Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 23.aprīlī

Pašvaldību skolās visvairāk trūkst pedagogu palīgu, izglītības psihologu, speciālo pedagogu un logopēdu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" būtiski palielinājis pieejamos līdzekļus atbalsta personālam skolās. Tas paredz lielāku elastību lēmumu pieņemšanā, jo finansējums netiek stingri piesaistīts konkrētu amata vietu aizpildīšanai, līdz ar to skolas pašas var lemt, kā visefektīvāk izmantot pieejamos resursus. Piemēram, ja nav iespējams piesaistīt nepieciešamo skaitu psihologu, skolas var stiprināt atbalstu citos veidos, piesaistot pedagogu palīgus. Vienlaikus ministrijā uzsver, ka galvenā problēma joprojām ir speciālistu pieejamība.

Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2025" atzīta sudraba kolekcijas monēta "Straume", kurā pārdzimuši "Oskara" balvu ieguvušās animācijas filmas tēli, kas iekarojuši cilvēku sirdis visā pasaulē. Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 31. marta līdz 13. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2025. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šogad aptaujā saņemts gandrīz 29 tūkstoši balsu, tajā skaitā par monētu "Straume" saņemts gandrīz 12 tūkstoši balsu. Centrālajā bankā skaidro, ka Latvijas Bankas 2025. gada decembrī izlaistā kolekcijas monēta "Straume" ir īpaša ar to, ka tās grafisko dizainu filmas režisors Gints Zilbalodis un animācijas mākslinieks Pēteris Tenisons radījuši, strādājot tandēmā. 

Starptautiskā ūdens sporta veidu jumtorganizācija "World Aquatics" aprīlī atcēla ierobežojumus agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kam turpmāk atļauts sacensībās startēt zem savas valsts karoga un ar visiem nacionālajiem atribūtiem. Polijas un Norvēģijas peldēšanas federācijas jau paziņoja, ka šādos apstākļos neuzņems starptautiskus čempionātus. Pēc Krievijas izraisītā kara Ukrainā agresorvalstu dalībniekiem bija iespēja starptautiskā līmenī startēt neitrālā statusā, tomēr ūdens organizācija uzskatīja par nepieciešamu līdzšinējo kārtību mainīt. Vienīgās prasības pirms atgriešanās starptautiskās sacensībās agresorvalstu sportistiem ir noteiktas antidopinga jomā. 

Hormuza šaurumā trešdien uzbrukts diviem kravas kuģiem, paziņoja Lielbritānijas kuģošanas drošības aģentūra. Omānas piekrastē Irānas kuteris apšaudījis konteinerkuģi, nodarot bojājumus, savukārt Irānas piekrastē apšaudīts kravas kuģis. Incidents noticis 15 jūras jūdzes uz ziemeļaustrumiem no Omānas, un visa apkalpe ir drošībā. Saskaņā ar Lielbritānijas kuģošanas drošības firmas "Vanguard Tech" sniegto informāciju kuģim ir Libērijas karogs, un kuģis bija informēts, ka tam ir atļauja šķērsot Hormuza šaurumu. Tikmēr Irānas ziņu aģentūra "Tasnim" norāda, ka kuģis ir ignorējis Irānas bruņoto spēku brīdinājumus. Citā incidentā astoņas jūras jūdzes uz rietumiem no Irānas apšaudīts kravas kuģis. Nav zināms, kas uzbrucis šim kuģim.

Turpinām ziņas 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" līdz veiks dabasgāzes apgādes sistēmas rekonstrukciju Jēkabpilī. "Gaso" maijā veiks hidroslēgu rekonstrukciju daudzdzīvokļu mājām Nameja ielā 20, 22 un 24. Iedzīvotājiem jārēķinās ar dabasgāzes pārtraukumu uz divām dienām. Savukārt jūlijā "Gaso" veiks skapjveida gāzes regulēšanas punkta nomaiņu. Lai šos darbus paveiktu, daudzdzīvokļu mājām Auseklīša ielā 3, 11 un 21 uz divām dienām pārtrauks dabasgāzes piegādi. Pirms gāzes atslēgšanas iedzīvotājus informēs. Kompānijā atzīmē, ka minētie darbi palielina sadales sistēmas darbības drošību, lai arī turpmāk varētu nodrošināt nepārtrauktu un drošu dabasgāzes piegādi lietotājiem.

