Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 17.martā

Latvijā 45% īrnieku pēdējā gada laikā piedzīvojuši īres maksas pieaugumu, liecina bankas "Citadele" aptauja. Lai gan lielākā daļa īres maksājumu Latvijā joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī, aptaujas dati liecina, ka īres tirgū pieaug spiediens uz cenām un liela daļa īrnieku izjūt mājokļa izmaksu kāpumu. Aptaujas dati arī liecina, ka Latvijā visbiežāk īrnieki maksā līdz 300 eiro mēnesī - to norāda 26% respondentu. No tiem 12% atzīmējuši, ka tā ir palielinājusies pēdējā gada laikā. Otra izplatītākā īres maksas kategorija ir 301-500 eiro mēnesī - šādu summu par mājokļa īri maksā 10% respondentu. No tiem puse jeb 5% norādījuši, ka īres maksa pēdējā gada laikā nav pieaugusi. Savukārt 3% respondentu maksā 501-700 eiro mēnesī, bet vairāk nekā 700 eiro mēnesī par mājokļa īri maksā 1% aptaujāto - visi šie respondenti dzīvo Rīgā. Tas liecina, ka augstākā cenu segmenta īres mājokļi galvenokārt koncentrēti galvaspilsētā.

Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrētas 205 automašīnu zādzības. Visvairāk zagti "Volkswagen", "Audi", "BMW", "Volvo" un "Mercedes Benz" transportlīdzekļi, liecina Valsts policija pagājušā gada darbības pārskats. Valsts policijā atzīmē, ka auto zādzību skaits Latvijā pēdējos gados stabili samazinās.

Pēdējos gados Latvijā turpina augt interneta lietotāju īpatsvars, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Pērn internetu vispār lietojuši 95,6% iedzīvotāju, bet 93,6% to izmanto regulāri - vismaz reizi nedēļā. Kopš 2021. gada, kad internetu lietoja 93,7% iedzīvotāju, novērojams neliels, taču stabils pieaugums. Līdzīgas tendences novērojamas arī regulārajā interneta lietošanā. Ja 2021. gadā internetu vismaz reizi nedēļā izmantoja 89,7% iedzīvotāju, tad 2025. gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 93,6%. Interneta lietošana sieviešu vidū ir nedaudz augstāka nekā starp vīriešiem. 2025. gadā internetu lietojušas 96,5% sieviešu, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 94,7%. 

ASV ir izteikušas aicinājumus sabiedrotajiem palīdzēt nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā, un Tramps kļūst nepacietīgs un sāk draudēt. Proti, viņš intervijā laikrakstam "Financial Times" norādīja, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs "atvērt" Hormuza šaurumu, tas būšot ļoti slikti NATO nākotnei. Tramps norādījis, ka negrasās pieņemt nedz sabiedroto klusēšanu, nedz negatīvo atbildi. Tikmēr Austrālija vakar paziņoja, ka savus spēkus uz Hormuza šaurumu nesūtīts. Arī Japāna vakar pauda, ka pašlaik neapsver uzsākt jūras spēku drošības operāciju. Arī Vācija un Francija ir skeptiski noskaņotas. Tikmēr Dienvidkoreja lūgumu izskatīšot. ASV prezidents sazvanījies arī ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru. Raidorganizācija BBC ziņoja, ka Lielbritānija varētu nosūtīt mīnu meklēšanas dronus. Taču Lielbritānija līdz šim nekādus paziņojumus par šo nav izteikusi.

Jau ziņots, ka Izraēlas un ASV karš ar Irānu ir satricinājis naftas tirgus, un pēdējās divās nedēļās jēlnaftas cenas piegādes risku dēļ ir strauji pieaugušas. Cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ASV atcēlušas daļu sankciju Krievijas naftai, kas bija noteiktas Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara dēļ.

Eiropas Savienība piemērojusi jaunas sankcijas 19 Irānas amatpersonām un iestādēm. Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa norāda, ka šīs personas un iestādes tiek turētas aizdomās par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notikuši Irānā masu protestu apspiešanas laikā. Saskaņā ar diplomātiskiem avotiem Irānas jaunajam līderim Modžtabam Hamenei sankcijas nav piemērotas.

