Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 31.augustā
- Radio1.lv --
- 31 augusts 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir jaunākie partiju reitingi pirms Saeimas vēlēšanām? Šogad Laimes koku parku stādīs Jēkabpils novadā; un Kāds laiks gaidāms septembra pirmajā nedēļā?
Augustā populārākais politiskais spēks Latvijā bijis premjera Andra Kulberga pārstāvētais "Apvienotais saraksts", bet vērā ņemamu reitinga pieaugumu piedzīvojušas arī partijas "Stabilitātei" un "Latvijas attīstībai", kuru popularitāte balansē ap iekļūšanas parlamentā barjeru, liecina pēc Latvijas Sabiedriskā Medija pasūtījuma augustā veiktā pētījumu centra SKDS aptauja. Augustā Apvienoto sarakstu atbalstījuši 15,2% aptaujāto respondentu salīdzinājumā ar 12,2% jūlijā. Otro vietu ieņēma pašlaik parlamentā nepārstāvētā "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", kuras reitings mēneša laikā pieauga no 11,4% līdz 11,8%. Tālāk seko opozīcijā nonākušie "Progresīvie", kuru reitings nedaudz samazinājies – no 9% jūlijā līdz 8,8% augustā. "Progresīvajiem" seko "Latvija pirmajā vietā", kuras reitings arī samazinājies – no 10% jūlijā līdz 8,5% augustā. Krities arī Nacionālās apvienības reitings – no 5,5% jūlijā līdz 4,5% augustā, "Jaunās vienotības" reitings augustā samazinājies līdz 4,2% salīdzinājumā ar 4,3% jūlijā, bet Zaļo un zemnieku savienības reitings krities līdz 2,8% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā.
Tikmēr "Stabilitātei!", kuras frakcija Saeimā ir izirusi, reitings pieaudzis no 1,9% jūlijā līdz 2,7% augustā, bet parlamentā nepārstāvētajai Latvojas Attīstībai – no 1,7% līdz 2,5%. Tālāk seko politiskie spēki - "Mēs mainām noteikumus", "Saskaņas centrs", "Austošā saule Latvijai", "Gobzema saraksts" un Jaunā konservatīvā partija. No aptaujātajiem 22,5% vēl nezināja, par kuru politisko spēku balsotu, bet 11,2% norādīja, ka vēlēšanās nepiedalītos. Pēc sabiedriskā medija vēstītā, pārrēķinot rezultātus starp tiem respondentiem, kuri jau izlēmuši, par ko balsot, un ņemot vērā viņu gatavību piedalīties vēlēšanās, 5% barjeru pārvarētu seši politiskie spēki – Apvienotais Saraksts, "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", "Progresīvie", "Latvija pirmajā vietā", Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība. Savukārt Latvijas Attīstībai un ZZS paliktu nedaudz zem 5% barjeras, bet vēl tālāk atpaliktu "Stabilitātei".
Trīs Latvijas iedzīvotāji nav cietuši plūdu izraisītajā dubļu nogruvumā Nepālā, bet 33 patlaban tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Ārlietu ministrijas rīcībā patlaban nav informācijas par kādu izglābto Latvijas valstspiederīgo. Nepālas Tūrisma departaments ir papildinājis sarakstu ar personām, kuras uzskatāmas par bezvēsts pazudušām, un šobrīd tajā ir iekļauti visi 33 Latvijas valstspiederīgie, par kuriem tuvinieki ziņojuši Konsulārajam departamentam. Ārlietu ministrija informē, ka 29. augustā saņemta informācija no vēstniecības Ķīnā par vēl vienu Latvijas ceļotāju, kurš ir drošībā. Šī persona bija ceļojusi 80 cilvēku grupā no 19 valstīm. Līdz ar to šobrīd ministrijai ir informācija par trīs Latvijas valstpiederīgajiem, kas Nepālā nav cietuši plūdu izraisītajā dubļu nogruvumā.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņojis, ka pastāv pazīmes par Krievijas nopietnu gatavošanos eskalācijai, un ka tuvākie septiņi līdz astoņi mēneši var kļūt kritiski Ukrainas, Polijas un visa reģiona drošībai. Tusks paziņoja, ka Polija uztur pastāvīgu saziņu ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadību un informācija par CIP direktora Džona Retklifa darbību nav pārsteigums. Pēc Tuska teiktā, drošības jautājumos daļa informācijas ir jāpatur konfidenciāla, taču tas nenozīmē, ka sabiedrībai ir jāliedz informācija par vissvarīgākajiem draudiem.
