Jēkabpils Radio1 ziņas 2025. 8.septembrī
- Radio1.lv --
- 08 septembris 2025 --
- 0 Komentāri
Latvijā pagājušajā nedēļā pazudušais Kanādas karavīrs atrasts miris, sestdien paziņoja Kanādas Bruņotie spēki, neminot nāves cēloni. Pēc Kanādas Bruņoto spēku sniegtās informācijas, 408.taktiskās helikopteru eskadriļas transportlīdzekļu tehniķis Džordžs Hols, kurš bija pazudis kopš otrdienas, 2.septembra, atrasts miris piektdien, 5.septembrī. Kanādas Bruņoto spēku Militārā policija palīdz Latvijas iestādēm veikt izmeklēšanu par Hola nāves apstākļiem. Nacionālie bruņotie spēki izteikuši visdziļāko līdzjūtību mirušā karavīra ģimenei un tuviniekiem. Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izteicis visdziļāko līdzjūtību karavīra ģimenei un draugiem.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pazudušais Kanādas karavīrs atrasts miris; Šodien variešu skoliņā atsākas mācības; un Šodien Jēkabpilī – Donoru diena.
Latvijas skolās digitālās tehnoloģijas bieži tiek izmantotas virspusēji, vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, prezentāciju veidošanai, kas nozīmē, ka izglītības sistēma zaudē lielu potenciālu, uzskata Latvijas Universitātes pētnieks Ģirts Burgmanis. Augstskolas pētījumi liecina, ka tehnoloģijas izmantotas tikai 11% vēroto stundu. Latvijā saglabājas arī nevienlīdzība - vienās skolās aprīkojums ir moderns, citās trūkst pat datoru un stabila interneta. Augstskolā uzskata, ka skolēniem tehnoloģijas jāizmanto datu analīzei, modelēšanai un radošiem projektiem. Tas varētu stiprināt prasmes, kas vajadzīgas nākotnē, piemēram, radošumu, kritisko domāšanu un sadarbību.
Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu par 10 dzelzceļa staciju modernizāciju Krustpils līnijā. Iepirkums paredz, ka līnijā Rīga-Krustpils stacijās un pieturas punktos būvēs paaugstinātas platformas. Tās iecerēts būvēt pieturvietās Gaisma, Dole, Ikšķile, Jaunogre, Pārogre, Ciemupe, Ķegums, Lielvārde, Jumprava un Skrīveri. Būvnieki šiem darbiem var pieteikties līdz 29. septembrim.
Krievija svētdienas naktī veikusi lielāko dronu uzbrukumu Ukrainai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022.gada februārī, raidot 805 dronus un dronus imitatorus. 747 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem. Krievija uz Ukrainu raidījusi arī 13 raķetes - deviņas spārnotās un četras ballistiskās. No tām notriektas četras spārnotās raķetes. Fiksēti deviņu raķešu un 56 trieciendronu trāpījumi 37 vietās. Pēc amatpersonu sniegtajām ziņām, četri cilvēki nogalināti un daudzi cietuši. Četrās daudzstāvu ēkās izcēlušies ugunsgrēki. Nokrītot notriekta drona atlūzām, aizdegusies Ukrainas Ministru kabineta jeb valdības ēka.
Lisabonas funikuliera vagona avāriju, kurā pagājušajā nedēļā gāja bojā 16 cilvēki un vēl 22 tika ievainoti, izraisīja troses pārtrūkšana, secināts sākotnējā izmeklēšanā, ko veikusi Portugāles aviācijas un dzelzceļa negadījumu novēršanas un izmeklēšanas iestāde. Trose, kas savienoja abus vagonus, pārtrūkusi stiprinājuma vietā pirmā vagona augšdaļā. Dienas sākumā veiktajā funikuliera kārtējā vizuālajā pārbaudē defekti netika konstatēti, taču vietu, kurā pārtrūka trose, nav bijis iespējams apskatīt. Lai gan vadītājs izmantojis gan pneimatiskās, gan rokas bremzes, sistēmas konstrukcija nav ļāvusi vagoniem apstāties. Pārtrūkusī trose bija uzstādīta mazāk nekā pirms gada.
