Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 13.oktobrī

No šodienas, 13. oktobra, stājas spēkā "Latvijas dzelzceļš"  meitasuzņēmuma "LatRailNet" pieņemtais lēmums, kas paredz, ka dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksa Krievijas graudu tranzītam vidēji pieaugs par 25%.  Infrastruktūras maksas noteikšanu normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā uzrauga dzelzceļa nozares regulatīvā iestāde - Valsts dzelzceļa administrācija. Infrastruktūras maksas likmes dažādām tās piemērošanas komponentēm pieaugs robežās no 21,4% līdz 27,4%, bet vidējais infrastruktūras maksas pieaugums ir 25%. 

Jau ziņots, ka Kulbergs rosina izvērtēt "LatRailNet" likvidāciju, nododot dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. "LatRailNet" nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, norādot uz juridiskajiem un ekonomiskajiem ierobežojumiem. Kulbergs atzīmēja, ka uzņēmuma sniegtie juridiskie argumenti ir rūpīgi jāizvērtē. Taču, ja ar infrastruktūras maksu nevar sasniegt izvirzīto mērķi, ministriem jāiesniedz cits tiesisks risinājums, vai nepieciešamības gadījumā jāvirza grozījumi likumos un jāsagatavo nacionālās sankcijas.

Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja preces 14,01 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 7,9% jeb 1,02 miljardiem eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 16,76 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 9,2% jeb 1,412 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi 2026. gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 30,77 miljardus eiro, kas faktiskajā cenās ir par 8,6% jeb 2,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments uz Latvijas un Baltkrievijas robežu nosūtījis jaunu misijas "ESTPOL 11" maiņu, lai palīdzētu Latvijai risināt migrācijas spiedienu no Baltkrievijas puses. Igaunija tādējādi sniedz savu ieguldījumu Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībā reģionā, kur spiediens saglabājas augsts. Misija "ESTPOL 11" sākās jūnija vidū. Rotācijas kārtībā vienā maiņā tajā piedalās aptuveni desmit Igaunijas robežsargi un policisti, kas ierodas ar dienesta suņiem, kā arī droniem un citu speciālo aprīkojumu. Viena rotācijas maiņa ilgst divas nedēļas.

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņu ekonomistiem Robertam Holam un Maiklam Vudfordam par makroekonomiskās stabilizācijas mikroekonomisko pamatu pētījumiem. Hols strādā Stenforda universitātē Kalifornijā, bet Vudfords - Kolumbijas universitātē Ņujorkā. Laureātu darbs ir nodrošinājis stabilu teorētisko pamatu modeļiem, kurus tagad izmanto centrālās bankas un valdības visā pasaulē. Pateicoties viņiem, esam labāk sagatavoti, lai risinātu ekonomikas satricinājumus, piemēram, enerģētikas krīzes vai pēkšņas izmaiņas mājsaimniecību patēriņā. 

Romas pāvestam Leonam XIV tuvākajās dienās tiks veikta plaušu operācija. 71 gadu vecais pāvests svētdien, uzrunājot ticīgos Svētā Pētera laukumā Vatikānā, paziņoja, ka nesen medicīniskās pārbaudes laikā viņam plaušās atklāts mezgliņš, ko ārsti nolēmuši izoperēt. Vatikāns paziņoja, ka operāciju veiks nedēļas pirmajā pusē un paredzamais atveseļošanās laiks ir viena nedēļa. Jau vēstīts, ka Pāvestam no 6. līdz 17. novembrim plānotas vizītes Urugvajā, Argentīnā un Peru. Pagaidām nav skaidrs, vai operācija un atveseļošanās ietekmēs šos plānus.

