Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 6.augustā

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau tuvākajā laikā būs jādomā, kā savā rīcībā iegūt gan efektīvas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas spēj cīnīties ar ienaidnieka ballistisko raķešu triecieniem, gan tālās darbības uzbrukuma ieročus - ballistiskās un spārnotās raķetes, Aizsardzības ministrijas portāla "Sargs.lv" raidierakstā "Droši ir zināt" paziņojis aizsardzības ministrs Raivis Melnis. "Sargs.lv" vēsta, ka Eiropā sāktas divas nozīmīgas pretraķešu un uzbrukuma ieroču attīstības programmas. Lai gan Latvija pagaidām nav pievienojusies nevienai no šīm iniciatīvām, Melnis norādījis, ka šāda veida uzbrukuma un aizsardzības spēju ieviešana NBS būs nepieciešama.

Latvijā rūpniecības ražotājcenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2025. gada sesto mēnesi pieaugušas par 3,4%, kas ir mazāks kāpums nekā vidēji Eiropas Savienībā un eirozonā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publicētie dati par vietējā tirgū realizēto produkciju. Lielākais kāpums starp visām ES dalībvalstīm jūnijā reģistrēts Bulgārijā (+18,2%), Rumānijā (+14,3%), Īrijā (+11,4%) un Lietuvā (+11,3%). Igaunijā fiksēts 5,6% pieaugums. Savukārt kritums jūnijā bijis Luksemburgā (-3,2%).

Sākoties aktīvajai jaunās ražas pieņemšanas sezonai, arī šogad ir spēkā pērn Rīgas pašvaldības un Rīgas brīvostas pārvaldes kopīgi izstrādātā satiksmes organizācijas kārtība lauksaimniecības kravu pārvadājumiem uz Rīgas ostu. Tā paredz atvieglotu pārvietošanos pa noteiktiem pilsētas ielu posmiem tiem lauksaimniecības kravu pārvadātājiem, kas dodas uz Rīgas ostu nodot izaudzēto ražu. Lai izmantotu šos satiksmes atvieglojumus, pārvadātājiem pirms došanās uz ostu jāreģistrējas Rīgas ostas elektroniskajā pieteikšanās sistēmā "i.rop" un jāsaņem digitāls apstiprinājums no ostas termināļa. 

Eiropas valstu pārstāvji pagājušajā mēnesī vēlreiz slepus tikušies ar Krievijas pārstāvjiem, lai runātu par iespējamo kara izbeigšanu Ukrainā, ziņo aģentūra "Bloomberg". Saskaņā ar "Bloomberg" rīcībā esošo informāciju Eiropu šajās sarunās pārstāvējušas bijušās augsta ranga amatpersonas no Lielbritānijas, Francijas un Vācijas. Sarunās piedalījās bijušais Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieks Tims Barovs, bijušais Vācijas valsts sekretārs Markuss Ederers un pieredzējušais Francijas diplomāts Pjērs Vimons. "Bloomberg" avoti neatklāja, kas pārstāvēja Krieviju šajā tikšanās reizē. "Bloomberg" norāda, ka Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Krievijas pārstāvji nav apstiprinājuši, ka šādas sarunas notikušas.

Ukraina sagūstījusi ārvalstu kaujiniekus no 51 valsts, kuri dienēja Krievijas bruņotajos spēkos, paziņojis Ukrainas tiesībsargs Dmitro Lubinecs. Pēc uzstāšanās Ukrainas diplomātu konferencē Lubinecs atgādināja, ka karošana Krievijas pusē rada reālas tiesiskas sekas un ka Ukrainai šis vēstījums ir skaidri jāpaziņo pasaulei. Ukrainas amatpersonas norāda, ka Krievija, vervējot karavīrus no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, piedāvā augstas algas un Krievijas pilsonību, bet vēl citi savervēti ar maldīgiem solījumiem par darbu civilajā sfērā. Daudziem no šiem karagūstekņiem varētu būt niecīgas izredzes tikt apmainītiem, un viņi varētu ilgstoši palikt Ukrainas gūstā. 

