Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 3.februārī
- Radio1.lv --
- 03 februaris 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju ir 10 200 eiro; Aizkraukles novada pašvaldībā būs jauna nodaļa; un Radžu ūdenskrātuvē atjaunota licencēta makšķerēšana.
Valsts policija sākusi pārbaudi par pagājušajā nedēļā publiskotajiem notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas jaunākajiem materiāliem, kuros Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām. Latvija dokumentos dažādā kontekstā minēta vairāk nekā 500 reižu, Rīga - vairāk nekā 800. Publiskotajos failos minēti vairāku latviešu modeļu vārdi un modeļu aģentūru nosaukumi, kā arī atklājas Epstīna personiskās sarakstes ar latviešu meitenēm. Latvietes, iespējams, bijušas arī viņa asistentes. Latvijas valsts policija iepazīstas ar publiskoto informāciju, to pārbaudot un apkopojot ziņas.
Latvijā pagājušā gada septembra beigās vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju bija 10 tūkstoši 200 eiro. Augstākais valdības parāda apmērs uz vienu iedzīvotāju Eiropā ir Beļģijā - 57 tūkstoši 200 eiro, bet vismazākais - Bulgārijā un Igaunijā - attiecīgi 4 tūkstoši 900 eiro un 6 tūkstoši 900 eiro. Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni - 45,2% no iekšzemes kopprodukta - un izpilda Māstrihtas kritēriju - uzturēt parādu zem 60% no Iekšzemeskopprodukta.
Ārvalstu investoru padome Latvijā atbalsta priekšlikumu atkārtoti virzīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu jeb tā dēvētajiem karteļiem publiskajos iepirkumos. Investoru padome vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai norāda, ka tā jau ilgstoši ir vērsusi uzmanību, ka aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos rada būtiskus un ilgtermiņa zaudējumus valstij, kropļo konkurenci.
Jau vēstīts, ka parlaments pirms nedēļas nodeva skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos karteļos iepirkumu procedūrās.
Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Tallinā parakstīta nodomu vēstule par Militārās mobilitātes zonas izveidi starp Baltijas valstīm. Iniciatīvas mērķis ir turpināt standartizēt nacionālās robežu šķērsošanas procedūras, koordinēt un monitorēt militāro kravu kustību, kā arī nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu ne tikai Baltijas valstu vidū, bet plašāk Eiropas Savienībā un NATO. Tas nepieciešams, lai krīzes situācijās un militāra apdraudējuma gadījumā spētu operatīvi uzņemt sabiedroto spēkus Baltijas reģionā.
Aukstuma dēļ ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde jeb NASA atlikusi astronautu pirmo lidojumu apkārt Mēnesim vairāk nekā pusgadsimta laikā. Misija "Artemis" nestartēs ātrāk par 8. februāri, kas būtu divas dienas vēlāk, nekā sākotnēji plānots. NASA bija iecerējusi sestdien veikt 98 metrus garās Mēness raķetes degvielas uzpildes testu, taču to atcēla gaidāmā aukstuma dēļ. Komandieris Rīds Vaizmens un pārējie komandas locekļi būs pirmie cilvēki, kas dosies lidojumā apkārt Mēnesim kopš šīs programmas slēgšanas 1972. gadā.
Turpinām ziņas
No februāra Aizkraukles novada pašvaldībā izveidota jauna institūcija – Iepirkumu nodaļa. Līdz šim iepirkumu procedūras nodrošināja Juridiskā nodaļa. Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gvido Liepiņš skaidro, ka ir rosināts veidot atsevišķu nodaļu, jo būtiski pieaudzis centralizēto iepirkumu skaits un to sarežģītība. Tā nodarbosies tikai ar iepirkumiem un nodrošinās visu tā procesu. Jaunajā nodaļā būs seši darbinieki — vadītājs, viņa vietnieks, jurists, iepirkumu speciālisti un iepirkumu komisijas sekretārs. Visi jau šobrīd strādā pašvaldības centrālajā pārvaldē — Iepirkuma nodaļas vadītāju pārcels no Attīstības nodaļas, bet pārējos no Juridiskās nodaļas.
