2019.gada 22. augusts

Everts, Rudīte

Jēkabpilī pašlaik neplāno mainīt zāles pļaušanu reglamentējošus noteikumus

Jēkabpilī pašlaik neplāno mainīt zāles pļaušanu reglamentējošus noteikumus

Jēkabpils pašvaldība pagaidām neplāno pārskatīt saistošos noteikumus, kas nosaka teritoriju sakopšanu, tostarp reglamentē zāles pieļaujamo garumu publiskajos un privātajos apstādījumos,  komentējot biedrības "Zemnieku saeima" aicinājumu ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā, pauda pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML).

Pilsētas mērs sprieda, ka pašvaldībai jānodrošina plašas teritorijas izpļaušana, un biedrības ierosinājums noteikti ļautu ietaupīt līdzekļus, kas mērāmi desmitos tūkstošu eiro.
"Pēdējos gados pilsēta tiek pļauta vairāk nekā līdz šim, un tā kļuvusi daudz pievilcīgāka vizuāli. Bet skaistums maksā," pauda Kraps.

Viņaprāt, jautājums par pieļaujamo zāles garumu un pļaušanas biežumu ir diskutējams. No vienas puses tas ļautu ietaupīt līdzekļus, bet no citas - pieaugtu kūlas ugunsgrēku risks, un šādi ugunsgrēki apdraud ne tikai īpašumu, bet arī cilvēku dzīvības. Pašlaik pašvaldība turpinās darboties saskaņā ar apstiprināto budžetu un izmaiņas saistošajos noteikumos neplāno veikt, taču nav izslēgts, ka, domājot par nākamo gadu budžetiem, par izmaiņām varētu lemt.

Jau vēstīts, ka biedrība "Zemnieku saeima" aicina zemniekus, kā arī pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā - pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Biedrībā norāda, ka vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties.

"Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir "padomju laiku" mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā," skaidro "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrība uzsver, ka ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, kuru ligzdas iet bojā, pāragri apļaujot grāvmalas.

Tāpat "Zemnieku saeima" vērš uzmanību, ka, nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, būtiski samazinās augu daudzveidība - augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas.

Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka par pļaušanu ietaupītos līdzekļus var izmantot citiem ceļu kopšanas darbiem.

"Iespējams, ir pienācis laiks pārskatīt pašvaldību izdotos saistošos noteikumus par "pareizo" zāles garumu apdzīvotās vietās," mudina "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA
Foto: Spodra Purviņa

Saistīta ziņa: Aicina nesteigties ar ceļmalu pļaušanu un saglabāt dabas daudzveidību

Atstājiet komentāru