Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 15.jūlijā

Valdība atbalstīja Ārlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz noteikt nacionālu importa aizliegumu atsevišķām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības precēm.
Grozījumus plānots iekļaut Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai turpinātu mazināt Latvijas ekonomiskās saites ar abām valstīm. Likumprojekts izstrādāts pēc Ministru kabineta uzdevuma. Tas paredz aizliegt Latvijā importēt grāmatas, laikrakstus, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbu un apavus, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija. Precīzs aizliegto preču saraksts tiks noteikts ministru kabineta noteikumos.

Valdība atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz izstāties no Enerģētikas hartas nolīguma. Latvija plāno izstāties no nolīguma pēc tam, kad no tā izstājusies Eiropas Savienība un Eiropas Komisija pret Latviju jau sākusi pārkāpuma procedūru par palikšanu nolīguma dalībvalstu vidū.

Atbalstītas izmaiņas likumā, kas paredz, ka valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties jau 17 gadu vecumā. Viena no būtiskākajām izmaiņām nodrošina tiesības veikt priekšreģistrāciju un brīvprātīgi pieteikties dienestam tiem 17 gadus veciem pilsoņiem, kuri 18 gadu vecumu sasniegs ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma sākuma.
Līdz šim jaunieši, kuri pilngadību sasniedza īsi pirms atlases, tehniski zaudēja iespēju pieteikties brīvprātīgi un izmantot ar to saistītās priekšrocības. 

Eiropas Savienība vakar atvēra otro sadaļu sarunās ar Ukrainu par pievienošanos blokam. Jau ziņots, ka 27 valstu bloks pagājušajā mēnesī oficiāli sāka pirmo posmu dalības sarunās ar Ukrainu. Sarunas bija iespējams sākt, jo jaunā Ungārijas valdība piekrita atteikties no to bloķēšanas, kas notika iepriekšējā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna laikā. Lai pievienotos ES, kandidātvalstīm ir jāpabeidz sarunas sešās sadaļās, saskaņojot savu likumdošanu ar bloka tiesību aktiem visās jomās, sākot no vides un lauksaimniecības un beidzot ar tieslietām. 

Ukraina un vēl deviņas Eiropas valstis veidos koalīciju, lai aizsargātu Eiropu pret ballistiskajām raķetēm, un gatavojas izstrādāt pretraķešu aizsardzības sistēmu, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons Labas gribas koalīcijas tikšanās laikā Parīzē. Pasākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas un citu valstu līderiem. Ukrainas un Eiropas valstu mērķis ir izveidot kopīgas pretballistisko raķešu aizsardzības spējas. Vienošanās tekstā nav norādīts termiņš aizsardzības sistēmas izveidei, bet ir teikts, ka koalīcija ir atvērta citām valstīm. 

Turpinām ziņas

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien  Aizkraukles novadā ar pašvaldības siltumapgādes uzņēmuma pārstāvjiem pārrunās gatavību gaidāmajai apkures sezonai. Tāpat ministrs tiksies ar AS "Latvenergo" vadību un apmeklēs Pļaviņu hidroelektrostaciju, lai novērtētu kritiskās infrastruktūras drošību. Vizītes noslēgumā ministrs Aizkrauklē apmeklēs vēsturiski piesārņoto teritoriju, iepazīstoties ar sanācijas gaitu Latvijas-Šveices sadarbības programmā.

Nolēgusies skates Gada labākā būve Latvijā 2025 2. kārta. Skates žūrija, 14 dienās mērojot 3 tūkstosi kilometru pa visu Latviju, ir apskatījusi un novērtējusi visas 68 būves, kas atrodas Latvijā. Skates 3. kārtai - finālam, kas notiks šodien, izvirzītas 40 būves. To vidū arī Jēkabpils aizsargdambja pārbūve nominācijās "Inženierbūve" un "Ainavas būve". Skates žūrija visas pieteiktās būves vērtē saskaņā ar skates nolikuma kritērijiem un vadoties pēc mērķa – izcelt labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā.

