Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 16.oktobrī

Nākamā gada valsts budžeta portfelis vakar nogādāts Saeimā. Trešdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens devās tradicionālajā gājienā no Finanšu ministrijas uz Saeimu, lai deputātiem nodotu simbolisko budžeta portfeli. Tajā bija gan likumprojekts par valsts budžetu nākamajam gadam, gan arī budžeta ietvars turpmākajiem trim gadiem. Budžeta pirmais lasījums Saeimā paredzēts 5. novembrī. Jau ziņots, ka budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas aizsākta 1997. gadā. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš tam atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

"Nestle" un "PAI Partners" kopuzņēmums, starptautiskais saldējuma ražotājs "Froneri" ir noslēdzis vienošanos par "Food Union" saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tajā skaitā arī saldējuma biznesu Latvijā. Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas. Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums.  Paredzēts, ka darījums būs pabeigts nākamo mēnešu laikā.  "Froneri" vadībā Latvijā iecienītie saldējuma zīmoli - "Pols", "Tio", "Ekselence", "Karlsons" un citi, iegūs plašāku sasniedzamību un izmantos globālā zīmolu portfeļa un pieejamo resursu priekšrocības, vienlaikus saglabājot vietējo raksturu un kvalitāti, ko patērētāji mīl, 

Pēdējos piecos gados teju dubultojusies summa, ko pašvaldības maksā par pilngadīgo personu uzturēšanos aprūpes centros, sasniedzot gandrīz simt miljonus eiro. Demogrāfiskie dati norāda uz novecojošu sabiedrību, un tas nozīmē, ka par veco ļaužu aprūpi sabiedrībai nāksies maksāt aizvien vairāk. Šogad noslēdzās Labklājības ministrijas finansēts pētījums par to, kā nākotnē, kad senioru būs vēl vairāk, varētu finansēt viņu aprūpi. Pētnieki piedāvājuši  vairākus risinājumus. Viens no piedāvājumiem - pilnībā valsts atbildības modelis, nepārtraukti palielinot finansējumu aprūpei. Otrs -  ir personu atbildības modelis, kad persona pati maksā par visu. Trešias - jauktā atbildība  - cilvēks, valsts, pašvaldība, kur visiem iesaistoties sadalās finansējums. Ceturtais modelis paredz apvienot sociālo un veselības aprūpi senioriem, saucot to par integrēto modeli. To arī visvairāk atbalstot nozares speciālisti.  Kuru no piedāvājumiem izvēlēties, par to pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas lems valdība. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atņēmis valsts pilsonību Odesas mēram Hennadijam Truhanovam, ziņo Ukrainas mediji. Pilsonības atņemšana praktiski nozīmē arī vēlētā Odesas mēra atcelšanu no amata.  Truhanovs tomēr ir paziņojis par nodomu turpināt amata pienākumu pildīšanu līdz attiecīga pilsētas domes lēmuma pieņemšanai un nolēmis lēmumu par pilsonības atņemšanu pārsūdzēt. Tiek apgalvots, ka lēmums pieņemts, jo mēram ir arī Krievijas pase, un publicēta fotogrāfija, kurā it kā redzama šī pase. Tikmēr mērs noliedz, ka viņam kādreiz Krievijas pase būtu bijusi.

Grieķija kļūs par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas privātajā sektorā oficāli ieviesīs 13 stundu darba dienu, un tādējādi rūpnīcu darbinieku, kasieru un viesnīcu personāla maiņas kļūs garākas, vēsta “Politico”.  Balsojums parlamentā izsaucis plašus protestus. Par spīti augošajai pretestībai no arodbiedrībām un opozīcijas partijām, sagaidāms, ka likumprojekts tiks atbalstīts. Kā ziņots,  Grieķijas algas ir vienas no zemākajām blokā, kas nozīmē, ka daudzi grieķi spiesti strādāt divos darbos, lai segtu pieaugošos izdevumus, jo īpaši tos, kas skar mājokļus. Lai nopelnītu iztikai, katrs piektais grieķis strādā vairāk nekā 45 stundas nedēļā.