Turpinām ziņas

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 21. martā sāksies sešu nodarbību cikls "Smeķīgas sarunas par latviešu vēsturiskajām zemēm". Paredzēts, ka ciklā valodniece Janīna Kursīte, saimniece Ilze Briede un muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais iepazīstinās ar latviešu vēsturisko zemju - Latgales, Zemgales, Sēlijas, Kurzemes, Vidzemes un arī Latvijas teritorijā dzīvojošo lībiešu, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu. Pirmā nodarbība būs veltīta Latgales kultūras mantojumam. Savukārt 30.maijā – Sēlijai.  

Sagaidot jauno tūrisma sezonu, Iršu pagasta muižas klētī skatāms jauns objekts — magazīna jeb šaujamieroča munīcijas glabātava un padeves mehānisms. Te izveidota jauna ekspozīcija ar informāciju par Hiršenhofu. Planšetes sniedz ieskatu 18. — 20. gadsimta notikumos. Ielūkojoties izvietotajā informācijā, var uzzināt, kā radās Hiršenhofas kolonija, kā kolonisti dzīvoja un strādāja, kā šajā teritorijā attīstījās saimniecības, veidojās skola, kāda bija sabiedriskā dzīve. Planšetes tapušas ar pašvaldības piešķirto finansējumu, un darbs pie tām sākts jau pagājušajā gadā. 

Un vēl

Pasaules ūdens dienā diskutēs par dzeramā ūdens resursiem un sabiedrisko tualešu pieejamību. Piektdien, 20. martā, Rīgas Tehniskās universitātes telpā "The Moon", notiks diskusiju festivāls "Pasaules ūdens diena 2026". Eksperti, zinātnieki un sabiedrības pārstāvji diskutēs par dzeramā ūdens resursu pieejamību, klimata pārmaiņu ietekmi un sabiedrisko tualešu pieejamību pilsētvidē. Festivālā aktualizēs šī gada Pasaules ūdens dienas tēmu - ūdens un vienlīdzība. Festivālu aicināts apmeklēt ikviens interesents, ieeja ir bez maksas.

Plūdu draudi Pļaviņās ir vērtējami "piesardzīgi optimistiski", tā vērtē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Viņš norāda, ka situāciju pašvaldība monitorē nepārtraukti un Daugavas krasti tiek regulāri apsekoti. Lielā daļā upes ledus ir izgājis, taču ir arī vietas, kur tas apstājies. Pašvaldības vadītāja vērtējumā, plūdu draudi novadā saglabājas vienīgi Pļaviņās, taču pašvaldības speciālisti esot "piesardzīgi optimistiski". Līdums sacīja, ka ūdens līmenis Daugavā mainās, taču pastāv cerība, ka plūdi pilsētu neskars. Vietvara arī aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot piesardzību, vērojot aizraujošos skatus uz Daugavas. Pašvaldība aicina netuvoties ledus krāvumiem, tie ir nestabili un jebkurā brīdī var atsākt kustību. Nekādā gadījumā nedrīkst kāpt uz ledus.

Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis vērtē, ka Jēkabpils var "atviegloti uzelpot", jo ledus upē ir izgājis un ūdens līmenis Daugavā samazinās. Pašvaldības palīdzība iedzīvotājiem šogad nav bijusi nepieciešama, jo potenciālajās plūdu teritorijās dzīvojošie ir sagatavojušies un nodrošinājušies iespējamām ārkārtas situācijām. Jau ziņots, ka lielākajā daļā Latvijas upju izgājis ledus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Daugavas baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties turpina paaugstināties, bet upju posmos, kur notika ledus iešana, novērotas krasas svārstības.

Pagājušajā nedēļā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 302 tūkstoši 366 eiro. Laikā no 9. līdz 15. martam Valsts policija reģistrējusi 122 krāpšanas gadījumus. No tiem 45 gadījumos iedzīvotājiem radīti finansiāli zaudējumi, savukārt 77 gadījumos krāpnieku mēģinājumi nav bijuši sekmīgi. Vislielākās naudas summas zaudētas telefonkrāpšanās, kurās ļaundari uzdevušies par dažādu iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem - kredītiestāžu, komunālo pakalpojumu sniedzēju, mobilo sakaru operatoru, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniekiem.