Turpinām ziņas
Pēc putuplasta plākšņu nokrišanas Jēkabpils 2.vidusskolā šodien skolēniem būs sporta diena ārpus telpām. Ceturtdien pēcpusdienā esot konstatēts, ka Jēkabpils 2.vidusskolas ceturtā stāva vestibilā ir nokritušas putuplasta plāksnes un ugunsdrošais apmetums. Lai nodrošinātu bērnu drošību, pašvaldība paaicināja Attīstības pārvaldes būvinženierus veikt apsekojumus. Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Aija Vetere informē, ka ir pieaicināti arī būvnieki, kas šodien pārliecināsies, vai ir droša vide bērniem turpināt mācības šajā stāvā.
Šodien atsāksies mācības Krustpils pamatskolas izglītības īstenošanas vietā Variešos, paredz Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora Ulda Skreivera rīkojums. Pēc tam, kad jaunā mācību gada sākumā Variešos netika nodrošināts mācību process, domē Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēdē uzklausīja gan deputātus, gan Variešu skolēnu vecākus. Viedokli bija aicināta izteikt arī Krustpils pamatskolas direktore Vija Stiebriņa, taču viņa ir darba nespējā. Pēc sēdes, saskaņā ar deputātu lemto, izpilddirektors izdeva rīkojumu atsākt mācību darbu Variešu skoliņā. Tāpat mēneša laikā plānots pārrunāt ar skolēnu vecākiem situāciju izglītības iestādē, lai rastu labāko risinājumu. Pašvaldība arī joprojām gaida direktores paskaidrojumu par notikušo.
Un vēl
Šodien Jēkabpilī norisināsies Donoru diena. Pilsētas stadiona ģērbtuvju telpās no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā būs iespēja ziedot asinis. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donoru aicinās doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: SPRK: Mājsaimniecībām elektroenerģijas vidējā cena otrajā ceturksnī sarukusi par 19%; Domes izveidotajā Jēkabpils saimnieka amatā, konkursa kartībā, apstiprināta Rita Audriņa; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Mājsaimniecībām elektroenerģijas vidējā cena šogad otrajā ceturksnī sarukusi par 19% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, bet juridiskajām personām - par 15%, liecina Regulatora publiskotais Elektroenerģijas tirgus tendenču jaunākais apskats. Aprēķinātā elektroenerģijas vidējā cena mājsaimniecībām bija 111,89 eiro par megavatstundu, savukārt juridiskajām personām - 89,74 eiro par megavatstundu. Cenu kritumu galvenokārt veicināja pieaugošā elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī samazinājums kopējā elektroenerģijas pieprasījumā.
Pasažieru vilciena un drezīnas sadursmes šogad 7.augustā iemesls bija aizlieguma signāla neievērošana un drezīnas kustība garām manevru luksoforam ar aizliedzošu rādījumu, informē Dzelzceļa avāriju izmeklēšanas nodaļas vadītājs Jāzeps Luksts. Viņš skaidro, ka drezīnas vadītājs neievēroja aizliedzošo signālu, un šāda rīcība norāda uz cilvēkfaktora kļūdu - situāciju, kad darbinieka pieļautā neuzmanība, nogurums vai nepareizs lēmums noved pie drošības noteikumu pārkāpuma. Valsts policija ir sākusi resorisko pārbaudi saistībā ar šo negadījumu.
Jau ziņots, ka 7.augustā pulksten 14.10 Rīgas stacijā notika satiksmes negadījums, kurā bija iesaistīts pasažieru vilciena reiss Rīga-Ogre un Latvijas dzelzceļa drezīna. Sadursmē drezīna nogāja no sliedēm un bija nodarīti bojājumi elektrovilcienam. Satiksmes negadījumā iesaistītajā vilcienā bija 92 pasažieri. Negadījumā cilvēki necieta.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu, kas aicina ļaut pedagogiem ar vismaz 35 gadu darba stāžu doties pensijā no 60 gadu vecuma. Iniciatīvas autores Gunitas Strodes ieskatā, esošā pensiju sistēma pedagogiem Latvijā ir neelastīga - tā nepietiekami atzīst pedagoga darba specifiku, kā arī ilgtermiņā uzkrāto darba slodzes ietekmi uz pedagogu fizisko un psiholoģisko labbūtību. Strode aicina ieviest izmaiņas, kas ņemtu vērā pedagoga darba īpatnības, atzītu profesionālās izdegšanas risku un nodrošinātu elastīgus, individuāli pielāgotus risinājumus pensiju jautājumos.
