Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 8.maijā

Ministru prezidente Evika Siliņa nav apmierināta, ka šūnu apraides ziņojums par vakar notikušo drona incidentu naftas produktu uzglabāšanas objektā Rēzeknē tika izsūtīts tikai pēc tam, kad tas jau bija noticis. Siliņa to atzina žurnālistiem pēc Krīzes vadības sēdes, ko premjere bija sasaukusi saistībā ar dronu incidentiem Latgalē. Premjere uzsvēra, ka ir jāatceras, ka šādi gadījumi ir Krievijas kara Ukrainā sekas un jābūt gataviem, ka šādi incidenti atkārtosies.

Pēc garajām svētku brīvdienām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā reģistrēts rekordliels pacientu skaits. Vakar pēc palīdzības vērsušies 286 bērni, kas ir lielākais diennakts pacientu skaits pēdējo gadu laikā. Vairāk nekā 100 bērnu vienas dienas laikā nonākuši traumpunktā ar dažādām traumām, tajā skaitā roku, kāju, muguras un deguna sasitumiem un lūzumiem, kā arī galvas traumām. Daļa traumu gūtas, bērniem pārvietojoties ar velosipēdiem, skrejriteņiem un citiem mikromobilitātes rīkiem bez aizsargķiveres. Mediķi kā īpaši satraucošas vērtē galvas traumas mazajiem pacientiem vecumā līdz trīs gadu vecumam, jo pat salīdzinoši neliels kritiens var radīt nopietnas sekas. 
Rīgas pilsētas tiesa bijušo Jēkabpils mēru, pašreizējo pašvaldības deputātu Leonīdu Salceviču vakar atzina par vainīgu basketbola kluba "Jēkabpils" gada pārskatu viltošanā un piesprieda viņam naudas sodu 23 tūkstoši 400 eiro. Spriedums vēl nav stājies spēkā un, to būs iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Polija ir gatava uzņemt daļu no spēkiem, kurus ASV gatavojas izvest no Vācijas, paziņojis Polijas prezidents Karols Navrockis. Polijas prezidenta pozīcijai piekrita arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš piebilda, ka arī Viļņa ir gatava nākotnē uzņemt vairāk amerikāņu karavīru. Navrockis uzsver, ka Polijai ir visa nepieciešamā infrastruktūra, lai varētu izvietot lielu skaitu amerikāņu karavīru un militāro tehniku. Viņš arī solīja, ka vērsīsies pie ASV prezidenta Donalda Trampa ar lūgumu atstāt Eiropā karavīrus, kurus ir paredzēts izvest no Vācijas.

Gleznainajā Itālijas Kapri salā tiek ieviesti stingri jauni ierobežojumi, lai ierobežotu pārapdzīvotību un uzlabotu apmeklētāju pieredzi. Agresīva ielu tirdzniecība tiks aizliegta, pārkāpējiem piemēros naudas sodus, un tūristu grupu lielumu ierobežos, lai padarītu salu ērtāku gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Slavenā Itālijas sala Kapri, kas atrodas netālu no Neapoles, ir pazīstama kā augstas klases atpūtas vieta, taču pēdējā laikā tā saskaras ar arvien pieaugošu tūristu spiedienu. Sākot jau maiju, tiek ieviesti arī ierobežojumi organizētām tūristu grupām - maksimālais grupas lielums noteikts līdz 40 cilvēkiem. Turklāt gidiem vairs nav atļauts izmantot lielus vizuālos palīglīdzekļus, piemēram, karogus vai lietussargus, grupu vadīšanai, jo tie rada papildu drūzmēšanos jau tā pārpildītās vietās.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas bibliotēkā Pormaļa ielā 11 līdz maija beigām ir skatāma Latvijas Nacionālā arhīva izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi”. Izstāde ir veltījums deklarācijai “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Nacionālā arhīva  saglabātie dokumenti par 1990. gada 4. maiju un ceļu uz to ir nozīmīga nacionālā dokumentārā mantojuma daļa. Šajos dokumentos ir saglabātas mūsu nozīmīgākās kopīgās atmiņas, kas ir ne tikai pierādījums Latvijas neatkarības atjaunošanas nevardarbīgajam un parlamentārajam ceļam, bet arī spēj atsaukt atmiņā tā brīža emocijas un apņemšanās, lai turpinātu stāstīt Latvijas stāstu nākotnei. Pateicoties sadarbībai ar Lietuvas un Igaunijas arhīviem, izstādi papildina materiāli no to fondiem, kas ļauj iepazīt notikumus arī Lietuvā un Igaunijā.