Par vēlēšanu novērotāju varēs pilnvarot Latvijas pilsoņus, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, teikts Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajā Vēlēšanu novērošanas instrukcijā, kas publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Novērotājiem ir iespēja brīvi izvēlēties iecirkni, vērot vēlēšanu kastes aizzīmogošanu un fiksēt plombu numurus, uzdot jautājumus komisijas locekļiem, iepazīties ar vēlēšanu gaitas žurnālu un paust priekšlikumus vai iebildumus par balsošanas procesu. Novērotāji var sekot gan balsošanai iecirknī, gan izbraukuma balsošanai, kā arī būt klāt balsu skaitīšanā un pārliecināties par rezultātu atbilstību faktiskajiem datiem.  Jau ziņots, ka 15. Saeimas vēlēšanas notiks oktobra sākumā.

Eiropā ir zināma vilcināšanās atsaukties ASV aicinājumam palīdzēt atbloķēt Hormuza šaurumu, jo pastāv risks, ka atsaucīgums nostiprinātu ASV uzskatu, ka Eiropa ir kā kājslauķis, tādu vērtējumu aģentūrai LETA sniedza Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. Viņš akcentēja, ka šis nav ne Eiropas, ne NATO karš, turklāt ASV un Izraēla pirms karadarbības sākšanas Irānā nav konsultējušās ar Eiropas valstīm. Rostoka ieskatā ASV un Izraēlas uzbrukums bija "diezgan pārgalvīgs" un izvērsies ne tā, kā abas valstis bija iecerējušas, tāpēc ASV prezidents Donalds Tramps meklē veidus, kā atrisināt Hormuza šauruma aizvēršanas radītos ekonomiskos satricinājumus. Jau ziņots, ka ASV prezidents svētdien brīdināja, ka NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt Hormuza šaurumu.

ASV sākusies sniega zosu migrācija uz perēšanas vietām Kanādā un Grenlandē. Tās pie kādas ūdenskrātuves Pensilvānijas štatā šajās dienās vēro tūkstošiem interesentu. Tomēr, līdzīgi kā pie mums, pieaugošais putnu skaits sāk radīt problēmas lauksaimniekiem. Ūdenskrātuvi izveidoja pirms 50 gadiem, lai piesaistītu ūdensputnus, un to iemīļojušas arī zosis. Īpašnieki, Medību komisija, informēja, ka kādā naktī pagājušā gadā šeit apmetās apmēram 100 tūkstoši putnu, bet rekords – 200 tūkstoši – fiksēts pirms sešiem gadiem. Midlkrikā tās ilgi neuzturas, taču dažas nedēļās kļūst par "magnētu" vietai, kuru gadā apmeklē 150 tūkstoši viesu.

Turpinām ziņas

15. martā valsts policijas amatpersonas, veicot operatīvos pasākumus saistībā ar akcīzes nodokli apliekamo preču nelikumīgu apriti, Preiļu novada Aglonas pagastā aizturēja 1970. gadā dzimušu vīrieti. Pie vīrieša atrasti 37 tūkstoši 360 cigarešu gan ar Baltkrievijas akcīzes markām, gan cigaretes bez akcīzes markām. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka persona šīs cigaretes, iespējams, realizēja Preiļu un Augšdaugavas novadu teritorijā.Pret vīrieti sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221. panta pirmās daļas, proti, par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā. 

Iestājoties pavasarim un kļūstot siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas - parkos, pagalmos, spēļu laukumos un pilsētas ielās. Jēkabpils novada pašvaldības policija aicina vecākus pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus un atgādināt par atbildīgu uzvedību sabiedriskās vietās. Policijas novērojumi liecina, ka pavasarī biežāk tiek konstatēta jauniešu pulcēšanās sabiedriskās vietās, kā arī dažkārt – sabiedriskās kārtības pārkāpumi. Arī velosipēdu un elektroskrejriteņu sezona padara aktuālu drošību uz ceļa. Tāpat pavasarī īpaša uzmanība jāpievērš drošībai pie ūdenstilpnēm. Pašvaldības policija aicina vecākus pievērst uzmanību tam, kur un kā bērni pavada brīvo laiku.

