Godināti Jēkabpils novada kultūras vēstneši. Pirms pasākuma domes opozīcija aktualizēja latviešu valodas lietošanas jautājumu (FOTO)
- Sandra Mikanovska --
- 12 decembris 2025 --
- 0 Komentāri
Trešdien, 10. decembrī Elkšņu tautas namā notika pasākums, kurā godināja novada kultūras vēstnešus – cilvēkus, kuri ar savu darbu un sirdsdegsmi uztur dzīvu Jēkabpils novada kultūras elpu. Viņi saņēma gan pateicības rakstus, gan sirsnīgus smaidu un atzinību pilnus apliecinājumus par gada laikā paveikto.
Jēkabpils novada Kultūras pārvalde pateicās tautas namu un kultūras centru vadītājiem, pasākumu organizatoriem, tehniskajiem darbiniekiem, māksliniekiem, kolektīvu vadītājiem un repetitoriem – ikvienam, kurš ar savu ieguldījumu veido kultūras notikumus visā novadā.
Pirms pasākuma Jēkabpils novada domes sēdē (28.11.2025) opozīcijas deputāte Elīna Serkova (LPV) aktualizēja jautājumu par latviešu valodas lietojumu. Deputātes rokās bija nonākusi pasākuma ielūguma pirmā versija, kur visi kultūras vēstneši bija aicināti uz pasākumu “Šik i bļesk” jeb elegance un spozme.
“Man ir informācija no kultūras cilvēkiem, kur ir aicinājums uz kultūras vēstnešu vakaru “Šik i bļesk” jeb “Elegance un spozme”. Man nav saprotams, kāpēc novembrī, patriotisma mēnesī, kā arī vispār, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, un īpaši ņemot vērā kultūras pārvaldes uzdevumus, var tikt izsūtīts ielūgums kultūras cilvēkiem, kur pasākuma nosaukums ir krievu valodā. Gribu atsaukties uz “Latvijas Vēstnesis” publicēto citātu: “Katras tautas lielākais dārgums ir tās valoda, bez kuras nacionālās kultūras izveidošana nav domājama”. Man nav saprotams vai mūsu kultūras pārvaldei ir pietrūcis latviešu valodas un vai Jēkabpils kultūras cilvēki ir pelnījuši kaut ko šādu? Un īpaši šajā laikā, šajā mēnesī, ņemot vērā, ka kultūras pārvalde pārstāv pašvaldību. Vai kāds var komentēt motivāciju šādam ielūgumam?” sēdē jautāja Elīna Serkova.
Ielūguma sākotnējā versija.
“Tas ielūgums ir salabots un tagad tur šī krieviskā teksta nav. Stāstot savu koncepciju, kāpēc izvēlējušies šos krieviskos vārdus, kultūras darbinieki norādīja, lai labāk paskaidrotu kā veidojas šis dreskods. Ja kāds to ir ņēmis personīgi, tad tur ir jāatvainojas, bet tā kopumā ielūgums ir labots un pasākums ir “Spožums un elegnce”,” skaidroja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un izglītības jautājumos Aija Vetere (LZP).
Ielūguma labotā versija.
“Bet vai mums tiešām ar krievu valodas vārdiem šis uzsaukums jāveido, ņemot vērā, ka esam pašvaldība un tā nav privāta ballīte. Tātad to ir saņēmuši pašvaldības cilvēki un viņi, manuprāt, nav šo pelnījuši un īpaši vēl svētku mēnesī. Domāju, ka šīs nav tās vērtības uz kurām būtu mūsu kultūra jāvirza, uzsvēra Elīna Serkova.
“Kā jau es teicu, teksts tika uzreiz izlabots un pasākums ir latviskots, latvisks. Jāatvainojas, ja kādu tas aizskāris, bet kopumā tas ir izlabots,” vēlreiz norādīja Aija Vetere.
Elīna Serkova vērsās pie deputāta, domes priekšsēdētāja vietnieka Kārļa Stara, kas domē ievēlēts no Nacionālās apvienības, partijas, kas īpaši uzsver un aizstāv nacionālās vērtības, ar lūgumu izteikt viņa viedokli par šādu ielūguma tekstu.
Ielūguma sākotnējā versija.
“Tas ielūgums ir salabots un tagad tur šī krieviskā teksta nav. Stāstot savu koncepciju, kāpēc izvēlējušies šos krieviskos vārdus, kultūras darbinieki norādīja, lai labāk paskaidrotu kā veidojas šis dreskods. Ja kāds to ir ņēmis personīgi, tad tur ir jāatvainojas, bet tā kopumā ielūgums ir labots un pasākums ir “Spožums un elegnce”,” skaidroja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un izglītības jautājumos Aija Vetere (LZP).
Ielūguma labotā versija.
“Bet vai mums tiešām ar krievu valodas vārdiem šis uzsaukums jāveido, ņemot vērā, ka esam pašvaldība un tā nav privāta ballīte. Tātad to ir saņēmuši pašvaldības cilvēki un viņi, manuprāt, nav šo pelnījuši un īpaši vēl svētku mēnesī. Domāju, ka šīs nav tās vērtības uz kurām būtu mūsu kultūra jāvirza, uzsvēra Elīna Serkova.