Turpinām ziņas

Aizkraukles līnijā no šodien un rīt, kā arī no 18. līdz 23. oktobrim mainīsies atsevišķu vilcienu kustības saraksts. Izmaiņas ieviestas, jo "Latvijas dzelzceļš" remontēs vairākas pārbrauktuves. Uzņēmumā skaidro, ka ikvienā no minētajiem laika periodiem ir ieviestas atšķirīgas īslaicīgas izmaiņas, lai mazinātu remontdarbu radītās neērtības pasažieriem. Šajās dienās būs reisi, kas tiks aizvietoti ar dīzeļvilcieniem, kursēs agrāk vai vēlāk nekā ierasts, kā arī vilcieni aties no citiem sliežu ceļiem. Šodien divi reisi aties agrāk nekā ierasts. Plašāka informācija par izmaiņām vilcienu kursēšanā dzelzceļa stacijās.

Saistībā ar remontdarbiem dzelzceļa posmā Ogre–Lielvārde paredzētas īslaicīgas izmaiņas vilcienu kustības sarakstā. Lai autobusu kustību pielāgotu vilcienu pienākšanas un atiešanas laikiem, izmaiņas paredzētas arī reģionālās nozīmes maršruta Aizkraukles autoosta –Aizkraukles stacija reisos. Šodien, 13. oktobrī bija iepriekš izziņotās izmaiņas rīta autobusu reisos, kā arī noteiktas vakara reisos. Lai sagaidītu vilciena pasažierus no Rīgas, autobuss no Aizkraukles autoostas aties pulksten 23.40, nevis pulksten 22.55. Aizkraukles stacijā autobuss pienāks pulksten 23.45; Savukārt no Aizkraukles stacijas autobuss aties pulksten 23.50, nevis pulksten 23.04, sagaidot vilcienu Rīga–Aizkraukle, kas stacijā pienāks pulksten 23.45. 

Un vēl

Latvijā 64,8% uzņēmumu no jaunā Saeimas sasaukuma sagaida darbaspēka nodokļu samazināšanu, informē biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātājs SIA "Jumis Pro", atsaucoties uz uzņēmumu aptauju. Tās dati liecina, ka 64,8% uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka 15. Saeimas sasaukumam būtu jāsamazina darbaspēka nodokļi. Savukārt 51,1% respondentu norādījuši, ka uzņēmumiem patlaban jāiesniedz pārāk daudz dažādu dokumentu, kas nereti dublējas vai varētu tikt automatizēti, tāpēc viņi rosina turpināt mazināt administratīvo slogu.

Latvijai sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu jācīnās par papildu finansējumu austrumu flanga valstīm un konkrētu finansējumu projektam "Rail Baltica".  Ministru prezidents Andris Kulbergs norāda, ka šonedēļ plānotā brauciena uz Briseli būtiskākais jautājums ir nākamais ES daudzgadu budžets. Pēc Kulberga teiktā, Īrija kā prezidējošā valsts aizvadītajās brīvdienās nākusi klajā ar savu redzējumu par nākamā budžeta veidošanu. Viena no Latvijas prioritātēm ir papildu finansējums austrumu flanga valstīm. Kulbergs skaidroja, ka šajā jautājumā izveidota koalīcija ar pārējām Baltijas valstīm, Somiju, Poliju un Rumāniju. Tomēr Īrijas piedāvājumā šis atbalsts vēl neesot nostiprināts, tāpēc būs jācīnās, lai panāktu papildu finansējumu Baltijas valstīm un Polijai saistībā ar robežu ar agresorvalsti.

Koalīcijas partneri ir atbalstījuši priekšlikumu Latvijā noteikt prasību, ka nākotnē visās degvielas uzpildes stacijās jābūt nodrošinātiem ģeneratoriem un satelītinterneta risinājumiem, lai nodrošinātu to darba nepārtrauktību. Iniciatīva tapusi, izvērtējot neseno vētru laikā konstatētās problēmas ar valsts pakalpojumu un informācijas pieejamību. Priekšlikums paredzētu, ka elektroapgādes pārtraukumu gadījumā degvielas uzpildes stacijas spētu turpināt darbu un nodrošināt degvielas iegādi. Vienlaikus katrā degvielas uzpildes stacijā būtu jānodrošina arī satelītinternets, lai krīžu situācijās iedzīvotāji varētu sazināties ar tuviniekiem un saņemt nepieciešamo informāciju.