Turpinām ziņas

Aizvadītajā sestdienā Pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” pārtiku paku ziedošanas akcijā Rimi veikalos ir izdevies piepildīt 5 tūkstoši 613 pakas, no kurām 130 pakas saziedotas Jēkabpilī tirdzniecības centrā Sēlija. Sakomplektētās pārtikas pakas palīdzēs teju 15 tūkstoši trūkumā nonākušajiem cilvēkiem visā Latvijā. Šī bija 18. akcijas organizēšanas reize, kurā gandrīz puse no saziedoto paku skaita jeb 2 tūkstoši 526 pārtikas pakas sakomplektētas galvaspilsētā. Savukārt novadu griezumā priekšzīmi rāda Vidzeme ar teju diviem tūkstošiem saziedotu pārtikas paku. Šogad īpaši aktīvas ir bijušas arī Latvijas valstpilsētas – Jelgava, Liepāja un Daugavpils – kur katrā ir saziedotas vairāk nekā 200 pārtikas pakas.

Svētdien un pirmdien, 19. un 20. oktobrī Daugavpils līnijā pēdējos vakara reisos posmā Aizkraukle–Līvāni abos virzienos vilcienu pasažierus Vivi pārvadās ar autobusiem, jo “Latvijas dzelzceļš” veiks pārbrauktuves remontdarbus. Autobuss nepiestās pieturā Alotene. Izmaiņas ietekmēs apvienotus vakara reisus Daugavpils–Aizkraukle–Rīga un Rīga–Aizkraukle–Daugavpils. Autobusu pieturas Aizkrauklē, Koknesē un Pļaviņās atradīsies pie stacijas ēkām, pietura Līvānos būs pie Līvānu autoostas, un pietura Trepe būs esošajās reģionālajās autobusu pieturvietās Rīteri uz utoceļa Rīga–Daugavpils. Braucienam autobusos būs derīgas iegādātās vilciena biļetes. Autobusos velosipēdu un bērnu ratiņu pārvadāšana nebūs iespējama. Par vilcienu kustības sarakstiem, biļešu iegādi vai citiem ar braucieniem saistītiem jautājumiem var noskaidrot Vivi Klientu apkalpošanas centrā, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8760.

Un vēl

¬No 22. līdz 26. oktobrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies dārzkopības sezonas noslēguma izstāde "Ķirbjaugi un paprika 2025". Izstādi organizē Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu klubs "Tomāts". Tajā būs apskatāmi ap 250 šķirņu ķirbjaugi, 60 šķirņu paprikas un čili pipari, to vidū arī daudz jaunumu. Izstāde aicinās pievērst uzmanību arī ķirbjaugu un piparu bioloģiskajai vērtībai un nozīmei veselības veicināšanā. Apmeklētāji varēs degustēt ķirbjus, saņemt Dārzkopības entuziastu kluba kolekcionāru konsultācijas par ķirbjaugu un paprikas audzēšanu un iegādāties dārzeņu sēklas. 

Pērn Latvijā bija ap 55 tūkstoši 300 darba tirgū neaktīvas personas ar invaliditāti vai ilgstošu darbnespēju, no kurām atbilstoša pieprasījuma gadījumā darba tirgū varētu iesaistīt ap 9 tūkstoši cilvēku. Par šo jautājumu vakar diskutēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaiste darba tirgū joprojām ir zema vairāku iemeslu dēļ - galvenokārt diskriminācijas un sabiedrības aizspriedumu dēļ, kā arī darba vietu fiziskās nepieejamības, nepietiekama finansējuma pielāgošanai un iekļaujošās izglītības trūkumu dēļ. Situācijas mainīšanai plānots ieviest darbaspēka izmaksas mazinošus un darba devējus atbalstošus pasākumus, to vidū arī nodokļu atlaides, subsīdijas un finansējumu darba vietu pielāgošanai.