Un vēl

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina Pasaules dzejas dienā, 21. martā, piedalīties starptautiskā kampaņā "Uzdāvini dzejoli", kuras pamatā ir ar roku pierakstīta dzejoļa dāvināšana citiem. Dzejoļus var ne tikai pārrakstīt no jau esošu autoru darbiem, bet arī radīt ikviens pats. Kampaņas dalībnieki sociālajos tīklos var dalīties ar uzņemtajām fotogrāfijām vai video, par dzejoļu dāvināšanu, izmantojot tēmturus "#uzdāvinidzejoli" un "#UNESCOstarptautiskāsdienas", kā arī informēt par to UNESCO LNK.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 379,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,3 % mazāk nekā 2024. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. 
Banku procentu ienākumi 2025. gadā veidoja 1,28 miljardus eiro, kas ir par 17,2 % mazāk nekā 2024. gadā. Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 371,32 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2024. gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 9 % – līdz 117 miljoniem eiro. 2025. gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 32,57 miljardi eiro, kas ir par 6,8 % jeb 2 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās.

Patlaban nav plānota Latvijas spēku iesaiste iespējamā operācijā Hormuza šaurumā, Latvijas Radio norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Vaicāts, vai Latvijai būtu resursu iesaistīties šādā operācijā, ja tomēr tāda vajadzība rastos, ministrs skaidroja, ka sākumā būtu jāsaņem šāds potenciāls pieprasījums, bet pēc tam tas ļoti pamatīgi jāizvērtē, arī līdzdalības tiešā ietekme uz austrumu flanga drošību. Ministrs atzina, ka šis reģionālais konflikts atstāj nopietnas globālas sekas un tas ir jāņem vērā. Vienlaikus par jebkādu potenciālu līdzdalību kādā operācijā vispirms lēmums būtu jāpieņem Eiropas savienības un NATO ietvaros.

Latvijā šogad pirmā zemeņu raža varētu būt pieejama maija beigās, tā prognozē zemeņu audzētāji. Zīmola "Augusta zemenes" pārstāvis Guntars Dzērve aģentūrai LETA sacīja, ka  kopumā zemeņu stādi pārziemojuši labi. Runājot par zemeņu cenām, Dzērve prognozēja, ka tās saglabāsies pagājušā gada līmenī, kā arī nav paredzēts, ka zemeņu cenas būs mākslīgi zemas, un vēl nekas neliecinot, ka tām būs krasi lēcieni uz augšu. Tomēr ražu notieks laikapstākļi pavasarī. Līdzīgu viedokli pauž arī saimniecību “Latvijas zemenes” un Mālpils zemenes” īpašnieki.

Attiecībās ar Ungāriju Eiropas Savienībā (ES) vadzis ir tuvu lūšanai, lai gan visu laiku ir centieni atrast kopīgu valodu, intervijā aģentūrai LETA atzīmēja bijušais ES enerģētikas komisārs un pašreizējais Latvijas pārstāvis atbalsta grupā Ukrainas iestājai ES Andris Piebalgs. Viņš noliedza, ka kaut kas varētu notikt līdz 12. aprīlī paredzētajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām. Taču pēc vēlēšanām situācija saasināsies, un, ja Ungārijas valdības attieksme nemainīsies, varētu tikt iedarbinātas procedūras par balsstiesību atņemšanu.

ASV vēstniecība Bagdādē šorīt tika pakļauta jaunam dronu un raķešu uzbrukumam, ziņo drošības spēku amatpersona. Ziņu aģentūras AFP žurnālists ziņo, ka redzējis, kā pēc eksplozijas vēstniecības kompleksā pacēlās melni dūmi, kā arī pretgaisa aizsardzība pārtvēra vēl vienu dronu. Vēstniecībai uzbruka trīs droni un četras raķetes. 
Dažas stundas pirms tam pretgaisa aizsardzība bija atvairījusi raķešu uzbrukumu ASV vēstniecībai.