Augšdaugavas novadā no februāra pieaugusi maksa par pašvaldības zemju nomu. Par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes novada pagastu un pilsētu teritorijā būs jāmaksā 85 eiro gadā. Līdz šim šī maksa bija 76 eiro. Savukārt par vienu kvadrātmetru zemes dārzkopības kooperatīvu teritorijā maksa būs 0,09 eiro gadā līdzšinējo 0,06 eiro vietā. Jaunie cenrāži attiecināmi uz zemes nomas līgumiem, kas tiek noslēgti vai pārslēgti no februāra. Pašvaldībā norāda, ka jaunie zemes nomas maksas cenrāži noteikti, ņemot vērā neatkarīgā vērtētāja SIA "Dzieti" tirgus cenu novērtējumu.
Un vēl
Radžu ūdenskrātuvē atjaunota licencēta maksķerēšana. To paredz Jēkabpils novada domes 29.janvārī apstiprinātais un pagājušās nedēļas nogalē “Latvijas Vēstnesī” publicētais nolikums. Makšķernieki aicināti iepazīties ar Radžu ūdenskrātuves licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens nolikumu, kas pieejams pašvaldības mājaslapā. Savukārt licences makšķerēšanai Radžu ūdenskrātuvē var elektroniski iegādāties portālā manacope.lv.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: VDD vērtējumā lielāko apdraudējumu Latvijas drošībai nemainīgi rada Krievija; SIA “Jēkabpils siltums” nepiemēros līgumsodu rēķiniem no janvāra līdz apkures sezonas beigām; un Pie barotavām un dārzos 336 vietās Latvijā saskaitīti vairāk nekā 12 500 putnu.
Pērn būtiskāko apdraudējumu Latvijas valsts drošībai nemainīgi radīja Krievijas specdienesti, turklāt Krievijas agresivitātes līmenis šogad saglabāsies augsts un ar tendenci pieaugt, Krievijas specdienestiem Latvijā mēģinot izvērst dažādas aktivitātes un operācijas, tā pārskatā par darbu 2025. gadā vērtē Valsts drošības dienests. Tas atzīmē, ka pērn Krievijas specdienesti pret Latviju organizēja - kaitnieciskas darbības pret valsts infrastruktūru, agresīvu izlūkdarbību un psiholoģiskas operācijas sabiedrības viedokļa ietekmēšanai. Tāpat Krievija turpināja centienus atbilstoši tās interesēm ietekmēt Latvijas sabiedrības noskaņojumu, izvēršot propagandas un dezinformācijas aktivitātes interneta vidē. Paredzams, ka arī šogad agresorvalsts izvērsīs līdzīgas darbības.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, izriet no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sniegtās informācijas. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars pieprasījis Bartaševiču atkāpties no amata. Kā norāda ministrijā, šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju par atteikumu piešķirt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam Rēzeknes domes priekšsēdētājam Bartaševičam. Gadījumā, ja Bartaševičs nepiekrīt atkāpties, viņam piecu darbdienu laikā ir jāiesniedz rakstveida paskaidrojums ministram. Pēc paskaidrojuma saņemšanas ministrs pieņems lēmumu.
Losandželosā svētdien notikušajā "Grammy" balvu pasniegšanas ceremonijā divās balvu kategorijās godalgas izcīnījis latviešu diriģents Andris Nelsons. Viņš un viņa vadītais Bostonas simfoniskais orķestris ieguva "Grammy" kategorijā "Labākais orķestra sniegums" par Olivjē Mesiāna simfonijas "Turangalila" ierakstu. Nelsons un Bostonas simfoniskais orķestris ieguva balvu arī kategorijā "Labākais klasiskās mūzikas instrumentālais solo" par darbu kopā ar pasaulslaveno čellistu Jo-Jo Ma par Dmitrija Šostakoviča Čella koncerta ierakstu. Līdz šim Nelsons jau bija ieguvis trīs "Grammy" balvas.
