Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 18.martā

Latvijas reģionos mājokļu tirgū pagājušajā gadā dominēja darījumi līdz 20 tūkstoši eiro vērtībā, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" sagatavotajā tirgus pārskatā.
Lielākā aktivitāte pērn novērota Kurzemē, kur noslēgti 3 tūkstoši 450 darījumi par kopējo summu 119 miljoni eiro, savukārt Latgalē darījumu summa bija nepilni 48 miljoni eiro, turklāt šajā reģionā samazinājies arī kopējais darījumu skaits. Visvairāk darījumu ar dzīvokļiem ārpus Rīgas un Pierīgas pērn reģistrēti Kurzemē – 2 tūkstoši 700 darījumu. Aktīvs tirgus pērn bija arī Zemgalē. Tur kopējā darījumu summa pārsniedza 90,2 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar 2024. gadu. Vidzemē kopējā darījumu summa pērn sasniedza gandrīz 70 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 12%. 

Atsevišķos, objektīvi pamatotos gadījumos, būs iespējams pagarināt patvertņu pielāgošanas projekta īstenošanas termiņu virs diviem gadiem, paredz valdības pieņemtie grozījumi Patvertņu pielāgošanas un aprīkošanas civilās aizsardzības mērķiem īstenošanas noteikumos. Grozījumi paredz, ka projekta īstenošanas termiņu varēs pagarināt virs diviem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. 

Jau ziņots, ka saskaņā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem šajā pasākumā izsludinātajā atlasē, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, izveidojies projektiem nepiesaistītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2,59 miljoni eiro, tādēļ tiek plānots papildu uzsaukums un bija nepieciešamība pagarināt patvertņu pielāgošanas termiņus.

Rimi kā pirmais mazumtirgotājs Latvijā pircējiem visos savos veikalos ieviesis ērtāku un ātrāku iepirkšanās pieredzi ar iespēju apstiprināt vecumu, izmantojot Smart-ID identifikāciju. Jaunais digitālais risinājums ir pieejams pašapkalpošanās kasēs, lai veiktu vecuma pārbaudi, iegādājoties preces ar vecuma ierobežojumu. Jaunais vecuma pārbaudes risinājums ir pieejams visās Rimi veikalu pašapkalpošanās kasēs. Lai verifikācija darbotos bez aizķeršanās, pircējiem savā viedtālrunī ir jābūt derīgam Smart-ID kontam. Svarīgi atzīmēt, ka lielveikals neglabā pircēju datus - nepieciešamā informācija vecuma verifikācijai uzreiz pēc pirkuma tiek dzēsta.

Bistro Raunheimā, kas atrodas netālu no Frankfurtes lidostas Vācijā, vakar nošauti divi cilvēki, paziņojusi Vācijas policija.  Bruņota persona iegāja bistro un sašāva divus cilvēkus, kas gūto traumu dēļ nomira notikuma vietā. Šāvējam izdevās aizbēgt, un policija viņu meklē. Teritorija ap bistro ir norobežota. Turpinās izmeklēšanas darbi. Aizdomās turamās personas meklēšanā iesaistīti plaši policijas spēki. Vācijas policija nav sniegusi papildu informāciju par aizdomās turamā vai divu upuru identitāti.

Speciālisti visā pasaulē meklē veidus, kā padarīt pēc iespējas efektīvāku enerģijas ražošanu no atjaunojamiem avotiem. Portugālē kādā mākslīgā ūdenskrātuvē īpašā brīvdabas laboratorijā tiek testēti peldoši saules paneļi. To priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem, - tie neaizņem zemi un nekonkurē ar citiem tās izmantošanas veidiem, piemēram, lauksaimniecību. Ir arī citas tehniskas priekšrocības. Ja paneļi atrodas tuvāk ūdenim, tie darbojas zemākā temperatūrā un tāpēc ir efektīvāki. Pirmajā šādā laboratorijā Eiropā šobrīd pārbauda 850 saules paneļus, lai noskaidrotu to efektivitāti un izmantošanas iespējas enerģētikā. 