Islande neatsāks pirms 13 gadiem apturētās sarunas par valsts pievienošanas Eiropas Savienībai. Tas tika izlemts sestdien notikušajā referendumā, kur neliels vairākums vēlētāju nobalsoja pret sarunu procesa atjaunošanu. Islandes valdība ierosināja referendumu, reaģējot uz ģeopolitiskās nestabilitātes palielināšanos. Pret sarunu atsākšanu balsoja 52,8 % referenduma dalībnieku, par – 47,2 %. Galvaspilsētā Reikjavīkā vairākums balsoja "par", bet lauku rajonos lielākā daļa balsoja "pret". Balsojums nozīmē, ka vismaz šīs valdības laikā jautājums par jebkādām sarunām ar Briseli par Islandes dalību blokā tiek nolikts malā.
Turpinām ziņas
Pasaules talkā, kas notiks apmēram 200 valstīs un teritorijās 20. septembrī, Jēkabpils novadā plānots iestādīt desmito Laimes koku parku. Lielā talka aicina iedzīvotājus un pašvaldības plānot un atzīmēt savu iecerēto Pasaules talkas aktivitāti - ūdenstilpņu un krastu sakopšanu, Laimes koku stādīšanu, ainavas labiekārtošanu, pārgājienus ar talkas elementiem un dabas izzināšanu. Laimes koku parku stādīs Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī. Tā ir iecienīta brīvdabas atpūtas vieta, kur jau atrodas brīvdabas estrāde, bērnu rotaļu un sporta laukumi, pastaigu taka gar upes krastu, laivu piestātne un citas aktīvās atpūtas iespējas.
Madonas novadā bioloģiski apsaimniekotu zemju īpatsvars sasniedzis 43%. Vidēji Latvijā bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju platība pieaugusi līdz 350 tūkstoši 900 hektāru jeb piektajai daļai no visas izmantojamās zemes. Apkopotais administratīvo teritoriju saraksts "Bio Top 500" liecina, ka bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars virs valsts vidējā rādītāja ir 19 Latvijas novados. Madonas novads ir līderis ne tikai pēc bioloģiskās lauksaimniecības zemju īpatsvara, bet arī pēc faktiskās platības, kas sasniegusi 33 tūkstoši 100 hektāru, šei ir - 285 bioloģiski sertificēti uzņēmumi. Nākamais ir Balvu novads ar 270 saimniecībām un Preiļu novads ar 250 saimniecībām.
Un vēl
Septembra pirmajā nedēļā Latvijā daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Šajās brīvdienās Latvijai pietuvojās ciklons, daudzviet tika novērots lietus. Tuvākajās dienās atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Arī maksimālā gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies, arvien vairāk liekot sajust rudens tuvošanos. Otrdien un trešdien arī vien brīžiem uzspīdēs saule un daudzviet gaidāms lietus. Zinību dienā pēcpusdienas stundās vietām gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss.
Trešdien vējš pieņemsies spēkā un pūtīs lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš. Naktīs minimālā gaisa temperatūra būs +12, +16 grādi, bet dienās gaiss iesils līdz +17, +22 grādiem. Darba nedēļas beigās Latvijas teritoriju turpinās šķērsot nokrišņu zonas un dienās gaiss iesils vidēji līdz +20 grādiem. Savukārt brīvdienās kļūs vēl par dažiem grādiem vēsāks, lietus gaidāms visā valsts teritorijā, turklāt vējš kļūs brāzmains.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimas deputāti vasaras vidū kompensācijās saņēmuši gandrīz 19 000 eiro; Pļaviņās siltumenerģijas tarifs no oktobra samazināsies par 0,4%; un Septembrī Nacionālais botāniskais dārzs svinēs 70. gadu jubileju
Saeimas deputāti šī gada jūlijā transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumu kompensācijās kopumā saņēmuši 18 tūkstoši 951, liecina Saeimas publiskotā informācija. Dzīvojamo telpu īres kompensācijās izmaksāti 12 tūkstoši 158 eiro, bet transporta izdevumu kompensācijās – 6 tūkstoši 793 eiro. Lielāko kompensāciju saņēmēju vidū ir arī Saeimā ievēlētie deputāti no Jēkabpils novada. Līga Kļaviņa, kas ievēlēta no ZZS, saņēmusi otro lielāko dzīvojamo telpu īres kompensāciju – 780 eiro, bet piekto lielāko – 650 eiro – Mārtiņš Felss, kas pārstāv Apvienoto Sarakstu. Tikmēr augustā sabiedrības iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv" tika savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par iniciatīvu atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumu kompensācijas. Līdz ar to kolektīvais iesniegums būs jāizskata Saeimā.
