2024.gada 23. maijs

Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija

Jēkabpils pērn Zemgalē pirmajā vietā kūlas ugunsgrēku skaita ziņā, arī šogad dedzinātāji nerimstas

Jēkabpils pērn Zemgalē pirmajā vietā kūlas ugunsgrēku skaita ziņā, arī šogad dedzinātāji nerimstas

Jēkabpilī, Ķieģeļu ielas mikrorajonā nedēļas laikā, kopš tika reģistrēts pirmais šī gada kūlas ugunsgrēks pilsētā, sausā zāle dedzināta gandrīz katru dienu.

Pagājušajā diennaktī Ķieģeļu ielā dzēsti divi kūlas ugunsgrēki - 500 m2 un 300 m2 platībā.

Arī pirmais šī gada kūlas ugunsgrēks Jēkabpilī, kas tika reģistrēts 8.martā izcēlās Ķieģeļu ielas mikrorajonā, kur sausā zāle dega nelielā 30 m2 platībā. Pēc tam sausās kūlas ugunsgrēki šajā mikrorajonā tika reģistrēti arī 11.martā – Slimnīcas ielā 500 m2, Ķieģeļu ielā 3200 m2, 12.martā – Slimnīcās ielā 60 m2 platībā, kā arī divi kūlas ugunsgrēki Ķieģeļu ielā vakar. 

Šonedēļ Jēkabpilī dzēsts arī sausās zāles ugunsgrēks Dzelzceļmalas ielā 1ha platībā, kā arī Krustpils pagastā 1 ha platībā un Salas pagastā 15 m2 platībā.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar statistiku Jēkabpils katru gadu izceļas ar lielo kūlas ugunsgrēku skaitu. Arī pērn Jēkabpils Zemgalē bija līderos kūlas dedzināšanas ziņā.

VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste informē, ka aizvadītajā gadā Zemgalē dzēsti 183 kūlas ugunsgrēki, kas ir gandrīz divas reizes mazāk kā vēl gadu iepriekš. Savukārt, visā Latvijā dzēsti 752 kūlas ugunsgrēki, kas ir pēdējos desmit gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits. No administratīvajām teritorijām lielākais kūlas ugunsgrēku skaits Zemgalē pērn reģistrēts Jēkabpilī (47), Dobeles novadā (26) un Jelgavas novadā (23). 
 
Aizvadītajā gadā kūlas ugunsgrēkos izdega 86,9 hektāri Zemgales teritorijas, kas ir trīs reizes mazāk nekā 2022. gadā, kad kūlas ugunsgrēkos izdega 234 hektāri teritorijas. 

Pērn visā Latvijā kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks, izdega 394 hektāri teritorijas un nodega piecas ēkas. 2022. gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā un cieta viens cilvēks, izdega 1060 hektāri teritorijas un nodega 47 ēkas. 

Kūlas dedzināšana – aizliegta, bīstama un sodāma!

Ja pirmie kūlas ugunsgrēki norisinās nelielā platībā, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, palielinās degšanas platības, kā arī liesmas pārmetas uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu. 

Maldīgs ir iedzīvotāju uzskats par to, ka kūlas liesmas ir iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

Sabiedrībā ir izplatīti arī mīti par to, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku un ka tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. 

Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

Kūlas dedzināšana – sodāma rīcība

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28.punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu. 

Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz simtu četrdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir pieci euro. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 euro. 

Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 euro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 euro.

Atstājiet komentāru