Un vēl

Saistībā ar tērauda tilta bezbalsta plātņu starpliku nomaiņu dzelzceļa posmā Trepe–Līvāni vairākas dienas jūlijā un augustā būs izmaiņas vilcienu kustībā maršrutā Rīga–Daugavpils. Līvānu novada pašvaldības publiskotā informācija liecina, ka izmaiņas skars reisus šodien un rīt, kā arī  20., 21., 23., 24., 27., 28., 30. un 31. jūlijā, un vēl  3., 4., 6. un 7. augustā. Šajās dienās pasažieru pārvadājumus posmā Krustpils–Līvāni vai Līvāni–Krustpils nodrošinās ar autobusu. Pasažieri aicināti savlaicīgi iepazīties ar izmaiņām kustības sarakstā un plānot papildu laiku pārsēšanās posmam. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv

Valsts kase jūlija sākumā emitējusi septiņu gadu obligācijas 130 miljonu Šveices franku jeb 140,15 miljoni eiro apmērā. Ar šo obligāciju emisiju Latvija ir izveidojusi piekļuvi Šveices franku kapitāla tirgum un ielikusi pamatus ilgtermiņa sadarbībai ar šīs valsts investoriem, paplašinot Latvijas vērtspapīru investoru bāzi un nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas ar izdevīgiem nosacījumiem nākotnē.

Latvija arī turpmāk saskarsies ar iedzīvotāju novecošanās pārmaiņām, liecina jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par demogrāfiskām pārmaiņām Eiropas Savienībā. Latvija jau pašlaik ir starp ES valstīm ar augstāko iedzīvotāju vidējo vecumu. 2025. gadā tas bija aptuveni 44 gadi, kas ir augstāks nekā 2015. gadā. Tas ierindo Latvija starp ES valstīm ar vecāku iedzīvotāju struktūru. Vienlaikus paredzams dzīves ilguma pieaugums. Sievietēm paredzamais mūža ilgums, sasniedzot aptuveni 80 gadus 2025. gadā, līdz gadsimta beigām varētu pārsniegt 90 gadus. Arī vīriešiem prognozēts būtisks pieaugums - no aptuveni 70 gada līdz 85 gadiem. 

Vairums jeb 85% no Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības personai vai citam medicīnas darbiniekam ir devuši naudu vai dāvanu papildus oficiālajiem maksājumiem, to darījuši pēc pašu iniciatīvas, liecina Tiesībsarga biroja apkopotie dati Savukārt 10% iedzīvotāji atzinuši, ka to darījuši pēc ārsta vai cita medicīnas darbinieka mājiena, lūguma vai pieprasījuma. Tiesībsardze Karina Palkova spriež, ka Latvijas cilvēki vēlas pateikties ārstniecības personām par saņemto palīdzību, un šī vēlme pati par sevi ir saprotama un cilvēcīga. Vienlaikus ikvienam pacientam ir tiesības saņemt kvalitatīvu, savlaicīgu un cieņpilnu veselības aprūpi neatkarīgi no tā, vai viņš ārstniecības personai pasniedz dāvanu vai nē. Tāpēc ir svarīgi skaidri nodalīt pateicību no neoficiāliem maksājumiem un veidot likumīgus un ētiskus veidus, kā pateikties ārstniecības personām un medicīnas darbiniekiem. 

Jūnijā saules enerģija kļuva par Eiropas Savienības lielāko atsevišķo elektroenerģijas avotu, saražojot 25% no bloka kopējās elektroenerģijas, secinājis enerģētikas pētniecības centrs "Ember". Saules enerģija veidoja lielāku daļu nekā kodolenerģija, kas deva 21% no ES saražotās elektroenerģijas, kam sekoja dabasgāze ar 15%, vēja enerģija ar 14%, hidroenerģija ar 12% un ogles ar 8%, norādīts "Ember" ziņojumā. Šī ir tikai trešā reize, kad saules enerģija kļuvusi par vadošo elektroenerģijas avotu ES pēc 2025. gada jūnija un 2026. gada maija.

Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits sasniegs maksimumu 2029. gadā un nākamajās desmitgadēs samazināsies, secināts vakar publiskotajā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra  ziņojumā. Šobrīd ES iedzīvotāju skaits ir aptuveni 450,6 miljoni, taču pētnieki norāda, ka 2029. gadā tas sasniegs maksimumu - 453,3 miljonus. Pēc tam tiek prognozēts lēns ilgtermiņa samazinājums. Līdz 2100. gadam ES iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 398,8 miljoniem cilvēku, kas nozīmē kopējo samazinājumu par 11,7%.

Turpinām ziņas

Valdība otrdien apstiprināja Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku nodrošināšanas un drošības plānu 2027. gadam. Nākamgad šie svētki Aglonā notiks no 12. augusta līdz 15. augustam. Pasākuma laikā būs nodrošināta svētceļnieku un apmeklētāju drošība, satiksmes organizēšana, medicīniskā palīdzība, ugunsdrošība, sabiedriskā kārtība un nepieciešamā infrastruktūra. Svētku nodrošināšanai kopumā būs nepieciešami 198 tūkstoši 260 eiro.

Īsfilmu seansi "... glāzi kino, lūdzu!" ir reģionāls bezmaksas brīvdabas studentu īsfilmu festivāls, kas šovasar norisināsies jau trešo gadu pēc kārtas. Šogad festivāls viesosies Latgalē un Sēlijā, piedāvājot skatītājiem iespēju iepazīt jauno Latvijas kino autoru darbus neierastā – brīvdabas kino – atmosfērā. No 13. līdz 28. augustam četrās Latvijas pilsētās – Aknīstē, Balvos, Daugavpilī un Rēzeknē – notiks brīvdabas īsfilmu seansi, kuros būs skatāmi Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Kultūras koledžas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas studentu veidotie darbi. Šī gada festivāla vienojošā tēma ir sevis meklējumi mūsdienu pasaulē. Programmā iekļautās animācijas, spēlfilmas un dokumentālās filmas stāsta par identitāti, piederības sajūtu, attiecībām, pieaugšanu un cilvēka centieniem atrast savu vietu nepārtraukti mainīgajā pasaulē. Aknīstē brīvdabas kino seanss būs skatāms  13.augustā no pulksten 22 līdz pusnaktij pie Valdemāra Ancīša Aknīstes bibliotēkas.

Un vēl

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests joprojām aicina iedzīvotājus savā tīmekļa vietnē pieteikties par brīvprātīgajiem dalībniekiem pārrobežu masveida evakuācijas mācībās, kuras notiks 4. augustā. Mācību laikā simulēs iedzīvotāju masveida evakuāciju no Latvijas uz Lietuvu. Maršruts: Daugavpils – Jēkabpil - Pasvale Lietuvā. Mācības notiks 9.augustā, to laikā praktiski izspēlēs visu evakuācijas procesu – iedzīvotāju pulcēšanu, transporta organizēšanu, reģistrāciju, pārrobežu pārvietošanos, uzņemšanu galamērķī, ēdināšanu un citus civilās aizsardzības pasākumus. 

Satiksmes ministrija ir piesaistījusi neatkarīgu juridisko konsultantu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" darbības modeļa pilnveides procesā. Ministrijā skaidro, ka juridiskā ekspertīze nepieciešama, lai izvērtētu ar darbības pilnveides procesu saistītos juridiskos aspektus, identificētu iespējamos risinājumus un nodrošinātu, ka turpmākie lēmumi atbilst valsts interesēm.

Latvijā izveidots Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts, apvienojot Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Institūta pārstāvji uzskata, ka apvienošanās ļaus paātrināt jaunu zāļu, diagnostikas metožu un medicīnas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Jaunizveidotā institūta vadošais pētnieks Aigars Jirgensons norāda, ka ieguvums nav tikai kopīga infrastruktūra un administrācija. Kopīgi tiks izstrādātas  jaunas idejas, kuras pārvērtīsies projektos un jaunos produktos.

Latvija pievienosies Igaunijas aicinājumam Eiropas Komisijai  nepiešķirt finansējumu Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai Krievijas sportistu ierobežojumu atcelšanas dēļ. 
Vēstuli Eiropas komisijai plāno parakstīt astoņas valstis. Aicinājums attiektos ne tikai uz Starptautisko olimpisko komiteju, bet arī uz citiem Eiropas finansēšanas instrumentiem, piemēram, programmu "Erasmus+" sporta jomā. Igaunija aicina atcelt ES finansējumu visu sporta veidu organizācijām, kas atļauj Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanos starptautiskajās sacensībās.

