Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 3.novembrī

Iekšlietu ministrija sagatavojusi izmaiņas noteikumos, kas paredz 500 eiro lielu valsts nodevas likmi par trešās valsts pilsoņa nodarbinātībai paredzētu uzaicināšanu. Šogad septembrī spēkā stājās jauns Imigrācijas likums, kurā Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt valsts nodevas apmēru par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī par vīzas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas lēmuma apstrīdēšanu. Noteikumu projekts vēl būs jāskata valdībai.

Visu novembri Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests īstenos sabiedrības informēšanas kampaņu "Pamanu. Saprotu. Rīkojos.", kuras pirmajā posmā uzmanība tiks pievērsta valsts agrīnās brīdināšanas instrumentiem, īpaši šūnu apraidei. Kampaņas mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par valsts agrīnās brīdināšanas instrumentiem, tajā skaitā, informējot par nepieciešamību evakuēties, un nepieciešamo rīcību apdraudējuma gadījumā. Kampaņā informēs kā darbojas šūnu apraide, ko nozīmē dažādie paziņojumu līmeņi un kā vēl iespējams uzzināt par apdraudējumu. Īpaši uzsverot, cik svarīgi ir neignorēt saņemtos šūnu apraides paziņojumus, izlasīt tos līdz galam un rīkoties atbilstoši sniegtajiem norādījumiem.

Noslēgusies vārdu piešķiršana "Vivi" elektrovilcieniem – pie sava vārda tikuši pēdējie četri. Turpmāk pasažierus vizinās arī Lūsis, Dzenis, Kļava un Alnis. Līdz ar to vārdā nosaukti visi 32 elektrovilcieni. No jaunpiešķirtajiem vārdiem redzamākā ir kļava, kas rudenī priecē ar krāšņām lapām, bet pavasarī dod saldas sulas. Alnis ir lielākais savvaļas zālēdājs Latvijā, bet dzenis ir bieži sastopams putns, kura raksturīgo kalšanu var dzirdēt visu gadu. Savukārt Lūsis ir vienīgais savvaļas kaķu dzimtas pārstāvis Latvijā. Vārdu došanas akcija iesākās aprīlī "Latvijas Valsts mežu" un "Vivi" sadarbības laikā. Elektrovilcieniem ik mēnesi tika doti jauni vārdi, kas raksturo Latvijas dabas daudzveidību. 

Hakeri atkal "uzlauž" Eiropas pārtikas veikalu saldētavas; par mērķi kļuvusi arī Igaunija. Vairāku lielveikalu ķēdes Zviedrijā, Beļģijā un Luksemburgā ziņojušas par dzesēšanas un saldēšanas sistēmu darbības traucējumiem, kuru dēļ naktī paaugstinājusies temperatūra ledusskapjos un saldētavās. Notikušais izraisījis bažas par iespējamu kiberuzbrukumu, kas līdzinās oktobrī Francijā notikušajam incidentam, kad veikalu tīkliem tika nodarīti miljoniem eiro lieli zaudējumi, vēsta "The Guardian". Arī Igaunijā apstiprināts vismaz viens līdzīgs incidents lielveikalu tīklā "Selver". Uzbrucēji ieguvuši piekļuvi veikala dzesēšanas sistēmas attālinātās vadības datoram un paaugstinājuši aukstumiekārtu temperatūru līdz pat +50 grādiem. Uzbrucēji izmantojuši ievainojamību novecojušā "Danfoss" dzesēšanas sistēmas vadības risinājumā. Rokraksts ir tāds pats kā Francijā un Nīderlandē notikušajos uzbrukumos. 

Pēc budžeta sarunu izgāšanās aizvadītajā naktī Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers varētu iesniegt karalim Filipam atlūgumu, ziņo aģentūra "Belga". Ministriem neizdevās panākt vienošanos par 2027. gada federālo budžetu un par taupības pasākumiem desmit miljardu eiro apmērā, kas nepieciešami, lai līdz 2029. gadam samazinātu Beļģijas budžeta deficītu un valsts parādu. Sarunas turpinājās visu nakti līdz pirmdienas rītam. Saskaņā ar "Belga" citētajiem avotiem de Vēvers varētu iesniegt atlūgumu. Karalis to varētu pieņemt, noraidīt vai lūgt viņam palikt amatā, kamēr tiek izvērtēta situācija.