Kā ziņots, politiķi pašlaik runā tieši par pretējiem procesiem un domā reformēt izdienas pensiju sistēmu, kas ļauj atsevišķu profesiju pārstāvjiem doties pensijā krietni agrāk nekā pārējiem iedzīvotājiem.
Sestdienas pēcpusdienā Polijas austrumos avarējis drons, kas, visticamāk, ielidojis valsts gaisa telpā no ārzemēm. Tomēr Polijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka tas nebija kaujas drons, bet, visticamāk, tika izmantots kontrabandai. Drons avarējis aptuveni 50 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Neviens šajā negadījumā nav cietis, jo tuvākā dzīvojamā ēka atraduises aptuveni 500 metru attālumā no drona nokrišanas vietas. Iepriekš līdzīgs incidents notika augustā, aptuveni 100 kilometru attālumā no robežas. Toreiz Krievijā ražots "Shahed" bija ielidojis Polijā caur Baltkrieviju.
Daļā Dienvidāzijas un Tuvo Austrumu, tajā skaitā Indijā, Pakistānā, Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos, traucēta interneta pieejamība, jo Sarkanajā jūrā ir pārrauti zemūdens kabeļi. Pagaidām nav skaidrs, kas kabeļus pārrāvis. Ir bažas, ka to varētu būt izdarījuši Jemenas hutiešu nemiernieki, kas uzbrūk kuģiem Sarkanajā jūrā, apgalvojot, ka tādējādi cenšas izdarīt spiedienu uz Izraēlu, lai tā izbeigtu karu pret teroristu grupējumu "Hamās" Gazas joslā. Taču hutieši ir nolieguši atbildību par iepriekš notikušiem kabeļu pārrāvumiem Sarkanajā jūrā.
Jau ziņots, ka arī Baltijas jūrā bijuši gadījumi, kad kuģi ar enkuriem sabojājuši sakaru un elektrības kabeļus, kā arī gāzesvadu, un ir izteikti pieņēmumi, ka to organizējusi Krievija.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā darbu Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītāja vietnieka amatā, sāka deputāte Rita Audriņa, kas domē ievēlēta no Latvijas Zaļās partijas. Viņa šo amatu ieguvusi konkursa kārtībā. Sarunā ar Radio1 pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka konkursā uz šo amatu bija pieteikušies pieci pretendenti, tajā skaitā arī divi deputāti – Rita Audriņa un Aivars Kraps, kas ievēlēts no partijas Latvija pirmajā vietā . Skreivers norāda, ka Audriņas priekšrocība iegūt amatu bijusi viņas ilgstošā praktiskā pieredze, vadot SIA “Vīgants”. Šim apgalvojumam nepiekrīt Aivars Kraps. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
No šodienas Krustpils kultūras centrā skatāma Ingas Āriņas gleznu izstāde “Manas krāsu vibrācijas”. Gleznotāja Inga Āriņa savās gleznās caur krāsām stāsta savu dzīvi un pieredzi. Katrs uzgleznotais un izstādē skatāmais darbs ir tapis ar savu stāstu un nozīmi. Ingas Āriņas darbu izstādes bijušas skatāmas gan visā Jēkabpils novadā, gan Aizkraukles novadā. Šī ir viņas 25 personālizstāde, kas Krustpils centrā būs skatāma līdz 10.oktobrim.
Un vēl
Jaunās darba nedēļas sākums būs saulains, nokrišņu būs mazāk un laiks kopumā kļūs sausāks, tomēr no nedēļas vidus atgriezīsies lietus mākoņi, kā arī vējš kļūs brāzmaināks, prognozē sinoptiķi. Pirmdiena būs lielākoties saulaina, dienā gaiss iesils līdz +22…+27 grādiem. Arī otrdien laiks būs līdzīgs - debesis būs daļēji mākoņainas, taču nokrišņi nav gaidāmi. Trešdien mākoņu daudzums palielināsies. Dienā vietām gaidāms lietus, rietumu rajonos būs dzirdami pērkona dārdi, ko pavadīs stipras lietusgāzes. Aizvien pūtīs lēns līdz mērens austrumu puses vējš. Naktī gaisa temperatūra būs +10…+15 grādu robežās, bet diennakts gaišajā laikā +21…+26 grādi.