Turpinām ziņas

7. augustā pulksten 11. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē Pasta ielā 39 atklās izstādi “Spēkratu portreti”. Tās autors ir Jānis Pupiņš no Dienas aprūpes centra “Rosme”.  Izstāde “Spēkratu portreti” atspoguļo autora ilgstošo interesi par transportlīdzekļiem un tehnisko pasauli. Katram spēkratam ir savs raksturs, stāsts un noskaņa. Jāņa gleznās automašīnas un citi transportlīdzekļi kļūst par galvenajiem varoņiem. Darbos jūtama rūpīga uzmanība pret formu, detaļām un katra spēkrata raksturu, vienlaikus atklājot autora pacietību, neatlaidību un prieku par radošo procesu. Ikdienā Jānis aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē, apmeklē invalīdu biedrības “Cerību sala” pasākumus, smeļas iedvesmu ekskursijās, kā arī nepārtraukti pilnveido savas prasmes zīmēšanā un gleznošanā. 

20. augustā no pulksten 9. līdz 12. Aizkraukles Kultūras centrā un no pulksten 12.45 līdz 16. Aizkraukles novada vidusskolā norisināsies novada pedagogu konference “Ar soli nākotnē".  Konferenci organizē Aizkraukles novada Izglītības pārvalde, ikvienam pedagogam piedāvājot kvalitatīvu, mūsdienīgu un praktiski izmantojamu saturu. Konferences programmā īpaša uzmanība pievērsta drošas un atbalstošas vides veidošanai visos līmeņos. Vienkopus aicināti pieredzējuši dažādu jomu speciālisti, lai dalībniekiem būtu iespēja mācīties, diskutēt, gūt iedvesmu un pilnveidot profesionālās prasmes atbilstoši mūsdienu izglītības izaicinājumiem.

Un vēl

Vasarā pieaugot traumu skaitam, Valsts asinsdonoru centrs aicina ziedot asinis visu asinsgrupu donorus, bet īpaši gaidīti ir 0-, A- un B- asinsgrupas donori. Centrs norāda, ka vasarā donoru aktivitāte tradicionāli samazinās, jo daudzi cilvēki dodas atvaļinājumos, ceļo vai vairāk laika pavada ārpus pilsētām. Taču slimnīcās nemazinās nepieciešamība pēc asins komponentiem. Vasaras mēnešos pieaug traumu skaits, slimnīcās tiek veiktas plānveida un neatliekamas operācijas, kā arī turpinās onkoloģisko un citu pacientu ārstēšana, kam asinis nepieciešamas katru dienu. Centrā uzsver, ka asinis nav iespējams aizstāt un viens ziedojums var palīdzēt vairākiem pacientiem. Tādēļ ikviens, kurš jūtas vesels un drīkst ziedot asinis, aicināts atsaukties. Šobrīd tiek gaidīti visu asinsgrupu donori, īpaši 0-, B- un A-.  Jēkabpilī donoru dienas norisināsies 10. un 24. augustā pilsētas stadiona telpās – tribīņu ēkā Brīvības ielā 289. Asinis varēs ziedot no pulksten 9. līdz 13.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Veselības ministriju pēc iespējas ātrāk rast risinājumu papildu finansējumam onkoloģijas pacientu ārstēšanai un cukura diabēta pacientu aprūpei. Rinkēvičs trešdien Jūrmalas rezidencē tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri. Valsts prezidents uzklausīja ministra redzējumu par turpmākajiem soļiem slimnīcu tīkla pārmaiņu īstenošanā. Puses pārrunāja arī veselības nozares prioritātes 2027. gada valsts budžetam. Tikšanās laikā apspriesti arī pasākumi darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās, zāļu pieejamības uzlabošanai un jautājumi, kas attiecas uz bērnu zobārstniecības pieejamību, reģionālo slimnīcu sadarbību un speciālistu pieejamību reģionos.