Turpinām ziņas

Platformas "Būves nākotnei" rīkotā vebinārā ceturtdien, 19. martā, analizēs daudzdzīvokļu māju atjaunošana Preiļu novadā. Vebinārā apskatīs esošo situāciju pilsētas dzīvojamajā fondā, analizēs renovācijas pieredzi un praktiskus rezultāus - kā energoefektivitātes pasākumi ietekmē siltumenerģijas patēriņu, izmaksas un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Vebinārā pieredzē dalīsies Preiļu novada pašvaldības vadītājs Aldis Adamovičs un SIA "Preiļu namsaimnieks" namu pārvaldniece Gunta Āboliņa. Dalībnieki varēs uzzināt ne tikai par ieguvumiem un labo praksi daudzdzīvokļu māju atjaunošanā, bet arī par biežākajiem izaicinājumiem, kas kavē dzīvokļu īpašniekus pieņemt lēmumus par ēku atjaunošanu.

Alternatīvās mūzikas festivālā "Munky Pride" Jēkabpils novada Dignājas pagasta “Vandānos” no 23. līdz 26. jūlijam uzstāsies aptuveni 40 grupas no Vācijas, Beļģijas, Spānijas, Argentīnas, Kolumbijas, Lielbritānijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Festivāla pārstāvis Sandris Vanzovičs norāda, ka šis būs vērienīgākais notikums tā vēsturē un ka šogad īpašs uzsvars likts uz Eiropas un Dienvidamerikas apvienībām. "Munky Pride" ir alternatīvās un ekstrēmās mūzikas festivāls, kas notiek brīvā dabā, lauku viensētā. Rīkotāji norāda, ka pagājušogad to apmeklēja vairāk nekā 650 cilvēku.

Un vēl

Šodien Jēkabpils Sporta hallē norisināsies “Ghetto Games” ziemas sezonas pasākumu sērijas “Forget the Winter” noslēguma posms. Pasākums pulcēs jauniešus, ģimenes un sporta entuziastus. Sportiskajā programmā paredzētas Ghetto Basket un Ghetto Football sacensības. Pasākumā apmeklētājiem  būs pieejami spēka un reakcijas izaicinājumi. Tāpat arī būs iespēja veikt pašreflektācijas testu un pārrunāt rezultātus ar īpaši apmācītu jaunieti – psiholoģiskā atbalsta konsultantu. Būs pieejamas arī individuālas konsultācijas ar geštaltterapeiti Aigu Gavari, speciālisti, kura palīdz klientam apzināties savas jūtas, vajadzības un uzvedību "šeit un tagad". Pasākuma laikā notiks arī live podkāstu jeb audio vai video pārraide, ko straumēs reāllaikā, ļaujot klausītājiem piedalīties sarunās ar īpašiem viesiem. Tājās runās par dzīves izvēlēm, izaicinājumiem un personīgo izaugsmi. 

 
Valdība atbalstīja Finanšu ministrijas rosināto patērētāju jeb nebanku kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā nodot Latvijas Bankai. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis valdības sēdē uzsvēra, ka Ekonomikas ministrija neatbalsta nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, vienlaikus atzīstot, ka ZZS valdībā nav pārsvara, tāpēc tālāko reformas virzību noteiks Saeima. Valainis vērsa uzmanību, ka nebanku kreditēšanas sektors pēdējā gada laikā audzis par 16% un pauda bažas, ka, mainoties uzraugam, šī attīstība varētu apstāties, jo Latvijas Banka varētu pieprasīt lielu apjomu dažādu dokumentu.
 