Latvija šogad astoņos mēnešos uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējusi preces kopumā 800,61 miljona eiro vērtībā, kas ir par 23,1% jeb 150,19 miljoniem eiro vairāk nekā 2025. gada astoņos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā uz Krieviju šogad astoņos mēnešos Latvija eksportējusi preces kopumā 706,91 miljona eiro vērtībā, kas ir par 24,2% jeb 137,68 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kamēr uz Baltkrieviju preces izvestas 93,70 miljonu eiro vērtībā, kas ir pieaugums par 15,4% jeb 12,50 miljoniem eiro. Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada astoņos mēnešos Latvija uz Krieviju visvairāk eksportējusi pārtikas rūpniecības ražojumus, dzērienus, alkoholu un tabaku.

No vakardienas Igaunijai ir jauna prezidente – Ille Madise. Savukārt šodien viņa ir devusies pirmajā ārvalstu vizītē uz Latviju. Igaunijas politiķi Rīgas pilī uzņems Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Abu pušu sarunās plānots apspriest Latvijas un Igaunijas divpusējo attiecību stiprināšanu, sevišķi sadarbību ekonomikā un starp aizsardzības industrijām. Tāpat iecerēts pārrunāt arī Baltijas valstu un plašāku reģionālo sadarbību drošībā un aizsardzībā, arī NATO austrumu flanga stiprināšanu un vēršanos pret hibrīdo apdraudējumu, kā arī militāro, politisko un ekonomisko atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Japāna izsludinājusi ārkārtas situāciju kiberdrošības jomā saistībā ar plaša mēroga kiberuzbrukumu vilni, paziņojis Japānas Nacionālās kiberdrošības stratēģijas štābs. Pēdējo nedēļu laikā par kiberuzbrukumiem informējuši vairāk nekā 20 lielie japāņu uzņēmumi, norādot uz datu noplūdes riskiem, kas varētu skart desmitiem miljonu klientu.  Kiberuzbrukumi skāruši dažādas Japānas tautsaimniecības nozares. Piemēram, dzelzceļa operators "JR East" paziņojis par iespējamu 1,67 miljonu e-pasta adrešu noplūdi no savas rezervēšanas sistēmas, savukārt auto koplietošanas platformas "Times Car" darbības traucējumu dēļ varētu būt apdraudēti 6,6 miljonu lietotāju kontu dati. Japānas Finanšu pakalpojumu aģentūra aicinājusi bankas, atverot klientiem kontus, nepieņemt autovadītāja apliecības kā personu apliecinošus dokumentus un to vietā izmantot dokumentus ar elektronisku identifikācijas mikroshēmu, piemēram, pases vai valsts identifikācijas kartes.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novadā pabeigta trīs pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācija. SIA “Viesītes transports” un SIA “Aknīstes Pakalpojumi” pievienotas SIA “Viesītes komunālā pārvalde”, kas turpmāk darbosies ar jaunu nosaukumu – SIA “Sēlijas pakalpojumi”. Reorganizācijas pabeigšanu pagājušajā nedēļā apstiprināja valsts notārs. Uzņēmumu apvienošana veikta saskaņā ar Jēkabpils novada domes 23. aprīļa lēmumu. Par SIA “Sēlijas pakalpojumi” valdes locekli kļuvis Emīls Ozoliņš. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Smilšu ielā 2, Viesītē. Plašāk par jauno uzņēmumu lasiet portālā radio1.lv.

Laika posmā no 19. oktobra līdz 2. novembrim Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupa rīko konkursu "ESMU DROŠS SAVĀ PILSĒTĀ!". Tajā piedalīties aicināti 1.-9. klašu skolēni no visām Latgales reģiona izglītības iestādēm. Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par drošību savas pilsētas vidē un atbildīgu rīcību dažādās ikdienas situācijās, rosināt skolēnus pievērst uzmanību drošībai savā pilsētā, kā arī veicināt izpratni par drošu pārvietošanos un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Skolēni ir aicināti izveidot zīmējumu uz A3 formāta lapas, radoši attēlojot drošību savā pilsētā, un zīmējumu papildināt ar paša skolēna sacerētu dzejoli 4–12 rindu apjomā, kas atbilst konkursa tēmai.