Jau vēstīts, ka Tuvo Austrumu reģionā jau trešo nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.  ASV un Izraēlas mērķis ir panākt režīma maiņu Irānā, kur kopš 1979. gada valda islāma fundamentālistu režīms. Triecienos nogalināts Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī un virkne citu amatpersonu, taču Teherānas režīms negrasās padoties.

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām februārī.  Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bija 80,71 eiro bez PVN.  Tikmēr vidēji viens apkures kvadrātmetrs februārī izmaksāja 2,69 eiro bez PVN, kas ir par 0,24 eiro lētāk kā janvārī, kad viens apkures kvadrātmetrs izmaksāja 2,93 eiro bez PVN. Februārī visdārgāk apkure izmaksājusi mājā Jēkabpilī, Rīgas ielā 175, kur iemītnieki par apkuri maksāja – 4,40 eiro bez PVN par kvadrātmetru. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri februārī bijuši mājai Ķieģeļu ielā 13b – 1,97 eiro bez PVN par apkures kvadrātmetru.Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs februārī skatieties  uzņēmuma sagatavotajā tabulā, kas publicēta portālā Radio1.lv.

SIA “Vidusdaugavas SPAAO aicina Jēkabpils novada iedzīvotājus iesaistīties atkritumu apsaimniekošanā un noslēgt līgumus, ja tas vēl nav izdarīts. SIA “Vidusdaugavas SPAAO” sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Jēkabpils novada teritorijā ārpus Jēkabpils valstspilsētas no 2018.gada 1.jūnija.  Slēdzot līgumus ar SIA “Vidusdaugavas SPAAO”, pašvaldības lauku teritorijā ir iespēja izvēlēties piemērotāko atkritumu konteineru un nepieciešamo izvešanas biežumu. Līgumu var noslēgt: attālināti - aizpildot atbilstošo pieteikumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumam SIA “Vidusdaugavas SPAAO” tīmekļa vietnē vai klātienē - SIA “Vidusdaugavas SPAAO” Jēkabpils birojā. 

Un vēl

Gatavojoties Lielajai talkai, kas notiks 25. aprīlī, organizatori aicina atzīmēt piesārņotās vietas kartē mājaslapā talkas.lv. Savukārt talku vietu reģistrācija šogad sāksies 27. martā. Līdz tam organizatori aicina iedzīvotājus sanākt kopā un vienoties par darbiem, ko šogad varētu paveikt talkās. Piesārņoto vietu karte dod iespēju gan talciniekiem, gan pašvaldībām apzināt, kur un ko var sakopt talkas laikā. Šogad jau 19. reizi talkas laikā notiks arī ainavu labiekārtošana, kultūras vietu sakopšana. Iespējams sarīkot arī individuālas digitālās talkas, dzēšot nevajadzīgu informāciju no savām viedierīcēm un tādējādi atslogojot datu serverus, kas patērē enerģijas jaudu.

Latvijas un Vācijas uzņēmumi ir parakstījuši memorandu par vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T" apkopi Baltijā. Saprašanās memorandu slēdza Vācijas aizsardzības nozares uzņēmums "Diehl Defence" un Latvijas uzņēmums "Ripo remonta centrs". Parakstītais memorands nosaka sadarbības principus un apliecina abu pušu nodomu izveidot kopuzņēmumu, kas Baltijas valstīs nodrošinās pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T" apkopes, remonta un tehniskā atbalsta pakalpojumus.

Gandrīz trim ceturtdaļām jeb 71,9% bērniem 12 gadu vecumā Latvijā konstatēts vismaz viens dziļš kariesa bojājums pastāvīgajos zobos, liecina Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta veiktais pētījums par bērnu mutes veselību Latvijā. Pētījumā analizēta 12 gadus vecu bērnu mutes veselība, izmantojot starptautiski atzīto KPE indeksu, kas parāda bojāto, izrauto vai plombēto zobu skaitu. Pētījuma rezultāti rāda, ka vidējais kariesa smaguma rādītājs Latvijā ir 2,5 zobi, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā Eiropas vidējais rādītājs - 1,1 zobs. Stomatoloģijas institūta pētnieki norāda, ka šie dati liecina par būtisku sabiedrības veselības problēmu.

