnēm, jau pie pirmajiem simptomiem steidzami jāvēršas pie mediķiem. Latvijā gadā vidēji ir 10 smagi saindēšanās gadījumi.

Valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības fondu regulējumu nākamajam 2028.-2034. gada plānošanas periodam. Latvija nacionālajā pozīcijā uzstāj uz papildu atbalstu Eiropas Savienības austrumu pierobežas valstīm. Pozīcija attiecas uz Eiropas Komisijas piedāvāto regulējumu nākamajam periodam. Tajā ietvertas nostājas par Eirokomisijas priekšlikumiem attiecībā uz Valsts un reģionu partnerību plāna regulējumu, kas kalpos par pamatu investīcijām nākamajā periodā. Pozīcijā nav iekļauti jautājumi par resursu sadalījumu vai konkrētām investīcijām. Latvija uzstāj piešķirt papildu atbalstu ES austrumu pierobežas valstīm un reģioniem sociālekonomisko izaicinājumu risināšanai, kā arī papildu atbalstu kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumu izlīdzināšanai.

Latvijas Banka sadarbībā ar Lietuvas centrālo banku, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijuun Eiropas Komisiju starptautiskā projektā izstrādā rīcības plānu, kura mērķis ir stiprināt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju digitālo finanšu pratību un noturību pret finanšu krāpšanu. Projektu finansē Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instruments. Projektā veiktais pētījums liecina, ka Latvijā 27 % pieaugušo iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā pirms aptaujas veikšanas ir kļuvuši par finanšu krāpšanas upuriem. Savukārt Lietuvā par krāpšanas upuriem kļuvuši jau 44 % iedzīvotāju. Biežāk sastopamie krāpšanas veidi Latvijā ir pirkumu krāpšana (15 %), pikšķerēšana (8 %), krāpnieciskas investīcijas (6,5 %) un neautorizēti darījumi (5,6 %). 

Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas sagatavoto rīkojumu par papildu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" nodošanu Ukrainai. Ministrijā uzsver, ka konkrēto bruņumašīnu piegādes Ukrainai neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un operacionālās spējas. Latvija piegādās deviņas Ukrainai savulaik no Lielbritānijas nopirktās bruņumašīnas "CVR(T)".

Eiropas Parlaments rosina palielināt nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu par aptuveni 10% salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas pagājušā gada priekšlikumu. Saskaņā ar Eiroparlamenta starpposma ziņojumu, 2028.-2034. gada ES budžetu vajadzētu noteikt 1,27% apmērā no ES nacionālā kopienākuma. Turklāt Atveseļošanas fonda parāda atmaksa būtu jāveic ārpus daudzgadu budžeta maksimālajiem apjomiem. Deputāti ierosina budžeta palielinājumu par aptuveni 10% salīdzinājumā ar Eirokomisijas 2025. gada jūlija priekšlikumu. Šo palielinājumu paredzēts vienmērīgi sadalīt pa trim budžeta pozīcijām, kas atbalsta ES prioritātes.

Zviedrijas valdība brīdina par iespējamu reaktīvo dzinēju degvielas deficītu valstī, ņemot vērā piegāžu traucējumus, ko radījusi karadarbība Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma slēgšana. Šobrīd reaktīvo dzinēju degvielas sistēmisks deficīts Eiropas Savienībā (ES) nav novērojams, taču arvien pieaug bažas, jo aptuveni 20% no ES dalībvalstīs patērētās reaktīvo dzinēju degvielas tika importēti caur Hormuza šaurumu, kas karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ ir slēgts. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons izteicies, ka pašreizējā enerģētikas krīze Zviedriju skārusi mazāk smagi nekā daudzas citas valstis, jo Zviedrijas elektroenerģijas ražošana galvenokārt balstās uz kodolenerģiju, hidroenerģiju un atjaunīgiem enerģijas avotiem. Tomēr šī situācija nākotnē varētu mainīties, ja konflikts saasinātos un turpinātos ilgstoši.

Turpinām ziņas

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu, šogad Aizkrauklē norisināsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde. Lai nodrošinātu tehnikas pārvietošanos un pasākumu drošību, tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.  Transportlīdzekļu kustība tiks pilnībā slēgta šādos laika posmos:  3. maijā - parādes ģenerālmēģinājuma laikā - no pulksten četriem pēcpusdienā līdz deviņiem vakarā. Pilnībā slēgta kustība: Dārza ielā un Dzelzceļa ielā. Ierobežoti posmi: Gaismas ielā līdz Jaunceltnes ielai, Spīdolas ielā no Skolas līdz Gaismas ielai un Skolas ielā starp Gaismas un Spīdolas ielām.  Satiksmi Skolas un Spīdolas ielas krustojumā regulēs policijas inspektors, iedzīvotāji, kuri dzīvo šajā mikrorajonā, tiks novirzīti uz Draudzības krastmalu. Skolas ielas 2, Spīdolas ielas 3 un 5, Gaismas ielas 2, 4, 6 un 8 namu iemītnieki aicināti šķērsot Spīdolas ielu no Draudzības krastmalas puses gar Mākslas skolu vai iebrauktuvi veikala "MAXIMA” aizmugurē. Būs arī  īslaicīgi satiksmes ierobežojumi laikā no 16.30 līdz 16.50 Jaunceltnes ielā no Gaismas līdz Enerģētiķu ielai un Enerģētiķu ielas posmā no Jaunceltnes līdz Tilta ielai. 

4. maijā - svētku parādes laikā- iepriekšminētie ierobežojumi būs spēkā no pulksten deviņiem līdz 12.  Šajā laikā iebraukšana un izbraukšana no Aizkraukles pilsētas būs iespējama pa Jaunceltnes ielu, Gaismas ielu sākot no Jaunceltnes ielas krustojuma virzienā uz dzelzceļa staciju vai Baznīcas ielu. Pasākuma organizatori vērš uzmanību, ka parādes laikā iespējams paaugstināts trokšņa līmenis saistībā ar tehnikas pārvietošanos un aviācijas pārlidojumiem.  Ar ieteicamo stāvlauku vietām parādes vērošanai var iepazītries pašvaldības tīmekļa vietnē. 

Un vēl

Laika posms no 2025. gada septembra līdz šā gada martam Latvijā bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Vidējais trīs mēnešu sausuma un mitruma rādītājs šogad Latvijā norāda uz ilgāko ekstremālo sausumu kopš 1964. gada februāra. Vairākās novērojumu stacijās sasniegts ilgākā ekstremālā sausuma rekords, turklāt Zīlānu stacijā, Jēkabpilī, sausums ilgst jau pusgadu. Visi mēneši kopš pērnā gada augusta Latvijā bijuši ar mazāku nokrišņu daudzumu nekā ierasts. Nokrišņu daudzums, kas reģistrēts no septembra līdz martam, bijis otrais mazākais šī perioda novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada. Vadoties pēc sausuma un mitruma rādītāja, jauni sausuma ilguma rekordi šogad sasniegt Zemgalē - Bauskas, Dobeles un Jelgavas novērojumu stacijā, - kā arī Kuldīgā un Jēkabpilī. Zīlānu novērojumu stacijā, kas atrodas Jēkabpilī, ekstremāls sausums turpinās kopš pērnā gada oktobra vidus jeb 19 dekādes pēc kārtas.