Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 4.augustā

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šogad pirmajā pusgadā izlietoti 9,2 miljoni eiro jeb 10,4% no šā gada budžetā paredzētajiem līdzekļiem, liecina Fiskālās disciplīnas padomes publiskotā informācija. Tajā skaitā pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika ielietoti 2,9 miljoni eiro, kas veidoja 3,4% no plānotā finansējuma, bet otrajā ceturksnī - 6,2 miljoni eiro, kas ir 7,1% no plānotā finansējuma. 2026. gada pirmajā pusgadā atbalstīti kopumā 45 resoru pieprasījumi par finanšu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Valsts kancelejas direktora amatam rīkos atkārtotu konkursu. Pēc nesekmīga pirmā konkursa Valsts kancelejas direktoru mēģināja atrast valsts pārvaldē bez atkārtota konkursa organizēšanas. Tomēr piemērotu kandidātu nav izdevies atrast. Vienlaikus jauna konkursa sludināšana neizslēdz kandidāta meklēšanas turpināšanu valsts pārvaldē. Jau vēstīts, ka Saeima 18. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu svītrot Valsts civildienesta likuma normu, kas noteica pienākumu rīkot konkursu gadījumos, kad iestādes vadītājs no amata atbrīvots uz savstarpējas vienošanās pamata. Līdz ar to turpmāk noteiktos gadījumos būs iespējams amatā pārcelt ierēdni no cita amata, ja tas būs pamatoti valsts interesēs.

Līdz 2032. gadam par Eiropas Savienības Sociālā klimata fonda finansējumu ģimenes ārstiem, veselības aprūpes mājās un mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Latvijas reģionos plānots iegādāties 212 bezemisiju transportlīdzekļus. Risinājums paredzēts, lai ārstniecības personas varētu savlaicīgi sasniegt pacientus arī attālākajās teritorijās un stiprinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas reģionos. Investīcija paredzēta teritorijām, kurās iedzīvotājiem veselības aprūpe ir grūtāk pieejama ģeogrāfisku un mobilitātes apstākļu dēļ. Šiem kritērijiem Latvijā atbilst 19 novadi, to vidū arī  Aizkraukles, Augšdaugavas, Jēkabpils, Madonas un Preiļu. Atbalsts būs paredzēts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.  Pirmos pretendentu pieteikumus plānots pieņemt 2027. gada otrajā pusgadā.

Jaunais Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems paziņojis par valdības apņemšanos nenogurstoši mazināt migrantu ierašanos valstī ar mazām laivām pa Lamanšu, raksta britu raidorganizācija BBC. Bērnems norāda, ka varas iestāžu darbinieki jau cīnās ar cilvēku kontrabandistu grupējumiem abpus Lamanšam, kas atdala Lielbritāniju no Francijas. Runājot ar žurnālistiem piekrastes pilsētā Duvrā, Bērnems sacīja, ka cilvēki vēlas redzēt šī jautājuma risināšanu. Viņš piebilda, ka nepieciešams izveidot drošu ceļu patvēruma prasīšanai, kas tādējādi atņemtu grupējumiem iespēju piedāvāt nelikumīgu iekļūšanu Lielbritānijā.

Sausuma un karstuma dēļ nokrities Donavas upes ūdens līmenis rada problēmas daudziem uzņēmumiem un negatīvi ietekmē ekosistēmu. Taču tas ļāvis Bulgārijas zinātniekiem atrast upes gultnē labi saglabājušās mamuta paliekas. Tās atrada kāds vietējais iedzīvotājs, kurš bija devies pastaigā gar upi. Izsauktie paleontologi nogulsnēs atrada izmirušā dzīvnieka apakšžokli, augšstilba kaulu, lielus ilkņu fragmentus un ribu daļas. Zinātnieki secinājuši, ka paliekas pieder jaunam matainajam mamutam, kura ķermeni šeit varētu būt atnesusi Donavas vai kādas tās pietekas straume. Izvirzīta arī cita, ticamāka, versija, ka mamuts dzīvoja tūkstošiem gadu tālākā senatnē, kad šeit bija purvājs un upe vēl nebija izveidojusies.  Kauli jau nogādāti Ruses reģionālajā vēstures muzejā.

