2020.gada 30. septembris

Elma, Elna, Menarda

Radio1 ziņas 2014.gada 2.jūnijā

Radio1 ziņas 2014.gada 2.jūnijā

Ziņas 7.00 un 8.00

Radio1 ziņās klausieties: kādi pasākumi Jēkabpilī noritēja Bērnu svētkos;  kādas izmaiņas šogad būs vilcienu kustības sarakstos; par cik dienām garāka kļuvusi vasara Latvijā?

Kaut arī vakar Jēkabpili piemeklēja Noasa grēku plūdu cienīgas lietus gāzes, kas turpinājās visu dienu, tas netraucēja jau tradicionālo Bērnu svētku norisi. Pie Jēkabpils tautas nama bija pulcējušies simti bērnu ar saviem vecākiem, lai piedalītos dažādās radošajās darbnīcās, tiktos ar policistu Runci Rūdi, Bebru Bruno, kā arī  Vinniju Pūku, Sivēnu, Tīģeri un citiem. Bija iespēja vērot policijas suņa Nokija paraugdemonstrējumus un vērot dažādu bērnu ansambļu priekšnesumus.

Akciju sabiedrība „Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka 1.jūnijā stājās spēkā pasažieru vilcienu kustības saraksts šim un nākamajam gadam. Būtiskākās izmaiņas vilcienu kustības sarakstā ir saistītas ar otrā sliežu ceļa izbūvi iecirknī Skrīveri-Krustpils. Vilcienu kustības ātruma ierobežojumi ietekmēs visu šajā iecirknī kursējošo vilcienu grafiku. Sākot ar 1.jūniju, mainīta dīzeļvilcienu numerācija, - to trīszīmju kārtas numurs vairs nesāksies ar ciparu 6, bet ar 7 vai 8.

Turpinām ziņas

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka no 1.jūnija, lai pieslēgtos VID elektroniskajai deklarēšanas sistēmai jeb EDS, vairs nebūs jāslēdz līgums ar VID, bet ikviens varēs kļūt par EDS lietotāju, izmantojot portāla www.latvija.lv piedāvātos resursus, eID viedkarti vai e-parakstu. Arī nodokļu deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta. Juridisks spēks tām būs arī tad, ja tās nebūs elektroniski parakstītas. Dokumentu «parakstīšana» notiks, nospiežot sistēmā pogu «Iesniegt».

Vakar stājās spēkā grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem piemērot 15% likmi. Jauno nodokli varēs piemērot personai, kas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kuras ienākumi nepārsniedz 3000 eiro. Minimālais nodokļa maksājums būs 70 centi par nostrādāto dienu.

Un vēl kāda ziņa

Pēdējo 50 gadu laikā meteoroloģiskā vasara Latvijā ir kļuvusi par 17 dienām garāka, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra aprēķini. Sinoptiķu dati liecina, ka meteoroloģiskā vasara - periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda un augstāka par plus 15 grādiem, Latvijā kopumā sākas 19.jūnijā un beidzas 27.augustā. Arī pērn meteoroloģiskā vasara sākās agri - 16.maijā.

Ziņas 9.00 un 10.00

Radio1 ziņās klausieties: kas no šodienas stājas Jēkabpils mūzikas skolas direktores amatā; cik daudz skolēnu ar valsts atbalstu plāno nodarbināt šovasar; ar kādu paziņojumu NATO sanāksmē nākusi klajā Krievija.

Šodien Jēkabpils Arvīda Žilinska mūzikas skolas direktores amatā stājas Smaida Ščerbicka. Viņa kopš 1987.gada mūzikas skolā pasniedz flautas spēli un direktores amatā tika iecelta ar Jēkabpils domes lēmumu pagājušajā nedēļā. Līdz ar izmaiņām amatu atstāj ilggadējā A.Žilinska mūzikas skolas direktore Leone Pauniņa, kas skolu vadīja no 1977.gada un ir ieguvusi Jēkabpils Goda pilsones titulu.

No šodienas līdz vasaras beigām pēc vairāku gadu pārtraukuma atsākas skolēnu vasaras nodarbinātības projekts ar valsts atbalstu. Valsts līdzfinansētajās darbavietās šovasar tiks nodarbināti 15 līdz 20 gadus veci vispārējo, speciālo vai profesionālo skolu audzēkņi. Skolēni varēs strādāt līdz 29.augustam. Kopumā plānots nodarbināt vairāk nekā 10 tūkstošus jauniešu, katru viena mēneša garumā.

Arī pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas, ne visos veikalos tiek ievērota darba drošība, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Viņš atzīst, ka cilvēkiem atmiņa ir pārāk īsa, un "Maxima" mācība tiek aizmirsta. Inspekcijas darbinieki atklājuši veikalus, kuros evakuācijas ejas nav atbrīvotas, darbinieki ne visi ir apmācīti evakuēties, kā arī visiem darbiniekiem nav veiktas veselības pārbaudes.

