Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 13.februārī

SIA "Latvijas valsts ceļi"  aicina autovadītājus šodien sniegputeņa dēļ ieplānot papildu laiku ceļam. Uzņēmumā uzsver, ka autoceļi piektdien var būt sniegoti un aizputināti, kā arī redzamība var būt apgrūtināta.  Vienlaikus reģionālie un vietējie autoceļi ar mazāku satiksmes intensitāti šodien un rīt var būt īpaši grūti izbraucami. Autoceļus tīra un kaisa arī snigšanas laikā, taču ārkārtīgi spēcīgas snigšanas un puteņa laikā sniega kārta un aizputinājumi veidojas atkārtoti un ātrāk, nekā tos ir iespējams novērst. Uzturēšanas darbiem šādos laika apstākļos ir mazs efekts. Autoceļus tīra prioritārā secībā, vispirms atbrīvojot no sniega galvenos ceļus un ceļus ar lielāku satiksmes intensitāti, un pilnībā no sniega tie tiek attīrīti tikai pēc snigšanas beigām. 

Jau ziņots, ka šodien un naktī uz sestdienu Latvijā plosīsies sniegputenis, kas daudzviet valstī, iespējams, kļūs par stiprāko šajā ziemā. Valsts lielākajā daļā gaidāmi 10-25 centimetri svaiga sniega.

Disatnču slēpotāja, aizkraukliete Patrīcija Eiduka vakar izcīnīja 15. vietu 10 kilometru brīvā stila slēpojumā. Tas ir līdz šim vēsturē labākais rezutāts Latvijas distanču slēpotājiem četrgades lielākajās sacensībās. Latviju sacensībās pārstāvēja četras slēpotājas - Eiduka, Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja un Samanta Krampe.

Saeimas deputāti  pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz, ka vēlēšanu apgabalu pašvaldību domes vēlēšanās varēs mainīt ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām. Tādējādi tiks vienādots termiņš gan attiecībā uz pieteikšanos balsošanai pa pastu, gan attiecībā uz vēlēšanu apgabala maiņu. Patlaban vēlēšanu apgabalu var mainīt ne vēlāk kā deviņas dienas pirms vēlēšanām.

Rīgā, Viesturdārzā, uzstādīts Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku izstrādāts sūnu displejs gaisa kvalitātes uzlabošanai. Risinājumā izmantotas sūnas, kas izvietotas uz nolietotiem saules paneļiem, radot dabisku filtru smalko putekļu daļiņu samazināšanai pilsētvidē. Sūnu virsmas spēj piesaistīt smalkās putekļu daļiņas, kuru ieelpošana var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, norāda augstskolā. Savukārt nolietotie saules paneļi šajā projektā kalpo kā balsta konstrukcija, veicinot materiālu atkārtotu izmantošanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu praksē. Sūnu displejā integrēti sensori, kas reāllaikā mēra gaisā esošo putekļu daudzumu un uzskaita savāktās daļiņas. Iegūtos datus izmantos turpmākos pētījumos, lai izvērtētu risinājuma efektivitāti un pielietošanas iespējas arī citviet.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis jebkurā miera līgumā, ar kuru tiks izbeigts Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, iekļaut konkrētu datumu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Zelenskis trešdien platformā "X" norādīja, ka Ukraina darīs visu, lai līdz 2027. gadam būtu tehniski gatava pievienoties Eiropas savienībai. Zelenskis raksturoja dalību Eiropas savienībā kā drošības garantiju Ukrainai, uzsverot, ka ir vajadzīga konkrēta informācija un termiņi.

Austrālijas parlamenta ēkas dārzos Kanberā izlaisti tūkstošiem mārīšu – dabiskie kaitēkļu mednieki, kas kļuvuši par daļu no integrētās kaitēkļu apkarošanas sistēmas. Nelielos kukaiņus šeit izmanto, lai cīnītos ar laputīm, kas masveidā savairojušās apstādījumos.  Parlamenta dārzos mārītes izvietotas stratēģiski – vairākos iekšpagalmos un apstādījumos, kur kaitēkļu koncentrācija ir vislielākā. Viena mārīte dienā spēj apēst līdz simt laputīm, tāpēc šāda bioloģiskā pieeja ļauj samazināt pesticīdu izmantošanu, vienlaikus saglabājot vides un augu veselību.