“Kā jau es teicu, teksts tika uzreiz izlabots un pasākums ir latviskots, latvisks. Jāatvainojas, ja kādu tas aizskāris, bet kopumā tas ir izlabots,” vēlreiz norādīja Aija Vetere.
Elīna Serkova vērsās pie deputāta, domes priekšsēdētāja vietnieka Kārļa Stara, kas domē ievēlēts no Nacionālās apvienības, partijas, kas īpaši uzsver un aizstāv nacionālās vērtības, ar lūgumu izteikt viņa viedokli par šādu ielūguma tekstu.
“Elīna nu tad varbūt tu lūgsi savu viedokli izteikt visiem deputātiem? Es šādu ielūgumu neesmu redzējis vai iedziļinājies, bet, protams, ka tas nav pieņemami. Bet ja tas ir labots, tad tas ir labots. Jautājums pēc būtības jāuzdod kultūras pārvaldei, kultūras darbiniekam, kas šādu tekstu ir sastādīja,” atbildēja Kārlis Stars.
Diskusijā iesaistījās arī deputāts Alfons Žuks(Platforma 21). “Es arī saņēmu šadu ielūgumu un ielūgumā nav teksta krieviski vai citās valodās. Tā, ka nevajag. Es domāju man un citiem darbiniekiem, ko rakstīja kā pavadošo tekstu – nekādu pretenziju nav, ja teksta pašās beigās divi vārdi ierakstīti citā valodā. Ielūgumā nekas krievisks nav. Teksts ārpus ielūguma ir personiski rakstīts. Nevajag kasīties tur kur nevajag,” aizrādīja Alfons Žuks.
Viņš arī pienāca pie žurnālistiem, kuri piedalījās sēdē un rādīja telefonā viņam atsūtīto ielūgumu uz kultūras vēstnešu balli. Tur bija afiša latviešu valodā un pavadošais teksts ar aicinājumu ierasties un skaidrojumu, ko sagaida no pasākuma dalībnieka un teksta pašās beigās, runājot par dresskodu bija vārdi “šik i bļesk”. Alfons Žuks uzsvēra, ka viņam nav pretenziju pret pavadvēstules tekstu, savukārt afiša ir korekta valsts valodā.
Elīna Serkova, noslēdzot diskusiju – uzdeva jautājumu – “Jūs uzskatat, ka kultūras jomas cilvēki melo?” Aija Vetere vēlreiz uzsvēra: “Elīna arī es saņēmu šo ielūgumu, tur nav neviena krieviska vārda.”
Elīna Serkova piebilda, ka vērš pašvaldības uzmanību, jo, ja arī ielūguma teksts vēlāk tika labots, tad sākotnēji daudzi kultūras cilvēki to saņēma ar krievisko versiju. “Man attieksme ir skaidra,” secināja Elīna Serkova.
Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils novada kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālisti Eviju Katkovsku un lūdza komentēt, kā radās doma sākotnējam pasākuma nosaukumam krievu ne valsts valodā.
“Tas ir slēgts pasākums. Turklāt ielūguma afišas teksts ir izlabots. Kāpēc sākotnēji izmantojām krievu valodu? Mēs afišā tekstam varam izmantot kādu gribam valodu, kaut ķīniešu, tas nav liegts, ja vien ir tulkojums. Šajā gadījumā tulkojums bija, bet kā jau teicu Ielūguma teksts labots un pasākuma dalībniekiem izsūtīta labotā, latviskā teksta versija,” skaidro Evija Katkovska.
Radio1.lv sazinājās ar politiskā spēka Nacionālā apvienība Jēkabpils nodaļas vadītāja vietnieci Renāti Lenšu, kas arī ir kultūras cilvēks, pilsētas bibliotēkas vadītāja un lūdza izteikt viedokli, cik ir pieļaujami pašvaldības pasākumu nosaukumos lietot citas valodas, ne valsts valodas tekstu.
“Es neesmu saņēmusi šādu ielūgumu, tāpēc par to man nav viedokļa. Taču, ja runājam par valodu, tad tas ir attieksmes jautājums. Tā ir attieksme pret ģeopolitisko situāciju, kas izveidojusies. Kultūras iestāde ir tā, kas veido vērtības, sabiedrībai rāda, kāda ir pašvaldības reakcija uz vērtībām. Ja runājam par valodu, bibliotēkās notiek diskusija, neiegādāties grāmatas krievu valodā, un jo īpaši tās, kas izdotas ārpus Latvijas. Arī Izglītības sistēmā atsakāmies no krievu valodas, kā otras svešvalodas mācību priekšmetā. Es cienu Jēkabpilī dzīvojošos krievu cilvēkus, kas ir lojāli mūsu valstij. Taču šobrīd vairumā sabiedrības nostāja ir, ka krievu valoda pārstāv agresorvalsti un tas jāņem vērā,” sacīja Renāte Lenša.
Foto: Jēkabpils novada kultūras pārvalde/Facebook