Turpinām ziņas

Valdības prioritātes ir pensijas un aizsardzība, tās ir jomas, kam tiks piešķirts papildu finansējums, intervijā sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa norādīja, ka pēc 1.jūlija Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunākajām iekšzemes kopprodukta un nodokļu iekasēšanas prognozēm, kā arī iekasētā faktu par pirmo pusgadu. Valdība arī vienojusies par pensiju indeksāciju nākamajā gadā, kas prasīs 10 miljonus eiro.

Aizsardzības ministrija šovasar parakstīs līgumu ar Lielbritāniju par kāpurķēžu bruņumašīnu iegādi Latvijas armijas vajadzībām. Jau ziņots, ka Latvija plāno no Lielbritānijas iegādāties apmēram 120 CVRT izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņumašīnas. Tehnikas iegādes sākotnējās izmaksas ir aptuveni 70 miljoni eiro. Tajās būtu iekļautas arī apmācību izmaksas.

Un vēl kāda ziņa

Krievija atklāti paziņo, ka tās darbība Ukrainā ir gatavošanās Ceturtajam pasaules karam. Tā Viļņā notiekošajā NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā paziņoja bijušais Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Andrejs Illarionovs. Viņš arī norādīja, ka Krievijas pārvēršana par demokrātisku valsti ir vienīgais veids, kā to apturēt no pasaules kara sākšanas.

 

Ziņas 11.00 un 12.00

Radio1 ziņās klausieties: kuros valsts ceļu posmos drīkstēs braukt ar 100 kilometru ātrumu stundā; cik mazuļu izšķīlušies zivjērgļu ģimenei Viesītes novadā; kāds loterijas laimests saņemts Tukumā.

No šodienas līdz 1.oktobrim atsevišķos valsts autoceļu posmos atļautais braukšanas ātrums vieglajām automašīnām un motocikliem tiks paaugstināts līdz 100 kilometriem stundā, informē Latvijas Valsts ceļi. Vasaras sezonā braukšanas ātrums 100 km/h tiks noteikts uz Daugavpils šosejas posmā Nīcgale-Daugavpils apvedceļš, kā arī atsevišķos autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza posmos.

Šodien Balvu novadā, Valsts policijas Balvu nodaļas telpās darbu sāks atskurbtuve. Atskurbtuvē tiks nodrošināts pakalpojums personu atskurbšanai no alkoholiskā reibuma speciāli iekārtotās telpās. Atskurbtuve darbosies 24 stundas diennaktī. Arī Jēkabpils pilsētas pašvaldībā vairākkārt rosināts jautājums par atskurbtuves atjaunošanu, tomēr nekāds konkrēts lēmums tā arī nav pieņemts.

Labklājības ministrs un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis velta kritiku Eiropas Parlamentā ievēlētajai Ivetai Grugulei, kura gan kampaņas laikā, gan pēc vēlēšanām ir izvairījusies no medijiem un komunikācijas ar sabiedrību. Jau ziņots, ka Grigules kampaņa bija viena no apjomīgākajām maija beigās notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Pati Grigule atklāja, ka viņas kampaņa izmaksājusi ap 150 tūkstošus eiro.

Turpinām ziņas

No šodienas nedēļu Jēkabpils Galvenās bibliotēkas lasītavā apskatāma radošu darbu izstāde "Mušas laimīgais lidojums ", ko organizē mākslas un jaunrades popularizēšanas biedrība "Melnā Muša". Dalībnieki ir dažāda vecuma, ne tikai no Jēkabpils, bet arī no Viesītes, Dignājas un Rīgas. Skatītājiem ir iespēja nobalsot par sev tīkamāko radošo veikumu, kura autors saņems biedrības galveno balvu, jo pārējie arī saņems sponsoru sarūpētās dāvanas.

Maija pēdējās dienās zivjērgļu ligzdā, ko iespējams novērot ar interneta tiešsaistes palīdzību, izšķīlušies trīs mazuļi. Tiešsaistē novērojamā zivjērgļu ligzda atrodas Viesītes novadā. Ornitologiem tā ir zināma kopš 2008.gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau arī agrāk. Pirmais zivjērglis pie ligzdas novērots 3.aprīlī - tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā.

Un vēl

Sestdienas izlozē laimēti 175 tūkstoši 942 eiro. Tas ir lielākais loteriju laimests, kas šogad laimēts Latvijā. Kā informēja «Latvijas Loto» pārstāve Aiga Roziņa, skaitļu loterijā Latloto 5no35 tika pareizi uzminēta laimīgā skaitļu kombinācija. Veiksmīgā kvīts iegādāta Tukumā, Kurzemes ielā 3a, Navesen tirdzniecības vietā.