Dati par valsts piešķirto finansējumu nevalstiskajām organizācijām joprojām ir nepilnīgi un nesniedz pilnvērtīgu informāciju, vakar NVO pārstāvju un vairāku Ministru kabineta locekļu tikšanās laikā pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņš 15. jūlijā bija uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu NVO, tomēr iegūtās informācijas apjoms viņu neapmierināja. Premjers, sēdē uzklausot Valsts kancelejas, kultūras un finanšu prezentācijas, pauda sašutumu, ka no tām nekāda vērtīga informācija nav iegūta. Viņš pauda, ka datu caurskatāmība ir ļoti slikta, un šobrīd pieejamā informācija ir stipri fragmentēta un sadrumstalota. Kulbergs sēdes laikā un arī preses konferencē pēc tam vairākas reizes uzsvēra, ka valstī ir nepieciešamas stipras un neatkarīgas NVO, un viņš neiestājas pret tām. Tomēr esot arī jāuzdod jautājumi par budžeta maksātāju līdzekļu izlietošanu.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments Iklas robežšķērsošanas punktā trešdien Latvijas robežsargiem nodeva pirmos astoņus migrantus, kas nelegāli ieradās Igaunijā. Visi astoņi vīrieši no Etiopijas Igaunijā uzturējās bez tiesiska pamatojuma pēc tam, kad caur Latviju ieradās no Baltkrievijas. Migranti stāstīja, ka viņu mērķis bija ceļot caur Igauniju uz citām Šengenas zonas valstīm. Neviens no viņiem nevēlējās pieteikties starptautiskajai aizsardzībai. No astoņiem etiopiešiem, kas tika nodoti Latvijai, viens apgalvoja, ka ir nepilngadīgs, taču to nevarēja apstiprināt. Kopš jūlija policija Igaunijā ir aizturējusi kopumā 99 ārvalstu pilsoņus, kurus var saistīt ar migrācijas spiedienu uz Latvijas robežu, kura izcelsme ir no Baltkrievijas.

Eiropas Savienība saņēmusi vēl 1,4 miljardus eiro ienākumos no bloka jurisdikcijā esošajiem iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem. Kopumā ES ienākumos no šiem aktīviem saņēmusi jau astoņus miljardus eiro. Eiropas komisija vēsta, ka šos līdzekļus Ukrainai piešķirs, izmantojot esošos atbalsta pasākumus.

Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas eksperti informē, ka vakar no rīta Mēnesī ietriekusies daļa no kosmosa uzņēmuma "SpaceX" raķetes, radot jaunu krāteri. Zinātnieki un astronomi lēš, ka trieciena sekas vislabāk varēs novērot pēc aptuveni nedēļas. Sākotnējie aprēķini liecina, ka sadursmes rezultātā varētu būt radies 20–30 metrus plats krāteris. Trieciena rezultātā no Mēness pacēlies teju 100 metru augsts putekļu mākonis. Analizējot putekļu mākoni, pētnieki cer iegūt jaunas zināšanas par Mēness sastāvu. Britu medijs BBC vēsta, ka pēc šīs sadursmes ar Mēnesi uz tā virsmas atrodas ap 3000 cilvēku radītu objektu, kuru svars ir teju 190 tonnas.  Zinātnieki arī norāda, ka šie "atkritumi" nerada draudus Mēness ekosistēmai, jo tam nav nedz atmosfēras, nedz biosfēras. 