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai. Savukārt atērētāju tiesību aizsardzības centrs uzskata, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 līdz astoņiem miljoniem eiro, bet ikgadējie zaudējumi valsts budžetam varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro. Tajā pašā laikā "Fintech Latvija" ieskatā nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un par to, vai Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
 
Valdība atbalstīja Kultūras ministrijas izstrādātos grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz pagarināt akreditācijas termiņu no pieciem uz sešiem gadiem, precizēt to direktoru un vadītāju kvalifikācijas prasības un mazināt iestādes reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjomu. Likumprojekts paplašina bibliotēkas funkcijas atbilstoši mūsdienu situācijai, iekļaujot izglītības, zinātnes, mūžizglītības un kultūras procesu atbalstu, lasīšanas, medijpratības un informācijpratības veicināšanu, kā arī atbalstu digitālo prasmju apguvē un valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanā.
 
Latvijā iedzīvotāju uzticēšanās līmenis un apmierinātība ar valsts pārvaldi pamazām pieaug, secināts Valsts kancelejas informatīvajā ziņojumā "Par Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam īstenošanas progresu". Patlaban valsts pārvaldē notiek aktīvs darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas. Šajā jomā pērn prioritārie virzieni bija informācijas aprites optimizēšana, regulējuma vienkāršošana, digitalizācija, kā arī pakalpojumu dublēšanās novēršana. Valsts kancelejā norāda, ka līdz šim birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanā sasniegti vairāki rezultāti, piemēram, saīsināti iesniegumu izskatīšanas termiņi - no šī gada 1. marta iestādēm atbilde iedzīvotājiem jāsniedz desmit darbdienu laikā.
 
Plānotā darbinieku streika dēļ Berlīnes starptautiskajā lidostā šodien atcelti visi lidojumi, kopumā - 445 ielidojošie un izlidojošie reisi, ietekmējot aptuveni 57 tūkstoši pasažieru. Arodbiedrība "Verdi" pirmdien paziņoja, ka streiku paredzēts rīkot, jo darba devēji atsakās izteikt ierosinājumus pašreizējās sarunās par jauniem koplīgumiem. Streikā piedalās strādājošie dažādās lidostas jomās. "Verdi" sarunās ar Berlīnes lidostas vadību vēlas 2000 strādājošajiem panākt algu palielināšanu par 6% jeb par vismaz 250 eiro mēnesī. Tāpat arodbiedrība vēlas tās biedriem panākt papildu brīvdienu.
 
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena vakar paziņoja, ka Eiropas Savienība palīdzēs atjaunot Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba". Jau ziņots, ka Krievijas naftas piegādes ir pārtrauktas kopš janvāra beigām, kad vads tika bojāts Krievijas uzbrukumā. "Družba" darbības pārtraukums radījis politisko spriedzi Kijivas attiecībās gan ar Ungāriju, gan Slovākiju, kas pa šo cauruļvadu saņēma Krievijas naftu, jo abām valstīm noteikts izņēmums Eiropas Savienības sankcijās. Eiropas Savienība ir piedāvājusi Ukrainai tehnisko atbalstu un finansējumu. Ukraina  šo piedāvājumu ir pieņēmusi.
 
Turpinām ziņas
 
Vakar pēcpusdienā atsākās ledus kustība Daugavā pie Pļaviņām, tādēļ šeit turpinās krasas ūdenslīmeņa svārstības. Aizvadītajā diennaktī Daugavā situācija strauji mainījās, veidojoties ledus sastrēgumiem. Augšpus tiem ūdenslīmenis paaugstinājās, sastrēgumiem izjūkot, tas strauji pazeminājās, taču kopumā saglabājās ūdenslīmeņa kāpums. Kopš palu sākuma ūdenslīmenis Daugavā no Piedrujas līdz Vaikuļāniem paaugstinājies par 3-4 metriem. Daugavā pie Jersikas ūdenslīmenis strauji nokritās, bet šodien pakāpenisks ūdenslīmeņa kāpums ir atsācies. 
 