Turpinām ziņas

Nākamnedēļ, 13. augustā, Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē atklās kinorežisora un mākslinieka Jāņa Streiča piemiņai veltīto personālizstādi "Jāni Streiču atceroties". Streičs bija biedrības priekšsēdētājs, Goda biedrs un Vizuālās mākslas komisijas biedrs. Izstādē eksponēti mākslas darbi gan no Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja, gan no privātām kolekcijām. Kā zināms, Streičs bija kinorežisors, scenārists, aktieris, rakstnieks, gleznotājs un sabiedriskais darbinieks, kura daiļrade balstījās mūsdienu sabiedrībai svarīgās tēmās, izpelnoties skatītāju un lasītāju mīlestību. Pēdējās pāris desmitgadēs Streičs sevi pieteica arī ainavu glezniecībā. Mākslinieks galvenokārt strādāja eļļas tehnikā uz audekla, retāk pievēršoties pasteļiem. Viņa darbiem raksturīga tonālā daudzveidība un pārliecinošas gaismu un ēnu attiecības, iemūžinot Latvijas, Lietuvas un Ukrainas ainavas. Izstāde biedrības Baltajā zālē bez maksas apskatāma katru dienu līdz 15. Septembrim.

"Latvijas valsts meži" šogad septembrī elektroniskajā izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties nekustamo īpašumu "Ezernieki" Madonas novada Indrānu pagastā. Atbilstoši tirgus novērtējumam plānotās izsoles sākumcena ir 601 tūkstotis 215 eiro. Nekustamais īpašums "Ezernieki" sastāv no vairākām zemes vienībām un ēkām.  Nekustamo īpašumu pārdos kopā ar tā ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamo kustamo mantu. Detalizēta informācija par izsoles nosacījumiem no 7. septembra būs pieejama elektronisko izsoļu portālā un Latvijas valsts meeži tīmekļvietnē.

Un vēl

Latvijā 64% vecāku bērna sagatavošana skolai izmaksā no 100 eiro līdz vairāk nekā 500 eiro, liecina SIA "Akropole Latvija" aptaujas dati. Aptaujā 37% vecāku norādījuši, ka bērna sagatavošanai skolai paredzētais budžets nepārsniedz 100 eiro, lai gan 64% respondentu atzīst, ka reālās skolas izmaksas ir no 100 eiro līdz vairāk nekā 500 eiro. Šis līdzekļu trūkums liek vecākiem meklēt dažādus pielāgošanās risinājumus - 46% pirms skolas sākšanas mērķtiecīgi meklē atlaides, bet 29% paļaujas uz iepriekšējo gadu lietu atkārtotu izmantošanu. Tāpat, izvēloties skolas preces, cena un kvalitāte joprojām ir noteicošie faktori, bērna personīgās vēlmes un ieceres bieži atstājot otrajā plānā.

 

Iekšlietu ministrija rosinās valdību apturēt Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbību. Valdībai atbalstot ministrijas ierosinājumu, tas faktiski nozīmētu, ka iedzīvotāji un kravas auto transports nokļūt Baltkrievijā no Latvijas vairs nevarēs. "Pāternieki" patlaban ir vienīgā oficiālā uz autoceļa izveidotā sauszemes robežšķērošanas vieta uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Vienlaikus joprojām pastāv Indras dzelzceļa robežšķērsošanas vieta, kuru izmanto tikai kravas vilcieniem. Pasažieri ar lidmašīnām uz Baltkrieviju nevar nokļūt jau vairākus gadus.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju turētāju sanāksmē, kurā bija plānots lemt par obligāciju procentu maksājumu atlikšanu un finansējuma piesaistes iespējām, vakar netika savākts nepieciešamais kvorums, tāpēc 17. augustā plānots organizēt atkārtotu sanāksmi. Atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam šajā sanāksmē latviju pārstāvēja Valsts kase.

No nākamā gada plānots "Latvijas pasta" sūtījumu tarifu pieaugums. Uzņēmuma tīmekļvietnē pieejamais tarifu projekts liecina, ka lielākais pieaugums paredzēts smago sīkpaku svarā no 1001 līdz 200 gramiem sūtīšanas tarifos - vienkāršām sīkpakām šajā svara kategorijā tarifs pieaugs no 7,84 eiro līdz 15,47 eiro jeb par 97,3%, ierakstītām sīkpakām - no 9,28 eiro līdz 17,84 eiro jeb par 92,2%, bet apdrošinātām sīkpakām - no 11,35 eiro līdz 21,52 eiro jeb par 89,6%. Vienkāršām iekšzemes vēstulēm tarifa pieaugums būs no 6,4% līdz 47,2%, ierakstītām vēstulēm - no 28,5% līdz 50,5%, bet apdrošinātām vēstulēm pieaugums būs no 45,9% līdz 56,3%.Patlaban jauno tarifu projekts iesniegts izvērtēšanai regulatoram. Atsevišķās jomās pasta tarifi nedaudz samazināsies.