15. maijā pulksten sešos vakarā Likteņdārza Saieta namā atsāksies literāri muzikāls koncertuzvedumu cikls Likteņzīmes, kas top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo rakstniecības un mūzikas muzeju, un šoreiz dziesmās un dižgaru autordarbos tiks svinēts Vizmas Belševicas un Ārijas Elksnes veikums. Koncertuzvedumā skanēs dziesmas, dzeja un mūziķu pārdomas par autoru radīto saturu. 

Un vēl

Lielizmēra vadāmo modeļu sezona Latvijā oficiāli startēs 9. maijā RC Rots Team trasē Aizkrauklē. Sacensību diena sāksies ar dalībnieku reģistrāciju no pulksten 9, bet skatītājiem ieeja būs pilnīgi bez maksas, sniedzot lielisku iespēju ikvienam klātienē izbaudīt šo dinamisko un tehniski interesanto sporta veidu. Pasākums apvienolielizmēra radio vadāmo automašīnu entuziastus – jaudīgus, benzīna dzinēju darbinātus modeļus, kas trasē demonstrē gan ātrumu, gan precizitāti. Šis sporta veids ir īpaši aizraujošs ar to, ka skatītāji var ne tikai vērot sacensības, bet arī iepazīt to “aizkulises” – apskatīt tehniku tuvplānā, uzzināt vairāk par modeļu uzbūvi un aprunāties ar pašiem braucējiem. 

Nacionālie bruņotie spēki pārtraukuši meklēt otru Latgalē nokritušo dronu, taču vienlaikus uzskata, ka drons joprojām ir sprādzienbīstams. NBS turpina pārskatīt visu gaisa telpas novērošanas sensoru datus, lai izvērtētu iespējamās drona atrašanās vietas. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādījis, ka drons varētu būt nokritis nomaļā un neapdzīvotā vietā Rēzeknes novadā. NBS ceturtdienas vakarā gan nekomentēja, kurā novadā un pagastā drons varētu būt nogāzies. Ņemot vērā, ka drons ir sprādzienbīstams,  NBS stingri aicina iedzīvotājus tā atrašanas gadījumā nekavējoties ziņot pa tālruni 112 un netuvoties objektam.

Opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" pēc dronu incidenta Rēzeknē prasīs aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju. Saeimas deputāts Kristaps Krištopans žurnālistiem pauda viedokli, ka Latvija nav pietiekami mācījusies no iepriekšējiem drošības incidentiem, un situācija ar atkārtotiem gadījumiem raisa bažas par valsts aizsardzības spējām.

Pastāv iespēja, ka Rēzeknē avarējušais drons naftas bāzi Komunālajā ielā pārpratuma dēļ varēja uzskatīt par mērķi, izriet no jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētāja, bijušā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Garisona paustā aģentūrai LETA. Viņš skaidro, ka dronus var nomākt ar slāpēšanu - gan sakaru, gan Globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS signālu. Savukārt otrs veids ir mērķa meklēšana vai nu pēc GPS koordinātēm vai vizuāli. Vienlaikus, ja nav sakaru, tad drons faktiski tiek iemācīts, kā izskatās mērķis. Kā stāsta Garisons, šādos gadījumos bildes parasti tiek ievadītas no dažādiem redzeslokiem, un tad drons atpazīst mērķi. Viņaprāt, Rēzeknes naftas bāzes incidentā drons varēja būt aprīkots tieši šādi. 

