Regulāra applūšana nav apdrošināšanas gadījums
- LETA --
- 23 janvaris 2023 --
- 0Komentāri
Viņš arī atzīmē, ka laiks, ko katrs apdrošinātājs savos noteikumos definē kā regulāru, var būt atšķirīgs, bet visbiežāk tas ir intervālā no pieciem līdz desmit gadiem. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību par plūdu radītiem zaudējumiem, īpašuma applūšana nedrīkst notikt biežāk par apdrošināšanas noteikumos atrunāto periodu.
Čaklis uzsver, ka runājot par plūdu risku, pirmā lieta, kas jāizvērtē, ir vieta, kurā ir vēlme iegādāties vai būvēt nekustamo īpašumu. Tādēļ vispirms ieteicams vērsties vietējā pašvaldībā, būvvaldē, lai noskaidrotu, vai applūšana konkrētajā vietā nenotiek regulāri. Šī informācija ir jāpieprasa un jāsaņem tad, kad tiek izsniegta būvatļauja, un būvnoteikumi jāievēro ļoti strikti.
Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, Latvijā applūšanas riskam ir pakļautas daudzas upju teritorijas, tostarp – Jēkabpils, Pļaviņas, Augšdaugavas un Līvānu novads, kā arī Ogre un Ogres upes apkārtne, Lielā un Mazā Jugla, Gauja.
Čaklis norāda, ka Jēkabpils piemērs apliecina – ir gadījumi, kad īpašums var applūst retāk nekā reizi desmit gados, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka tas kādreiz var notikt, nodarot lielu postījumu. Situācija, kas izveidojusies šogad, ir spilgts piemērs klimata pārmaiņu sekām, un šādi ekstrēmi gadījumi klimata izmaiņu dēļ nākotnē, visticamāk, notiks arvien biežāk, ļoti ietekmējot tieši nekustamo īpašumu drošību un arī apdrošināšanas jomu.
Viņš skaidro, ka dabas stihiju risks, kas sevī ietver arī plūdus, automātiski tiek iekļauts visās nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisēs.
«Šis risks noteikti nav tas, no kā atteikties, cenšoties samazināt savas apdrošināšanas izmaksas, jo tas gluži vienkārši nav dārgs un neatstāj būtisku ietekmi uz kopējo polises cenu. Taču gan šī riska, gan nekustamā īpašuma apdrošināšana kopumā var atstāt ļoti būtisku pozitīvu ietekmi uz finansiālo situāciju, kad notiek negadījums, kas nes zaudējumus,» pauž Čaklis.