Katrā vēsturiskajā novadā un Rīgā noteikti "Talkas cilts balvas" uzvarētāji. Kopumā par finālistiem nobalsoja 15 tūkstoši 500 cilvēku. Latgalē balvu ieguvis Ivo Brūvers, Sēlijā - Ilona Šulte, Kurzemē - Saldus vidusskolas kolektīvs, Vidzemē - Madara Mažajeva, Zemgalē - Māris Strautnieks, bet Rīgā balvu saņems Līga Sama un Pļavnieku apkaimes biedrība. Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme informēja, ka "Talkas cilts balvas" uzvarētājus godinās 15. maijā Ministru kabinetā.

Un vēl

Aprīļa otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +6,9 grādus, kas ir 1,2 grādi virs normas, liecina sinoptiķu apkopotā informācija. Zemākā gaisa temperatūra bija -5,5 grādi 11. aprīlī Mērsragā, savukārt visaugstāk - līdz +17,9 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 15. aprīlī Jelgavas novērojumu stacijā. Nokrišņu daudzums valstī vidēji mēneša vidū bija vien 3,2 milimetri jeb 26% no normas. Visvairāk nokrišņu - 21 milimetrs - bija Liepājā, bet vismazāk lija Dobelē. Arī sausuma un mitruma rādītājs viszemākais viena mēneša periodā bija Dobeles novadā, bet trīs mēnešu periodā - Jelgavā. Augstākais tas ēneša periodā bija Liepājā un trīs mēnešu periodā -  Ludzas novadā. 

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, bija deficīts vairāk kā miljards eiro apmērā jeb 2,5% no iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem. Salīdzinājumā ar 2024. gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn pieaudzis par 366,9 miljoniem eiro. Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai.

Atlūgumu iesniedzis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds pauž, ka šobrīd var novērot pastiprinātu spiedienu uz aizsardzības nozari. Pēc viņa paustā, publiskajā telpā tiek tiražēti nepamatoti apgalvojumi un pārmetumi, mēģinot apšaubīt nozares progresu vai mazināt uzticību. Puriņš amatu atstās 31. maijā. 

Nav viena noteikta veida vai viena konkrēta rīka, kā Latvijā strauji un būtiski palielināt vakcinācijas aptveri, jo arī iemesli, kādēļ iedzīvotāji nevakcinējas, ir dažādi, izriet no ekspertu paustā vakar notikušajā informatīvajā pasākumā par imunizāciju Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centra eksperti uzsver, ka ar katru mērķa grupu vakcinācijas aptveres palielināšanai un informācijas sniegšanai par vakcinācijas nozīmi būtu jāstrādā citādāk. Piemēram, jaunākus cilvēkus vieglāk var sasniegt, piemēram medijos, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vērtīgāki ir citi informācijas avoti. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē norāda, ka Latvijā nav stratēģiskas veselības komunikācijas caur medijiem. 

Eiropas Savienības valstis vienojušās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas, vakar paziņoja ES diplomāti. Finansējums ir paredzēts, lai segtu Ukrainas steidzamākās ekonomiskās un militārās vajadzības un ļautu valstij turpināt cīņu pret Krieviju. Turklāt ES valstis vienojās arī par bloka 20. sankciju paketi pret Krieviju, kuras mērķis ir izdarīt papildu ekonomisko spiedienu uz Maskavu. Jau ziņots, ka aizdevums Ukrainai bija iestrēdzis strīdā starp Kijivu un Budapeštu par apturētajām Krievijas naftas piegādēm Ungārijai un Slovākijai pa naftas vadu "Družba". Šonedēļ Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cauruļvads ir salabots un var atsākt darbību. 

"Ryanair" brīdinājusi, ka varētu apturēt visus lidojumus uz Maltu, ja lidostās saglabāsies garas rindas ES jaunās robežkontroles sistēmas dēļ, raksta “The Sun”. Problēmu rada Eiropas Savienības jaunā ES ieceļošanas/izceļošanas sistēma, kas paredz, ka ārpussavienības valstu, arī Apvienotās Karalistes, pilsoņiem īstermiņa apmeklējumiem jāveic biometriskā reģistrācija. Sistēmas mērķis ir labāk izsekot ceļošanai Šengenas zonā, taču tā ir izraisījusi ievērojamas kavēšanās vairākās lidostās. “Ryanair” izpilddirektors Deivids O'Braiens brīdina, ja situācija neuzlabosies, aviokompānija samazinās lidojumus uz Maltu.

