FOTOSTĀSTS: Svētdien Jēkabpilī Jakobštates ikonas 12.gadadienas svētku dievkalpojuma laikā pareizticīgie debesīs redz zīmi

27 julijs 2020 --
1Komentāri

Svētdien, 26. jūlijā Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī notika svētku dievkalpojums par godu Jakobštates ikonas atnešanai uz Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteri 12. gadadienai. Kā liecina informācija Latvijas pareizticīgās baznīcas mājaslapā, šī diena visiem Jēkabpils klostera apmeklētājiem paliks atmiņā uz ilgu laiku – Dievišķās liturģijas laikā debesīs bija novērojama zīme apaļas varavīksnes veidā, par kuras aculieciniekiem kļuva visi dievlūdzēji. Līdzīga zīme debesīs bijusi arī 2008.gadā virs Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles Krusta gājiena laikā, kas notika pēc pirmās Dievišķās liturģijas pēc Dievmātes Jakobštates ikonas ierašanās Rīgā, arī toreiz garīdznieki un ticīgie kļuva par apļveida varavīksnes aculieciniekiem virs katedrāles. Pareizticīgie to uzskata par īpašu zīmi, kas liecina par Jakobštates ikonas aizstāvību un svētību ticīgajiem, baznīcai, Latvijai un Jēkabpilij.

Informācija mājaslapā pareizticīgie.lv vēsta, ka 26. jūlijā, septītajā svētdienā pēc Trijādības, Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī notika svētku dievkalpojums par godu 2008. gadā notikušajam notikumam – Vissvētās Dievadzemdētājas Jakobštates ikonas atnešanai uz Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteri. Dievišķo liturģiju šajā dienā ar Jēkabpils klostera Svētarhimandrīta – Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību kalpoja Augstisvētītais Daugavpils un Rēzeknes Bīskaps Aleksandrs un Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis, Rīgas eparhijas vikārs.

Šī diena visiem Jēkabpils klostera apmeklētājiem paliks atmiņā uz ilgu laiku – kopš dievkalpojuma stundu lasīšanas brīža līdz pat Dievišķās liturģijas beigām debesīs bija novērojama zīme apaļas varavīksnes veidā, par kuras aculieciniekiem kļuva visi dievlūdzēji. Pareizticīgie norāda, ka šī neizskaidrojamā zīme ir liecība Dieva žēlastībai pret mums, kas tika parādīta pēc Vissvētās Dievadzemdētājas lūgšanām Viņas Jakobštates ikonas dēļ. Tas ticīgo dvēselēs un sirdīs raisa cerību uz Vissvētās Valdnieces Dievadzemdētājas Aizstāvību, Viņas gādību Kunga priekšā par Baznīcu, par ticīgajiem un par mūsu Latvijas valsti. Un runā par nepieciešamību pēc mūsu pastāvīgajām lūgšanām, mīlestību pret Svēto Kristus Baznīcu, Dieva likumu pildīšanu un tikumīgu dzīvi.

Augstisvētītajiem Virsganiem līdzkalpoja: klostera pārzinis igumens Makārijs (Kirilovs), Rēzeknes apriņķa prāvests virspriesteris Viktors Teplovs, Madonas apriņķa prāvesta p.i. virspriesteris Mihails Aršvila, klostera iemītnieki svētkalpotāju kārtā un uz piemiņas svinībām atbraukušie Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un Daugavpils-Rēzeknes eparhijas svētkalpotāji.

Liturģijas laikā divas ektēnijas izskanēja latviešu valodā, bet Kunga lūgšana “Mūsu Tēvs” tika nodziedāta baznīcslāvu un latviešu valodā. Trīskāršajā ektēnijā izskanēja īpaši lūgumi par atbrīvošanu no koronavīrusa pandēmijas. Ektēnijā par mirušajiem Augstisvētītais valdnieks lūdzās par jaunaizmigušā metropolīta Evlogija dvēseles dusu, un par visiem kopš laika gala mūža miegā aizmigušajiem klostera pārziņiem, svētkalpotājiem, iemītniekiem, cēlējiem un labdariem.