Un vēl

Brāļu Kaudzīšu dzimtas mājās uziets ļoti neparasts atradums, kas izgaismo seno koka ēku nozīmi ne tikai kultūras mantojuma, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un atgādina par nepieciešamību šādas būves saudzēt. Latvijā pirmoreiz konstatēta jauna ķērpju suga. To atklājis Latvijas Mikologu biedrības biedrs Raivo Ivulāns. Ķērpis atrasts uz ļoti senas koka guļbūves dienvidu ekspozīcijas sienas valsts nozīmes kultūras pieminekļa Brāļu Kaudzīšu dzimtas māju teritorijā. Šim ķērpim raksturīgs balti pelēcīgs kreves ķermenis ar izteiksmīgiem melniem laukumiem, kas nodrošina ķērpja veģetatīvo jeb bezdzimumvairošanos. Tas ir viens no retajiem nagliņķērpjiem, kuriem raksturīga šāda izplatīšanās stratēģija. Baltijas valstīs reģistrētas tikai dažas atradnes. 2025. gadā Raivo Ivulāns sugu reģistrēja arī uz Igaunijas dižākā koka un kulta pieminekļa – Tamme-Lauri ozola. Ķērpim pagaidām nav latviskā nosaukuma. 

Ministru prezidents Andris Kulbergs pagaidām neplāno sākt aktīvas sarunas par nākamās koalīcijas izveidi. Šonedēļ politiķis galveno uzmanību veltot sarunām par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Premjers pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem solīja, ka 19. oktobrī iecerēts publiskot tikšanos grafiku ar jaunievēlētajām Saeimas frakcijām, lai pārrunātu iespējamos valsts attīstības un pārmaiņu plānus. Viņš uzsvēra, ka pašlaik nediskutē par amatu sadali, bet gan par saturiskām prioritātēm. Kulbergs akcentējis, ka pašlaik tiek gatavota valdības deklarācijas projekta pirmā versija, kas vēlāk tiks nodota potenciālajiem sadarbības partneriem izvērtēšanai un sarunām. 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 128,2 miljoni eiro, salīdzinot ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem 2025. gada pirmajā pusgadā. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2025. gada pirmo pusgadu, palielinājies par 14,2% un bija 399,2 miljoni eiro. Aviokompānija šī gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 4,4 miljonus pasažieru, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus, šogad pirmajā pusgadā veidoja 42 tūkstoši 300, kas ir pieaugums par 16,2%. "airBaltic" vidējais vietu piepildījums šogad pirmajā pusgadā bija 77,3%, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Jauno literātu radošās darbības atbalstam izveidota rakstnieces Noras Ikstenas stipendija, kuru pirmoreiz plānots pasniegt 2027. gada 15. oktobrī, rakstnieces dzimšanas dienā. Stipendiju paredzēts piešķirt katru gadu vienam jaunam autoram radošās darbības atbalstam prozā, dzejā vai dramaturģijā. Stipendijas iecere pieteikta, sākoties rakstniecei veltītajai notikumu nedēļai "Noras māja", kas šonedēļ norisinās Rīgā un Ikšķilē. Tās laikā paredzēta divu grāmatu atklāšana, koncerti, filmu seansi un sarunu pasākumi, kā arī Noras Ikstenas lasītavas atvēršana Ikšķiles pilsētas bibliotēkā.