Turpinām ziņas 

Pateicoties ziedotājiem no Latvijas, Austrālijas, Kanādas, ASV, Zviedrijas, Lielbritānijas, Venecuēlas, Horvātijas, 2026./2027. mācību gadā Vītolu fonda administrētā stipendija piešķirta 843 jauniešiem no dažādiem Latvijas novadiem, to vidū 22 no Aizkraukles novada. Kopumā stipendijās tiks izmaksāti vairāk nekā divi miljoni eiro.  Ar stipendiātu sarakstu var iepazīties Aizkraukles novada tīmekļa vietnē. Nākamā pieteikšanās 2027./2028.mācību gada Vītolu fonda administrētajām stipendijām norisināsies 2027. gadā no 1. februāra līdz 1. martam.  

Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem par rūpnieciskās zvejas limitu piešķiršanas kārtību,  zvejas tiesību pretendentiem no šīs nedēļas jen no novembra līdz 1.decebrim   jāiesniedz iesniegums par zvejas nomas tiesību un zvejas rīku piešķiršanu. Iesniegumu var iesniegt papīra formātā Jēkabpils novada Attīstības pārvaldē, Rīgas ielā 150A,  Pašvaldības klientu apkalpošanas centros vai sūtot uz e-pastu:  attistibas.parvalde@jekabpils.lv  atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, klāt pievienojot saistošajos noteikumos noteikto informāciju.

Un vēl

Labdarības biedrība "Tavi draugi" un VAS "Latvijas Pasts" no novembra līdz nākamā gada marta nogalei rīko septīto adījumu ziedošanas akciju Ukrainas karavīru atbalstam. Iedzīvotāji aicināti sarūpēt adītas zeķes, cepures, šalles un cimdus, kas nepieciešami frontē un kara hospitāļos. Ieteicamais zeķu izmērs ir no 37. līdz 45., savukārt adījumiem vēlams izvēlēties neuzkrītošus krāsu toņus. "Latvijas Pasts" ziedotos adījumus bez maksas nogādās biedrībai "Tavi draugi", kas tos pakāpeniski transportēs uz Ukrainu atbilstoši karavīru pieprasījumiem. Adījumus var nosūtīt, izmantojot "Latvijas Pasta" zilos pakomātus visā Latvijā, vai nodot uzņēmuma klātienes klientu apkalpošanas vietās to darba laikā.

Šodien desmitos uz pirmo sēdi ir pulcējušies 15. Saeimas deputāti. Jaunā parlamenta pirmo sēdi atklāj un līdz 15. Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Sēdes sākumā jauno Saeimas sasaukumu uzrunās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Saeimas pirmajā sēdē ievēlētie  deputāta amata kandidāti dod svinīgu solījumu. Katrs to apliecinot ar parakstu. Pēc svinīgā solījuma došanas Saeima balso par lēmuma projektu par 15. Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Jaunievēlētā Saeima pirmajā sēdē atklātā procedūrā ievēlē Saeimas Prezidiju. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, tādēļ sēdi noslēdz ar valdības paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu. Līdzšinējā valdība vēl turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam.

Balvu un Ludzas novados īsi pēc pusnakts bija izsludināts oranžais brīdinājums par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.  Ziņojot par Balvu novadā nokritušu objektu, Nacionālie bruņotie spēki ap pusvieniem naktī atcēla apdraudējumu gaisa telpā Balvu un Ludzas novados. Oranžais brīdinājums ir augstākais no diviem līmeņiem, kad iedzīvotāji tiek aicināti dodies telpās un ievērot divu sienu principu. Baltijas gaisa telpā naktī tika aktivizēti NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.  Lai precizētu objekta atrašanās vietu un noskaidrotu notikušā apstākļus, šodien turpināsies meklēšanas darbi uz zemes.