Eiropas Centrālā banka līdz 21. septembrim aicina eirozonas iedzīvotājus izteikt viedokli par desmit priekšlikumiem jauno eiro banknošu dizainam. Pieci no dizaina variantiem veltīti upēm un putniem. Lielāko daļu šo putnu varam sastapt arī Latvijā. Iecerēts, ka uz 5 eiro banknotes būs putns - klinšu ložņa, 10 eiro banknotē – zivju dzenītis, 20 eiro banknotē – bišu Dzenis, 50 eiro banknotē – stārķis, 100 eiro banknotē – bridējputns  avozeta, bet 200 eiro banknotē – ziemeļu sulla.  Visos piecos upēm un putniem veltītajos dizaina variantos redzamas vienas un tās pašas sešas putnu sugas, kas nosacīti sasaistītas ar konkrētiem upes posmiem. Plānots, ka centrālā banka lēmumu par jauno eiro banknošu dizainu pieņems gada beigās.

Krievijas pretgaisa aizsardzība pirmdien notrieca Ukrainas dronu virs pludmales, kur tobrīd atpūtās cilvēki, no kuriem seši gāja bojā, vēsta Krievijas mediji. Drons notriekts virs pludmales Arhipo-Osipovkā pie Gelendžikas Krasnodaras novadā pie Melnās jūras. Krievijas varasiestādes ziņo, ka gājuši bojā seši cilvēki, to vidū trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ir ievainoti, no kuriem 17 ir hospitalizēti. Ukrainas mediji, ziņojot par šo gadījumu, atgādina, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība regulāri notriec mērķus tieši virs blīvi apdzīvotiem rajoniem, tāpēc atlūzas krīt uz civilajiem objektiem, nogalinot un ievainojot iedzīvotājus.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldība informē, ka projektā SIA "Saldūdeņu risinājumi" veiks Baļotes ezera un Vārzgūnes ezera izpēti, lai sagatavotu ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus. Šīs izpētes mērķis ir iegūt zinātniski pamatotu informāciju par ezeru zivju resursiem un to apsaimniekošanu. 3. augusta vakarā Baļotes ezerā izvietoti pētnieciskie zvejas tīkli. Šodien,  4. augustā speciālisti veiks kontrolzvejas rezultātu izvērtēšanu, nosakot nozvejoto zivju sugu sastāvu, daudzumu, vecumu, izmērus, kā arī analizējot to barības objektus. Šodien vakarā pētnieciskos zvejas tīklus izvietos Vārzgūnes ezerā, kur izpēte turpināsies atbilstoši noteiktajai metodikai.

Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas tuvumā esošajos novados, bet mazākais - Latgalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā - 29,2%, Ādažu novadā - 24,8% un Ķekavas novadā - 24,4%. Savukārt galvaspilsētā bērnu īpatsvars bija salīdzinoši mazāks - 17%. Zemākais bērnu īpatsvars bija Latgales reģionā - 15,5%, Krāslavas novadā - 12,1%, Augšdaugavas novadā - 13,1% un Ludzas novadā - 13,9%. Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 9 tūkstoši 200 jeb 2,7%.

Un vēl

Sestdien, 8. augustā norīkots īpašs autobusa reiss uz kapusvētkiem Aizkraukles pagasta kapsētā. Brauciens būs bez maksas. Autobuss kursēs pa ierasto maršrutu: Aizkraukles autoosta‒Lāčplēša iela–Jaunceltnes iela–Aizkraukles pagasta centrs–Aizkraukles kapi. No autoostas tas izbrauks pulksten 11., atpakaļ no kapsētas ‒ pulksten 13.30. Kapusvētki Aizkraukles pagasta kapos sāksies pulksten 12. 

Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi no 1. līdz 15. augustam piedalās militārajās mācībās "Northern Strike 2026-2" Mičiganas štatā, ASV. Tās ir ikgadējas apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, ko organizē Mičiganas Nacionālā gvarde ar mērķi uzturēt un pilnveidot vienību kaujas gatavību, kā arī stiprināt sadarbību ar sabiedroto spēkiem, veicot uzdevumus daudznacionālā vidē. Šogad līdz ar Latvijas karavīriem un zemessargiem mācībās "Northern Strike" piedalās vairāk nekā 9 tūkstoši dalībnieki no ASV un piecām sabiedroto valstīm.