Baltkrievijā vakar sākas militārie manevri, kuros līdzās Baltkrievijas karavīriem piedalīsies arī Krievijas un citu Maskavas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu karavīri. Kopīgie manevri "Nesatricināmā brālība-2026" un "Barjera-2026" notiks visu šo nedēļu, un tajos piedalīsies Krievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Baltkrievijas karavīri. Mācībās piedalīsies vairāk nekā tūkstoš 500 karavīru, kas izmantos vairāk nekā 300 ieroču, militārās un speciālās tehnikas vienību, kā arī aptuveni 80 dažādu tipu dronu. Manevri notiks Losvidas un Starijadarogu poligonos.

Pēdējo gadu laikā ASV popularitāti atgūst griķi. Šī kultūrauga audzēšanas process ir videi draudzīgs, bet tā sēklas ir vērtīgs uzturlīdzeklis. Griķi bija populāra ASV pārtikas kultūra līdz pagājuša gadsimta vidum, bet pēc tam zaudēja savu popularitāti, jo lauksaimnieki pievērsās augstražīgākām kultūrām: kukurūzai, sojas pupiņām un kviešiem. Taču griķi nomāc nezāles un uzlabo augsni, tāpēc pēdējā laikā tos audzēja kā augsni sedzošu kultūru, ko vienkārši ieara zemē. Situācija pamazām mainās, jo cilvēki novērtē šo kultūraugu sēklu uzturvērtību, bet uzņēmēji veicina to noietu, pārdod zemniekiem sēklas un atpērk ražu par fiksētu cenu.

Turpinām ziņas

Tiekoties preses konferencē ar vietējo mediju pārstāvjiem, Jēkabpils novada domes izpilddirektors Klāvs Jirgens informēja, ka Jēkabpils novadā pieaudzis gan mājokļa pabalsta saņēmēju skaits, gan tam nepieciešamais finansējums. Viņš norāda, ka starp pagājušo un aizpagājušo sezonu šie izdevumi palielinājušies par 256 tūkstošiem 939 eiro, un saņēmušo mājsaimniecību skaits ir pieaudzis par 158 personām. Kopumā Jēkabpils novadā mājokļa pabalstu saņem 217 personas. Uz atbalstu var pretendēt arī iedzīvotāji bez trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa. Pabalsta piešķiršanā tiek vērtēti mājsaimniecības ienākumi, materiālā situācija un izdevumi par apkuri, elektrību, ūdeni, īri un citiem mājokļa maksājumiem. Lai pieteiktos pabalstam, jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, iesniedzot informāciju par ienākumiem un mājokļa rēķinus. Atbalsta apmērs tiek aprēķināts individuāli. 

Jau ziņots, ka no novembra līdz nākamā gada aprīļa beigām piemēros paaugstinātus mājokļa pabalsta aprēķina koeficientus. Tas ļaus saņemt lielāku atbalstu un paplašinās tā saņēmēju loku. Vienlaikus pašvaldībā norāda, ka izmaiņas palielinās sociālā dienesta darba slodzi.

No 19. līdz 21. oktobrim Madonas Biznesa attīstības centrā norisināsies Skolēnu biznesa ideju hakatons 2026, kurā 10.–12. klašu skolēni trīs dienu laikā attīstīs biznesa idejas, meklēs risinājumus aktuālām problēmām un mācīsies savas idejas pārvērst praktiskos risinājumos. Hakatonu organizē Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļa, aicinot skolēnus ne tikai ar jau gatavu biznesa ideju, bet arī ar vēlmi darboties, radīt un izmēģināt ko jaunu. Dalībai iespējams pieteikties gan individuāli, gan komandā 2–5 cilvēku sastāvā. Individuāli pieteiktie dalībnieki hakatona sākumā tiks apvienoti komandās. Kopējais hakatona naudas balvu fonds ir 600 eiro.