Pagājušajā nedēļā gripas un citu akūtu elpceļu infekciju izplatība saglabājusies zemā līmenī. Slimību profilakses un kontroles centrā informē, ka gripa klīniski noteikta trīs pacientiem Jelgavā un Rīgā, kas ir mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Kopš sezonas sākuma kopumā reģistrēti 10 gripas gadījumi. Stacionāros aizvadītajā nedēļā uz gripu testēti 214 pacienti, no tiem četros gadījumos konstatēts pozitīvs rezultāts, trijiem pacientiem noteikta A tipa gripa un vienam - B tipa gripa. Ar citām akūtām elpceļu infekcijām nedēļas laikā ģimenes ārstu praksēs vērsušies 970 pacienti, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Mediķi norāda, ka gripas izplatība joprojām ir zema.

Iedzīvotāji iesnieguši 49 atsauksmes par valsts pārvaldes pakalpojumu portāla "Latvija.gov.lv" mobilās lietotnes prototipu.  Valsts digitālās attīstības aģentūrā norāda, ka gala ziņojums par prototipa vērtēšanu tiek gatavots, bet kopējās tendences ir pozitīvas - lietotāji atbalsta lietotni un piedāvātais variants tiem šķiet saprotams. Aģentūrā atgādina, ka aptauja par jauno prototipu vēl joprojām ir aktīva un lietotāji var turpināt sniegt viedokli.

Kā daļu no plašākas Baltijas valstu robežas aizsardzības līnijas Lietuva plāno atjaunot purvājus gar tās robežām, un, lai gan Krievijas propagandisti jau pasmējušies par ideju, purvi sevi ir pierādījuši kā efektīvu pretlīdzekli militārai darbībai. Lietuvā purvāji, kas klāj gandrīz 10% no valsts teritorijas, jau izsenis izmantoti kā dabiska aizsargbarjera, arī viduslaikos, lai aizkavētu Livonijas ordeņa karapulkus. Dažas purvainās teritorijas saimnieciskās darbības dēļ gan ir neatgriezeniski zaudētas. Nākamgad Lietuva atvēlēs apmēram desmit miljonus eiro pilotprojektam, kura laikā paredzēts izmēģināt purvāju atjaunošanu. Plānotais dabas atjaunošanas regulējums paredz, ka, sākot ar nākamo gadu, tiks uzsākta purvāju atjaunošana apmēram 40 tūkstoši hektāru platībā.

Igaunija otro reizi ievēlēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē, un tās pilnvaru termiņš būs no 2026. līdz 2028. gadam. Igaunijas darbs ANO Cilvēktiesību padomē koncentrēsies uz trim prioritārajām jomām. Pirmā ir bērnu tiesību aizsardzība. Otra Igaunijas prioritāte ir cilvēktiesību nodrošināšana digitālajā vidē. Trešā Igaunijas prioritāte -  mediju brīvības veicināšana. 

Turpinām ziņas

Jēkabpilī turpinās Ārijas Elksnes ielas pārbūve un jau šobrīd ir paveikta vairāk nekā puse no plānotā. Objektā ir noslēgusies ūdensvada un sadzīves kanalizācijas tīklu un lietus kanalizācijas tīklu izbūve. Pārbūvēts dzelzceļa pārbrauktuves aprīkojums. Tāpat arī lielākā daļa ceļa konstruktīvo kārtu jau ir izbūvēta  - ieklāta asfaltbetona virskārta Ārijas Elksnes ielas un Rīgas ielas krustojumā un Ārijas Elksnes ielā no Rīgas ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei, un asfaltbetona saistkārta no dzelzceļa pārbrauktuves līdz pilsētas robežai. Veikta elektroapgādes tīklu pārbūve  un notiek gājēju celiņu  un stāvlaukumu izbūve. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2 miljoni eiro. Būvdarbi jāpabeidz līdz 2026.gada 31.decembrim.