Latvijas Olimpiskā komiteja saņēmusi 26 tūkstoši eiro finansējumu no Starptautiskās Olimpiskās komitejas Olimpiskās solidaritātes programmas. Atbalsts paredzēts 18 jaunajiem Latvijas sportistiem, kuri gatavojas dalībai ceturtajās Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Dakārā. Atbalstu sadalīs 12 Latvijas sporta federācijām, kas pārstāv tādus sporta veidus kā vieglatlētika, 3x3 basketbols, peldēšana, bokss, burāšana, riteņbraukšana, taekvondo, triatlons, sporta dejas, u-šu, pludmales cīņa un pludmales sprints airēšanā. Līdzekļi paredzēti sportistu sagatavošanai, tostarp treniņnometnēm, inventāra iegādei un medicīniskā atbalsta nodrošināšanai.


Līdz 18. augustam iedzīvotāji aicināti ziedot vēl 500 skolas somu un kancelejas preču komplektu iegādei Ukrainas bērniem pirms mācību gada sākuma. Vienas skolas somas komplekta vērtība ir aptuveni 35 eiro. Somas plānots nogādāt bērniem no mazākiem lauku reģioniem Ukrainas centrālajā daļā. Šis reģions vairākkārt piedzīvojis Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus, jo atrodas valsts centrā un tajā ir nozīmīga infrastruktūra. Skolēniem paredzētajā komplektā būs ergonomiska un ietilpīga mugursoma, kancelejas preces, penālis un dažādi rakstāmpiederumi, kā arī vairākkārt lietojama ūdens pudele, pusdienu kārbiņa un saldumi. 

Jaunu rekordu uzstādījis poļu ultramaratonists un peldētājs Bartlomejs Kubkovskis – viņš kļuvis par pirmo cilvēku, kurš pārpeldējis Baltijas jūru. Sportists aptuveni 56 stundu laikā nopeldēja 160 kilometrus. Kubkovskis piektdien devās ceļā no Zviedrijas un svētdien sasniedza Dzivnovas pludmali Polijā. Šajā laikā viņš ne reizi nepieskārās laivai, neatpūtās un negulēja. Šo izaicinājumu peldētājs pieņēma laba mērķa vārdā – viņš tādējādi palīdzēja savākt aptuveni 140 tūkstoši eiro ar vēzi sirgstošu bērnu ārstēšanai.

Šovasar sausums un karstums Eiropai nesis ne tikai postošus ugunsgrēkus, bet arī citas likstas. Pamatīgi izžuvusi Eiropas otrā garākā upe Donava. Vairākās valstīs zemā ūdens līmeņa dēļ šobrīd apgrūtināts enerģētikas infrastruktūras darbs. Ungārijai priekšā vairākas kritiskas dienas – Budapešta rekordlielā sausuma dēļ bija gatava uz laiku laiku slēgt atomelektrostaciju, kas saražo aptuveni 40 % no valsts elektroenerģijas. Tā svētdien paziņoja premjers Pēters Maģars. Vēl pirmdien Maģars pauda, ka vismaz pagaidām vēl darbojas viena atomlektrostacijas turbīna, kas ražo elektrību. Donavas ūdens līmeņa kritums stacijai ir problemātisks jautājums, jo tā dzesēšanā tiek izmantots upes ūdens. 

Turpinām ziņas

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi no 1. augusta siltumenerģijas tarifu palielinājumu deviņiem regulējamiem komersantiem, to vidū arī  SIA “Līvānu siltums”. Jaunais siltumenerģijas tarifs Līvānos ir 76,32 eiro par megavatstundu, neieskaitot PVN. Līdz šim tarifs bija 63 eiro par megavatstundu. Siltumenerģijas tarifi no augusta pieaug arī SIA "Madonas siltums" Madonā, Ērgļos, Lubānā un Ļaudonā – 76,53 eiro par megavatstundu.