Eiropas Savienība aizliegusi Sudānas zelta iegādi, importu un nodošanu, cenšoties ierobežot finansējuma avotus pilsoņu karam, kas šo Āfrikas valsti plosa jau gadiem ilgi.
Eiropadomes lēmums aizliedz arī dzīvsudraba un cianīda pārdošanu, piegādi, nodošanu un eksportu uz Sudānu – tās ir vielas, ko izmanto zelta ieguvei. Vienlaikus paredzēti izņēmumi, piemēram, precēm, kas paredzētas humānās palīdzības mērķiem, ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā un rīcībai katastrofu gadījumos.

Krievija pagājušajā nedēļā rīkojusi šaušanas mācības Peipusa ezerā dažu kilometru attālumā no Igaunijas robežas, un Igaunija par mācībām netika informēta, vēsta laikraksts "Postimees". Mācības, kuru laikā raidītie šāvieni bija dzirdami robežas Igaunijas pusē, 9. jūlijā neierasti notika ezerā, nevis sauszemes robežas tuvumā. Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pieļauj, ka mācību dalībnieki trenējās cīņai pret jūras droniem. Viņš pauda pārliecību, ka tādu mācību norise Peipusā liecina par nelielu paniku Krievijas spēka struktūrās. Savukārt Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro uzsvēra, ka jebkādas mācības robežas tuvumā ir provokatīvas. 

Turpinām ziņas

Kādam vīrietim Preiļu novadā par suņa nosišanu šogad jūnijā draud cietumsods līdz pieciem gadiem. 26. jūnija vakarā policija saņēma informāciju no kādas iedzīvotājas, ka Preiļu novada Galēnu pagastā kādas mājas kāpņu telpā ir asins peļķe. Ierodoties notikuma vietā, likumsargi veica operatīvos pasākumus un noskaidroja, ka 1964. gadā dzimis vīrietis cietsirdīgi izturējās pret suni - iesita dzīvniekam ar priekšmetu pa galvu, kā arī vairākas reizes spēra pa ķermeni, kā rezultātā dzīvnieks gāja bojā. Noskaidrots, ka pēc tam vīrietis suņa līķi aiznesa uz kādas neapdzīvotas mājas telpām, kur to atstāja. Saistībā ar noziedzīgo nodarījumu sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 230. panta otrās daļas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieka spīdzināšanu. 

Valdība otrdien atļāva no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem piešķirt Rēzeknes novada pašvaldībai 142 tūkstoši 998 eiro Maltas vidusskolas ēkas telpu grupas pārbūvei.
Maltas pagastā maija vidū atklāja Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālo vidusskolu, kura izvietota Maltas vidusskolas telpās. Militāro kadetu skola savu darbu sāks 1. septembrī.
Ģenerāļa Pētera Radziņa vidusskola ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas piedāvā licencētas mācību programmas valsts aizsardzības jomā. Jaunajā mācību iestādē vispārizglītojošo priekšmetu studijas apvienos ar militāro prasmju apguvi.

Un vēl

Šodien sugas atjaunošanai Ruģeļu mitrājā Daugavpilī izlaida desmit piecgadīgus Eiropas purva bruņurupučus, kas izaudzēti Latgales zoodārzā. Aktivitāte notiek projektā "Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģiona pilsētu mitrāju bioloģiskās daudzveidības kopīga saglabāšana". Plānots, ka projekta dabas aizsardzības pasākumu rezultātā Daugavpils mitrājā atjaunos vairāk nekā 30 tūkstoši hektāru platības, kontrolēs invazīvo sarkanvaigu sauszemes bruņurupuču izplatību un savvaļā izlaidīs Eiropas purva bruņurupučus. Savukārt Lietuvā, Zarasu pilsētas Didžioji salā, plānots atjaunot 9,82 hektāru mitrāja ekosistēmu, kā arī uzlabot ainavu un apmeklētāju infrastruktūru. Projekta kopējais budžets ir 749 tūkstoši 354 eiro.