Vācijas Aizsardzības ministrija, ņemot vērā iespējamos spiegošanas draudus, ir ieviesusi aizliegumu noteiktu kategoriju transportlīdzekļiem iebraukt militārajās bāzēs un citās tā sauktajās drošības zonās. Kā vēsta laikraksts "Berliner Zeitung", lēmums pieņemts pēc drošības jomas speciālistu ieteikuma. Aizsardzības ministrijas pārstāvis pavēstīja laikrakstam – eksperti uzskata, ka mūsdienu transportlīdzekļos izmantotie sensori rada nopietnus draudus militāro noslēpumu aizsardzībai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kamerām, radaru sistēmām, mikrofonu aprīkojumam, kā arī attālināti vadāmām datu pārraides sistēmām.
Reaģējot uz Eiropas Savienības pagājušās nedēļas lēmumu atzīt Irānas Revolucionāro gvardi par teroristisku organizāciju, Teherāna par "teroristiskām grupām" pasludinājusi Eiropas Savienības dalībvalstu armijas. Jau ziņots, ka Eiropas Savienības lēmums pieņemts, pamatojoties uz Irānas Revolucionārās gvardes lomu masu vardarbīgā protestu apspiešanā, kuras laikā nogalināti tūkstošiem cilvēku.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” nepiemēros līgumsodu rēķiniem, kas izrakstīti no 1.janvāra līdz apkures sezonas beigām. Uzņēmumā norāda, ka šī gada janvāris Latvijas teritorijā, arī Jēkabpils novadā, bija no klimatiskās normas atšķirīga, netipiski zema gaisa temperatūra. Šādus laika apstākļus prognozē arī ziemas turpinājumā. Līdz ar to aukstajā laikā ir būtiski pielielinājies siltumenerģijas patēriņš, un gaidāma ievērojama rēķinu par izlietoto siltumenerģiju un ar to saistītiem maksājumiem palielināšanās SIA “Jēkabpils siltums” klientiem. Tāpēc pieņemts lēmums neaprēķināt līgumsodu SIA “Jēkabpils siltums” klientiem par neapmaksātajiem rēķiniem par izlietoto siltumenerģiju un ar to saistītiem maksājumiem no šī gada 1. janvāra līdz apkures sezonas beigām
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācija Preiļu novada pašvaldības budžetā šogad veido gandrīz 18% no ieņēmumiem. 2026. gadā pašvaldības ieņēmumi plānoti 34,1 miljona eiro apmērā, savukārt izdevumi - 40 miljonu eiro. Izdevumu pārsvaru pār ieņēmumiem segs no iepriekšējo gadu uzkrājumiem un finansēšanas avotiem. Lielāko ieņēmumu daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 31,83%. Savukārt lielākā daļa izdevumu 2026. gadā paredzēta izglītībai - 36,18%. Būtiski pieaudzis pašvaldības līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmu labiekārtošanai un būvprojektu izstrādei. Tāpat turpinās ieguldījumi ceļu, ielu un komunālās infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā visā novada teritorijā.
Un vēl
Šoziem Latvijas Ornitoloģijas biedrības rīkotās akcijas "Ziņo par putniem dārzā 2026" laikā pie barotavām un dārzos 336 vietās Latvijā novēroti 12 tūkstoši 696 putni, pārstāvot 44 putnu sugas. Šoziem akcijas laikā visbiežāk ziņots par lielās zīlītes, zilzīlītes, lauku zvirbuļa, sīļa un pelēkās vārnas novērojumiem. Maksimālais vienā vietā novēroto sugu skaits ir 22 sugas, savukārt maksimālais vienā vietā novēroto putnu skaits ir 378 putni.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: CSP sākusi iedzīvotāju ikgadējo aptauju par atpūtas un darījuma braucieniem; Jēkabpils novada dome 2026.gada budžetu plāno pieņemt ārkārtas sēdē 17.februārī; un Ledus iešanai šogad prognozē paaugstinātus applūšanas riskus, daudz ko noteiks pavasara laikapstākļi.