Pārtikas un transporta izmaksu kāpums joprojām ir lielākās Latvijas iedzīvotāju bažas - par to satraucas vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju, liecina bankas "Citadele" aptauja. Lai gan inflācija pēdējo mēnešu laikā ir mazinājusies, iedzīvotāji joprojām ir ļoti jutīgi pret cenu svārstībām - katrs jauns satricinājums pasaules notikumos liek mājsaimniecībām samazināt tēriņus un atlikt lielākus pirkumus. Saskaņā ar aptaujas datiem 66% Latvijas iedzīvotāju visvairāk uztrauc pārtikas produktu cenu pieaugums, bet 65% norāda bažas par degvielas un transporta izmaksu sadārdzināšanos. Savukārt 59% respondentu satrauc komunālo pakalpojumu cenu kāpums.

Eiropas Savienība noteikusi sankcijas pret deviņām Krievijas militārpersonām, kas atbildīgas par slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā 2022. gada februārī un martā. Šis ir simbolisks solis, kas atgādina par vairākiem simtiem toreiz nogalināto civiliedzīvotāju. Eiropadomes tīmekļa vietnē norādīts, ka sankcijas noteiktas deviņām personām, kurām bijusi būtiska loma šajos notikumos un kuras ir atbildīgas par darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. 

Beļģijas premjera Barta de Vēvera izteikumi intervijā Beļģijas laikrakstā "L'Echo", par to, ka Eiropai ir jāvienojas ar Krieviju, lai izbeigtu karu Ukrainā, un jāatjauno piekļuve lētai enerģijai, izprovocējuši kritiku no Beļģijas politiķiem.  Beļģijas opozīcijas politiķi reaģēja nikni, un arī Vēvera valdības partijas steidzās distancēties.  Kā uzsvēris koalīcijā ietilpstošās sociāldemokrātiskās partijas "Uz priekšu" prezidents Koners Ruso, premjers savā vārdā var teikt, ko vien vēlas, bet viņš nevar runāt valdības vārdā un apgalvot, ka mēs tagad pēkšņi gribam lūgt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam lētu enerģiju. Tikmēr valsts mēroga sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka premjeram ir plašs atbalsts sabiedrībā, kas, kā vēsta izdevums "Politico", varētu izskaidrot premjera vēlmi aktualizēt politiski jutīgu tematu.

Turpinām ziņas

Pagājušajā diennaktī Jēkabpils novadā dzēsti trīs kūlas ugunsgrēki un viens meža ugunsgrēks. Ķieģeļu ielā Jēkabpilī dega kūla 100 m2 platībā, Jēkabpils novada Saukas pagastā 1000 m2 platībā, savukārt Variešu pagastā divu hektāru platībā. Savukārt  Jēkabpils novada Zasas pagastā dega meža zemsedze 3000 m2 platībā. 

VUGD atgādina – sausās zāles dedzināšana ir nelikumīga un ļoti bīstama. Nereti cilvēki kļūdaini uzskata, ka liesmas būs iespējams savaldīt, taču realitātē uguns izplatās neprognozējami un ātri. Katru gadu notiek postoši ugunsgrēki, kuros tiek iznīcināti īpašumi, transportlīdzekļi, cieš cilvēki un tiek nopostītas plašas dabas teritorijas.

Un vēl

Lielākos bojājumus mežam pagājušajā gadā, līdzīgi kā arī iepriekšējos gados, Latvijā platības ziņā nodarīja kaitēkļi.  To nodarījumi kopumā veidoja 6 tūkstoši 592 hektārus jeb 83% no kopējās bojātās platības.  Valsts meža dienestā atzīmē, ka galvenais bojājumus radošais kaitēklis joprojām bijis egļu astoņzobu mizgrauzis, kas izraisījis 99% no visiem kaitēkļu bojājumiem. Vienlaikus 2025. gadā salīdzinoši daudz mežaudžu cietušas arī vējgāžu un vējlaužu ietekmē - 892 hektāri, kas veidoja 11% no visiem bojājumiem.

Foto: jekabpils.lv