Nedēļas otrajā pusē lietus mākoņi jau gaidāmi plašākā teritorijā, un ceturtdien pieņemsies spēkā arī vējš. Turpmākajās dienās gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga - naktīs nekļūs vēsāk par +12 grādiem, bet dienās daudzviet aizvien temperatūra pārsniegs +20 grādus. Vienīgi nedēļas izskaņā vietām kļūs par kādu grādu vēsāk.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: GPS traucējumu skaits Latvijas gaisa telpā šogad audzis 2,6 reizes; Jēkabpils novada pašvaldība saņems no valsts naudu lietavu postījumu likvidēšanai; un Darbojas tēviem paredzēts uzticības tālrunis.
Globālās pozicionēšanas sistēmas traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad astoņos mēnešos fiksēti 969 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tajā skaitā augustā fiksēti 195 GPS traucējumi, kas ir 19,5 reizes vairāk nekā pērn augustā, kad traucējumi tika fiksēti tikai 10 reizes. Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, visticamāk, ir ar to saistīti.
Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju vadītāji nesteidz atbalstīt valsts finansējuma partijām būtisku samazinājumu, liecina politisko spēku aģentūrai LETA sniegtās atbildes, vai tie varētu atbalstīt opozīcijas aicinājumu būtiski ierobežot valsts atbalstu partijām. "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics kā pareizu slavē jau pieņemto apņemšanos iesaldēt politisko partiju finansējumu. Savukārt "Apvienotā saraksta" paziņojumu par nepieciešamību būtiski mazināt valsts finansējumu partijām Vienotības politiķis vērtēja drīzāk kā populistisku retoriku, kas saistīta ar jau sākušos priekšvēlēšanu cīņu pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām. Finansējuma samazināšanu partijām neatbalsta arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Savukārt "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norāda, ka šis finansējums piešķirts, lai mazinātu privāto interešu lobiju.
Latgalē pagājušajā nedēļā notverti 14 nelegālie migranti, kuru pārvadāšanai izmantotas kā uz kāzām dekorētas automašīnas "Porsche Cayenne" un "Volkswagen Toureg", kuru vadītāji bēga no robežsargiem. Meklēšanas pasākumu rezultātā robežsargi Robežnieku pagastā konstatēja 14 aziātiskas izcelsmes personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, vīzām un uzturēšanās atļaujām. Sarunā ar šīm personām noskaidrots, ka viņiem pakaļ bija atbraucis kāds vīrietis. Pret nelegālo migrantu pārvadātāju no Igaunijas sākts kriminālprocess par liela personu skaita nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā. Savukārt 14 nelegālie migranti, atturēti no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas.
Lietuvā pieaug strādājošo pensionāru skaits, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs. Lielākā daļa no viņiem ir tie, kas tikko saņēmuši pensiju un turpina savu karjeru, bet strādā arī 90 gadus veci cilvēki. Darba devēji apgalvo, ka šādi darbinieki, īpaši provincē, esot īsts glābiņš – viņi ne tikai aizpilda trūkstošās vakances, bet arī ir mazāk izvēlīgi atalgojuma ziņā. Piemēram, Panevēžas rajonā Trakišķu veikalā ir viedais kases aparāts, bet 80 gadus vecā Stefānija Pacevičiene joprojām izmanto koka skaitīkļus. Sieviete veikalā strādā jau vairāk nekā četras desmitgades. Lai gan viņa aizgāja pensijā pirms 20 gadiem, viņa saka, ka nekad nav pat apsvērusi domu par aiziešanu no darba. Interesanti, ka tieši Lietuva spēcīgi izceļas starp citām valstīm ar vecuma pensiju saņēmēju aktivitāti darba tirgū. Saskaņā ar "Eurostat datiem" vidēji 13% Eiropas Savienības iedzīvotāju, kuri sākuši saņemt vecuma pensiju, turpina strādāt. Lietuvā šis rādītājs ir 44%.
Eiropas Komisija piektdien noteica interneta tehnoloģiju uzņēmumam "Google" 2,95 miljardu eiro naudas sodu par Eiropas Savienības konkurences noteikumu pārkāpumiem, dodot priekšroku saviem digitālās reklāmas pakalpojumiem. "Google" ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli reklāmas tehnoloģiju jomā, kaitējot izdevējiem, reklāmdevējiem un patērētājiem. Saskaņā ar ES pretmonopola noteikumiem šāda rīcība ir nelikumīga, paziņojot par naudas sodu, uzsvēra ES konkurences komisāre Teresa Ribera. "Google", kas lielāko daļu ieņēmumu gūst no reklāmām, paziņoja, ka uzskata Eiropas Komisijas lēmumu par nepareizu un to pārsūdzēs.