Koalīcijā panākta konceptuāla vienošanās par diviem galvenajiem virzieniem, kā valsts varētu sniegt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar pieaugošajiem siltumenerģijas izdevumiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis skaidro, ka viens no risinājumiem varētu būt atbalsts uzņēmumiem, lai nodrošinātu iespēju ieviest dalītos jeb izlīdzinātos maksājumus par siltumapgādes pakalpojumiem. Analīze liecinot, ka daļai uzņēmumu trūkst pietiekamu apgrozāmo līdzekļu, lai šādu mehānismu īstenotu. Otrs valdības darba virziens saistīts ar palīdzību mājsaimniecībām. Šogad mājokļa pabalstam budžetā paredzēti 52 miljoni eiro, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī summa varētu būt nepietiekama. Sākotnējās aplēses rāda, ka papildu varētu būt nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro, lai pašvaldības spētu nodrošināt pabalstu visiem atbilstošajiem saņēmējiem.
Centrālā statistikas pārvalde ir sākusi iedzīvotāju ikgadējo aptauju par atpūtas un darījuma braucieniem. Apsekojumā 12 5tūkstoši Latvijas mājsaimniecību statistikas pārvalde jautās par ceļošanas paradumiem, braucienu mērķiem un izdevumiem. Statistikas pārvaldē norāda, ka iegūtos datus izmantos, lai plānotu investīcijas tūrisma infrastruktūrā, veidotu jaunas atpūtas zonas un dabas takas, uzlabotu sabiedrisko transportu tūrisma vietās, kā arī palīdzētu uzņēmējiem saprast, kādus pakalpojumus ceļotāji meklē.
Arvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas, tomēr piektdaļa joprojām to lieto tikai skolā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā aptauja. 88% skolēnu, kuru dzimtā valoda nav latviešu, uzskata, ka skolā iegūtās latviešu valodas prasmes palīdz vai drīzāk palīdz dzīvē ārpus skolas. Jaunieši latviešu valodu ikdienā izmanto internetā, komunikācijā ar draugiem un ģimenes locekļiem, pulciņos un sporta skolas nodarbībās, sabiedriskās vietās un citur. 70% respondentu uzskata, ka piedalīšanās ārpusstundu aktivitātēs palīdz uzlabot latviešu valodas prasmes. Aptaujā 21% respondentu tomēr atzinuši, ka latviešu valodu izmanto tikai skolā. Starpbrīžos ar skolotājiem un darbiniekiem 47% skolēnu sarunājas pārsvarā latviski.
Kā ziņots, šis ir pēdējais mācību gads, kad Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.
Pagājušajā gadā Lielbritānijas militāro objektu tuvumā tika reģistrēti 266 dronu incidenti, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 126 gadījumiem 2024. gadā. Uz šī fona Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs paziņoja, ka bruņotajiem spēkiem piešķirs plašākas pilnvaras vērsties pret droniem, kurus manīs militāro objektu tuvumā. Kā norāda Hīlijs, lai mazinātu bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu, Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem būs piešķirtas pilnvaras iznīcināt dronus militāro objektu tuvumā, kas līdz šim prasīja policijas iesaisti.
Kenedija centru Vašingtonā slēgs uz diviem gadiem, lai atjaunotu slaveno koncertu un pasākumu vietu, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa paziņojums nācis pēc tam, kad vairāki pazīstami mākslinieki atcēla savas uzstāšanās Kenedija centrā, paužot nepatiku pret prezidenta lēmumu pārsaukt koncertzāli par Kenedija–Trampa centru. Arī daļa ASV Kongresa deputātu un juristi ir kritizējuši šo Trampa soli, kā arī vairāki ASV prezidenta Džona Kenedija radinieki ir nosodījuši Trampa rīcību, norādot, ka koncertzāle ir piemineklis 1964. gadā atentātā nogalinātajam politiķim.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada dome šī gada budžetu plāno pieņemt ārkārtas sēdē 17.februārī. Sarunā ar Radio1 Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis lūgts raksturot šī gada budžetu, atzina, ka tas ir ļoti saspringts, jo vajadzību allaž ir vairāk kā iespēju un attīstībai paliekot arvien mazāk līdzekļu. Taču nevarot teikt, ka šogad būs tikai izdzīvošanas budžets, jo arī attīstībai tajā pēc iespējas atvēlēti līdzekļi, piemēram, pilsētas ielu remontiem. Priekšsēdētājs, pirms budžeta pieņemšanas, neminēja tā ieņēmumus un izdevumus skaitļos, jo budžets vēl topot un skaitļi varot mainīties. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka lielu izdevumu daļu budžetā veido pašvaldības darbinieku atalgojuma paaugstināšana, jo palielinoties minimālajai algai proporcionāli pieaug visu darbinieku algas. Plašāk lasiet portālā radio1.