Latvijā skolas preču pirkuma groza vidējā vērtība sasniedz 24 eiro, liecina interneta veikala "220.lv" apkopotie dati. Šogad novērota tendence, ka pircēji iegādājas mazāk, bet dārgākas preces. Lai gan skolas preču pirkuma groza vidējā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav būtiski mainījusies, vienas iegādātās skolas preces cena augustā ir vidēji 16 eiro, salīdzinot ar 8-12 eiro pagājušajā gadā. Starp augustā pieprasītākajām skolas preču kategorijām ir zīmēšanas un gleznošanas piederumi, skolas mugursomas un sporta somas, kā arī rakstāmpiederumi un penāļi. Vidēji pircēji somu iegādei atvēl 36 eiro, penāļiem - 16 eiro, zīmēšanas un gleznošanas piederumiem - deviņus eiro, mācību grāmatām - 19 eiro, bet citiem rakstāmpiederumiem - septiņus eiro.
Patlaban nav zināms, kad kāda no četrām Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošajām pulkvedēm varētu kļūt par ģenerāli, un vienlaikus armijā atzīst, ka ģenerāļiem paredzētu amatu skaits ir ierobežots. Aģentūra LETA noskaidrojusi, ka patlaban NBS aktīvajā dienestā pulkvedes pakāpē ir Ilze Žilde, Liene Karale, Evija Sīpola un Antoņina Bļodone. NBS radniecīgajos iekšlietu un ieslodzījuma sistēmas dienestos ģenerāles savulaik ir bijušas, tomēr patlaban šādā pakāpē neviena sieviete tur nestrādā. Kā zināms ģenerāļa pakāpi piešķir valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma.
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts papildināts ar 25 jaunām nominācijām. Pasaules mantojuma komiteja sarakstam kā atmiņas vietu pievienoja 1944. gada Normandijas desanta pludmales Francijā, godinot 1944. gada 6. jūnija Sabiedroto spēku desanta piemiņu. Tāpat sarakstā iekļautas vēsturisko sultanātu medīnas Komorās un Dzjindedžeņas porcelāna ražošanas vietas Ķīnā. Sarakstā iekļauts Akabas jūras rezervāts Jordānijā, kaulzivju fosilijas Limfjordā Dānijā, Olimpa kalna apkārtne Grieķijā un citas kultūras un dabas mantojuma vietas dažādās pasaules valstīs. No 25 jaunajām mantojuma vietām 19 ir kultūras, piecas ir dabas, viena - jaukta tipa.
Eirovīzijas dziesmu konkurss nākamgad notiks Burgasā, Bulgārijā. Konkursa fināls Bulgārijas Melnās jūras piekrastes pilsētā gaidāms 15. maijā. Konkursa rīkošana uzticēta Bulgārijai, jo šīs valsts pārstāve Darina Jotova ar dziesmu "Bangaranga" uzvarēja Eirovīzijas finālā, kas šogad notika Vīnē. Pusfināli notiks 11. un 13. maijā, bet fināls - 15. maijā. Uz konkursa rīkošanas godu pretendēja arī galvaspilsēta Sofija, tomēr pēc rūpīga izvērtējuma, izraudzīta Burgasa. Iedzīvotāju skaita ziņā Burgasa ir otra lielākā Bulgārijas Melnās jūras piekrastes pilsēta.
Turpinām ziņas
SIA "LK komunālie pakalpojumi" siltumenerģijas tarifs Pļaviņās no 1. oktobra samazināsies par 0,4% - līdz 74,1 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas publiskotā informācija. Noteiktā tarifa izmaiņas ir saistītas ar neparedzēto izmaksu un ieņēmumu aprēķinu par 2025. gadu, kompensējot faktiskās un pašu noteiktajos tarifos iekļautās kurināmā un elektrības cenu starpības. Šobrīd "LK komunālo pakalpojumu" siltumenerģijas tarifs ir 74,37 eiro par megavatstundu.
Brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta” skatāma izstāde ““Ķiermeļu” mantojums. Tradicionālā podniecība Sēlijā 19. un 20. gadsimts”. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa – zemnieku sētas “Ķiermeles” no Mazzalves pagasta Aizkraukles novada depozīts pārsteidzis ar necerēti apjomīgu podniecības darbu bagātību un lausku daudzumu. Valsts Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniecei Baibai Dumpei izdevies salikt un apstrādāt 67 trauku fragmentus un formas! Tiem veikta foto fiksācija, apraksti par formām, izgatavošanas tehniku un tehnoloģiju. Cik iespējams, izpētīts lausku fizikālais un ķīmiskais sastāvs, veikta arī fragmentu datēšana. “Ķiermeļu” depozītā atrodami gan atsevišķu podnieku darbi, gan trauki, kas ražoti nelielās podnieku darbnīcās, kuras mūsdienās būtu pielīdzināmas mazām ražotnēm.
Un vēl
Svinot 70. gadu jubileju, Nacionālais botāniskais dārzs sestdien, 5. septembrī, aicina ikvienu uz jubilejas svinībām "Prieks aug dārzā!". Svinību dienā ieeja Botāniskajā dārzā apmeklētājiem būs bez maksas. Botāniskais dārzs jau septiņas desmitgades ir vieta, kur satiekas zinātne, dabas aizsardzība un cilvēku mīlestība pret augiem. Jubilejas svētki apvienos oficiālo daļu, kultūras programmu un dabas izziņas norises. Visas dienas garumā no dārza teritorijā, Oranžērijā un dabas centrā "Botania" apmeklētājus gaidīs izglītojošu un radošu norišu programma.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Pētījums: Latvijā pēdējā gada laikā mēneša pamatalga palielināta vidēji 5,8% darbinieku; "Jēkabpils siltuma" siltumenerģijas tarifs no oktobra pieaugs par 5,1%; un Teiču dabas rezervātā vietējie divās septembra nedēļas nogalēs varēs lasīt dzērvenes.
Atalgojuma pieaugums Latvijas darba tirgū turpina kļūt mērenāks – darbiniekiem, kuri pēdējā gada laikā turpinājuši strādāt tajā pašā amatā ar nemainīgiem pienākumiem, mēneša pamatalga pieaugusi vidēji par +5,8%, bet gada kopējā alga – par +7,1%. Izņemot Covid-19 pandēmijas periodu, tie ir zemākie atalgojuma pieauguma rādītāji kopš 2017. gada, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" ikgadējais Vispārējais atalgojuma pētījums. Salīdzinot situāciju Baltijā, pēdējos 12 mēnešos straujākais atalgojuma pieaugums bijis Lietuvā - darbiniekiem, kuri palikuši tajā pašā amatā, mēneša pamatalga augusi par 7,1%, bet Igaunijā - par 5,6%. Pētījuma dati arī liecina, ka nākamajos 12 mēnešos straujākais pamatalgas kāpums prognozēts Lietuvā - par 5,2%, kamēr Igaunijā darba devēji prognozē atalgojumu kāpumu par 4,5%, bet Latvijā - par 4,2%.
Starp gaidāmo Saeimas vēlēšanu kandidātiem populārākie vārdi ir Jānis un Dace, noskaidroja aģentūra LETA. 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstā ir 81 Jānis un 16 Daces. Viņiem seko 42 Andri un 15 Kristīnes, kā arī 27 Mārtiņi un 14 Ineses. 15. Saeimas vēlēšanas notiks oktobrī. Kopumā uz Saeimu kandidē tūkstoš 428 kandidāti.
Iekšlietu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, kas ļautu robežsargiem saņemt valsts palīdzību dzīvojamo telpu iegādei vai būvniecībai. Patlaban šādu atbalstu valsts sniedz NBS karavīriem. Iekšlietu ministrija velk paralēles starp robežsargiem un armiju, jo izņēmuma stāvoklī NBS sastāvā var iekļaut Valsts robežsardzi, savukārt kara laikā NBS sastāvā iekļauj Valsts robežsardzi. Grozījumi vēl būs jāskata valdībai un jāpieņem Saeimai.
No 28. augusta līdz 15. septembrim saskaņota gaisa balonu ielidošana Latvijas gaisa telpā, informēja Civilās aviācijas aģentūrā. Gaisa balons šodien manīts arī virs Jēkabpils un paredzams, ka tie būs novērojami arī turpmākajās sacensību dienās. Svētdien tie manīti arī virs Ilūkstes, kā arī Preiļu novada Pelēču pagasta. Cilvēkiem nav pamata satraukumam. Baloni ir prestižo Gordona Beneta gāzes balonu sacensību dalībnieki, kas startējuši Vācijā. Sacensībās startē arī Latvijas ekipāža. Gaisa balonu kustība redzama arī lietotnē "Flightradar24".