Turpinām ziņas

Madonas novada domē varētu nevirzīt trešo domes priekšsēdētāja vietnieku. Madonas mērs  Agris Lungevičs norāda, ka priekšsēdētāja vietnieka amats ir vakants, jo pēc pielaides valsts noslēpumam nesaņemšanas no amata atkāpās vietnieks attīstības, teritorijas pārvaldības un komunālās saimniecības jomās Aigars Šķēls. Lungevičs informē, ka viņa ieskatā nevajadzētu virzīt trešo vietnieku, taču par to tiks lemts 17. februārī Finanšu komitejas sēdē. Mērs teica, ka Šķēls informāciju no Valsts Drošības dienesta saņēma 15. janvārī un uzreiz iesniedza demisijas rakstu, bet drošības dienests pašvaldību informēja tikai 2. februārī, tāpēc domē šis jautājums tiks skatīts februāra sēdē. Kā vēstīts, Šķēls pagaidām ir vienīgais vicemērs, kuram nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina 27. februārī atzīmēt Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu, godinot pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un sabiedrības attīstībā. Tajā informē, ka Starptautiskās NVO dienas ideja ir dzimusi Latvijā un tā tiek atzīmēta visā pasaulē. Pagājušajā gadā Saeima šo dienu atzina arī par oficiāli atzīmējamu svētku dienu Latvijā. Alianse aicina ikvienu iesaistīties un apliecināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai ziedojot vai kļūstot par brīvprātīgo, daloties ar informāciju par sev nozīmīgām organizācijām, rīkojot pasākumus, diskusijas, izglītojošas aktivitātes par organizāciju darbu, nozīmi un rezultātiem.

Un vēl

Sniegotajā ziemā iespējams novērot un ieteicams ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm, lai varētu izvērtēt vilku izplatību un skaitu Latvijā. Vilku klātbūtnes pazīmes ir pēdas, ekskrementi un atrasti noplēsti dzīvnieki. Par klātbūtnes pēdām var ziņot lietotnes "Mednis" sadaļā "novērojumi". Lietotnē jāuzņem fotogrāfijas ar novēroto un jāļauj tai fiksēt atrašanās vieta. Ja vilku klātbūtnes pazīmes konstatētas tuvu mājām, saimniecībām, uzņēmumiem un apdzīvotām vietām, zemkopības ministrija aicina vērsties valsts meža dienestā. Katru gadījumu izskata sadarbībā ar pašvaldību medību koordinācijas komisijām, un nepieciešamības gadījumā valsts meža dienests izsniegs atļauju vilka ar netipisku uzvedību medībām.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa no šodienas līdz svētdienai atradīsies darba vizītē Vācijā, kur piedalīsies Minhenes drošības konferencē.
Svētdien Valsts prezidentam plānota dalība konferences paneļdiskusijā "Eiropieši kopā: vadības atgūšana skarbākā pasaulē". Valsts prezidentam piedalīsies arī citās konferences diskusijās. Savukārt Siliņai vizītes laikā paredzēta dalība konferences oficiālajā atklāšanā, kā arī divpusējas tikšanās ar amatpersonām un starptautisku uzņēmumu pārstāvjiem. Minhenes drošības konference ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem drošības un ārpolitikas forumiem pasaulē.

Latvija kopā ar sabiedrotajiem NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē iezīmējusi alianses drošības prioritātes. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds vakar Briselē piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē. Sprūds uzsver, ka diskusijas Briselē skaidri parāda, ka NATO ne tikai reaģē uz drošības izaicinājumiem, bet proaktīvi veido nākotnes drošības arhitektūru. Latvijai būtisks sanāksmes aspekts bija arī reģionālās drošības jautājumi. Sabiedrotie atzinīgi novērtēja operāciju "Baltic Sentry" un "Eastern Sentry" ieguldījumu - abas iniciatīvas 2025. gada garumā ievērojami stiprinājušas kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā un veicinājušas modrību NATO austrumu flangā.