Madonas novada deputāti apstiprinājuši pašvaldības karogu un vimpeli. Lēmumā skaidrots, ka pašvaldības simbolika ir būtiska vietvaras identitātes un atpazīstamības sastāvdaļa. To veido ģerbonis, karogs un citi pašvaldības noteiktie simboli. Karogs nodrošina arī ģerboņa praktisku un vizuāli atpazīstamu izmantojumu publiskajā telpā. Madonas novada karogu reprezentācijas un dekoratīvos nolūkos var izmantot arī vimpeļa formā. Karoga un vimpeļa metus atbilstoši Latvijas heraldikas principiem, nodrošinot tā sasaisti ar apstiprināto Madonas novada ģerboni, ir izstrādājuši heraldikas mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs.

Un vēl


Mājas kafeinīcu dienas Jēkabpils novadā norisināsies 22. un 23. augustā. Jēkabpils un Krustpils pusē viesus šovasar gaidīs sešas mājas kafejnīcas. Kūku pagastā:
Viesu nams "Avotiņi", Variešu pagastā lauku sēta “Eglāji”, “Iedillo” un zemnieku sēta “Atpūtas”, Krustpils pagastā “Āveskalni”, bet Dunavas pagastā “Lejiņas”. Visās mājas kafejnīcās galdā cels dažādas latviskās garšas un piedāvās arī izklaides iespējas. Mājas kafejnīcu saimnieki aicina iepriekš pieteikt vizīti un atgādina, ka norēķināšanās tikai skaidrā naudā. Plašāk par Jēkabpils novada mājas kafejnīcu dienām un kontaktus apmeklējuma pieteikšanai var atrast tīmekļa vietnē visit.jekabpils.lv

Latvijā gandrīz 70% iedzīvotāju nav pamanījuši pārtikas cenu samazinājumu, liecina bankas "Citadele" aptauja. Vienlaikus aptaujā 15% iedzīvotāju pauduši, ka viņu izdevumi par pārtiku ir nedaudz samazinājušies, bet 1% norādijis, ka šie izdevumi ir būtiski sarukuši. Tāpat aptaujā 8% respondentu minējuši, ka viņu izdevumi par pārtiku ir palielinājušies, kamēr 7% norādījuši, ka izdevumiem par pārtiku ikdienā neseko līdzi. Jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk nekā citas vecuma grupas minējuši, ka pārtikas izdevumi ir samazinājušies - tā uzskata 19% aptaujāto. Līdzīgs īpatsvars novērots arī 60-74 gadu vecuma grupā. Savukārt vecumā no 50 līdz 59 gadiem visbiežāk valdījis uzskats, ka cenu izmaiņas nav jūtamas - to norādījuši 72% respondentu.

Igaunija uz Latviju nosūtījusi šogad trešo misijas "ESTPOL" vienību, kas divas nedēļas palīdzēs cīņā ar nelegālo migrāciju uz robežas ar Baltkrieviju. Ja vien situācija uz robežas tuvākajās nedēļās nemainīsies, Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments savas vienības uz Latviju sūtīs līdz septembra beigām. Tas nozīmē, ka nākamo divu mēnešu laikā četras "ESTPOL" vienības sniegs atbalstu kolēģiem Latvijā.

No 1. septembra plānotas būtiskas izmaiņas izglītības standartā – skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā, 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās, Izmaiņas izglītības standartā paredzētas no 1. septembra, tomēr tās vēl būs jāvērtē valdībā. Augstākā līmeņa eksāmeni varētu nebūt obligāti, bet tos varēs kārtot. Kopš ieviesti centralizētie eksāmeni arī 9. klasēs, katru gadu ap 800 skolēnu šajos eksāmenos izkrīt. Šogad, lai nokārtotu eksāmenu, bija jāiegūst vismaz 15 % no maksimālās punktu summas – matemātikas eksāmenu nenokārtoja 750 jaunieši, bet latviešu valodas – 150.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis virkni dekrētu par personāla izmaiņām Ukrainas diplomātiskajā korpusā, atlaižot vēstniekus vairākās valstīs un ieceļot jaunu pastāvīgo pārstāvi UNESCO. No amata atbrīvoti vēstnieki Austrijā, Tunisijā un Lībijā. Amatu zaudējuši arī vēstnieki Singapūrā, Brunejā, Kirgizstānā un Tadžikistānā. Galvenā uzmanība pievērsta pārmaiņām ASV, kur Zelenskis atbrīvojis no amata Ukrainas vēstnieci Olhu Stefaņišinu. 