Turpinām ziņas

Šonedēļ sporta un mūzikas festivāla "Roks & hokejs 2026" Zvaigžņu spēlē Jēkabpilī piedalīsies hokejisti Uvis Balinskis un Dans Ločmelis. "Roks & hokejs" svētki sāksies 6. augustā, kad uz ledus dosies U12 vecuma komandas no Jēkabpils, Mārupes, Tukuma un Daugavpils. Savukārt 7. augustā pirmo reizi festivāla programmā notiks starptautisks sieviešu hokeja turnīrs, kurā piedalīsies piecas komandas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Turnīra izšķirošās spēles tiks aizvadītas 8. augusta rītā, kad jau no plkst. 7.30 līdzjutēji varēs sekot cīņām par medaļām. 

Dienas turpinājumā norisināsies tradicionālā Gunāra Meijera piemiņas kausa izcīņa, kas šogad ieguvusi jaunu formātu. Pirmo reizi par ceļojošo trofeju cīnīsies četru Latvijas vēsturisko novadu izlases - Zemgale, Vidzeme, Kurzeme un Latgale. Tā kā komandām nav spēlētāju sastāva ierobežojumu, katrs novads pulcējis iespējami spēcīgāko sastāvu. Līdztekus spēlēm visas dienas garumā halles pagalmā notiks galda hokeja turnīrs un aktivitātes bērniem. Pulksten 17 Jēkabpils Sporta halles pagalmā notiks Zvaigžņu spēles komandu drafts. Šoreiz komandu kapteiņu lomā iejutīsies Nacionālās hokeja līgas aizsargs un divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs Balinskis un viens no Latvijas talantīgākajiem jaunajiem uzbrucējiem Ločmelis.

Jēkabpilī spēlēs arī Kaspars Daugaviņš, Eduards Tralmaks, Mārtiņš Karsums, Herberts Vasiļjevs, Rodrigo Laviņš, Miķelis Rēdlihs, Miks Indrašis, Jānis Sprukts, Ģirts Ankipāns, Anrī Ravinskis, Ēriks Mateiko, Martins Laviņš, Kristaps Skrastiņš, Māris Ziediņš un vēl virkne Latvijā pazīstamu hokejistu. Paralēli hokeja notikumiem ledus arēnā Sporta halles pagalmā notiks rokkoncerts - no pulksten  18 uz festivāla skatuves kāps "Pelikānu brokastis", "Juuly", "B Optimist" un "Jauda", bet vēlāk uzstāsies grupa "R.A.P.". Ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas.

Un vēl

Latvijā noslēdzies gada gaišākais ceturksnis un sākas solārais rudens, liecina "timeanddate.com" dati. Gada gaišākais ceturksnis jeb solārā vasara sākās 7. maijā un beidzās 5. augustā, savukārt tumšākie trīs mēneši jeb solārā ziema būs periods no 6. novembra līdz 4. februārim. Gadalaikus iedala dažādi. Astronomiskā vasara šogad sākās 21. jūnijā, astronomiskais rudens iestāsies 23. septembrī un noslēgsies 21. decembrī, kad būs ziemas saulgrieži. Meteoroloģiskais rudens nomainīs vasaru tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas būs zemāka par +15 grādiem. Meteoroloģiskā vasara šogad sākās 1. jūnijā. Dažos gados meteoroloģiskā vasara turpinās vēl arī septembrī. 2023. gadā tika sasniegts vēlākā meteoroloģiskā rudens sākuma rekords - tas iestājās tikai 4. oktobrī.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība kritiski vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus izglītības jomā, norādot, ka tik apjomīgu izmaiņu izvērtēšanai atvēlētais laiks ir nepietiekams. Nedēļas sākumā ministrija nodeva saskaņošanai grozījumus noteikumos par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu. Tie paredz būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, arī centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos. Tuvākajā laikā saskaņošanai varētu sekot arī citi grozījumi, kas skars vairākas izglītības jomas, piemēram, pedagogu darba samaksu un tālmācību. 

Pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA norādīja, ka bažas rada ne tikai grozījumu saturs, bet arī to virzīšanas process. Arodbiedrības ieskatā trīs dienas atzinuma sniegšanai nav samērīgs termiņš, un pirms lēmumu pieņemšanas diskusijās ar iesaistītajām pusēm jāizvērtē gan ieguvumi, gan iespējamie riski. Vanaga norāda, ka kārtējo reizi ir nepatīkams pārsteigums - kā vasara, tā ir grozījumi ar kaut kādiem jauninājumiem, kas turklāt ir spēkā no jaunā mācību gada. Pēc viņas domām, pirms jaunu izmaiņu ieviešanas nepieciešama padziļināti izvērtēt līdzšinējās reformas - skolām pieejamo atbalstu, mācību un digitālos līdzekļus, kā arī citus faktorus, kas ietekmē izglītības kvalitāti. Vanaga atzīmēja, ka iepriekšējās reformas jau radījušas domstarpības nozarē, kas liecina par nepietiekami izdiskutētiem jautājumiem.

Saistībā ar  veikalu "Mere" slēgšanu Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danuševics nosūtījis vēstuli premjeram Andrim Kulbergam un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājam Arvilam Ašeradenam uzsverot, ka pēc Krievijas veikalu tīkla  slēgšanas un sankciju piemērošanas smagā situācijā ir iedzīti desmitiem godīgu Latvijas ražotāju un pārtikas piegādātāju. Uzņēmēji piegādāja produkciju veikaliem, kuri tajā brīdī tiesiski un legāli strādāja Latvijas tirgū. Tagad veikali ir ciet, banku konti ir iesaldēti, bet vietējiem zemniekiem un ražotājiem rēķini netiek apmaksāti, un viņu saražotā produkcija tonnām stāv ieslēgta noliktavās, kur tai draud bojāeja! Danusevičs pieprasa rīkoties nekavējoties, veicot tūlītēju preču inventarizāciju slēgtajos "MERE" veikalos un noliktavās, skaidri fiksējot, kuras preces pieder Latvijas piegādātājiem un steidzami ļaut uzņēmējiem brīvi izvest un atgūtT savu neapmaksāto produkciju.

Dāvis Bertāns noslēdz karjeru vīriešu basketbola izlasē, vēsta "Latvijas Radio ziņas" savā "X" kontā. Pagājušajā gadā 33 gadus vecais Bertāns sezonu aizvadīja Apvienoto Arābu Emirātu klubā “Dubai”, kas startē Adrijas līgā. Bertāns savā paziņojumā  norāda, ka ir  pienācis laiks ieklausīties savā ķermenī. Ir laiks likt punktu karjerai izlasē. Bertāns Latvijas valstsvienībā debitēja 18 gadu vecumā 2011. gada 12. Augustā. 80 spēlēs valstsvienības sastāvā Bertāns vidēji 19 minūtēs guva 9,6 punktus, izcīnīja 3,3 atlēkušās bumbas un bloķēja 0,6 metienus. Izlases rindās viņš piedalījās 2023. gada Pasaules kausa izcīņā un trīs Eiropas čempionātu finālturnīros 2011., 2017. un 2025. gadā.

Jūlija beigās Lietuvas Lazdiju rajonā migrantu grupa, kas valstī nelegāli iekļuva pa tuneli uz Baltkrievijas robežas, uzbruka Lietuvas robežsargiem, ziņo  portāls "Delfi.lt". Lietuvā izraisījies skandāls, jo atklājies, ka valsts robežsardzes dienests noklusējis migrantu uzbrukumu robežsargiem. Incidents notika 26. jūlijā Kapčamiesta robežposteņa teritorijā.  "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija liecina, ka robežsargi pamanīja tuneļa rakšanu zem valsts robežas un sarīkoja slazdu. Kad pirmie robežas pārkāpēji iznāca no pazemes, četri robežsargi viņus aizturēja un uzlika rokudzelžus. Tomēr pēc tam no tuneļa iznāca vēl aptuveni 20 migranti un uzbruka robežsargiem, piespiežot viņus atkāpties. Nelegāli iekļuvušie migranti, arī tie, kuriem bija rokudzelži, aizbēga atpakaļ Baltkrievijas teritorijā.  