Ziņas 13.00, 14.00 un 15.00

Radio1 ziņās klausieties: kādus augļu koku stādus var nopirkt Jēkabpils tirgū; kur vislabāk vēlētos dzīvot latvijas iedzīvotāji; kāda unikāla operācija pagājušonedēļ veikta Latvijā.

Kaut arī stādīšanas un sēšanas laiks nu jau tikpat kā beidzies, Jēkabpils tirgū stādu tirgošana vēl rit pilnā sparā. Piedāvājumā netrūkst ne dārzeņu, ne puķu dēstu un, protams, plašā klāstā nopērkami arī augļu koku stādi. Stādaudzētava „Liepas” Jēkabpils tirgū kļuvusi par vienu no iecienītākajām, jo šeit pastāvīgi piedāvā stādus jau vairākus gadus un pircēji atzinuši, ka tie atbilst augstākajām kvalitātes prasībām. Par to, kādus stādus var iegādāties, stāsta stādaudzētavas vadītāja Zaiga Apse: Mums ir ap 100 šķirņu ābeļu stādu tāpat ir vīnogulāji, bumbieres, saldie un parastie ķirši. Pieredze rāda, ka pavasarī vairāk pērk ķiršus un rudenī – ābeles.” Pēdējā laikā pircēji vairāk pieprasot arī eksotiskākus stādus, piemēram, Latvijas persikus vai aprikozes, kuri izaug, ja vien iedēstīti dārzā saulainākā vietā. No koku stādiem parasti uz mājām nekas neesot jāved, drīzāk gan dēstu pietrūkstot.

Turpinām ziņas

Vakar Zemgalē kāds garāmgājējs no noslīkšanas upē izglābis četrus gadus vecu zēnu, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša. Mediķiem nav sīkākas informācijas par negadījuma apstākļiem. Zināms vien tas, ka bērns iekritis upē un kāds garāmgājējs viņu no tās izvilcis. Bērns nogādāts slimnīcā ar ķermeņa atdzišanu.

Ja būtu iespēja izvēlēties, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā vēlētos dzīvot lielākajās pilsētās, no tiem 31% Rīgā un 24% citās lielajās Latvijas pilsētās, pētījumu kompānijas TNS aptaujā. Puse citā valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju par savu mājvietu izvēlētos galvaspilsētā. Rīgu biežāk nekā citas vietas Latvijā kā vēlamo dzīvesvietu min iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni paši.

Un vēl kāda ziņa

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Mikroķirurģijas centrā gadu vecam bērnam veikta sarežģīta rokas operācija, labojot iedzimtu deformāciju. Bērna plaukstai bija septiņi pirksti, neviena īkšķa. Šādas deformācijas pasaulē ir sastopamas ļoti reti, norāda mediķi. Papildus tai bērnam bija deformēts otrais pirksts. Pacientam tika veikta pirkstu samainīšanas operācija. Nav ziņu, ka šāda operācija būtu veikta kur citur pasaulē.

Pļaviņu novada ziņas 16.00 un 19.00

Jau ilgstošā sarakstē Pļaviņu novada dome risina jautājumu par Odzienas ielas pārbrauktuves izbūvi. 28. maijā pie dzelzceļa pārbrauktuves Odzienas ielā Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde un izpilddirektors Aivars Bardovskis tikās ar „Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem. Projektētāji apņēmās pārveidot ietvi pie Odzienas un Blaumaņa ielas un nedēļas laikā izstrādāt risinājumu apgrūtinātās autobusu kustības novēršanai.

Šogad Pļaviņu bērnudārzam “Jumītis" sveikas teica 15 bērni, kuriem burtu un ciparu zināšanas palīdzēja apgūt audzinātājas Maija Stūre un Mārīte Dauškane. Arī bērnudārzā "Bērziņš" 30. maijā notika izlaidums. Uz skolu tika pavadīti desmit bērni. Kopā ar apliecībām bērni saņēma Pļaviņu novada domes sarūpētas grāmatas, kuras šogad viņiem pasniedza Pļaviņu vidusskolas skolotāja, deputāte Silga Stučka.

Mācību gads Pļaviņu mūzikas skolā šogad noslēdzies nedaudz citādi kā citus gadus – ar vasaras modināšanas koncertu "Nāc, nākdama, vasariņa!" Skolas kolektīvs ir gandarīts par plašo klausītāju pulku, koncerta klausītāju atsaucību un skolas audzēkņu sasniegumiem. Jauno audzēkņu uzņemšana mūzikas skolā notiks jau rīt, 3. jūnijā, pulksten sešos vakarā.