Latvija piedalīsies NATO sāktajā misijā "Arctic Sentry" jeb "Arktikas sardze". Ārlietu ministrijā norāda, ka patlaban ar sabiedrotajiem tiek precizēts iesaistes veids un apmērs. Šī misija ļaus stiprināt NATO pozīcijas Arktikā un Tālajos Ziemeļos, vienlaikus paplašinot pastāvīgo alianses klātbūtni reģionā. Aizsardzības ministrijā uzsver, ka Arktika kļūst par arvien nozīmīgāku drošības telpu, kur krustojas militārās, ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses. Viņaprāt, misijas "Arktikas sardze" sākšana ir skaidrs signāls alianses apņēmībai aizsargāt savu teritoriju. Ārlietu ministrijā uzsver, ka arī Latvijai Arktikas reģions ir stratēģiski svarīgs, jo tas ietekmē transatlantiskās piegāžu ķēdes, loģistiku un kopējo drošību.

Samazinoties ASV atbalstam, militārā palīdzība Ukrainai 2025. gadā ievērojami saruka un bija pat mazāka nekā 2022. gadā, secinājis Ķīles institūts. Kijivas sabiedrotie pagājušajā gadā militārajai palīdzībai Ukrainai atvēlēja 36 miljardus eiro, kas ir par 14% mazāk nekā 2024. gadā, kad militārā palīdzība Ukrainai sasniedza 41,1 miljardu eiro. No 2022. līdz 2024. gadam Vašingtona nodrošināja aptuveni pusi no visas militārās palīdzības Ukrainai. Līdz ar prezidenta Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā 2025. gada sākumā ASV palīdzība apstājās. 

Ķīles institūts aprēķinājis, ka Ziemeļeiropas valstis - Dānija, Igaunija, Somija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija - 2025. gadā nodrošināja 33% no Eiropas militārās palīdzības Ukrainai, lai gan tās veido tikai 8% no Ukrainas Eiropas sabiedroto kopējā iekšzemes kopprodukta. Savukārt Dienvideiropas valstis, kas veido 19% no Ukrainas Eiropas sabiedroto kopējā iekšzemes kopprodukta, nodrošināja tikai 3% no Eiropas militārās palīdzības Ukrainai, aprēķinājis Ķīles institūts. Lai palīdzētu aizpildīt Savienoto Valstu atstāto robu, NATO izveidoja mehānismu, ko dēvē par Prioritāro Ukrainas prasību sarakstu. Mehānisms paredz ASV ieroču iegādi no Eiropas naudas Ukrainas atbalstam. 

Turpinām ziņas

Cilvēkresursu katalogā “Lietaskoks” vienuviet apkopos Sēlijas un sēļu diasporas prasmīgos ļaudis. Tiešsaistē pieejamais katalogs būs ērta iespēja atrast dažādu pakalpojumu sniedzējus, vienlaikus atbalstot gan savējos, gan mazo uzņēmējdarbību laukos.  Katalogu papildināt ar savu vizītkarti vai cita meistara ieteikumu var ikviens. Lai iekļautu katalogā, ražotājam vai pakalpojumu sniedzējam jādarbojas Sēlijā vai jābūt ar saknēm no Sēlijas. Informāciju par darbības jomu, 2-3 teikumu aprakstu un fotogrāfijas jāsūta uz e-pastu turisms@selija.com. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri mudina Madonas slimnīcu attīstīt traumatoloģijas un rehabilitācijas pakalpojumus. Abu Meri, Veselības ministrija un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji ar slimnīcas vadību pārrunājuši šī gada finansējuma nosacījumus, valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu, kā arī iestādes turpmākos attīstības plānus slimnīcu tīkla pārveides kontekstā. Ministrija Madonas slimnīcu vērtē kā iestādi ar attīstības potenciālu, īpaši traumatoloģijā, kur uzkrāta profesionāla pieredze. Sarunas ar Madonas slimnīcu ir daļa no ministrijas plašāka dialoga ar Latvijas slimnīcām par 2026. gada finansējuma principiem un valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu.

Un vēl

Augļkopības, dārzeņkopības un sēklu audzēšanas nozaru saimniecības no ceturtdienas, 12. februāra, var pieteikties atbalstam lietavu un salnu radīto postījumu mazināšanai. Atbalstam kopumā piešķirtais finansējums ir 4,2 miljonu eiro. Augļkopji atzina, ka atbalsts nozarei ir būtisks, turklāt dārziem riskus rada arī šis ziemas bargie laika apstākļi. Atbalstu par laikapstākļu pērn radītajiem postījumiem var saņemt tās saimniecības, kuru kopējā pieteiktā platība ir vismaz 0,5 hektāri un ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības pērn samazinājušies vismaz par 20 % salīdzinājumā ar vidējiem ieņēmumiem no viena hektāra iepriekšējos gados.