Turpinām ziņas
Valdība piecām pašvaldībām plāno piešķirt 174 tūkstoši 345 eiro šīs vasaras lietus nodarīto postījumu kompensēšanai. Visvairāk līdzekļu - 77 tūkstoši 937 eiro - plānots piešķirt Augšdaugavas novada pašvaldībai. Savukārt Jēkabpils novada pašvaldībai piešķirs 26 tūkstoši 291 eiro. Stipru lietusgāžu laikā tika nodarīti būtiski bojājumi pašvaldību infrastruktūrai, piemēram, konstatēti ceļu seguma izskalojumi, caurteku bojājumi.
No šodienas līdz septembra beigām Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē skatāma Nikolaja Batista Grēza gleznu izstāde. Mākslinieks dzimis 1917. gadā Madridē. Spānijas pilsoņu kara laikā Grēza ģimenei piedāvāja iespēju evakuēties uz Ļeņingradu līdz kara beigām, tur viņš izglītojās mākslas akadēmijā. Otrā pasaules kara sākumā Grēzs tika iesaukts armijā, bet pēc kara atgriezties Ļeņingradā viņam nebija iespējams. Draugs no Latvijas piedāvāja apmesties Jēkabpilī, un tā sākās Grēza dzīve Latvijā. Mākslinieks miris 1997. gadā un apglabāts Neretas kapos. Savos darbos Grēzs cenšas nodot dabas ainavu skaistumu un daudzveidību.
Un vēl
Šonedēļ Bērnu aizsardzības centra bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 rīko kampaņu tēvu atbalstam "Uzticības tālrunis tēviem". Speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar ģimenēm un tēviem, ir būtiski veicināt tēvu līdziesaisti, stiprinot viņu lomu bērna ikdienā. Vienlaikus speciālisti aicina arī pašus tēvus neaizmirst, ka palīdzība ir pieejama un uzticības tālrunis ir resurss, kas sniedz iespēju droši runāt par dažādām situācijām un rast risinājumus. Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, kas ir anonīma un darbojas visu diennakti.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Gada inflācija augustā Latvijā pieaugusi līdz 4,1%; Madonas novadā apstiprināšanai virza trīs līdzdalības budžeta projektus; un Pļaviņu apkārtnē arī šonedēļ norisināsies zemessargu mācības.
Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 7,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai - plus 34,2%. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,6%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai – plus 9,2%. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā bija svaigiem dārzeņiem - mīnus 5,6%, kartupeļiem- mīnus 10% un svaigiem augļiem – mīnus 2,3%.
Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tiesību aktu portālā atrodams ieraksts par Ārlietu ministrijas sagatavotu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz Latvijas nacionālo sankciju noteikšanu subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tā kā informācija ir ierobežotas pieejamības, noteikumu projekta anotācija nav pieejama. Kā vēstīts, Lietuvas parlaments jūnijā nobalsoja par atbilstošiem grozījumiem, lai arī Lietuvas valdība varētu noteikt nacionālās ekonomiskās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.
Dārzeņu audzētājiem šogad lielas problēmas sagādā produkcijas realizācija, jo novākti kartupeļi un citi dārzeņi šogad vietām sabojājas dažu dienu laikā. "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka tas nozīmē, ka tirgū varētu parādīties daudz piedāvājuma īsā laikā, radot cenu kritumu. Līdzīga situācija iespējama arī ar citiem dārzeņiem - jo ilgāk tie tiks turēti noliktavās, jo lielāks ir to bojāšanās risks. Piemēram, ķirbji slapjuma dēļ nenobriest, savukārt kāpostaugi atsevišķos laukos ir pilnībā izslīkuši, un raža nebūs vācama aptuveni 40% apmērā. Viņa norādīja, ka ražas apjomi kopumā nav būtiski mazāki kā pērn, bet visgrūtāk klājas tieši kartupeļu audzētājiem. Dzelzkalēja-Burmistre prognozē, ka ražas vākšana šogad turpināsies līdz pat decembrim, un šobrīd tiek vākti dārzeņi ikdienas tirdzniecībai, nevis ziemas krājumiem.