Vācijā samazinās alus darītavu skaits. 2019. gadā valstī darbojās tūkstoš 552 alus darītavas, kas bija augstākais rādītājs pēdējo trīsdesmit gadu laikā, bet pērn to skaits sarucis līdz tūkstoš 415. Tas nozīmē gandrīz 9 % kritumu, atsaucoties uz Vācijas Federālā statistikas biroja datiem, ziņo medijs "Deutsche Welle". Pēdēja gada laikā Vācijā tika slēgtas 53 alus darītavas, un to skaits samazinās jau trešo gadu pēc kārtas. Federālais statistikas birojs atzīmē, ka šī tendence, visticamāk, saistīta ar sarūkošo alus patēriņu valstī. Tāpat savu lomu spēlē arī demogrāfiskās tendences. Proti, jaunā vāciešu paaudze lieto alkoholu daudz mazāk nekā iepriekšējās.

Turpinām ziņas

Preiļu novada pašvaldība nodrošina pabalstu ēdināšanas izdevumu segšanai skolēniem un pirmsskolas vecuma bērniem, piesakoties no 2. Septembra. Atbalsts pienākas šādām Preiļu novadā deklarēto bērnu grupām: Bērniem ar invaliditāti, daudzbērnu ģimeņu, trūcīgu mājsaimniecību, maznodrošinātu mājsaimniecību un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Atbalstu piešķir gan vispārizglītojošo, gan pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.  Atšķirība ir pabalsta apmērā – tiem, kuri mācās pašvaldības izglītības iestādē, tiek piešķirts pabalsts 100 procentu apmērā no vecāku līdzmaksājuma, kamēr privātās izglītības iestādes bērniem minētais pabalsts tiek piešķirts vecāku līdzmaksājuma apmērā, ko apstiprinājusi novada dome. 

Līdz 4. septembrim ikvienam interesentam ir iespēja iepazīties ar Aizkraukles novada teritorijas plānojuma trešo redakciju un tā vides pārskata projektu. Ar izstrādātajiem dokumentiem var iepazīties Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā: geolatvija.lv, Aizkraukles novada pašvaldības tīmekļvietnē, kā arī Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 1. Notiks arī divas publiskās apspriešanas sanāksmes: 18. augustā pulksten 17.30 Aizkraukles novada pašvaldības sēžu zālē “Sēlija” un 19. augustā pulksten 17.30 hibrīdrežīmā ‒ ar iespēju pieslēgties attālināti vai piedalīties klātienē sēžu zālē “Sēlija”.  Iedzīvotāji priekšlikumus par izstrādātajiem plānošanas dokumentiem var iesniegt līdz 4. Septembrim.

Un vēl

Līvānos noteiktas izmaiņas satiksmes organizācijā Saules ielā. Rīgas ielas remontdarbu laikā Saules un Zaļajā ielā būtiski ir palielinājusies transporta plūsma, tādēļ ielu malās novietotās automašīnas apgrūtina transportlīdzekļu savstarpēju izmainīšanos un pilnvērtīgu brauktuves izmantošanu. Lai satiksme būtu drošāka un raitāka, Saules ielā no Avotu ielas līdz Zemgales ielai abos braukšanas virzienos uz Rīgas ielas remontdarbu laiku uzstādītas ceļa zīmes “Apstāties aizliegts”. Darbu veicēji aicina autovadītājus būt vērīgiem un ievērot uzstādītās ceļa zīmes.