Vakar Rīgas Stradiņa universitātes aulā veselības aprūpes, sabiedrības veselības un farmācijas nozares pārstāvjiem pasniegti Veselības ministrijas Atzinības un Pateicības raksti. Ministrijas augstākais apbalvojums - Atzinības raksts - par mūža ieguldījumu veselības aprūpē, medicīnas izglītībā, zinātnē un nozares attīstībā Latvijā piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Indulim Vanagam. Par mūža ieguldījumu un profesionālo darbību apbalvotas arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas māsas Irita Suhovejeva un Biruta Dmitrijeva. 

Pateicības rakstu saņēmēju vidū ir arī Jēkabpils reģionālās slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas vadītāja, nefroloģe Baiba Bērziņa. Savukārt Atzinības raksts pasniegts Jēkabpils slimnīcas Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas vispārējās aprūpes māsai Līgai Lapiņai. Abas mediķes apbalvojumam  rekomendēja Jēkabpils reģionālās slimnīcas valde un arodbiedrība. Sarunā ar Radio1 Baiba Bērziņa pateicās slimnīcas vadībai un kolēģiem par augsto novērtējumu, uzsverot, ka tas ir liels gandarījums, motivācija un apliecinājums tam, ka mūsu ikdienas darbs, profesionalitāte un ieguldījums cilvēku veselībā tiek pamanīts un novērtēts. 

Igaunija pirms vairāk nekā pieciem gadiem sāka īstenot plašu pensiju reformu, kas deva iespēju cilvēkiem izņemt savus uzkrājumus no pensiju otrā līmeņa, taču no 1. novembra daļai uzkrājumus izņēmušo ir iespēja atkal pievienoties sistēmai. Igaunijas parlaments šoruden pieņēma grozījumus, kas paredz, ka dalību pensiju otrajā līmenī var atjaunot, ja kopš izstāšanās ir pagājuši vismaz pieci gadi. Līdz šim spēkā esošās normas paredzēja iespēju atsākt uzkrājumus, kad pēc izstāšanās no pensiju otrā līmeņa ir pagājuši vismaz desmit gadi.  Aptuveni trešdaļa pensiju otrā līmeņa dalībnieku ir izmantojusi iespēju izņemt savus uzkrājumus. Pētījumi liecina, ka trešdaļa no izņemtajiem uzkrājumiem tika novirzīta kredītu atmaksai un gandrīz 20 % tika novirzīti patēriņam.

ASV šodien notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiks pārvēlēti visi ASV Pārstāvju palātas locekļi, kā arī trešdaļa Senāta locekļu. Vienlaikus 36 štatos un trīs teritorijās notiks gubernatoru vēlēšanas, kā arī daudzos štatos notiks likumdevēju un valsts amatpersonu vēlēšanas. Demokrāti, kurus pārstāv arī Donalds Tramps, cer, ka viņiem izdosies atkarot kontroli pār abām Kongresa palātām. 

Turpinām ziņas

No 25. līdz 29. oktobrim Jēkabpils novada domes vadības delegācija devās humānās palīdzības vizītē uz Jēkabpils novada sadraudzības pašvaldību – Vižņicu Ukrainā. Delegācijas sastāvā bija domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars un civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts. Kopā ar biedrības “Izaicini sevi” komandu uz Ukrainu tika nogādāti un Vižņicas pašvaldībai, kā arī Ukrainas bruņotajiem spēkiem nodoti vairāki Jēkabpils novada pašvaldības transportlīdzekļi - automašīnas ŠKODA OCTAVIA, LADA 4X4 un TOYOTA HILUX un astoņi ārējie akumulatori, kas palīdzēs nodrošināt nepieciešamo elektroapgādi. Vizītes laikā  parakstīts arī sadarbības memorands.