Lai satiksme pa dzelzceļa infrastruktūru kļūtu vēl drošāka un ērtāka, Latvijas dzelzceļš no 19. līdz 23. oktobrim veiks dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbus Jēkabpilī, Zīlānu ielā. Paredzēta autoceļa seguma atjaunošana. Remontdarbu laikā no 19. līdz 21. oktobrim, vakara un nakts stundās - no 21.30 līdz sešiem no rīta dzelzceļa pārbrauktuve transporta kustībai būs slēgta! Apbraukšana plānota pa Madonas ielu. Sabiedriskajam transportam būs nodrošināta kustība pa vienu braukšanas joslu pirmdien, 20. oktobrī līdz pulksten 23.50. Savukārt no otrdienas, 21. oktobra līdz ceturtdienai - 23. oktobrim, no arī dienas laikā būs ierobežota satiksme, no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā transporta kustību organizēs pa vienu joslu.

Jau vēstīts, ka Jēkabpilī, Zīlānu ielas dzelzceļa pārbrauktuves remonta laikā dzelzceļa posmā Aizkraukle-Līvāni pēdējos vakara reisos svētdien, 19. oktobrī, un pirmdien, 20. oktobrī, pasažierus pārvadās ar autobusiem.

Un vēl

No 20.oktobra līdz 26.oktobrim Jēkabpils pilsētas maršrutu autobusi kursēs pēc skolēnu brīvdienu grafika. SIA “Jēkabpils autobusu parks”. Informē, ka skolēnu brīvlaikā nekursēs 7.tā un 4.tā maršruta autobusi, kā arī 3.šā maršruta autobuss noteiktajās stundās nepiestās pieturvietā 3.vidusskola. Tāpat šajā laika periodā netiks apkalpotas skolēnu dzeltenās, elektroniskās braukšanas kartes.  Sīkāk ar visiem maršrutiem un autobusu kursēšanas laikiem var iepazīties Jēkabpils autobusu parka mājaslapā.

Valsts parāda pieauguma tendence šobrīd nav kritiska, bet 2026. gada budžets rada nopietnus ilgtspējas riskus nākotnē, norāda ekonomisti. "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norāda, ka sagatavotais valsts 2026. gada budžets vērtējams kā vāju kompromisu budžets. Valdība mēģina risināt vairākas politiski un strukturāli svarīgas jomas, tomēr, visticamāk, būtisku ietekmi šis budžets dos vienīgi aizsardzības jomai. Tikmēr publisko tēriņu mazināšana neprioritārajās jomās vērtējama kā nepietiekama, kas rezultējas relatīvi augstā deficītā. "SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka budžeta veidošanā ir izvēlēts vieglākais ceļš, būtiski neskarot nodokļu palielināšanas jautājumu un izdevumus, kā arī nodrošinot finansējumu aizsardzībai. Savukārt "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, norāda, ka nākamgad valsts parāds atkal pieaugs, šīs līknes kāpumu vajadzētu apturēt pēc tam, kad būs sasniegts aizsardzības izdevumu īpatsvara mērķis. 

Lauksaimniecības konsultatīvās padomes sēdē zemkopības ministrs Armands Krauze ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām vakar vienojās, ka divu nedēļu laikā tām ir jāiesniedz savas oficiālās nostājas par Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta izmaksas nosacījumiem. Pēc to apkopošanas ministrija sāks izstrādāt Ministru kabineta noteikumus atbalsta saņemšanai. 

Jau ziņots, ka ministru kabinets 5. augustā ārkārtas sēdē izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 4. novembrim. Tāpēc Eiropas Komisija piešķīra 4,2 miljonus eiro ES ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem šā gada nelabvēlīgo laika apstākļu radīto postījumu novēršanai.

Latvija ar nacionālo stendu šonedēļ līdz svētdienai, 19. oktobrim, jau astoņpadsmito reizi piedalās pasaulē lielākajā grāmatniecības nozares notikumā - Frankfurtes grāmatu tirgū. Tirgus laikā 18. oktobrī pagaidu studijā notiks Baltijas valstu kopīgi organizēta diskusija "How do you translate history? Sharing the border with Russia" jeb "Kā interpretēt vēsturi? Kopīga robeža ar Krieviju", kurā tulkotāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārrunās, kā vēsturiskā pieredze un robežas tēma ietekmējusi mūsdienu literatūru. Latviju pārstāvēs tulkotāja Nikole Naue, kura vāciski tulkojusi Māras Zālītes romānu "Pieci pirksti", Noras Ikstenas "Mātes piens" un Zigmunda Skujiņa "Gultu ar zelta kāju". 