Ekonomikas ministrija rosina novērst diskriminējošu attieksmi pret darba ņēmējiem un atvieglot procesus darba devējiem nozarēs, kurās ir izteikts īstermiņa darbaspēka pieprasījums un mainīgs darba laiks. Pašreizējais regulējums īstermiņa nodarbinātībai paredz tādas pašas administratīvās prasības kā ilgtermiņa nodarbinātībai neatkarīgi no tā, vai persona tiek nodarbināta vienu dienu vai vairākus gadus. ministrija secinājusi, ka šāda pieeja rada nesamērīgu administratīvo slogu. Savukārt piedāvātais risinājums paredz, ka darba devējs, kurš izmanto Ministru kabineta prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, neveic ceturkšņa minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, kuru obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par trim minimālajām mēneša darba algām.

Šogad desmit valsts vietējo autoceļu posmos ar grants segumu vairāk nekā 50 kilometru garumā ieklās melno segumu ar divkārtu virsmas apstrādi. Septiņos posmos darbus finansē no valsts budžeta, bet divos - no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Divkārtu virsmas apstrādi veic uz reģionālajiem un vietējiem grants seguma autoceļiem ar nelielu satiksmes slodzi, lai novērstu putēšanu un mazinātu ūdens iekļūšanu ceļa konstrukcijā. Šogad divkārtu virsmas apstrādi plānots veikt arī autoceļam Stabulnieki-Sīļukalns-Varakļāni posmā no autoceļa Viļāni-Preiļi-Špoģi līdz Dravniekiem. Šogad plānots atjaunot virsmas apstrādes segumu, ieklājot trešo virsmas apstrādes kārtu, kopumā 111,78 kilometros valsts vietējo autoceļu. Darbi paredzēti arī uz autoceļa Aglona-Višķi  posmā no Aglonas līdz Višķiem un autoceļa Nereta-Grīcgale-Ērberģe posmā no Neretas līdz Pilskalnei. 

Labklājības ministrija rosina no 2028. gada 1. janvāra vecāku pabalstu izmaksāt par vienotu 548 dienu periodu jeb aptuveni 18 mēnešiem, palielinot ienākumu aizvietojumu līdz 70%. Reformas mērķis ir padarīt valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku, saprotamāku un finansiāli dāsnāku, vienlaikus nodrošinot vecākiem lielāku elastību darba un ģimenes dzīves apvienošanā. Patlaban vecākiem jāorientējas divos dažādos pabalstos, jau bērna piedzimšanas brīdī jāizvēlas vecāku pabalsta izmaksas periods, kā arī jāizprot abu pabalstu savstarpējā mijiedarbība. Jaunā pieeja paredz atteikties no šādas sistēmas, izveidojot vienu vecāku pabalstu ar vienotu izmaksas periodu un vienkāršākiem saņemšanas nosacījumiem.

Ukrainas bijušajai vēstniecei ASV Olhai Stefanišinai ir izvirzītas apsūdzības par nelikumīgu iedzīvošanos, Augstākās korupcijas apkarošanas tiesas sēdē trešdien paziņoja korupcijas apkarošanas prokurors, kurš ierosinājis noteikt drošības naudu 13 miljonu hrivnu jeb nepilnu 300 tūkstoši ASV dolāru apmērā. Prokurors norāda, ka Stefanišina nav deklarējusi divus dzīvokļus un skaidru naudu, ko viņa iztērējusi dzīvokļu remontam, savas mātes ārstēšanai, aviobiļetēm un cita dzīvokļa īrei. Stefanišinas izdevumi pārsnieguši viņas ienākumus un uzkrājumus. Turklāt viņa nav atklājusi, ka, pēc prokurora teiktā, lieto "Mercedes" automašīnu, kas reģistrēta uz viena no viņas padotajiem vārda. Runas par to, ka Stefanišina varētu atstāt savu amatu korupcijas lietas dēļ, klīda jau labu laiku. Aizejot no amata, viņa norādīja, ka nolēmusi atkāpties personīgu iemeslu dēļ.