Dievkalpojumā lūdzās dievlūdzēji no visiem Latvijas reģioniem, kuri bija ieradušies uz svinībām Jēkabpils klosterī. Daudzi no ticīgajiem šajā dienā saņēma Svētās Kristus Dāvanas. Svinības klosterī apmeklēja Jēkabpils mērs Aivars Kraps un viņu pavadošās personas, citi klostera goda viesi un labdari. Dievkalpojumā dziedāja Rīgas Visu svēto baznīcas koris lasītāja Sergeja Čudova vadībā.

Dievišķās liturģijas noslēgumā pie Dievmātes Jakobštates ikonas tika nodziedāts svētku tropārs, kondaks un augstiteikšana, un tika nolasīta lūgšana.

Pēc ilgu gadu vēlējuma Augstisvētītais Bīskaps Aleksandrs vērsās pie dievlūdzējiem ar sprediķi par mūsu Vissvēto Valdnieci Dievadzemdētāju un Mūžamjaunavu Mariju un 12 gadus senajiem notikumiem, kas veido vienu no būtiskākajām lappusēm atjaunotā Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klostera vēsturē – Debesu Ķēniņienes Jakobštates ikonas iesvētīšanu un atnešanu uz šo klosteri. Savā sprediķī Bīskaps Aleksandrs nodeva Virsgana svētību un apsveikumu svētkos no klostera Svētarhimadrīta Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra.

Gaišie svētki par godu Dievmātes Jakobštates ikonai kļuva par nozīmīgu un spilgtu notikumu Jēkabpils dzīvē un ilgi paliks to ļaužu piemiņā, kuriem bija svētīgā iespēja lūgties šajās svētku dienās Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī un būt zīmes debesīs apļveida varavīksnes veidā lieciniekiem.

IZZIŅAI

Līdz XX gadsimta sākumam Dievmātes Jakobštates ikona bija vienīgais pareizticīgo brīnumdarošais svētums Latvijā. Saskaņā ar vēstījumu brīnumdarošā Jakobštates Dievmātes ikona tika atrasta Krievu – poļu – zviedru kara laikā (1654.–1667. gadā) Daugavas ūdeņos. Zviedru pusē karojošais kareivis Jēkabs Gudinskis, pārceļoties pār upi, ieraudzīja upes ūdeņos peldošu dēlīti. Uzdūris uz šķēpa, viņš to iznesa krastā un tur ievēroja, ka no tās pa šķēpu rit asinis. Baiļu pārņemts, viņš sāka pētīt savu atradumu. Ieraugot pareizticīgo Dievmātes attēlu ar Bērnu rokās, kareivis, kurš bija katolis, ar nožēlas asarām to aiznesa uz Holmhofas ciematu (kopš 1670. gada – Jakobštate, šodien – Jēkabpils), kurā dzīvoja krievu ļaudis un bija neliels klosteris ar pareizticīgo svētā Georgija Uzvarētāja baznīcu. Šeit Gudinskis atdeva ikonu, bet pats pieņēma pareizticību un kļuva par klostera iemītnieku.

1675. gadā brīnumdarošā Dievmātes ikona tika pārnesta uz jauno, par pareizticīga tirgoņa Jakova Ratkeviča ziedojumiem uzcelto, Svētā Gara baznīcu.

Vairāk nekā trīssimt gadus Jakobštates ikona bija vienīgā brīnumdarošā ikona Latvijā. Pie tās brauca svētceļnieki, pēc lūgšanām pie svētā tēla notika neskaitāmi brīnumdarbi. Ne reizi vien ikona glāba Jakobštati no ugunsgrēkiem: 1878. gadā krusta gājiens ar ikonu ap klostera sienām apstādināja uguni, kas ātri izplatījās.

Dievmātes brīnumdarošās Jakobštates ikonas godināšana bija izplatīta visā tautā: ik gadus no 1901. gada līdz 1914. gadam ikona tika nesta godināšanai no Jēkabpils uz Rīgu, Mītavu (tagad. Jelgavu) un Kristus Apskaidrošanās klosteri. Pirmā pasaules kara laikā ikona tika nozaudēta.