Un vēl

Eksperti brīdina par pieaugošu lāču aktivitāti kaloriju meklējumos. Rudenī, kad pirms garās ziemas guļas nepieciešams padomāt par kaloriju rezervēm, lāči siro pārtikas meklējumos un visbiežāk tiek izpostītas bišu dravas. Par lāču nodarītajiem zaudējumiem iespējams saņemt valsts kompensāciju, taču biškopji bieži vien tai nepiesakās birokrātijas dēļ.  Pieaugot lāču skaitam, jārēķinās, ka šādu bišu dravu postījumu var kļūt vairāk. Pēdējo gadu laikā lāču skaits Latvijā būtiski palielinājies – no aptuveni 30 līdz teju 200. Eksperti atgādina – ja lācis pamanīts mežā, par novērojumu jāziņo portālā "Dabas dati". Ja dzīvnieks regulāri nāk pie mājām, jāvēršas pašvaldībā. Bīstamās situācijās, kad lācis apdraud cilvēkus, nekavējoties jāzvana 112.

Starptautiskais Valūtas fonds Latvijas ekonomikai šogad prognozē otru straujāko izaugsmi Baltijas valstīs, liecina šodien publiskotais fonda jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām. Pārskatā prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,3%. Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,8% izaugsme. Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā šogad gaidāma 3,6%, bet nākamgad - 3,9% apmērā.

Partijas "Saskaņa" valdes loceklis Jānis Urbanovičs rosinās lemt par politiskā spēka pašlikvidēšanos, to viņš atklājis laikrakstam "Diena". Viņš norāda, ka 21. novembrī saorganizējis partijas kongresu, pēc viņa domām, pēdējo. Urbanovičs stāsta, ka vēl pirms vēlēšanām "Saskaņas" iekšienē esot apspriesta izvēle, ka tās laiks ir beidzies. Tomēr nolemts vēl iet un mēģināt kaut ko darīt. Kā vēstīts, pēc vēlēšanām Urbanovičs atzina, ka sliktie rezultāti 15. Saeimas vēlēšanās ir saistīti ar apātiju un līdera nespēju pamodināt partiju.  Politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs" aizvadītajās vēlēšanās ieguva 0,82% vēlētāju atbalstu.

Pēc saņemtajām patērētāju sūdzībām un bažām par rotaļlietu drošumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vairākos veikalos pārbaudīja populārās antistresa rotaļlietas "Squishy Dumpling". Neatbilstības ķīmisko vielu satura koncentrācijā nekonstatēja, tomēr fiksēti vairāki pārkāpumi ar rotaļlietu marķējumu. Centrs norāda, ka vairākās citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā un Dānijā, bijuši gadījumi, kad konkrētā rotaļlieta no pārdošanas izņemta, jo tās sastāvā būtiski pārsniegta ķīmiskās vielas – benzola – koncentrāciju. Centrs no patērētājiem arī saņēmis vairākas sūdzības par šīs un arī citu antistresa rotaļlietu specifisko ķīmisko aromātu, kas radījis bažas par šo rotaļlietu drošumu. Pēc trīs dažādu veidu rotaļlietu ekspertīzes nevienā neatbilstības nekonstatēja. Klātienes pārbaudēs veikalos centrs konstatēja septiņus dažādu veidu antistresa rotaļlietu modeļus, kas nebija marķēti vai bija marķēti neatbilstoši. No tirdzniecības izņemtas vairāk nekā 40 šādas rotaļlietas. 

Eiropas Savienībai ir jāpasludina Krievijas militārais izlūkdienests par teroristisku organizāciju. Tā Luksemburgā pirms Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmes sākuma izteicās Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris. Viņaprāt, nepieciešams vēl vairāk pastiprināt Krievijas starptautisko izolāciju. Budris arī uzsvēra, ka ir jāievieš papildu sankcijas pret visām personām, kas iesaistītas Krievijas hibrīdoperācijās un kurām ir saikne ar Krievijas kara mašīnu.

