Jēkabpils biedrības “Rodņik” jaunieši Maskavu apmeklējuši īpašā programmā "Sveika Krievija"

Sestdiena, 24.oktobra agrs rīts. Alfrēda Kalniņa iela Rīgā pie Maskavas nama. Šo sestdien te pamazām pulcējās dažādu krievu tautiešu organizāciju līderi, lai dotos darba ekskursijā uz Jēkabpili. Turienes tautiešu organizācija «Rodņik» svin 15 gadu jubileju, svētdien informē raidījums “Nekā personīga”.

Viņu transports – busiņš no «Rīgas taksometru parka». Pēc pasūtīšanas dokumentiem maksātājs ir kāda privātfirma. Brauciena rīkotājs ir Viktors Guščins - viens no ietekmīgākajiem un svarīgākajiem ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta politikas organizatoriem Latvijā – viņš koordinē lielāko krievu nevalstisko organizāciju darbu. Viņam ir tiešs kontakts ar Krievijas vēstniecību Rīgā.

Raidījums «Nekā personīga» (NP) vēsta, ka braucējiem piebiedrojas arī augsta amatpersona no vēstniecības. Tās pirmais sekretārs Aleksandrs Grečanijs, kurš Latvijā strādā pēdējos pāris gadus. Viņa pārziņā arī esot darbs ar tautiešiem.

Aktīvisti no Rīgas ierodas Jēkabpils Tautas namā. Sestdienas pēcpusdienā tā zāle atvēlēta krievu kopienas «Rodņik» jubilejai. Televīzijas kameru klātbūtne izsauc nepatiku un sanākušie viesi metas filmēt un fotografēt NP žurnālistus.

Starp sasniegumiem “Rodņik” piemin darbu ar jauniešiem. Viņi nesen bijuši Maskavā. Nevis vienkāršā ekskursijā, bet braucienā, kas rīkots īpašas programmas «Sveika Krievija» ievaros.

Programma «Sveika Krievija» darbojas jau devīto gadu. To uztur Krievijas oficiāli dibināta organizācija - «Ārvalstīs dzīvojošo krievu tautiešu vispasaules koordinējošā padome». Jauniešus atlasa tikai no izcilnieku vidus – tie, kuri uzvarējuši olimpiādēs vai sasnieguši labus rezultātus krievu kultūras vai valodas konkursos. Katru gadu šajā programmā uz Krieviju brauc vairāki simti jauniešu vecumā no 14 līdz 19 gadiem. Naudu tam dod no Krievijas budžeta. Programmu atbalsta Krievijas ārlietu ministrija.

Latvijas skolēnu braucienu koordinēšanu uzņēmies Viktors Guščins. Šonedēļ viņa vadītā organizācija «Latvijas sabiedrisko organizāciju padome» Rīgā Maskavas namā atskaitījās par pēdējā gada laikā paveikto. Jaunās paaudzes izglītošana par Krievijas vērtībām uzskatāms par vienu no lielākajiem sasniegumiem.

Krievu kopienas līderim bijušas problēmas uz robežas, par ko viņš ir ļoti dusmīgs uz mūsu ziemeļu kaimiņiem. Guščins izbraucis ar autobusu līdz Sanktpeterburgai. Krievijā iebraucis caur Igauniju. Kad 21.septembra vakarā atgriezies, uz robežas starp Krieviju un Igauniju Guščinu aizturēja robežsargi.

«Pienāca robežsardzes maiņas priekšnieks, kurš pēc īsa brīža man paziņoja, ka es esot iekļauts to personu sarakstā, kas nevar iebraukt Igaunijas republikā un šī iemesla dēļ man ir jāatgriežas Santpeterburgā. Turklāt tika teikts, ka man ir jāiet kājām,» Nereģistrētās Latvijas sabiedrisko organizāciju padomes līderis Guščins.