Jaunā Dievmātes Jakobštates ikona tika uzgleznota 2008. gadā. Bet 2008. gada 15. jūlijā pēc Dievišķās liturģijas Maskavas Kremļa Rizas nolikšanas baznīcā to iesvētīja Svētīgākais Maskavas un visas Krievzemes Patriarhs Aleksijs II (Ridigers). Pēc ikonas iesvētīšanas Svētīgākais Patriarhs Aleksijs II sacīja: “es ticu, ka šī svētā Dievmātes Jakobštates ikona drīz kļūs brīnumdaroša”. Šajā pašā dienā, divas stundas pēc iesvētīšanas, Rizas nolikšanas baznīcā no Jakobštates ikonas izdalījās asinis un mirres. Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs sacīja: “Šī ikona jau ir brīnuma iezīmēta – ar mirru un asins izdalīšanās brīnumu. Vissvētā Dievadzemdētāja mums parādījusi Savu neapšaubāmo žēlastību. Mēs uzlūkojam šo brīnumu kā Dieva dižākās žēlastības zīmi pret mums, mūsu Baznīcu, pret Latvijas tautu”.

2008. gada 19. jūlijā ikona tika atvesta uz Rīgu. 2008. gada 25. jūlijā Debesu Ķēniņienes svēto ikonu sagaidīja Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī, kur ikona atkal ieņēma savu vietu. 2008. gada 31. jūlijā ar Svētīgākā Patriarha Aleksija II svētību Dievmātes Jakobštates ikonas svinības tika iekļautas Pareizticīgās Baznīcas kalendārā.

Dievmātes Jakobštates ikonas ikonogrāfija ir neparasta – tā ir ikona ikonā. Pēc izmēriem nelielo Dievmātes tēlo ar Pirmsmūžīgo Bērnu rokās no abām pusēm atbalsta ercenģeļi Mihails un Gabriels, aizmugures plānā attēlots Svētā Gara klosteris mūsdienu izskatā.

2011. gadā Dievmātes Jakobštates ikona tika izrotāta ar dārgmetāla rizu, kuru bija izgatavojuši Latvijas galvaspilsētas meistari. 2011. gada 17. jūlijā Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē šo rizu svinīgi iesvētīja un tā tika uzlikta uz godājamās ikonas. Pēc šī svinīgā notikuma visiem ticīgajiem bija iespēja godināt Jakobštates ikonu. 2011. gada 24. jūlijā svētā ikona atgriezās savā pastāvīgajā atrašanās vietā – Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī.

2017. gadā šis pats ikonu gleznotājs uzgleznoja kopiju no Dievmātes Jakobštates ikonas. Jauniesvētītā kopija no Jakobštates ikonas (iesvētīta 2008. gadā) atšķiras ar to, ka šī ir viena vesela ikona (nevis ikona ikonā) ar Vissvētās Dievadzemdētājas atveidu ar Pirmsmūžīgo Bērnu rokās, bet pats Dievmātes tēls pēc izmēra ir lielāks, to arī balsta blakus stāvošie ercenģeļi Mihails un Gabriels, bet Jēkabpils Svētā Gara klosteris mūsdienu izskatā attēlots ikonas lejas daļā. Zem Debesu Ķēniņienes tēla. Pirmo reizi Krusta gājiens ar šo ikonu notika 2017. gada 26. jūlijā, klātesot lielam Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīdznieku un ticīgo pulkam.

2019. gada 22. un 23. jūlijā, Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra, Jēkabpils klostera Svētarhimandrīta, Arhiereja kalpošanas 30 gadu svinību dienās, brīnumdarošā Dievmātes Jakobštates ikona tika atnesta uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli, kur to godināja simtiem ticīgo. Pēc tam Dievmātes Jakobštates ikona atgriezās savā pastāvīgajā mītnes vietā – Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī.

2020. gada 26. jūlijā, Vissvētās Dievadzemdētājas Jakobštates ikonas atnešanas uz Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteri 12. gadadienā, Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī kopš dievkalpojuma stundu lasīšanas brīža līdz pat Dievišķās liturģijas beigām debesīs bija novērojama zīme apaļas varavīksnes veidā. Par šīs parādības aculieciniekiem kļuva visi dievlūdzēji, kuri atradās klosterī.

Avots: Teksts un foto pareizticiegie.lv