Pagājušajā nedēļā Nacionālā psihiskās veselības centra un Veselības ministrijas pārstāvji apmeklēja Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas struktūrvienību “Aknīste”, lai, līdzīgi kā citās psihiatriskajās slimnīcās, klātienē pārrunātu un skaidrotu plānoto psihiatrisko slimnīcu apvienošanos. Aknīstes kolektīvam skaidroja, ka reorganizācija viņus skars mazāk nekā citas slimnīcas un būtiskas pārmaiņas neienesīs, jo iestāde jau šobrīd darbojas kā struktūrvienība. Arī turpmāk primārā vadība paliks Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas līmenī. Juridiski paredzēta līgumu pārslēgšana pēc vienotiem standartiem, taču tas nav plānots šogad – šis process iecerēts nākamajā posmā un notiks, individuāli izrunājot nosacījumus ar katru darbinieku.
Un vēl
Ledus lūšana un iešana šogad notiks ar paaugstinātu ledus sastrēgumu un applūšanas risku, taču būtiska nozīme būs pavasara laikapstākļiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ja upju baseinos būs lielas sniega rezerves un pavasaris būs silts un lietains, ledus iešana un applūšana notiks ļoti strauji, kas būtu visnelabvēlīgākais variants. Savukārt pakāpenisks pavasaris ļautu palu procesam noritēt bez būtiskām negatīvām sekām. Upes ir aizsalušas garos posmos, un vairākās vietās ir izveidojušies ledus sablīvējumi, kas jau ir paaugstinājuši ūdens līmeni. Patlaban ilgstošais sals nāk par labu, jo ūdens līmenis pakāpeniski pazeminās un vižņu sablīvējumi izskalojas.
Visjutīgākie ledus sastrēgumu veidošanās posmi Latvijā ir Lielupes upes augštece no Mūsas un Mēmeles upju satekas līdz Lielupes un Sesavas upju satekai, kā arī Daugavas upe posmā no Neretas līdz Aiviekstei, secinājuši Latvijas eksperti kopā ar Lietuvas sadarbības partneriem projektā "Ledus plūdu pārvaldība Latvijā un Lietuvā klimata pārmaiņu kontekstā". Sastrēgumi, kuros sablīvējas ar upes straumi atnestā ledus un vižņu masa, ir atkarīgi no upes gultnes uzbūves, proti, ja upes gultne ir šaura, tajā izveidojas sastrēgums. Ledus plūdu riska un ledus plūdu draudu kartes var aplūkot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Rinkēvičs: Krievijas pašreizējie uzbrukumi Ukrainas civilajai energoinfrastruktūrai "faktiski tuvojas genocīdam"; Raidījums: EPPO izbeigusi Līvānu domes iespējamo ES fondu līdzekļu izkrāpšanas lietu; un Līdz martam virs Baltijas jūras notiks ziemojošo ūdensputnu aviouzskaites
Krievijas pašreizējie uzbrukumi civilajai energoinfrastruktūrai "faktiski tuvojas genocīdam", intervijā Latvijas televīzijai sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc prezidenta vārdiem, Krievijas īstenotā Ukrainas energoinfrastruktūras iznīcināšana bargas ziemas laikā tuvojas kārtējiem kara noziegumiem vai faktiski genocīdam. Politiķis vērtēja, ka diplomātisks risinājums Krievijas sāktajam karam pagaidām nav gaidāms, bet viņš būšot tikai priecīgs, ja šajā vērtējumā būs kļūdījies. Rinkēvičs atkārtoti uzsvēra, ka galvenais šķērslis nonākt pie rezultāta miera un pamiera sarunās ir Krievija, kuru acīmredzot vada cerība pilnībā pakļaut Ukrainu, tāpēc tā neizskatās gatava kompromisiem.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis savā sociālā medija "Facebook" kontā paziņojis par atkāpšanos no amata. Video amatpersonas profilā ievietots šodien. Savu atkāpšanos Helmanis pamato ar veselības problēmām. Ogres novada pašvaldībā apstiprina, ka ir saņemts Helmaņa iesniegums par atkāpšanos no amata akūtu veselības traucējumu dēļ. Pašvaldība pagaidām plašākus komentārus nesniedz, zināms, ka šodien notiks domes ārkārtas sēde un darba kārtībā ir domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcijas ierīci izlietnēm, kas novērš mikroorganismu vairošanos. Augstskolā norāda, ka antimikrobiālā rezistence ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem. Nozīmīgs infekciju izplatības avots var būt izlietnes, kur tradicionālie dezinfekcijas risinājumi ne vienmēr nodrošina pietiekamu aizsardzību. Izgudrojums integrējams izlietnēs un nodrošina izplūdes dezinfekciju, novēršot bioplēvju veidošanos un mikroorganismu nonākšanu telpā. Izstrādātā ierīce paredzēta lietošanai medicīnas iestādēs, tādēļ ierīces efektivitāte testēta slimnīcā, un to pilnveido sadarbībā ar mediķiem.
