2022.gada 5. oktobris

Amālija

Jēkabpils veikala vadītāja uzvar neslavas cēlājas Zemgales tiesā

Jēkabpils veikala vadītāja uzvar neslavas cēlājas Zemgales tiesā

Jēkabpils Radio1 redakcijā vērsās kāda veikala vadītāja, kura piedzīvojusi nepatīkamu situāciju darba vietā, kur neizprotamu iemeslu dēļ grupa darbinieku, vairumā gan bijušo darbinieku, vienojušās viņu apmelot psiholoģiskā terorā, mobingā un citos ar savstarpējo saskarsmi saistītos pārkāpumos. Veikala vadītājas vārdu rakstā neminam, jo tas šajā stāstā nav galvenais, svarīgākais, ka ikvienam ir iespēja vērsties tiesā un aizstāvēt savu labo vārdu un godu, ja neslava celta publiski. 

Veikala vadītāja, tiekoties ar Radio1.lv, stāsta, ka tirdzniecībā strādā daudzus gadus un darba devēji par viņas veikumu allaž izteikušies atzinīgi, arī pēc šī nepatīkamā starpgadījuma viņa turpina strādāt turpat, kur iepriekš, jo darba devējs vērtē viņas paveikto, nevis apkārt runāto bez pamatojuma.

Darbinieki, kas veikala vadītāju vainoja psiholoģiskā terorā un mobingā pret padotajiem, vairumā bija darbinieki, kas jau ilgāku laiku veikalā nestrādāja un bija aizgājuši no darba pēc pašu vēlēšanās, dažas no tām pat pirms pieciem gadiem. Tiesā arī ticis uzdots jautājums, kāpēc par iespējamo pārkāpumu publiski sāk runāt pēc pieciem gadiem, vai tik ilgi turēts aizvainojums?  Uz ko konkrētas atbildes neesot bijis.

Lai panāktu iecerēto, ka veikala vadītāju atlaiž no darba, bijušās kolēģes par viņu ziņoja arī vienam no Latvijas televīziju komerckanāliem, kur pirms diviem gadiem tapa sižets, kurā izskanēja tikai vienas puses sniegtā informācija, ka veikala vadītāja nodarbojas ar psiholoģisko teroru un mobingu. Veikala vadītāja, kuru apvainoja neesošos pārkāpumos, kameras priekšā runāt atteicās. Darbinieki būdami darba attiecībās savas neapmierinātību ar darba apstākļiem vadītājam tieši nebija izteikušas. Tieši pretēji kolektīvā, vismaz ārēji savstarpējā saskarsmē, nekas neliecināja, ka pastāv šādas pretenzijas. 

Publisks apvainojums jeb neslavas celšana pārkāpumos gan televīzijā, gan darba vidē, kuros neesi vainīgs, bija smags pārdzīvojums veikala vadītājai, ar kuru nebija iespējams samierināties. Lai reabilitētu savu labo vārdu, godu un cieņu, viņa vērsās Zemgales rajona tiesā. Tiesa ir notikusi, tiesvedība izbeigta, tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā par labu veikala vadītājai. Bijušajām darbiniecēm, kas centās viņai piedēvēt neesošus pārkāpumus, neizdevās tiesā pierādīt savus apgalvojumus, jo tiesa strādā ar faktiem, bet “meliem ir īsas kājas”. 

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudīja rakstveida pierādījumus un atzina, ka prasība ir apmierināma par labu veikala vadītājai. Tiesa savā spriedumā arī norāda, ka “[…] atbildētājas (bijušās darbinieces) konkrētus mobingu pamatojošus apstākļus un pierādījumus nenorādīja. Turpretī prasītājas (veikala vadītājas) norādītie apstākļi un iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pastāvēja tiesiski apstākļi, kas norāda uz vairākiem atbildētāju pieļautajiem darba kārtības pārkāpumiem. Tāpēc nav konstatējams pietiekams pamats, kurš varēja veicināt šāda viedokļa veidošanos par viņu. Tādējādi ir pamats konstatēt, ka izteikts viedoklis bez pietiekama pamatojuma, kurš ir klaji aizskarošs.”

Tiesa nosprieda uzlikt par pienākumu atbildētājām jeb bijušajām veikala darbiniecēm no sprieduma stāšanās spēkā dienas iesniegt valdes loceklim adresētu iesniegumu, atsaucot nepatiesās ziņas, kā arī uzlika par pienākumu piedzīt par labu veikala vadītājai samaksātos ar lietas vešanu saistītos izdevumus un piedzīt no vienas atbildētājas atlīdzību par morālo kaitējumu. 

Jēkabpiliete, stāstot savu stāstu, norāda, ka pēc publiskās neslavas celšanas un pārdomām, tomēr nolēmusi vērsties tiesā, lai pierādītu, ka nav vainojama viņai piedēvētajos pārkāpumos, lai arī sabiedrībā valda viedoklis, ka šī tiesvedības tēma nav īpaši populāra un izredzes kaut ko panākt ir minimālas. Tomēr tas bijis tā vērts, tiesā viņa uzvarējusi, bet neslavas cēlājas zaudējušas. Viņa piebilst, ka līdzīgos gadījumos iedrošina arī citus vērsties tiesā, jo nav pieļaujams, ka kāds izplata godu un cieņu aizskarošu informāciju par citu un domā, ka par to nebūs nekādas atbildības. Tā tas nav! Tiesības uz cilvēka goda un cieņas aizsardzību ir noteiktas Latvijas Republikas normatīvajos un starptautiskajos tiesību aktos.