Turpinām ziņas

29. maijā Pļaviņu novada domes deputāti un darbinieki apskatīja biedrībai „Vietalvas kodols” piešķirtās bērnu un jauniešu centra telpas. Ar novada domes finansiālu atbalstu sakārtotas trīs istabas, kurās valda patīkama atmosfēra. Biedrības pārstāve Santa Rimeiķe pastāstīja, ka centrs darba dienās atvērts no sešiem līdz astoņiem un pulcē līdz pat astoņpadsmit Vietalvas pagasta jaunās paaudzes pārstāvjus. Biedrības tradīcija ir arī katru dienu doties draudzības skrējienā pa Vietalvu, kas ilgst apmēram 20 minūtes.

Pļaviņu novada bērnu bibliotēkas lasītāji 29. maijā jau otro gadu piedalījās Lasīšanas dienas zibakcijā. 15 noteiktas minūtes bibliotēkā esošie zēni kopīgi lasīja savas mīļākās grāmatas. Akcijas mērķis - pievērst uzmanību lasīšanai. Visi dalībnieki vēlāk vienojās kopīgās sarunās par izlasītajiem grāmatu fragmentiem.

Un vēl

26. maijā Pļaviņās, pie nule kā izbūvētā pontona piestāja vikingu liellaiva „Nameisis”. Ekspedīciju sagaidīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, Klintaines pagasta sieviešu vokālais ansamblis „Dzirnas”, kas ceļotājus pavadīja ar dziesmām līdz Daugavas ielai 50, Pļaviņu muzejam. Muzejā uz ekrāna tika demonstrēti kino foto-fono arhīvi par plostošanu pie Pļaviņām. Stāstījumu par plostniecību un tās vēsturi bija sagatavojusi vēstures skolotāja Iveta Krastiņa.

Pļaviņu novada ziņas sagatavoja sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Peņģerots

Ziņas 17.00 un 18.00

Radio1 ziņās klausieties: kādu sodu tiesa piesprieda mātei par sava dēla slepkavību; kā iedzīvotāji vērtē darba apstākļus Latvijā; kāda smaga avārija notikusi Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Pirmo reizi kopš tā saucamajiem treknajiem gadiem klientu parāda pieaugums pret SIA "Jēkabpils siltums" par apkures sezonas laikā izlietoto siltumenerģiju varētu būt nebūtisks, pieļauj uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Karpenko. Iepriekšējās apkures sezonas sākumā lietotāju parāds siltumapgādes uzņēmumam bija nepilni divi miljoni eiro, bet beigās tas bija pieaudzis aptuveni par 200 tūkstošiem eiro.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā šodien par sava astoņus gadus vecā dēla nogalināšanu izēstas ievārījuma burciņas dēļ apsūdzētajai Gaļinai Rengai piesprieda 16 gadus reālu cietumsodu. Jau ziņots, ka 2012.gada 8.augustā mediķi saņēma izsaukumu uz kādu Rīgas centra dzīvokli, kur viņi konstatēja, ka zēns, uz kura ķermeņa bija redzami miesas bojājumi, jau ir miris. Vecāki zēnu ieslodzīja vaannasistabā, kur viņš izēda ievārījuma burciņu. Par to vecāki nolēma viņu pārmācīt.

Turpinām ziņas

47% no Latvijas iedzīvotājiem darba apstākļus Latvijā kopumā vērtē kā sliktus, secināts pētījumu kompānijas TNS aptaujā. Vidēji Eiropas Savienībā ar darba apstākļiem ir apmierināti 53%, bet kā sliktus tos atzīst 43%. Aptaujā arī secināts, ka iedzīvotāji kā lielāko veselības aizsardzības un drošības risku darba vietās atzīst stresu - tā atzinusi puse Latvijas iedzīvotāju. Tāpat aptaujā secināts, ka visnegatīvāk Latvijas attīstību ietekmējusi ekonomiskā krīze.

Lai veicinātu Latvijas lauksaimniecību un lauku attīstību, jau piekto gadu Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete kopā ar Zemnieku saeimu un žurnālu „AgroTops” izsludina konkursu jaunajiem lauksaimniekiem „Senču aicinājums”. Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus un lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta jaunietim, kurš dzīvo laukos un ir veiksmīgs lauksaimnieks. Pieteikšanās konkursam ilgs no šodienas līdz 4.jūlijam.

Un vēl kāda ziņa

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas centru paralizējusi avārija, kuras rezultātā kravas auto nokritis no tilta uz zemāk esošas brauktuves. Kravas auto ietriecies vieglajā mašīnā. Vieglais auto KIA ticis pilnībā sadragāts, bet palicis uz tilta, savukārt kravas mašīna, kas vedusi celtniecības materiālus, nobraukusi no tilta un uzkritusi uz cita vieglā spēkrata bagāžnieka. Abi autovadītāji ir dzīvi, mediķi sniedz viņiem palīdzību.

 

 

Atstājiet komentāru