Melnajā jūrā Bulgārijas piekrastē droni trāpījuši diviem kuģiem, un viens no tiem nogrimis. Šādi triecieni ir absolūti nepieņemami, pauda Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs, norādot, ka Bulgārijas Ārlietu ministrija izsauks Krievijas vēstnieci. Kaut arī pagaidām nav skaidru un nepārprotamu pierādījumu par to, kas ir atbildīgs par notikušo, loģika liecina, ka šāds iznākums ir izdevīgs Krievijai. Kuģim "Chelsea 3" ar Maltas karogu, kas pieder Ukrainas uzņēmumam un ir reģistrēts Odesā, aptuveni 18 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no Bjalas trāpīja trīs droni. Visi 15 kuģa apkalpes locekļi - septiņi Ukrainas pilsoņi un astoņi Azerbaidžānas pilsoņi - tika evakuēti uz Varnas ostu. Pieciem sniegta medicīniskā palīdzība. Otram kuģim trāpīts aptuveni 17 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no Krapecas. Šis kuģis nogrimis. Viens apkalpes loceklis izglābts, citas detaļas netiek izpaustas.

Turpinām ziņas

Oktobra sākumā Līvānu novadā atklāta marihuānas audzētava. 2. oktobrī valsts policijas amatpersonas, pārbaudot operatīvo informāciju par iespējamu narkotisko vielu nelikumīgu apriti, apsekoja kādu īpašumu Līvānu novada Jersikas pagastā. Kratīšanas laikā privātmājā un tai blakus esošajā siltumnīcā likumsargi atklāja aprīkotu marihuānas audzētavu. Likumsargi atrada 81 izžāvētu marihuānas stādu, 19 augošus marihuānas stādus, septiņus marihuānas stādus podos un septiņus marihuānas stādus, kuri bija sākti žāvēt. Atrastas arī 19 patronas. Audzētava bija aprīkota ar marihuānas audzēšanai nepieciešamajām iekārtām. Saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu likumsargi uz aizdomu pamata aizturēja 1980. gadā dzimušu vīrieti. Sāktajā kriminālprocesā turpinās izmeklēšana.

Saistībā ar remontdarbiem dzelzceļa posmā Ogre–Lielvārde paredzētas īslaicīgas izmaiņas vilcienu kustības sarakstā. Lai autobusu kustību pielāgotu vilcienu pienākšanas un atiešanas laikiem, izmaiņas paredzētas arī reģionālās nozīmes maršruta Aizkraukles autoosta –Aizkraukles stacija reisos. Rīt, 14. oktobrī, lai sagaidītu vilciena pasažierus no Rīgas, autobuss no Aizkraukles autoostas aties pulksten 00.10, nevis 13. oktobra pulksten 23.55. Aizkraukles stacijā autobuss pienāks pulksten 00.15; Savukārt autobuss no Aizkraukles stacijas aties pulksten 00.20, nevis pulksten 00.03, sagaidot vilcienu Rīga–Aizkraukle, kas stacijā pienāks pulksten 00.15. Informācija par vilcienu saraksta izmaiņām iespējams skatīt Vivi tīmekļvietnē, sadaļā “Izmaiņu saraksts”. 

Un vēl

Šodien Eiropas Savienībā sākās parakstu vākšana Eiropas pilsoņu iniciatīvai "Rights for Nature" jeb "Tiesības dabai". Iniciatīva paredz ES mērogā atzīt, ka dabai var būt juridiski aizstāvamas tiesības. Upei tās būtu tiesības pastāvēt un saglabāt savus dabiskos procesus, bet mežam - aizsardzība pret mežistrādi un cita veida kaitējumu, ļaujot tam saglabāties kā dzīvai ekosistēmai. Iniciatīva rosina atzīt dabas tiesības atjaunoties un tikt atjaunotai pēc nodarīta kaitējuma, piešķirt tai juridiskas personas statusu un ļaut iedzīvotājiem un kopienām rīkoties tās vārdā, arī pārstāvēt tās tiesības tiesā. Dabas tiesību pieejai ir precedenti citās valstīs, piemēram, Spānijā juridiskas personas statuss piešķirts Marmenoras lagūnai. Kampaņas mērķis ir šo pieeju attīstīt ES līmenī. Latvijā šāda pieeja pavērtu iespēju stiprināt mežu, ūdeņu, purvu un citu ekosistēmu aizsardzību.