Tehnoloģiju gigants "Google" ievieš "Android" operētājsistēmas lietotņu izstrādātāju identitātes pārbaudi, ziņo tehnoloģiju izdevums "Ars Technica". Jau no nākamā mēneša izstrādātājiem, kuru lietotnes paredzētas ierīcēm ar "Android 7" un jaunākām operētājsistēmas versijām, būs obligāti jāiziet identitātes verifikācijas process. "Google" pārstāvis sarunā ar "Ars Technica" atzīmēja, ka piekļuve verifikācijas sistēmai netiks nodrošināta izstrādātājiem no tādām ASV sankcijām pakļautajām valstīm kā Krievija, Irāna, Kuba un Ziemeļkoreja. "Google" norāda, ka izstrādātāju identitātes pārbaude tiek ieviesta ar mērķi ierobežot krāpniecisku lietotņu izplatību un stiprināt lietotāju drošību.

Turpinām ziņas

Noslēdzies Latvijas–Lietuvas programmas projekts “Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Lietuvas–Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas”. Divarpus gadu laikā Zemgalē un Ziemeļlietuvā izveidota jauna ūdens tūrisma infrastruktūra, tapusi pirmā kopīgā abu reģionu laivošanas karte un izveidots uzņēmēju sadarbības tīkls, kas turpinās darbību arī pēc projekta noslēguma. Jēkabpils novada pašvaldība uzstādīja trīs pārvietojamas laivu piestātnes — pie Daugavas tilta, pie Krustpils pils un Ābeļu pagasta estrādē —, bet projekta noslēgumā tās papildināja ar informācijas stendiem un norādēm par apskates objektiem un piekļuves vietām laivotājiem. 

Projekta ilgtermiņa ieguvums ir arī “Daugavas upes un piekrastes tūrisma attīstības stratēģijas 2026.–2032. gadam” izstrāde, kas kalpos par pamatu turpmākai ūdens tūrisma attīstībai reģionā. Novads organizēja arī “Laivošanas maratonu pa Daugavu 2025” — 17 km garu atpūtas un 70 km garu sportiskās airēšanas pasākumu —, savukārt 2026. gadā norisinājās trīs laivošanas maratoni “Daugavas krāces 2026”. 

Aizkraukles novadā pie Susējas un Mēmeles upēm uzstādītas piecas pontonu laivu piestātnes, piecas nojumes, piecas ģērbtuves un izvietoti informācijas stendi. Projekta noslēgumā paplašināta Neretas pontonu laivu piestātne un ierīkotas kāpnes ērtai piekļuvei pie Susējas Ērberģes muižas tuvumā. Izstrādātas divas laivošanas kartes — Mēmeles, Susējas un Daugavas upēm. Organizēta ūdens tūrisma attīstībai veltīta darba grupas sanāksme Staburagā, kurā norisinājās diskusijas par maršrutu plānošanu, kā arī “Latvenergo” pārstāvis sniedza informāciju vietējiem uzņēmējiem par Pļaviņu HES darbības specifiku un drošas laivošanas nosacījumiem tās tuvumā. 

Projektā izstrādāto ūdens tūrisma maršrutu popularizēšanai tika organizēts publisks, bezmaksas laivošanas pasākums 19 kilometru garajā Daugavas posmā no Pļaviņām līdz Koknesei, kuru papildināja bezmaksas izbraucieni ar kuģīšiem no Kokneses viduslaiku pilsdrupām.

Un vēl

Jūlijs Latvijā kļuva par piekto mitrāko jūliju novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada. Valstī vidēji nokrišņu daudzums sasniedza 123,2 milimetrus jeb 163% no mēneša normas. Latvijas rietumu un centrālajā daļā lija vairāk nekā austrumos. Visvairāk nokrišņu pagājušajā mēnesī reģistrēts Ventspilī, kur to daudzums sasniedza 222,3 milimetrus jeb 350% no normas, bet vismazāk lija Rēzeknē, kur bija 57,9 milimetri nokrišņu jeb 87% no daudzu gadu vidējā lieluma. Vidēji Latvijā jūlijā bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs, vairāk nekā pusi mēneša - 18 dienās - vismaz vienā novērojumu stacijā tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis, kas ir desmit milimetri. 

Saules spīdēšanas ilgums jūlijā bija mazāks nekā vidēji 1991.-2020. gadā, izņemot Latvijas austrumos, kur tas vietām bija nedaudz virs normas. Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,4 grādi jeb četras grāda desmitdaļas zem normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija +7,2 grādi 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 grādi tika reģistrēta 31. jūlijā Jelgavas novērojumu stacijā, un tas bija vienīgais pārspētais temperatūras rekords valstī pagājušajā mēnesī.