Slovākijā un Austrijā trešdien uzstādīti jauni karstuma rekordi. Gaisa temperatūra atsevišķās vietās abās valstīs pārsniegusi 41 grādu. Slovākijas Hidrometeoroloģijas institūts informē, ka trešdienas pēcpusdienā kādā ciematā reģistrēta rekordaugsta temperatūra – 41,4 grādi. Iepriekšējais rekords bija par grāda desmitdaļu zemāks, un to fiksēja tajā pašā vietā 30. jūnijā. Savukārt iepriekšējais Austrijas karstuma rekords – 41 grāds –, tika reģistrēts otrdien galvaspilsētā Vīnē, bet trešdien kādā ciematā Lejasaustrijas federālajā zemē fiksēta par divām grāda desmitdaļām augstāka temperatūra. Karstums abās valstīs, kā arī Ungārijā, Rumānijā, Itālijā un Balkānos turpinās arī šodien, bet nedēļas nogalē tas varētu atkāpties uz dienvidiem.

Turpinām ziņas

Ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu īsteno projektu "Sēlijas mežabrāļi", godinot un atceroties nacionālos partizānus un viņu atbalstītājus. 5. septembrī notiks aktivitātes "Godinot un atceroties tos, kuri neatteica atbalstu brīvībai" mežabrāļu pēcteču grupai. Savukārt 28. septembrī tematiski izglītojošā pārgājienā pa Supes purvu dosies Jaunsardzes centra 2. novada pārvaldes jaunsargu vienības. Oktobrī pārgājienam gatavosies Viesītes vidusskola, savukārt noslēgumā meža takās dosies apvienotā grupa no vairākiem Latvijas novadiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija 11. augustā rīkos Jašas upes straujteču attīrīšanas talku. Pulcēšanās talkai paredzēta Preiļu novada Pelēčos pie autobusa pieturas pulksten 11. Interesenti aicināti pieteikties dalībai talkā vietnes tiekamiesdaba.lv sadaļā "Notikumu kalendārs". Talkā paredzēts turpināt iepriekšējos gados sāktos darbus - gultnes attīrīšanu no sanesumiem un bebru dambjiem, kas ir viens no galvenajiem ūdens kvalitātes pasliktināšanās iemesliem. Brīva ūdens plūsma un gaisa pieplūde ir svarīga retajām sugām un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem. Fiziski smagajā darbā kopā ar administrācijas darbiniekiem spēkus apvienos Zemessardzes 35. kājnieku bataljona zemessargi un Pelēču pagasta iedzīvotāji, taču talkā gaidīts ikviens brīvprātīgais.

Un vēl

Jēkabpils Tautas namā no šodienas līdz 25.augustam skatāma izstāde “Sēlijas kods”. Tikšanās ar izstādes māksliniekiem šodien atklāšanas pasākumā pulksten septiņos vakarā. Vasaras garumā radošajā valkājamās mākslas laboratorijā “Sēlijas kods” kopā ar profesionāliem māksliniekiem dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem - Kas ir Sēlija? Vai tā ir vieta, tradīcija, atmiņas, cilvēki vai sajūta? Un kā izskatās Sēlijas kods šodien? Atsaucība bija liela – tērpus veidot ieradās dalībnieki ne tikai no Jēkabpils novada, bet arī no citiem Latvijas novadiem, apliecinot, ka interese par Sēlijas identitāti un laikmetīgu kultūras mantojuma interpretāciju ir dzīva un aktuāla. 

Laboratorijas laikā iepazina valkājamās mākslas pasauli un atklāja, ka tautastērps nav tikai muzeja eksponāts vai pagātnes relikvija. Tas ir dzīvs stāsts, kas turpina attīstīties kopā ar cilvēkiem, viņu pieredzi un laiku. Tradicionālie raksti, formas un simboli kļuva par iedvesmas avotu jauniem, drosmīgiem un personiskiem mākslas darbiem.  Izstādē aplūkojami laboratorijā tapušie darbi – laikmetīgas Sēlijas tautastērpa interpretācijas, kurās sastopas tradīcijas un eksperimenti, kultūras mantojums un mūsdienīga domāšana.