Turpinām ziņas

Siltumenerģijas tarifi Latvijā ir no 56 līdz 145 eiro par megavatstundu, informējot par revīziju "Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?", trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skaidroja Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš. Viņš sacīja, ka saistībā ar revīziju plašāk izskanējusi informācija par siltumapgādes tarifiem Rīgā. Taču tajā vērtēta siltumenerģijas politikas īstenošana, analizējot informāciju arī par 13 novadu siltumapgādes situāciju. Revīzijas izlasē bija iekļauti arī Līvānu un Preiļu  novadi. Valsts kontroles apkopotie dati liecina, ka augstākais tarifs ir Penčos Valmieras novadā, bet zemākais - Jumpravā.

Atzīmējot Sēlijas dienu, 22. maijā vietējās skolās notiks novadmācības stunda par Sēlijas vēsturiskās zemes simboliem. Pasākuma rīkotāji norāda, ka kopš 2025. gada aizsākta iniciatīva 22. maiju atzīmēt kā Sēlijas dienu. Šogad visās Sēlijas skolās 22. maijs sāksies ar novadmācības stundu par Sēlijas vēsturiskās zemes simboliem. 22. maijā notiks arī Sēlijas Tūrisma konference, ko varēs vērot tiešraidē "Sēlijas salu" sociālo tīklu kontos. Bet 23. maijā Raiņa mājā Berķenelē Kalkūnes pagastā norisināsies VII Sēlijas tūrisma tirgus. "Sēlijas salas" aicina ikvienu atzīmēt Sēlijas dienu, pie ēkām un mastos paceļot Sēlijas karogu.

Un vēl

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku, kas nodrošina sabiedrībai un uzņēmējiem aktuālu, ikdienā atjaunotu informāciju par naftas un naftas produktu cenām starptautiskajās biržās, kā arī degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamiku Latvijā lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos. Rīks tapis, reaģējot uz būtiskajām cenu svārstībām, ko izraisījusi ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos un naftas produktu cenu kāpums starptautiskajos tirgos. Rīks pieejams Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Šogad marta beigās konsolidētā kopbudžeta bilancē bija pārpalikums 6,5 miljonu eiro apmērā. Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka pirms gada šajā laikā konsolidētajā kopbudžetā bija 521,2 miljona eiro deficīts. Salīdzinot šā gada ieņēmumus un izdevumus ar 2025. gada rādītājiem, padome konstatējusi ieņēmumu pieaugumu par 18,1% jeb 731,9 miljoniem eiro. Straujāks ieņēmumu kāpums skaidrojams ar saņemtajiem maksājumiem no Eiropas Savienības, kur ieņēmumi pieauga divas reizes jeb par 492 miljoniem eiro.

Dronu siena ir spēja noteikt dronu atrašanās vietu un pretdarboties, bet tā nekad nebūs absolūta, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Viņš norādīja, ka bruņotie spēki jau izmanto Latvijā ražotus pārtvērējdronus un šogad iegādāsies vēl 500.  Sprūds uzsvēra, ka Latvija ir dronu lielvalsts, kurā ir daudz uzņēmumu, kas veiksmīgi eksportē savus ražojumus. 

Novecošanās profesionālo autovadītāju vidū Latvijā ir būtiska problēma. Ceļu satiksmes drošības direkcijas smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs Oskars Irbītis norāda, ka viens no riska faktoriem ceļu satiksmes negadījumiem ir cilvēka fizioloģiskais faktors. Kā piemēru viņš minēja novecošanos profesionālo autovadītāju vidū. Profesonālo autovadītāju vidējais vecums Latvijā ir virs 55 gadiem, kas neesot īsti normāla situācija. Savukārt autobusu vadītājiem vidējais vecums ir virs 60 gadiem, kas savukārt esot nenormāla situācija.  Irbītis uzskata, ka viens no risinājumiem ir atjaunot profeisonālo arodvidusskolu, kur cilvēki varētu apgūt vadītāja profesiju.