Analizējot 200 biežāk izrakstīto recepšu medikamentu cenas, to vidējā aptiekas cena 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, samazinājusies par 17%, vērtējot zāļu cenu reformas ietekmi, secinājusi Veselības ministrija. Taču ir pozīcijas, kurās pacientu izmaksas ir palielinājušās, un ministrija sola strādāt pie sistēmas turpmākas pilnveides. Latvijas zāļu reģistrā patlaban ir 3 tūkstoši 635 recepšu zāles ar deklarētu ražotāja cenu. Salīdzinot 2026. gada 2. februāra un 2024. gada 31. decembra datus, 3 tūkstoši 285 zālēm jeb 90% maksimāli pieļaujamā aptiekas cena ir samazinājusies. Savukārt 344 zālēm jeb 9,5% - palielinājusies, bet sešām saglabājusies nemainīga.

Elektroenerģijas cenas janvārī "Nord Pool" biržā visās tirdzniecības zonās piedzīvoja strauju kāpumu, liecina AS "Latvenergo" tirgus apskatā iekļautā informācija. Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena palielinājās par 82 %, sasniedzot 152,47 eiro par megavatstundu, savukārt Latvijā cena palielinājās par 83 % līdz 153,44 eiro par megavastundu, salīdzinot ar aizvadītā gada decembri. Visizteiktākais cenu kāpums Baltijas valstīs novērots Igaunijā, kur vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 110 % un sasniedza 154,44 eiro par megavatstundu. Elektroenerģijas cenu ārkārtīgi straujo pieaugumu janvārī Baltijas valstīs noteica vairāku faktoru vienlaicīga ietekme - īpaši aukstie laikapstākļi būtiski palielināja elektroenerģijas pieprasījumu, savukārt augstās cenas Ziemeļvalstīs ierobežoja lētākas elektroenerģijas importa iespējas uz Baltijas reģionu. Vienlaikus samazinājās vēja elektrostaciju izstrāde, kā rezultātā ievērojami palielinātā pieprasījuma segšanai bija jāpaļaujas uz krietni dārgāku fosilās elektroenerģijas ražošanu.

Latvijā ar dažādiem risinājumiem līdz 30. septembrim iecerēts mainīt un koriģēt ceļa zīmju norādes uz Krieviju un Baltkrieviju. Uz valsts autoceļiem kopumā ir identificēti 235 virzienrādītāji un informācijas ceļa zīmes, kuros ietverti Krievijas un Baltkrievijas apdzīvoto vietu nosaukumi. Ministrijā papildina, ka, veicot visu lielo virzienrādītāju, kuros norādīti vairāki galamērķi, daļēju korekciju un virzienrādītāju, kuros norādīts Krievijas vai Baltkrievijas nosaukums, pilnīgu nomaiņu valsts autoceļu tīklā, kopējās izmaksas varētu sasniegt aptuveni 120 tūkstoši eiro.

Visā pasaulē strauji pieaug pieprasījums pēc pazemes bunkuriem ar luksusa interjeru, kas paredzēti turīgiem cilvēkiem, kuri iegulda līdzekļus savā drošībā. Kā raksta TCD, labs tirgus pārmaiņu piemērs ir "Panic Room Builders", kura dibinātājs Bils Rigdons uzsāka patversmju/bunkuru būvniecību, sākotnēji izskatoties pēc pilsētas trakā cilvēka. Šodien viņa brīvais laiks ir rezervēts mēnešiem uz priekšu. Interesanti, ka Silīcija ielejas uzņēmēji ir īpaši aktīvi savu rezerves risinājumu sagatavošanā. Piemēram, Markam Cukenbergam pašlaik pieder 1400 akru liels, autonoms komplekss Havaju salās. Eksperti šajā saredz nežēlīgu ironiju, jo tieši superbagātie sniedz nesamērīgi lielu ieguldījumu globālajā krīzē, taču tieši šie indivīdi to pārdzīvos vieglāk nekā citi.