Posmā Jēkabpils-Pļaviņas situācija strauji mainās. Pie Jēkabpils ir atsākusies pakāpeniska ūdenslīmeņa paaugstināšanās. Šorīt līmenis bija 4, 47 metri virs noteiktās atzīmes.  Pie Zeļķiem vakar dienas vidū ūdenslīmenis strauji sāka pazemināties, jo lielās ledus masas tika aizvirzītas Pļaviņu virzienā un ūdenslīmenis krasi samazinājās par aptuveni trim metriem. Laikā, kad pie Zeļķiem situācija uzlabojās, ļoti straujš ūdenslīmeņa kāpums sākās pie Pļaviņām. Vakar vakarā ūdenslīmenis pie Pļaviņām sasniedza 10,3 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa. Kritiskā atzīme šajā vietā ir aptuveni 11 metri. Šorīt ūdenslīmenis pie Pļaviņām ir nedaudz krities un ir 9,57 metri virs noteiktās atzīmes. Daugavas baseina lejteces upēs ūdenslīmenis lielākoties pazeminās vai svārstās, bet Daugavas baseina upēs Latgalē vēl lielākoties turpinās ūdenslīmeņa kāpums.
 
Un vēl

No šodienas, 18. marta, dienas garums Latvijā pārsniedz nakts garumu. Šorīt Rīgā saule leca pulksten 6.31 un rietēs 18.32 - dienas ilgums būs 12 stundas un pusotra minūte. Katra nākamā diena būs teju piecas minūtes garāka. Ekvinokcija un astronomiskā pavasara sākums būs 20. martā pulksten 16.46. Diena kļūst garāka nekā nakts pāris dienas agrāk, jo par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs. Saules spīdēšanas ilgumu ietekmē arī gaismas laušana atmosfērā. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām to atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

Astronomiskais pavasaris turpināsies līdz vasaras saulgriežiem, kas būs 21. jūnijā. Meteoroloģiskais pavasaris šogad iestājās 27. februārī. Meteoroloģiskā vasara sāksies, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniegs vismaz +15 grādus. Savukārt solārais pavasaris sākās jau 5. februārī. Gada gaišākais ceturksnis jeb solārā vasara būs posms no 7. maija līdz 5. augustam.

Primāri degvielas cenu mazināšanai vērtēti divi risinājumi - akcīzes nodokļa samazināšana degvielai un virspeļņas ierobežošana degvielas mazumtirdzniecībā. Valdība vakar pārrunāja iespējamos risinājumus degvielas cenu samazināšanai, un, pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa teiktā, tie kopumā guva atbalstu. Viņš pauda cerību, ka jautājumu ar nepieciešamajiem likumprojektiem varētu skatīt jau nākamajā valdības sēdē. Runājot par kritērijiem, kuriem jāizpildās, lai stātos spēkā attiecīgie risinājumi, ministrs norādīja, ka pie attiecīga degvielas cenu pieauguma starptautiskajā biržā iedarbinās degvielas akcīzes nodokļa samazinājumu, lai turētu cenu noteiktās robežās ap 1,80 eiro un nepieļautu tās kāpumu virs šā līmeņa. 

Valdība vakar sēdes slēgtajā daļā atbalstīja divus Aizsardzības ministrijas sagatavotos rīkojumus par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Ukrainai. Jau ziņots, ka Latvijas sniegtais militārais atbalsts Ukrainai no 2022. līdz 2025. gadam sasniedzis ap 665 miljoniem eiro. Līdzšinējais aizsardzības nozares atbalsts ietver Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo ekipējumu, Ukrainas karavīru apmācību, spēju un ekipējuma iegādi no Latvijas militārās industrijas, kā arī iemaksas starptautiskajos Ukrainas atbalsta fondos.

Putnu gripas vīruss pēdējās sezonās arvien vairāk pāriet robežu no dzīvniekiem uz cilvēkiem, intervijā Latvijas Radio skaidroja infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Zavadska. Eksperte norādīja, ka jau vairākus gadus liela uzmanība pievērsta tā saucamās putnu gripas izplatībai. Viņa piebilda, ka tiek gaidīta, iespējams, pandēmija vai plašāka izplatība. Zavadska skaidroja, ka vīrusu dabā ir mainīties un daļa to dara ļoti ātri, tāpēc arī profilakse ir sezonāla.