Pirmdienas rītā Jeruzalemē notikušajā apšaudē pieci cilvēki nogalināti, bet vismaz 12 ievainoti, seši ievainotie ir kritiskā stāvoklī. Varasiestādes apstiprināja, ka uzbrucēji ir "neitralizēti". Divi bruņoti vīrieši atklāja uguni galvenajā krustojumā pilsētas ziemeļu daļā pie ieejas Jeruzalemē. Tas ir ceļš, kurš ved uz ebreju apmetnēm Austrumjeruzalemē. Izraēlas policija ziņo, ka šāvēji uzbrukuši cilvēkiem autobusa pieturā, bet mediji ziņo, ka uzbrucēji apšaudi sākuši, iekāpjot cilvēku pilnā autobusā. Neviens bruņotais grupējums atbildību par apšaudi nav uzņēmies. Izraēlas policija veic izmeklēšanu.
Izrādās, ka ilgstoša atrašanās ārkārtējā karstumā ne tikai īslaicīgi kaitē veselībai, bet arī paātrina organisma bioloģiskās novecošanās procesu, pie satraucoša secinājuma nonākuši Taivānas zinātnieki. Saskaņā ar jauno pētījumu, divi gadi, dzīvojot karstuma viļņos, cilvēka mūžu saīsina par 12 dienām. Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Climate Change, balstīts uz gandrīz 25 tūkstošu cilvēku datu analīzi, kuri tika novēroti 15 gadus. Eksperti novērtēja dalībnieku bioloģisko vecumu, izmantojot galvenos rādītājus: asinsspiedienu, iekaisuma un holesterīna līmeni, kā arī plaušu, aknu un nieru darbību. Rezultāti parādīja, ka vislielāko kaitējumu karstums nodara strādniekiem, kuri daudz laika pavada ārpus telpām. Viņiem divu gadu uzturēšanās augstā temperatūrā novecošanos paātrina pat par 33 dienām. Zinātnieki vēl nevar precīzi noteikt šīs parādības cēloņus, taču norāda, ka galveno lomu varētu spēlēt DNS bojājumi, ko izraisa karstuma stress.
Turpinām ziņas
Madonas novadā apstiprināšanai virzīs trīs līdzdalības budžeta projektus. Konkursā iesniegti pieci projektu pieteikumi, no kuriem četri izvirzīti balsošanai. Kopējais projektu konkursa budžets šogad ir 60 tūkstoši eiro, attiecīgi 20 tūkstoši eiro vienam projektam. Visaugstāko novērtējumu ieguvis projekts "Droša un attīstoša vide bērniem - jaunu rotaļu konstrukciju uzstādīšana Sauleskalnā". Nākamais projekts, kuru iedzīvotāji novērtējuši visaugstāk, ir "Estrādes parks Ļaudonā", trešais atbalstītais projekts ir "Droša un attīstoša vide bērniem Bērzaunē". Projekti jāīsteno divu gadu laikā.
Šīs nedēļas nogalē - no 12. līdz 14. septembrim - Latvijā norisināsies Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas šogad veltītas kustamajam kultūras mantojumam. Akcijā piedalīsies arī divas baznīcas Jēkabpils novadā. Jēkabpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca Svētā Gara pareizticīgo klosterī, kur būs apskatāma altārglezna "Kristus pie krusta". To varēs aplūkot, apmeklējumu iepriekš piesakot priesterim Valentīnam, zvanot uz tālruņa numuru: 22 352 973. Savukārt Asares luterāņu baznīca būs atvērta apmeklētājiem 13. septembrī no deviņiem līdz pieciem pēcpusdienā, piedāvājot iespēju apskatīt Jūliusa Dēringa gleznoto altārgleznu. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā katru septembri norisinās jau kopš 1995. gada.
Un vēl
Šonedēļ Aizkraukles novada Pļaviņu apvienībā Vesetas karjera apkārtnē turpināsies Zemessardzes organizētās militārās mācības. To laikā laikā notiks kaujas šaušana, kas var radīt tai raksturīgus trokšņus. Arī zemessardzes autotransports pārvietosies pa koplietošanas ceļiem. Iedzīvotājus lūdz ar sapratni izturēties pret militārajām aktivitātēm, jo tās vērstas uz kopējo valsts aizsardzības spēju pilnveidošanu un stiprināšanu.