Daudzas Kenijas ģimenes, kur bērniem nepieciešams ratiņkrēsls, bieži to nevar atļauties, jo parasti tos importē un cena ir pārāk augsta. Labdarības organizācija "Bethany Kids" meklē risinājumu, un Āfrikas dizains – bambusa ratiņkrēsli - varētu izpelnīties pieprasījumu arī ārpus Kenijas robežām. Ratiņkrēsli top darbnīcā Kidžabē netālu no galvaspilsētas Nairobi. Pēc jauniešu teiktā, kuri izmēģinājuši bambusa ratiņkrēslus, tie ir vieglāki, izturīgāki un vienkāršāk lietojami. Organizācija kopš 2017. gada nodrošinājusi ratiņkrēslus vairāk kā 3 tūkstošiem bērnu. Tā eksperimentē arī ar dažādiem 3D drukātiem ratiņkrēsliem. Mērķis ir nodrošināt, ka katrs ratiņkrēsls ir ideāli pielāgots konkrētā bērna vajadzībām.
Turpinām ziņas
SIA "Jēkabpils siltums" siltumenerģijas tarifs no 1. oktobra pieaugs par 5,1% - līdz 84,84 eiro par megavatstundu, liecina publiskotā informācija par uzņēmuma noteiktajiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem. Siltumapgādes pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar neparedzētajiem ieņēmumiem par 2025. gadu, kā arī kurināmā cenu izmaiņām un iepirktās siltumenerģijas cenas izmaiņām. Šobrīd "Jēkabpils siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ir 80,71 eiro par megavatstundu. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Pārtikas un veterinārais dienests šodien, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, valsts austrumu pierobežā, arī madonas, preiļu un Augšdaugavas novados, sāk lapsu un jenotsuņu vakcināciju pret trakumsērgu. Tās mērķis ir pasargāt Latvijas dzīvniekus un cilvēkus no iespējamas saslimšanas ar trakumsērgu, ja slimība iekļūtu valstī ar inficētiem savvaļas dzīvniekiem no Krievijas un Baltkrievijas, kur trakumsērga joprojām ir izplatīta. Lai nodrošinātu pastāvīgu aizsardzību, savvaļas dzīvnieku vakcinācija Latvijas austrumu daļā tiek veikta katru gadu - pavasarī un rudenī.
Un vēl
Teiču dabas rezervātā divās septembra nedēļas nogalēs vietējie iedzīvotāji varēs lasīt dzērvenes. Iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta deklarēta Madonas novada Mētrienas, Barkavas, Varakļānu un Murmastienes pagastā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, ir atļauts lasīt dzērvenes, neizmantojot palīgierīces, Teiču dabas rezervāta regulējamā režīma zonā. To drīkstēs darīt 12. un 13. septembrī, kā arī 19. un 20. septembrī. Ogošanai nav nepieciešama izsniegta individuālā atļauja, taču rezervāta tuvējā apkaimē deklarētajiem iedzīvotājiem līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,8%; Šoruden pilnā apmērā indeksēs pensijas līdz 1589 eiro, tās palielinot par 4,24% līdz 5,22%; un Aptauja: Latvijā 25% darbinieku atvaļinājuma laikā spēj pilnībā norobežoties no darba.
Augustā pieredzētā spēcīgā vētra apliecināja, ka ir jāpilnveido elektroapgādes risinājumi kritisko bankomātu darbības nodrošināšanai, uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents pagājušajā nedēļā apmeklēja Latvijas Bankas Rīgas filiāli Bezdelīgu ielā un iepazinās ar skaidrās naudas aprites un glabāšanas procesiem, kā arī ar Valsts analīzes centra darbu naudaszīmju viltojumu identificēšanā. Valsts prezidents uzsvēra, ka naktī uz 23. augustu pieredzētā spēcīgā vētra apliecināja, ka ir jāpilnveido elektroapgādes risinājumi kritisko bankomātu darbības nodrošināšanai.
Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,8%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, tajā skaitā otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 21,3 miljardu eiro apmērā, - otrajā ceturksnī - 11,49 miljardi eiro. Statistikas pārvaldē atzīmē, ka šī gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne vien vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozare, bet arī apstrādes rūpniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare. Samazinājums novērots transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.