Apvienoto Nāciju Organizācijas šonedēļ publicētajā ziņojumā vēstīts, ka palēninās progress bērnu mirstības samazināšanā. Tiek lēsts, ka 2024. gadā visā pasaulē pirms 5 gadu vecuma sasniegšanas miruši 4,9 miljoni bērnu. Lielāko daļu šo nāves gadījumu varēja novērst ar pārbaudītām, lētām metodēm un piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, teikts Pasaules Veselības organizācijas un ANO starptautiskā bērnu aizsardzības fonda kopīgajā ziņojumā. Organizācijas norādīja, ka bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem, nāves gadījumu skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Taču kopš 2015. gada šī samazinājuma temps ir palēninājies par vairāk nekā 60 %. Vislielākā bērnu mirstība ir Āfrikas valstīs.

Maskava plāno līdz 2045. gadam uz okupētajām Ukrainas teritorijām nosūtīt gandrīz 114 tūlstoši Krievijas pilsoņu, atsaucoties uz tā dēvētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu attīstības plāniem, šonedēļ vēsta laikraksts "Vedomosti".  Krievija okupētajās teritorijās paredzējusi uzcelt mājokļus, kuru kopējā platība pārsniegs 13 miljonus kvadrātmetru, 140 bērnudārzus, vairākus desmitus skolu un simts ārstniecības iestāžu. Paredzēts izbūvēt vai atjaunot tūkstošiem kilometrus ceļu, gandrīz 430 kilometrus dzelzceļa līniju un 19 stacijas, kā arī jūras jahtu piestātnes un veikt četru lidlauku rekonstrukciju. Okupanti plāno izveidot arī rūpniecības parkus, mašīnbūves uzņēmumus, celtniecības materiālu rūpnīcas un izstrādāto iežu pārstrādes uzņēmumus. Šo projektu īstenošanā paredzēts iesaistīt 225 tūlstoši 400 cilvēku. Iebrucēji plāno okupētajās teritorijās attīstīt arī tūrisma nozari.

Turpinām ziņas

No 30. marta mainās reisu atiešanas laiki maršrutā Līvāni–Stiklēri. Būs mainīti divu darbadienu vakara reisu uzsākšanas laiki. Turpmāk autobuss izbrauks: no Līvāniem pulksten 17.05 (iepriekš – 16.55) un no Stiklēriem pulksten 17.45 (iepriekš – 17.35) Pakalpojumus šajā maršrutā nodrošina SIA “Tukuma auto”.

Valdība noteikusi Spānijas kailgliemezi par invazīvu svešzemju sugu Latvijā, paredzot arī pasākumus tā izplatības ierobežošanai. Spānijas kailgliemezis tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām dzīvnieku sugām Eiropā. Ja suga iekļauta Latvijas invazīvo sugu sarakstā, pašvaldības varēs noteikt konkrētus pasākumus tās ierobežošanai savā teritorijā. Tas nozīmē, ka pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanu un noteikt pienākumus zemes īpašniekiem, lietotājiem vai valdītājiem veikt nepieciešamos pasākumus. 

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē Latvijā gaidāms sauss un pārsvarā saulains laiks, prognozē sinoptiķi.Ceturtdienas pēcpusdienā un naktī uz piektdienu Latviju no ziemeļrietumiem šķērsos lietus mākoņi, gaidāms arī slapjš sniegs un migla. Piektdien laiks skaidrosies, vairāk mākoņu saglabāsies Latgalē. Lēnu līdz mērenu dienvidrietumu vēju nomainīs ziemeļu vējš.Sestdien un svētdien gaidāms neliels un mainīgs mākoņu daudzums, bez nokrišņiem. Vējš atkal iegriezīsies no dienvidiem, dienvidrietumiem, tas pūtīs lēni līdz mēreni. Gaisa temperatūra tuvākajās naktīs pazemināsies līdz +2..-5 grādiem, maksimālā temperatūra pēcpusdienās būs +3..+10 grādi, sestdien un svētdien valsts lielākajā daļā gaiss sasils līdz +8..+13 grādiem.