Jēkabpils Tautas namā atklās Pētera Korsaka fotoizstādi "Personības manā dzīves ceļā"

04 februaris 2020 --
0Komentāri

Šodien, 4.februārī plkst. 18.00 Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē tiks atklāta fotomākslinieka un foto vēsturnieka Pētera Korsaka jubilejas fotoizstāde “Personības manā dzīves ceļā”. Tikšanās laikā ielūkosimies par pašu fotomākslinieku un viņa dzimtu veidotās filmas “Jel balsi paceliet, kas palikuši dzīvi” kadros un Pētera Korsaka grāmatas “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki” lappusēs, portāla Radio1.lv redakciju informēja Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes Projektu koordinatore Jurgita Bareika.

Fotomākslinieks un fotovēsturnieks Pēteris Korsaks (1937) ir lielākā autoritāte Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Pēteris Korsaks sava darba mūža 40 gadus veltījis latviešu fotogrāfijas vēstures izpētei, turpinot to darīt arī šobrīd. Pēteris Korsaks ir viens no Latvijas Fotogrāfijas muzeja izveidotājiem, autors muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai “Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839. – 1940”. Ar savu darbību fotomākslā un fotogrāfijas vēstures pētniecībā atstājis izcilas un paliekošas Latvijas kultūrvēstures liecības. Viņš bijis iniciators un līdzautors līdz šim vienīgajai Latvijas fotovēsturei veltītajai grāmatai “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas” (1985). No aizmirstības “izcēlis” fotogrāfu Mārtiņu Bucleru un atdevis viņam pienākošos vietu kā latviešu fotogrāfijas pamatlicējam. Savus atradumus ar līdz šim nezināmiem faktiem par latviešu fotogrāfiem un viņu darbību pirmskara Latvijas lauku novados regulāri publicējis Latvijas laikrakstos un žurnālos. Tas tik ļoti piesaistījis lasītāju interesi, ka cilvēki paši sūtījuši fotogrāfijas ar komentāriem. Rīgas kinostudijā pēc Pētera Korsaka ierosinājuma tapušas divas dokumentālās filmas par fotogrāfijas vēsturi – “Putniņa izlidošana” (1979) un “Spoguļa dziļums” (1980), kuru režisors ir Aivars Freimanis.

Pēterim Korsakam nekad nav bijis vienaldzīgs savas dzimtas un tautas liktenis kopumā. Pēteris Korsaks ir Kultūras fonda Spīdolas fonda pirmais stipendiāts Latvijā (1988), Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, taču kā visdārgākais apbalvojums ir un paliek tautas mīlestība, ko viņš ar savu pašaizliedzīgo mūža darbu godam nopelnījis.

Fotomākslinieka jubilejas fotoizstāde ir veltījums saviem laikabiedriem, ar kuriem ir bijusi kāda sadarbība vai vienreizēja un neaizmirstama tikšanās. Tie ir dokumentāli stāsti par cilvēkiem, kas ar savu radošo darbu ir labi pazīstami Latvijā un aiz tās robežām – Andrejs Eglītis, Jānis Stradiņš, Gunārs Birkerts,

Broņislava Martuževa, Vaira Vīķe-Freiberga, Indulis Ranka, Lidija Lasmane-Doroņina un vēl daudzi citi Latvijas kultūrā pazīstami cilvēki. Fotogrāfijās arī dzejniece Elza Ķezbere, kura no Ņujorkas Latvijā ieradās pirmo un vienīgo reizi, lai tiktos ar vīru, kurš kā latviešu virsnieks tika deportēts no Litenes, Sibīrijā izdzīvoja un atgriezās Latvijā. Pēteris Korsaks fotomirklī fiksējis abu atkal sastapšanos pēc 50 gadiem. Tādu stāstu ir daudz.

Šobrīd autors pievērsies tēmai par represijās cietušajiem fotogrāfiem un kara reportieriem. Pētera Korsaka pētījumi un apzinātie materiāli par unikālu personību Latvijas un pasaules vēsturē cēsinieku, kara reportieri Jāni Džonu Doredu bija pamatā izstādei Cēsu muzejā (2011). Daudzu gadu garumā Pēteris Korsaks pētījis pasaulē mazākās fotokameras VEF MINOX vēsturi, sameklējis izgudrotāju Valteru Capu un ir iestrādes grāmatai par latviešu inženieru augsto sasniegumu, radot pasaulē mazāko fotokameru 1937. gadā. Izgudrotāja Valtera Capa fotoportrets ir skatāms šajā izstādē.

Izstāde Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē skatāma līdz 29. februārim.