Preiļu novadā turpinās Eiropas Savienības fonda projekta “Savienojumi uzņēmējdarbības un kopienas izaugsmei Preiļu novadā” īstenošana, ar mērķi uzlabot infrastruktūru, atbalstīt uzņēmējdarbību un padarīt novada vidi ērtāku iedzīvotājiem. Daļa no plānotajiem darbiem jau ir pabeigta. Atjaunotie objekti ir pieņemti ekspluatācijā un tos var izmantot. Pārbūvēts pašvaldības ceļa Stikāni–Sondori segums Sīļukalna pagastā 118 metru garumā. Atjaunots Vītolu ielas segums Vecvārkavas ciemā, Upmalas pagastā. Uzņēmējdarbības infrastruktūrā atjaunota IK KASO teritorija Vītolu ielā 2, Vecvārkavā. Pašlaik notiek Mehanizatoru un Pils ielas atjaunošana. Pils ielā paredzēta arī tilta pārbūve. Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada pirmajam ceturksnim. 

Un vēl

11. novembrī, Lāčplēša dienā, saistībā ar lāpu gājienu un piemiņas brīdi pie pieminekļa “Kritušiem par Tēviju” Jēkabpilī būs noteikti satiksmes ierobežojumi. No pieciem pēcpusdien līdz astoņiem vakarā atsevišķos pilsētas ielu posmos satiksme būs slēgta vai ierobežota. No sešiem līdz astoņiem vakarā būs izmaiņas arī pilsētas sabiedriskā un reģionālā transporta kustībā. Pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus paredzētos ierobežojumus, kā arī plānot savus pārvietošanās maršrutus.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ASV sāktajā finanšu saistību restrukturizācijas procesā vēlas atteikties no sešu "Airbus A220-300" lidmašīnu nomas līgumiem un paredz nepieciešamību turpmāk samazināt floti, atdodot vēl papildu lidmašīnas un liekos rezerves dzinējus, liecina ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesā iesniegtie dokumenti. "airBaltic" lūdz noteikt, ka atteikšanās no šo nomas līgumu turpmākas izpildes stājas spēkā šogad 17. novembrī. Tiesa "airBaltic" lūgumu vēl nav apstiprinājusi.

Objekts Balvu novadā nokritis pie Tilžas, aģentūrai LETA atklāja Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks. Viņš gan uzsvēra, ka sīkākas informācijas viņam nav. Kā vēstīts, Nacionālie bruņotie spēki meklē, Balvu novadā nokritušu objektu, kā dēļ šonakt nepilnu pusstundu bija izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums Latvijas gaisa telpā. Baltijas gaisa telpā tika aktivizēti arī NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji. NBS aicina iedzīvotājus, pamanot aizdomīgu objektu vai tā atlūzas, netuvoties tiem, neaiztikt tos un nekavējoties ziņot, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

No 20. novembra lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri saviem klientiem piedāvā iespēju par pirkumu vai pakalpojumu samaksāt vēlāk, būs jāreģistrējas Latvijas Bankas uzturētajā atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Reģistrācijas pienākums attieksies uz uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro, un kas sniedz šādus pakalpojumus, kad uzņēmums ļauj patērētājam preci vai pakalpojumu saņemt uzreiz, bet samaksāt vēlāk, nepiesaistot banku vai citu kredītdevēju. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģistrēšanās pienākuma nebūs. 

Pēc izlūkdienestu brīdinājumiem par iespējamām sabotāžām Polijas varasiestādes sākušas specoperāciju rajonos, kas robežojas ar Krievijas valdījumā esošo Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalu, vakar radio stacijā RMF FM paziņoja Polijas policijas galvenais komandants Mareks Borons. Pagājušajā nedēļā varasiestādes saņēma brīdinājumus no Polijas militārās izlūkošanas dienesta un sabiedroto valstu izlūkdienestiem par iespējamām sabotāžas darbībām uz robežas ar Krieviju. Operācija norisinās Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistēs valsts ziemeļaustrumos. Tajā piedalās policija, armija, robežsardze, specdienesti un pretterorisma vienības. Lai koordinētu darbības, Policijas galvenajā pārvaldē izveidots īpašs štābs, un uz pierobežas rajoniem nosūtīti papildu policijas spēki no vairākām vojevodistēm.