Tuvāko trīs gadu laikā 53% Latvijas zemnieku plāno investēt augsnes uzlabošanā, liecina "Linas Agro" un pētījumu centra "Norstat" veiktais pētījums. Savukārt Igaunijā šādas investīcijas plāno 60% zemnieku, bet Lietuvā - 49%. Ieguldījumus Latvijā visvairāk plāno vidēja lieluma saimniecībās - 58% zemnieku ar saimniecībām no 301 līdz 700 hektāriem un 52% ar saimniecībām no 71 līdz 300 hektāriem. Pētījums liecina, ka zemnieki izmanto dažādus risinājumus - organiskos un minerālmēslus, kā arī tradicionālo augu maiņu. Nozīme ir arī vienkāršiem paņēmieniem, piemēram, augsnes segšanai visa gada garumā, lai saglabātu tās struktūru un samazinātu barības vielu zudumu.

Eiropas Parlamenta deputāti un Eiropas Savienības dalībvalstis ceturtdien vienojušās aizliegt mākslīgā intelekta rīkus, kas ģenerē seksualizētus dziļviltojumus. Jaunais aizliegums būs daļa no grozījumiem ES visaptverošajos noteikumos par mākslīgo intelektu, kas tika pieņemti 2024. gadā. Uzņēmumiem līdz šī gada 2. decembrim būs jāpielāgo savas sistēmas reformētajiem noteikumiem. Pirms izmaiņas stāsies spēkā, tās vēl nepieciešams oficiāli apstiprināt Eiroparlamenta plenārsēdē un ES dalībvalstīm.

Lietuva nepiedalīsies kaujas operācijās, taču varētu pievienoties miera uzturēšanas misijai, ja tāda tiktu izveidota, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu drošības garantēšanā Hormuza šaurumā, vakar paziņoja aizsardzības ministrs Roberts Kauns. Kā teica ministrs, Lietuva varētu piedāvāt palīdzību šauruma atmīnēšanā. Prezidents Gitans Nausēda ir teicis, ka drīzumā sasauks Valsts aizsardzības padomi, lai apspriestu Lietuvas iespējamo ieguldījumu. Aizsardzības ministrs apstiprināja, ka tas ir plānots līdz mēneša beigām.

Turpinām ziņas

SIA “Latvian Transit” informē, ka Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā, Rites pagastā, atrodas SIA “Latvian Transit” piederošie maģistrālie naftas un naftas produktu cauruļvadi. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu šiem cauruļvadiem ir noteikta drošības aizsargjosla. Tās minimālais platums ir 25 metri no cauruļvada ass uz katru pusi. Aizsargjoslā ir aizliegts: ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; izliet vai izmest zemē kodīgas, koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus; veikt darbus, kas var izraisīt zemes applūdināšanu; audzēt kokus un krūmus vietās, kur tas nav pieļaujams saskaņā ar aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Papildus jāņem vērā, ka drošības aizsargjoslā ir noteikti arī būtiski būvniecības un teritorijas izmantošanas ierobežojumi. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Līvānu novada iedzīvotāji, biedrības un nodibinājumi aicināti līdz 8. jūnijam iesniegt savas ieceres novada labiekārtošanai. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem pašiem iesaistīties Līvānu novada attīstībā, piedāvājot projektus, kas uzlabo publisko infrastruktūru, padara dzīves vidi ērtāku, drošāku un pieejamāku, kā arī sniedz paliekošu un sabiedriski nozīmīgu ieguvumu novada iedzīvotājiem. Pieejamais finansējums ir Līvānu pilsētai  vairāk kā 8 tūkstoši eiro un tikpat liela summa atvēlēta arī lauku teritorijai. Plašāk par līdzdalības iespējām lasiet Līvānu novada pašvaldības mājaslapā.