Sarežģītā starptautiskā situācija patvertņu jautājumu aktualizējusi arī Zviedrijā. Tur šādu funkciju pilda arī pazemes autostāvvietas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ar to saistīto spriedzi Zviedrijas valdība apņēmās septiņas reizes palielināt civilajai aizsardzībai piešķirtos līdzekļus. Kopš pērnā gada patvertņu modernizācijai katru gadu plānots novirzīt 100 miljonus Zviedrijas kronu jeb apmēram 9 miljonus eiro, un galveno vērību veltīs lielajiem objektiem.  Otrā pasaules kara un tā dēvētā Aukstā kara laikā valstī uzbūvēja 64 tūkstoši patvertņu, un apmēram 80 no tām spēj uzņemt vairāk nekā 1000 cilvēkus katra. 

Tuvojas Halovīns, kas ASV ir vieni no gada nozīmīgākajiem svētkiem. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir pārģērbšanās dažādos filmu, grāmatu varoņu un dažnedažādos cita veida tērpos. Taču ASV prezidenta Donalda Trampa ieviesto tarifu dēļ, it īpaši pret Ķīnu un Meksiku, būtiski augušas kostīmu cenas. Tās kostīmiem kāpušas pat līdz divdesmit procentiem, kas daudziem amerikāņiem licis aizdarīt maciņus un ieskatīties savos skapjos, meklējot citu gadu tērpus, kurus varētu atkārtoti izmantot. Tarifu dēļ kāpj ne tikai preču cenas. Veikalu izmaksas kāpušas tik ļoti, ka daudziem nākas atlaist arī darbiniekus, lai uzņēmumi nenonāktu bankrota priekšā. Halovīns ir ne tikai vieni no populārākajiem svētkiem ASV, tas ir arī viens no veikalniekiem ienesīgākajiem. Un tarifi rada bažas, piemēram, Ziemassvētku tematikas veikaliem, kuru sezona vēl tikai priekšā. 

Turpinām ziņas

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz, ka, uz laiku pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju, numura zīmes nebūs jānodod. Paredzams, ka grozījumi samazinās administratīvo slogu un padarīs ar transportlīdzekļu reģistrācijas pārtraukšanu saistītos procesus ērtākus un pārskatāmākus.

Latvijā jau piekto gadu notiek konkurss “Eiropas Gada koks Latvijā”, kas ļauj iepazīt Latvijas kokus ar aizraujošiem stāstiem, iespaidīgiem un ne tik iespaidīgiem izmēriem, nozīmīgu vietu kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību saglabāšanā. Šogad balsošanai nodoti 13 stāsti – ne tikai par vienu koku, bet arī par koku rindām un alejām. Tajā skaitā arī trīs stāsti no Aizkraukles novada – Mazzalves ozols, Meļkitāru liepa un Skrīveru ozolu rinda. Balsojums par “Eiropas Gada koku Latvijā” notiks līdz 15. novembrim. Nobalsot var mājaslapā eiropasgadakoks.lv. Konkursa mērķis ir mudināt cilvēkus iesaistīties vietējā vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā.

Un vēl

Latvijā kopumā ir sastopamas aptuveni 370 dažādas putnu sugas. Daļa no tām ir iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Latvijas Sarkanajā grāmatā, kuras izdošana paredzēta šī gada beigās, kā jutīgas atzītas 30, kā apdraudētas 26 un kā kritiski apdraudētas – astoņas putnu sugas. Par 45 % Latvijas putnu sugu, kas tika vērtētas, nav jāuztraucas, savukārt 3 % sugu ir pilnībā pazudušas no Latvijas teritorijas. Kritiski apdraudētās putnu sugas Latvijā ir garkaklis, platknābis, baltvēderis, ķerra, lielgalvis, gugatnis, vistu vanags un čūskērglis.

Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz otrdienai, 21. oktobrim, piedāvāt militāros produktus un tehnoloģiskos risinājumus, kas tiktu iekļauti topošajā katalogā Ukrainas atbalstam. Ministrija veido Latvijā ražotu militāru produktu un tehnoloģiju katalogu, kuru iesniegs Ukrainas Aizsardzības ministrijai, lai veicinātu aizsardzības industrijas attīstību un paplašinātu Latvijas militāro atbalstu Ukrainai.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā vairāk kā 9 miljoni eiro. Šī gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5 tūkstoši 247 krāpšanas gadījumi. Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 tūkstoši 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9, 6 miljoni eiro.

Latvijā šogad astoņos mēnešos reģistrēti 7 tūkstoši 837 jaundzimušie, kas ir par 11,3% jeb 1000 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Gada astoņos mēnešos Latvijā reģistrēts 17 tūkstoši 221 mirušais, kas ir mazāk nekā pērn šajā laikā. Tādējādi šogad astoņos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 9 tūkstoši 384 pārsniedza dzimušo skaitu. Līdz septembrim Latvijā reģistrētas 7 tūkstoši 733 laulības, kas ir vairāk nekā pērn šajā periodā. Šogad 1. septembrī Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,8 miljoni.

Divus gadus ilgušā izmeklēšanā Spānijā atklāts grupējums, kas piegādāja viltotu degvielu no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas "zemo cenu" degvielas stacijām vairākos Spānijas reģionos, vēsta Spānijas mediji. Aizturētajiem draud apsūdzības par krāpniecību, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļiem, sociālās apdrošināšanas krāpniecību, naudas atmazgāšanu, satiksmes drošības pārkāpumiem un darbību noziedzīgā organizācijā.

Zinātnieki konstatējuši, ka Zeme, to vērojot no kosmosa, kļūst tumšāka. Īpaši izteikta šī tendence ir ziemeļu puslodē.  Zinātnieki analizēja satelīta uzņēmumus un konstatēja izmaiņas, kas saistītas ar vājāku Saules gaismas atstarošanu. Norvēģijas Starptautiskā klimata pētījumu centra zinātnieks Ēvinds Hodnebrogs kā vienu no izmaiņu iemesliem min arktiskā ledus segas samazināšanos, bet vēl svarīgāka varētu būt piesārņojošo aerosola daļiņu skaita samazināšanās atmosfērā. Tās kādreiz gaisā un mākoņos visvairāk nonāca virs industriāli attīstītajām teritorijām ASV, Ķīnā un Eiropā un atstaroja Saules gaismu. Šīs pozitīvās izmaiņas diemžēl veicina globālo sasilšanu.

Turpinām ziņas

Parlamentārieši skatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procesā personām, kuras, iepriekš deklarējot dzīvesvietu, ir sniegušas nepatiesas ziņas. Likumprojekta izstrāde ir saistīta ar 2023. gadā portālā "manabalss.lv" sākto Latvijas pilsoņu iniciatīvu "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju", kas tika pamatota ar gadījumiem, kad nekustamajos īpašumos deklarējas personas bez jebkāda tiesiska pamata.

SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valsts apmaksātā programmā veic mobilā mamogrāfa izmeklējumus.  Mobilā mamogrāfs Aknīstē atradīsies pie Veselības un sociālās aprūpes centra no pulksten 8 līdz desmitiem no rīta. Mamogrāfija ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi. Mobilais digitālais mamogrāfs ir īpaši aprīkots autobuss, kura pieejamība izbraukumos pa Latviju atvieglo iedzīvotājiem iespēju saņemt augstvērtīgu mamogrāfijas izmeklējumu dzīvesvietas tuvumā.

Un vēl

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu. Ar to cer uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā.   Jaunajā likumā ir uzdevums pašvaldībām nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta reaģēšanas spējas. Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus. Tāpat top vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma, kas ļaus digitalizēt ugunsdrošības uzraudzības procesus, tādējādi padarot ugunsdrošības jomu efektīvāku.