Kāds laiks gaidāms novembrī - Dvēseļu, Sala jeb Salnu mēnesī?

Kopumā Sala mēnesis (novembris) temperatūru ziņā būs tuvu ikgadējiem vidējiem rādījumiem, bet Latvijas austrumos ar noslieci uz vēsāku. Nokrišņu sadalījums nevienmērīgs, bet vidēji drusciņ mazāk kā parasti, tā prognozē laika vērotājs Vilis Bukšs.

Viņš savā blogā raksta: Sala mēnesī (novembrī) rudens ar ziemu cīnās. Šajā laikā bieži ir tā, ka rīta lietus ar brāzmainu vēju jau vakarā pāriet sniegā un puteņo. Ticējumi par novembri saka: ja Mārtiņa mēnesis auksts, tad marts būs silts. Ja snieg un stiprs sals, gaidāms bagāts gads. Silts un miglains – bada gada vēstnesis. Ja novembrī odi – mīksta ziema. Ja daudz saulainu dienu – tad nākošā pavasarī agri jāsēj. Cik ilgi pēc Mārtiņiem (10. novembris) kokos vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem (23. aprīlis) nebūs vēl zāles.

Jēkabi (25. jūlijs), 17. augusts un Bērtuļi (24. augusts) šogad atvēra durvis salīdzinoši agram rudenim un iezīmēja agras ziemas virzību. Tāda rudens, kurš nemanot pāries ziemā. Šādā, kā šogad, slapjā rudenī, sals līdzīgi vilka zobiem iekožas un lēni, bet pamatīgi sažmiedz ziemas žokļus. Tādās reizēs rudens nemanot pāriet ziemā. Pirms satvert vēl ciešāk, uz brīdi atlaiž un „atlaižu” reizēs iestājas atkusnis, kuram seko vēl stingrāks ziemas nags.

Novembra pirmajā pusē, laikā līdz Mārtiņiem (10. novembris), lielākoties nokrišņi īslaicīgi. Lietus, migla, mēneša sākumā dažviet arī slapjš sniegs. Ja novembra pirmajās dienās Latvijas austrumos neliels sals, tad vēlāk salīdzinoši silts. Ap Mārtiņiem (10. novembris), mēness fāzēm mainoties, kļūs aukstāks. Vēlāk, Sala mēneša vidū, brīžiem „iekniebs” arī ziema. Šajā laikā nokrišņi īslaicīgi, bet daudzviet tas būs sniegs. Tuvāk jūrai – lietus. Pastiprinoties vējam, dažviet arī putinās. Uz ceļiem apledojums. Austrumlatvijā temperatūra naktīs var pazemināties līdz mīnus 10 un zemāk grādiem. Novembra otrajā pusē laika apstākļi mainīgi. Laikā ap Katrīnām (25. novembris) Latvijas austrumos arī dienas laikā saglabāsies neliels sals, bet naktīs termometra stabiņš var noslīdēt līdz mīnus 10. Bet kā jau novembrī ierasts, tad nelieliem aukstuma viļņiem sekos atkušņi, ar lietu un slapju sniegu. Novembra beigās, mainoties mēness fāzēm, sals atkāpsies un pastiprināsies vējš. Ap Andrejiem (30. novembris) un decembra sākumā, daudzviet slapjdraņķis, migla.

Rudens zīmīgās dienas (Mārtiņi, Katrīnas, Andreji) ievirza ziemu „īstajā” gultnē un nosaka valdošos vējus. Šīs dienas ir vārti ziemas vējiem, bet tie savukārt atnes turpmāko mēnešu galvenās tendences. Ap Katrīnām sākas arī vilku laiks. Ja nedēļā pirms Andrejiem (30. novembris) vilki gaudo, būs barga ziema.

1980. gadā jau pirms Mārtiņiem uz Viļakas ezera ledus puikas spēlēja hokeju un zemledus makšķerētāji vilka pirmos lomus. Vēlāk, decembrī, līdz pat trešajiem Ziemassvētkiem (27. decembris) bija atkušņi. Savukārt 2006. gada Andrejos (30. novembris) ziedēja zalktenes, dažviet zilās vizbulītes un varēja lasīt rudens sēnes. Lūk, arī tāds var būt novembris jeb Sala mēnesis...

Ticējumi par novembri

Veļu laiks turpinās 1. novembrī un laikā līdz Mārtiņiem (10. novembris), bet dažviet Latgalē arī līdz Katrīnām (25. novembris). 1. novembris ir Garu diena un šīs dienas vakarā un naktī uz Dvēseļu dienu (2. novembris) aizsaules ceļa gājēji nākot uz savām bijušajām mājām un ieskatoties tajās pa logiem, lai redzētu, kā dzīvie sargā sentēvu tikumus.

Ticējumi. Kādi vēji iepūš 1. novembrī, tādi pārsvarā pūtīs nedēļā ap Katrīnām (25. novembris). Ja 1. novembrī sals un sniegs, pavasaris būs vēls un auksts.

2. novembrī ir Dvēseļu diena. Šajā gadā mirušo dvēseles klīst apkārt līdz par Dvēseļu dienai, kad tās paliekamu vietu atrod kapsētā.

Ticējumi. Sals Dvēseļu dienā sola sniegainu un aukstu ziemu.

Laika vērojumiem nozīmīga diena ir 8. novembris. Ja 8. novembrī salst un snieg – pavasaris vēls un auksts. Ja atkusnis, tad ziema ar atkušņiem. Ja sniegs – arī Lieldienās (1. aprīlis) būs sniegs.

Mārtiņi (10. novembris) ir Sala mēneša galvenie svētki. Ja Jurģis (23. aprīlis) iezīmēja zemes darbu, pieguļas un ganu laika sākumu, tad Mārtiņi pretēji – visa tā nobeigumu.

Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Šīs nedēļas Piektvakars dažviet nozīmēja Veļu laika beigas. Ar Mārtiņa vakaru sākas Budēļu (Čigānos iešanas) laiks, kas turpinās līdz Metenim (11. februāris). Mājinieki neaicinātos viesus čigānus cenšas godam uzņemt un pamielot, jo budēļu laiks ir tā paša Veļu laika turpinājums.

Ticējumi. Ja Mārtiņos salst – Katrīnas (25. novembris) un Andreji (30. novembris) būs slapji, tajos līs. Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem. Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks.

Pēc Mārtiņiem trešajā nedēļā – 25. novembrī – ir Katrīnas. Arī Katrīnās iet čigānos. Atšķirība tikai tā, ja Mārtiņos galvenie čigānos gājēji bija vīrieši, tad Katrīnās – sievietes.

Ticējumi. Ja Katrīnas miglainas – būs silta, mīksta ziema. Ja Katrīnās līst – Andrejos salst. Ja laikā ap Katrīnām sals – pavasara Mārā (25. marts) - silts.

22. novembrī Cecīlija. Ja šajā dienā migla - būs atkušņi. Ja kokos sarma - būs sals. Ja 22. novembrī apmācies un sniegains - maijs būs lietains.

Andrejus svin 30. novembrī. Līdz tiem bija jānokauj visi tie mājdzīvnieki, kurus nebija domāts izmitināt līdz pavasarim. Andreja naktī svarīga vieta ir zīlniecībai. Puiši pūlējās uzzīlēt, kādas viņiem būs līgavas, meitas – kādi būs brūtgāni.

Ticējumi. Kādi Andreji, tāda visa ziema. Ja Andrejos salst – ziemā sagaidāms stiprs sals. Ja līst – ziema būs maiga un atkušņaina.

Avots: Viļa Bukš blogs