Neskatoties uz globālo popularitāti, daudzviet pasaulē Valentīndiena joprojām tiek uzskatīta par draudu reliģiskajām vai kultūras tradīcijām. Valentīndienas pirmsākumi meklējami senajos romiešu svētkos Luperkālijas. Rietumeiropā masu svinību tradīcija aizsākās jau 13. gadsimtā, un Amerikas Savienotajās Valstīs tā oficiāli tika atzīta 1777. gadā. Gadsimtu gaitā šī diena ir ievērojami attīstījusies, un mūsdienās lielākajā daļā valstu to uztver kā svētkus, kas veltīti mīlestībai un romantiskām jūtām. Tikmēr dažās valstīs Valentīndiena ir stingri aizliegta, un mēģinājumi dāvināt ziedus vai Valentīndienas apsveikuma kartīti 14. februārī var izraisīt naudas sodu, aizturēšanu un dažreiz pat brīvības atņemšanu. Valentīndienu nav atļauts svinēt Pakistānā, Malaizijā, Irānā, Indijā un Saūda Arābijā.

Turpinām ziņas

Preiļu novada pašvaldība kopumā pozitīvi vērtē Finanšu ministrijas piedāvāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa reformu. Domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs atzīst, ka ir daudz jautājumu, kuri vēl jāapspriež, piemēram, savstarpējie norēķini starp izglītības iestādēm, tomēr viņš ir apmierināts ar to, ka Preiļu novadam paredzēti lielāki izlīdzinātie ieņēmumi. Vienlaikus Adamovičs negatīvi vērtē Finanšu ministrijas piedāvājumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales pilnveidei, paredzot iespēju tā sadali veikt ne tikai pēc deklarētās dzīvesvietas, bet arī pēc nodokļa maksātāja darba vietas. Viņš norāda, ka Preiļu novadam tas radīs zaudējumus. Daudzi novada iedzīvotāji brauc strādāt uz Daugavpili un Rēzekni, un šāds risinājums daļu ienākumu novirzīs lielajām pašvaldībām, nevis Preiļu novadam. Atbilstoši aprēķiniem šogad Preiļu novada pašvaldība no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņems 5,8 miljoni eiro, kas ir par 363 tūkstoši 286 eiro vairāk nekā 2025. gadā.

 SIA "Aizkraukles siltums" siltumenerģijas tarifs no 1. marta samazināsies par 8,7% - līdz 70,39 eiro par megavatstundu, liecina publiskotā informācija par uzņēmuma noteiktajiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nolēmusi atzīt "Aizkraukles siltuma" noteikto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu un tā pamatojuma atbilstību metodikai. Tādējādi no 1. marta "Aizkraukles siltuma" siltumenerģijas tarifs būs 70,39 eiro par megavatstundu.

Un vēl

Pēc sniegputeņa laiks Latvijā skaidrosies un ieplūdīs auksts gaiss no ziemeļiem, prognozē sinoptiķi. Naktī uz sestdienu, sākot no valsts rietumiem, mitēsies snigšana un mākoņu kļūs mazāk, gaidāms sniegvilksnis. Latgalē līdz rītam turpinās snigt un puteņot, reģiona dienvidos iespējama atkala. Pūšot brāzmainam ziemeļu, ziemeļaustrumu vējam, gaiss atdzisīs līdz -9..-14 grādiem. Sestdiena un svētdiena būs pārsvarā saulaina. Svētdienas rītā, valdot bezvējam, gaisa temperatūra daudzviet pazemināsies līdz -25..-30 grādiem. Dienā, sildot saulei, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pakāpsies virs -10 grādiem.

Arī naktī uz pirmdienu gaisa temperatūra vietām var noslīdēt līdz -30 grādiem vai pat kādu grādu zemāk. Iespējams, daļu valsts pārklās mākoņi, kas pasargās no barga sala. Nākamās nedēļas sākumā lielākais aukstums gaidāms austrumu novados. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm nākamnedēļ nav gaidāms ne spēcīgs anticiklons, ne aktīvi cikloni. Dažās dienās Latviju šķērsos sniega mākoņi, gaisa temperatūra svārstīsies starp nelielu un stipru salu.