Un vēl

 Sestdien, 9. maijā, četros pēcpusdienā Červonkas baznīcā Kaldabruņā norisināsies koncertuzvedums “Do¬roteja – Hercogistes roze”. To sagatavojis senās mū¬zikas ansamblis  “Amber Baroque”. Uzvedums iepazīstina ar Kur¬zemes un Zemgales hercogieni Doroteju jeb Annu Šar¬loti Doroteju fon Mē¬demu, vienu no sava laika spožākajām un izcilākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Hercogiene Doroteja ļoti mīlēja mūziku, labi dziedāja, kā arī  bija viena no labākajām taustiņinstrumentu spēles meistarēm. Koncertā būs iespēja no jauna atklāt hercogienes Dorotejas personību – ne tikai viņas laikabiedru vēstulēs, bet arī, ieklausoties mūzikā, kas skanēja Ei¬ropas galmos un baznīcās 18. gadsimtā.  Ieeja pasākumā – par ziedojumiem Červonkas baznīcas atjaunošanai.

Eiropas dienu sestdien, 9. maijā, visā Latvijā atzīmēs ar daudzveidīgiem pasākumiem. Latvijas iedzīvotāji jau 12. reizi Eiropas dienu atzīmēs, piedaloties Eiropas eksāmenā. Tiešsaistē vietnē "esmaja.lv" tas norisinās trīs dienas – no ceturtdienas līdz sestdienai. Savukārt 9. maijā Latvijā turpināsies akcija "Rokasspiediens Eiropai". Šī tradīcija radusies Īrijā, un tās pamatā ir rokasspiediens kā simbols, kas apliecina cieņu, sadarbību un vienlīdzību - ES pamatvērtības. Akcijā īpaši aicinātas iesaistīties skolas, taču piedalīties var ikviens. Eiropas dienas svinības 9. maijā notiks Rīgā, Vērmanes dārzā. Eiropas dienu atzīmēs arī Latvijas reģionos.

Kopējie ieguldījumi tautsaimniecībā pērn sasnieguši apmēram 4,3 miljardus eiro. Ekonomikas ministrijā norāda, ka ceturtdien Saeimas deputāti iepazīstināti ar sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas ekonomisko attīstību". Kopējais kredītu apjoms pārsniedzis 1,8 miljardus eiro, kas ir virs iepriekš noteiktā mērķa. Vienlaikus pieaudzis nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu apjoms, stiprinot uzņēmumu attīstības iespējas. Tāpat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piesaistījusi investīcijas vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā, īstenojot 31 investīciju projektu un radot vairāk nekā tūkstoš 200 jaunu darba vietu. Plānotais eksporta apjoms šo projektu laikā pārsniedz 385 miljonus eiro.

Latvijas Zinātnes padome izsludinājusi Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas 2026. gada atklāto konkursu. Programmas mērķis ir stiprināt zinātnisko izcilību un atbalstīt fundamentālos un lietišķos pētījumus dažādās nozarēs, kas palīdz radīt jaunas zināšanas, attīstīt pētniecības kompetences un veicināt Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskos projektos un programmās. Konkursā paredzēts atbalsts - kopumā 18 miljoni eiro - gan dabaszinātņu, gan sociālo un humanitāro zinātņu projektiem. Projektus varēs īstenot trīs gadu periodā. Projektu iesniegšanas termiņš noteikts līdz 8. jūnijam.

Igaunijas parlaments apstiprinājis likumu, kas turpmāks liegs naidīgu trešo valstu pilsoņiem ziedot igauņu politiskajām partijām. Valdība labojumus likumā ierosināja jau vairāk nekā pirms gada, un līdzās jaunajam aizliegumam paplašinātas arī Politisko partiju finansēšanas novērošanas komisijas pilnvaras. Šonedēļ likuma labojumus trešajā lasījumā atbalstīja 50 deputāti, kamēr 22 bija pret. Igaunija jau pirms vairākiem gadiem liedza trešo valstu pilsoņiem iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pirms stāšanās spēkā labojumi vēl jāapstiprina Igaunijas prezidentam.