Ar kājām iet Guščins atteicies un pieprasījis, lai robežardze viņam apmaksā braucienu uz Sanktpēterburgu. Pēc draudiem izmest no Igaunijas ar spēku, robežsargi tomēr biļeti sagādājuši un viņu iesēdinājuši autobusā.

«Kāpēc mani - Eiropas Savienības pilsoni - deportēja nevis uz Latviju – ES valsti, kas ir mana dzimtene, bet deportēja atpakaļ uz Krievijas federāciju?» retoriski jautā Guščins.

Pēc sanāksmes Guščins Krievijā bijušos jauniešus paaicināja nostāk, izdalīja savas vizītkartes un īpaši piekodināja, lai jaunieši nekur nepazūd. Viņš labprāt arī turpmāk ar viņiem uzturētu kontaktus un iesaistītu dažādu tautiešu organizāciju darbā.

«Kolēģi, 15.decembrī mums būs ikgadējā sanāksme, kas tiks veltīta jauniešu organizāciju darbam. Es jūs visus aicinu uz šo sanāksmi. Es ceru, ka jūs iekļausities kādā jauniešu organizācijā,» aicināja Guščins.

«Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un jebkurš Latvijas pilsonis, Latvijas valstspiederīgais brīvi var izvēlēties valsti vai studiju programmu, kurā viņš vēlas studēt. Un kā personība attīstīties. Tas nevienam nav aizliegts.

Vienlaicīgi es uzskatu, ka personām, kuras izvēlas doties studēt uz Krieviju, vai vecākiem, kas akceptē jauniešu došanos uz studijām šajā valstī, ir jāapzinās diva veida riski. Pirmkārt, ir jāsaprot un mums visiem jāatzīst, ka Krievija nav demokrātiska valsts un jāsaprot, ka Krievijas oficiālā ideoloģija ir imperiālisma, šovinisma un visu šo murgaino fantāziju par «krievu pasauli» sajaukums un šis diskurss atstāj ietekmi arī uz akadēmisko vidi. Būtu īpaši naivi iedomāties, ka persona, kas ierodas Krievijā, lai studētu sociālās un humanitārās zinātnes – politoloģiju, socioloģiju, vesturi, filisofiju, antropoloģiju un tā tālāk , ka šī studiju programma ir brīva no šī iperiālā šovinistiskā diskursa. Tas ir jāapzinās.

Un ir otra – no Drošības policijas skatu punkta šauri profesionāla lieta – tā tas bija Padomju savienības laikā, tā tas bija arī tagad – Krievijas specdienesti vienmēr ļoti aktīvi strādājuši akadēmiskajā vidē un centušies iesaistīt slepenajā sadarbībā ārvalstu studentus. Tas dod vairākas priekšrocības cilvēkiem, kas tiek iesaistīti speciālajā sadarbībā atgriežoties savās mītnes valstīs kļūst par Krievijas specdienestu aģentiem, informācijas aģentiem, ja viņiem ir piekļuve klasificētai informācijai, vai ietekmes aģentiem, kas var ietekmēt sabiedrisko domu vai realizēt kaut kādas Krievijas intereses kādā konkrētā valstī. Tas arī ir risks,» norāda Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.

NP: Ko jūs varat teikt par to, ka šo te «Zdrastvuj Rossija», gan arī studentu un skolēnu apmaiņu drošības iestādes sauc par tādu vietu kā...
Partijas «Latvijas krievu savienības» pārstāve, biedrības «Krievu sabiedrība Latvijā» Valdes priekšsēdētāja Tatjana Favorska: Visas valstis tā dara. Cik es zinu. Un Polija tā dara. Un vēl vairāk nekā Krievija. Nekas briesmīgs te nav.

NP: Jūs 100 un 200 procentīgi zinat, ka tur cilvēkus, piemēram, nevervē, lai sadarbotos ar tās valsts drošības dienestiem?

Favorska: Nu jūs redzējāt šo bērnu acis. Nu viss ir normāli. Uz manu skatu viss normāli.

Avots: apollo.lv