Pēc 28 gadus ilga ceļojuma pa pasauli Lielbritānijas pilsētā Hallā mājās atgriezies Karls Bušbijs. Tūkstošiem kilometru garā ceļojuma laikā viņš nav izmantojis transporta līdzekļus.  Bijušais desantnieks ceļā devās 1998. gada novembrī, kad viņam bija 29 gadi. Viņš sāka ceļojumu Čīlē un bija aizliedzis sev atgriezties mājās, pirms tas beidzies. Bušbijs šķērsoja četrus kontinentus, kājām veica vairāk nekā 58 tūkstošus kilometru un pat pārpeldēja Lamanšu.  Bušbijs solīja drīzumā publiskot dokumentālo filmu par ceļojumu, ko veidojis sadarbībā ar vācu kinorežisoru Verneru Hercogu. Filmā būšot arī atsevišķi skarbi momenti.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada pašvaldība bijušajā Pļaviņu mazdārziņu teritorijā Pļaviņās, Rīgas ielā 4, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu īsteno projektu “Publiskās ārtelpas attīstība Pļaviņās”.  Vairāk nekā viena hektāra plašajā teritorijā top jauna atpūtas vieta, kurā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs doties nesteidzīgās pastaigās pa vairāk nekā 600 metru garām takām, atpūsties un baudīt skaisto Daugavas ainavu. Šobrīd objektā ir noteikts tehnoloģiskais pārtraukums, jo intensīvo nokrišņu un pārmitrās augsnes dēļ nav iespējams pabeigt visus teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus. Darbi tiks atsākti, tiklīdz laikapstākļi un augsnes stāvoklis būs piemēroti to veikšanai. 

Lai nodrošinātu drošāku piekļuvi jaunajai atpūtas vietai, ir izbūvētas divas gājēju pārejas. Teritorijā ierīkots arī pastaigu taku apgaismojums un uzstādītas videonovērošanas kameras.  Jaunā publiskā ārtelpa īpaši izcelsies ar vides pieejamību senioriem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pastaigu takām izvēlēts inovatīvs ūdenscaurlaidīgs grants segums, savukārt automašīnu stāvlaukumiem – ekobruģis. Pastaigu takas veidotas pietiekami platas, lai tajās ērti varētu samainīties gan divi cilvēki ratiņkrēslos, gan ģimenes ar bērnu ratiņiem. Teritorijā būs pieejami soliņi, zviļņi un piknika galdi nesteidzīgai atpūtai, ierīkotas arī vingrošanas iekārtas dažādām iedzīvotāju grupām.  Kopējās projekta izmaksas ir 531 tūkstotis 580 eiro. 

Un vēl

Latvijas Vecāku organizācija kopā ar 95 skolu direktoriem un vairākām organizācijām vēstulē aicina valsts augstākās amatpersonas un Saeimu 2027. gada valsts budžetā nepieļaut finansējuma samazināšanu mācību līdzekļiem. Vēstule adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, atbildīgajiem ministriem, Saeimas komisijām un frakcijām, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūrai. Vēstules autori prasa finansējumu saglabāt vismaz 2026. gada līmenī - 9,13 miljonu eiro apmērā. Nākamā gada bāzes izdevumos mācību līdzekļiem paredzēti 5,68 miljoni eiro jeb par 3,45 miljoniem eiro mazāk nekā šogad. Vēstules autoru aplēses liecina, ka trūkstošā summa ir aptuveni 13 eiro uz skolēnu gadā. Aicinājumu saglabāt finansējumu mācību līdzekļiem portālā "ManaBalss.lv" parakstījuši vairāk nekā 6 tūkstoši 500 cilvēku. Lai sasniegtu 10 tūkstoši parakstu, nepieciešams vēl aptuveni 3000 iedzīvotāju atbalsts. Iniciatīvu iespējams parakstīt plaformā manabalss.lv.