Eiropas Komisija publiskojusi plānu karadarbības Tuvajos Austrumos izraisītās degvielas krīzes risināšanai, paredzot uzlabotu reaktīvo dzinēju degvielas piegāžu uzraudzīšanu. Tā vietā, lai ieviestu kādus pamatpasākumus, Eiropas komisija prezentēja ieteikumus dalībvalstīm un iniciatīvas, lai palīdzētu pārvarēt pašreizējās un nākotnes grūtības. Komisija paziņoja, ka izveidos "degvielas novērošanas centru", lai uzraudzītu transportlīdzekļu degvielas ražošanu, importu, eksportu un uzkrājumus ES. Lai gan EK norādījusi, ka pašlaik nav pierādījumu par faktisku degvielas deficītu, sākotnēji uzmanība tiks pievērsta aviācijas degvielai.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa līdz oktobrim atcels 20 tūkstoši īso maršrutu lidojumu, ņemot vērā degvielas cenu kāpumu karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ, teikts uzņēmuma paziņojumā. "Lufthansa" norāda, ka tādējādi grupa spēs ietaupīt aptuveni 40 tūkstoši tonnu aviācijas degvielas, kuras cena kopš kara sākuma Irānā ir dubultojusies. Lidojumu atcelšana vasaras sezonā skars reisus, kas tiek veikti caur Frankfurtes, Minhenes, Cīrihes, Vīnes, Briseles un Romas lidostām. Jau ziņots, ka "Lufthansa" pieder arī 10% Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome šodien ar 16 balsīm par un 2 balsīm pret izpilddirektora amatā iecēla Klāvu Jirgenu.  Līdz šim viņš bija pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Pils rajona pārvalde valdes loceklis. Jau ziņots, ka Jēkabpils novada  pašvaldības izpilddirektora amata vieta kļuva vakanta, kad ar tiesas lēmumu šos pienākumus tika liegts pildīt iepriekšējam izpilddirektoram. Konkursu rīkoja divās kārtās. Pirmajā izpilddirektora amata kandidātu neizvēlējās pretendentu trūkuma dēļ. Atkārtoti izsludinātajā konkursā uz šo amata vietu pieteicās pieci pretendenti, visi ar pieredzi kapitālsabiedrību darbā, neviens ar pieredzi pašvaldības izpilddirektora darbā. Klāvs Jirgens izvēlēts, kā piemērotākais.

Patentu valdes organizētā Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojuma "Gada preču zīme 2025" sabiedrības simpātiju balvu ieguvusi SIA "Skrīveru saldumi" figurālā preču zīme. "Skrīveru saldumi" ir 2006. gadā dibināts ģimenes uzņēmums. Tas ražo plašu saldumu klāstu – tā ir teju visiem zināmā konfekte "Gotiņa" dažādās garšu variācijās, kā arī daudzi citi iemīļoti gardumi – marcipāns, proteīna batoniņi un augļi šokolādē. Apbalvojums "Gada preču zīme" dibināts 2013. gadā, un tā mērķis ir godināt Latvijas uzņēmējus, kas novērtē un izmanto intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā.

Un vēl

Kamēr pavasaris vēl spēlē paslēpes ar dzestrajiem rītiem, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā noticis mazs brīnums. Gandrīz vienā dienā pelēkie zari pārvērtušies rozā un baltos mākoņos – šeit sākušas ziedēt magnolijas. Tās bieži dēvē par aristokrātēm augu pasaulē – to ziedi ir lieli, izteiksmīgi un vienlaikus atturīgi eleganti. Tie var sasniegt pat plaukstas izmēru un atveras lēni. Šie koki ir īpaši ne tikai ar savu skaistumu, bet arī ar vēsturi – magnolijas ir vieni no senākajiem ziedošajiem augiem uz Zemes. To forma saglabājusies gandrīz nemainīga miljoniem gadu. Magnoliju ziedēšana nav ilga – katrs zieds dzīvo vien dažas dienas, bet kopējais ziedēšanas laiks ilgst pāris nedēļas. Botāniskais dārzs aicina aplūkot ziedošās magnolijas.