Saistībā ar Nepālā notikušo traģēdiju tuvākajā laikā uz Nepālas galvaspilsētu Katmandu nosūtīs Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta darbinieku. Šobrīd tiekot pabeigta tehniskā procedūra šāda darbinieka nosūtīšanai. Ārlietu ministrijā uzsver, ka Latvijas vēstniecībai Pekinā ir tiešs kontakts arī ar Ķīnas iestādēm kopš notikušās traģēdijas. Latvijas vēstniecība ir kontaktā gan ar Tibetas iestādēm uz vietas, gan arī ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu un citām iestādēm, kas varētu palīdzēt šajā ļoti sarežģītajā situācijā.
Apstiprinātais bojāgājušo skaits katastrofālajos plūdos un dubļu nogruvumos Himalajos Nepālā un Ķīnas Tibetas reģionā pārsniedzis 900. 4 tūkstoši 793 cilvēki tiek uzskatīti par pazudušiem. Upuru meklēšanas un glābšanas operācijas turpinās jau sesto dienu.
Krievijas nespēja sasniegt plānotos rezultātus karā Ukrainā palielina hibrīduzbrukumu draudus NATO austrumu flangā, šodien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns. Ministrs uzsvēra, ka Lietuvai un citām NATO austrumu flanga valstīm jāievēro maksimāla modrība, taču piebilda, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā kopējais draudu līmenis nav mainījies.
No Kenedija kosmosa centra ASV Floridas štatā veiksmīgi startējusi nesējraķete, kas Visumā nogādāja jaunu Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas kosmisko teleskopu "Roman". Ar tā palīdzību zinātnieki vēlas izzināt tālus Visuma apgabalus un meklēt atbildes uz jautājumiem par tā uzbūvi un evolūciju. Pirmās NASA vadošās astronomes Nensijas Greisas vārdā nosauktais teleskops spēs pētīt vismaz 100 reižu lielāku kosmosa apgabalu nekā 1990. gadā palaistā Habla orbitālā observatorija, ko līdz šim uzskatīja par visnozīmīgāko instrumentu astronomijas vēsturē. Jaunā iekārta atradīsies orbītā aiz Mēness un ļaus kartēt miljardiem galaktiku, melnos caurumus un citus objektus no mūsu Saules sistēmas līdz novērojamā Visuma malai.
Turpinām ziņas
1. oktobrī indeksēs pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz tūkstoš 589 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 4,24% līdz 5,22%. Tādējādi pensiju indeksācija pilnā apmērā skars 97% pensiju saņēmēju. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par tūkstoš 589 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos tūkstoš 589 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Pensijas pilnā apmērā indeksēs arī politiski represētajiem, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti, Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kā arī tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma pensija piešķirta pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas saistībā ar bērnu aprūpi, kuriem noteikta invaliditāte, vai saistībā ar piecu un vairāk bērnu audzināšanu.
Iedzīvotājiem, kuriem apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijas palielinājums plānots par 4,24%, bet, ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, tad palielinājums būs par 4,56%, ja no 40 līdz 44 gadiem, - pensija kāps par 4,89%, bet, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies par 5,22%. Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 700 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no šā gada oktobra pensijas piešķirtais apmērs būs 729 eiro, ja stāžs būs bijis no 30 līdz 39 gadiem, tad pensijas apmērs palielināsies līdz 734 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem - līdz 734 eiro, bet ar 45 gadu un ilgāku stāžu pensijas apmērs būs 736 eiro.
Un vēl
Šodien ir kalendārās vasaras pēdējā diena. Līdz ar vasu aiziet arī atvaļinājumu laiks. Latvijā 25% darbinieku atvaļinājuma laikā spēj pilnībā norobežoties no darba, liecina uzņēmuma SIA "Alma Career Latvia" ("CV.lv"), veiktā aptauja. Savukārt pārējie atpūtas laikā par darbu domā vai risina ar to saistītus jautājumus. Aptaujas dati rāda, ka 49% respondentu atvaļinājuma laikā par darbu iedomājas vismaz dažas reizes nedēļā, savukārt 33% nepieciešamības gadījumā atbild uz darba e-pastiem vai telefona zvaniem. Aptaujā 53% norādījuši, ka izjūt tiešu spiedienu būt sasniedzamiem atvaļinājuma laikā, jo to no viņiem sagaida darba devējs vai kolēģi. Tāpat aptaujā secināts, ka 19% uzņēmumu ir skaidri definēti noteikumi par darbinieku pieejamību atvaļinājuma laikā, kamēr 35% gadījumu šī kārtība balstās uz neformālu vienošanos, bet 33% norādījuši, ka nekādu skaidru noteikumu nav.
Foto: jekabpils.lv