Krievijas spēki janvārī ieņēmuši 245 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, kas ir aptuveni puse no platības, ko tai izdevās ieņemt pērnā gada decembrī vai novembrī, atsaucoties uz monitoringa projekta "DeepState" publicētajiem datiem, vēsta medijs "Kyiv Post". Pēdējā mēneša laikā Krievijas ofensīvas temps esot palēninājies, salīdzinot ar 2025. gada beigām. "DeepState" norāda, ka kopējā uzbrukumu aktivitāte kritusies par četriem procentiem, padarot janvāri par salīdzinoši mierīgāku mēnesi.
ASV vakar, 2. februārī aizvadīta ikgadējā Murkšķa diena – sena un kolorīta tradīcija, kuras galvenais varonis ir murkšķis vārdā Fils. Jau vairāk nekā gadsimtu viņš simboliski “prognozē” ziemas turpinājumu. Šogad, iznākot no savas alas Pensilvānijas pilsētiņā Panksutoni, Fils ieraudzīja savu ēnu, kas saskaņā ar tradīciju nozīmē – ziemai vēl priekšā aptuveni sešas nedēļas, vēsta Nypost.com. Ja pasaulslavenais pareģotājs murkšķis nebūtu redzējis savu ēnu, tas nozīmētu, ka tuvojas pavasaris. Pēdējos gados Fila precizitāte ir rūpīgi pārbaudīta, jo, saskaņā ar Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datiem, viņš precīzi prognozējis laikapstākļus tikai aptuveni 35% gadījumu.
Turpinām ziņas
Eiropas prokuratūra janvārī izbeigusi Līvānu novada domes iespējamo Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanas lietu, kurā bija aizdomas, ka bijušais mērs Andris Vaivods Eiropas fondu projektu virzījis konkrēta uzņēmēja interesēs, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Neskatoties uz kriminālprocesa izbeigšanu, Eiropas prokuratūra esot secinājusi, ka Līvānu novada domē konkrētajos Eiropas Savienības fondu projektos netika ievērota labā prakse. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" janvāra pēdējā darba dienā ir atlaidusi teju 50 darbinieku - Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu. Slimnīcā komentē, ka darba tiesisko attiecību izbeigšana ar darbiniekiem ir tieši saistīta ar Nacionālās drošības likuma prasībām, kas regulē kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Minētā norma paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nedrīkst tikt nodarbināti A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šāda nodarbinātība ir pieļaujama tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.
Un vēl
Lai fiksētu izmaiņas Baltijas jūras ekosistēmā, līdz martam Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā eksperti veiks Latvijas jūras akvatorija ikgadējo jūrā ziemojošo ūdensputnu aviouzskaites. Datu vākšana notiks no nelielas lidmašīnas, kas aptuveni 76 metru augstumā mēros 6 tūkstoši kilometru garu maršrutu, ornitologiem reāllaikā kartējot katru pamanīto putnu grupu. Iegūtie dati ļaus sekot līdzi Latvijas jūras ūdeņos ziemojošo putnu sugu populāciju lielumam, sugu sastāvam, tendencēm un teritoriālā izvietojuma izmaiņām.