2020.gada 7. jūlijs

Alda, Maruta

Diviem apsūdzētajiem lietā par īpašuma izkrāpšanu Jēkabpils novadā par neierašanos uz tiesu piemēro naudas sodus

Diviem apsūdzētajiem lietā par īpašuma izkrāpšanu Jēkabpils novadā par neierašanos uz tiesu piemēro naudas sodus


Zemgales rajona tiesa diviem apsūdzētajiem krimināllietā par 237 000 eiro vērta nekustamā īpašuma izkrāpšanu Jēkabpils novadā par neierašanos uz tiesas sēdi piemērojusi naudas sodus, noskaidroja aģentūra LETA. Tiesas priekšsēdētājas palīdze Sanita Grinšpone skaidroja, ka uz sēdi nebija ieradušies divi apsūdzētie, kuru neierašanās atzīta par neattaisnotu. Par neierašanos prokurore lūdza grozīt drošības līdzekli uz apcietinājumu, taču šis lūgums noraidīts. Vienam apsūdzētajam kā drošības līdzeklis arī turpmāk būs drošības nauda, bet otram - dzīvesvietas maiņas paziņošana. Savukārt par neierašanos abiem piemērota procesuālā sankcija - piespiedu nauda.

Uz tiesa sēdi nebija ieradies arī cietušās pārstāvis.

Krimināllietas izskatīšana atlikta uz 11.februāra plkst.10.15.

Iepriekš lietas izskatīšana aizkavējusies, atstatoties tiesnesei. Krimināllieta elektroniskajā sadalē sākotnēji tika iedalīta tiesnesei Līgai Baltmanei-Zepai, tad arī tika nozīmēta tiesas sēde. Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesnese atstatījās no lietas izskatīšanas, jo 2017.gadā viņa konkrētajā kriminālprocesā bija lēmusi par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Atkārtotā lietas sadalē tā nonāca tiesneša Ramiro Grandāna lietvedībā.

Tiesu informatīvajā sistēmā publiskotā informācija liecina, ka apsūdzētie lietā ir Egīls Rozalinskis, Erna Valentīna Masule, Tatjana Rozalinska, Ilga Vallija Čaugule, Lidija Naumika un Raimonds Caune.

Jau vēstīts, ka lietā pie kriminālatbildības sauktas sešas personas par vairāku nekustamo īpašumu izkrāpšanu Zemgales reģionā un naudas līdzekļu legalizēšanu. Apsūdzības celtas par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti 2015. un 2018.gadā, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Personas darbojās organizētā grupā un iepriekš rūpīgi sadalīja lomas. Viens apsūdzētais meklēja tādus nekustamos īpašumus Latvijā, kuru īpašumu tiesības nebija nostiprinātas Zemesgrāmatā, organizēja nepieciešamo īpašuma tiesību apliecinājumu un izmaiņu dokumentu izgatavošanu un viltošanu. Trīs apsūdzētās viltoja pirkuma-pārdevuma līgumus, to iesniedza notāram un viltotos dokumentus kopā ar nostiprinājuma lūgumiem nodeva valsts institūcijā. Piektais apsūdzētais izveidoja un reģistrēja uzņēmējsabiedrību un tās vārdā atvēra bankas kontu, lai to izmantotu nekustamo īpašumu izkrāpšanas un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas shēmā.

Sestā apsūdzētā persona iesaistījās noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā, izmantojot savu norēķinu kontu Taizemes bankā.

Tādā veidā divi apsūdzētie, izmantojot viltotus dokumentus, ar viltu, ieguva nekustamo īpašumu Jēkabpils novadā 237 000 eiro vērtībā. Pēc tam jau trīs no apsūdzētajiem veica noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu 228 300 eiro apmērā.

Citā epizodē viens no apsūdzētajiem ieguva viltotus dokumentus, proti, pirkuma-pārdevuma līgumu. Viņš deva uzdevumu otrai apsūdzētajai iesniegt dokumentus notāram, kas noformēja nostiprinājuma lūgumu nekustamajam īpašumam Jēkabpilī, kam kadastrālā vērtība bija 39 325 eiro. Taču Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa pieņēma lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības, līdz ar ko noziedzīgs nodarījums netika pabeigts.

Līdzīgas shēmas mēģinājums notika arī saistībā ar nekustamo īpašumu Viesītes novadā. Tā kadastrālā vērtība bija 10 696 eiro. Arī šajā gadījumā Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa pieņēma lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības.

Atstājiet komentāru