Norvēģijas centrālā banka vakar nolēma palielināt bāzes procentu likmi, kļūstot par pirmo centrālo banku Eiropā, kas izlēmusi par šādu rīcību kopš kara sākuma Tuvajos Austrumos. Banka bāzes procentu likmi palielināja par 0,25 procentpunktiem līdz 4,25%. Iepriekšējo reizi izmaiņas procentu likmē Norvēģijā veiktas septembrī, kad tā tika pazemināta par 0,25 procentpunktiem. Savukārt pērn jūnijā centrālā banka procentu likmi samazināja pirmo reizi pēdējos piecos gados. Gada inflācija Norvēģijā martā pieauga līdz 3,6% salīdzinājumā ar 2,7% februārī, līdz ar to fiksēts sešos mēnešos augstākais līmenis.

Turpinām ziņas

Augšdaugavas novada Naujenes pagastā uz ceļa 23 kilometru garumā bija izlijusi degviela.  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vakar saņemti trīs izsaukumi uz Augšdaugavas novada Naujenes pagastu, kur no braucošas automašīnas 23 kilometru garumā uz ceļa braucamās daļas bija izlijusi degviela. Ar absorbenta un roku rīku palīdzību ceļš sakārtots. Kopumā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 42 izsaukumus - 12 uz ugunsgrēku dzēšanu, 16 uz glābšanas darbiem, bet vēl 14 izsaukumi bija maldinājumi.

No pirmdienas, 11.maija Viesītē būs noteikti satiksmes ierobežojumi. Būvdarbu veizējs SIA “Ošukalns” informē, ka saistībā ar rotācijas apļa izbūvi, no 11. maija ieviesīs satiksmes ierobežojumus. Raiņa iela virzienā no rotācijas apļa uz centru būs slēgta līdz Dzelzceļnieku ielai. Savukārt pietura “Lauksaimniecības skola” no 11.05 būs pārcelta uz krustojuma otru pusi. Būvdarbu veicēji aicina iedzīvotājus un autovadītājus savlaicīgi plānot maršrutus un sekot līdzi norādēm.

Un vēl

Nākamnedēļ Latvijā brīžiem līs un gaisa temperatūra galvenokārt būs zemāka par +20 grādiem, bet maija otrā puse varētu būt vasarīgi silta, prognozē sinoptiķi. Šīs nedēļas nogalē Latgalē un Sēlijā gaidāms lietus, daudz mākoņu būs visā valstī, saule biežāk uzspīdēs Kurzemē. Sestdien ziemeļaustrumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 9-14 metrus sekundē un gaiss iesils līdz +10..+15 grādiem, bet Latgales dienvidos temperatūra nepārsniegs +8 grādus. Svētdien vējš kļūs lēns, gaisa temperatūra būtiski nemainīsies. Naktī uz pirmdienu, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš vietām noslīdēs grādu zem nulles, bet dienā saule gaisu sasildīs līdz +14..+19 grādiem.

Jaunās nedēļas pirmā diena lielākoties aizritēs bez nokrišņiem, turpmāk daudzviet gaidāms lietus, jo laikapstākļus noteiks cikloni. Saulainākajās dienās nākamās nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra var sasniegt +20 grādus. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem nākamās nedēļas vidējā gaisa temperatūra gaidāma tuvu normai, aiznākamajā nedēļā tā var pakāpties trīs grādus virs normas. Nokrišņu daudzums galvenokārt gaidāms lielāks nekā parasti maijā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka līdz nākamās nedēļas sākumam daudzviet valstī saglabāsies augsta ugunsbīstamība mežos.