Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 14.janvārī

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir iekļauta pasaules drošāko aviokompāniju reitingā, ko veido globāla aģentūra "Airline Ratings", kas apkopo aviācijas nozares ziņas, pasažieru atsauksmes un drošības novērtējumus. Informācija "Airline Ratings" mājaslapā liecina, ka "airBaltic" 2026. gadā ierindota septītajā vietā pasaules drošāko lidsabiedrību reitinga "Top 25" sarakstā. Lidsabiedrībā atzīmē, ka "airBaltic" ir uzlabojusi pozīciju, jo 2025. gadā tā šajā topā ieņēma 25. vietu. Pirmo vietu šajā topā ieņem Honkongas "HK Express", seko Austrālijas "Jetstar Airways", bet trešajā vietā ierindojas Singapūras "Scoot".

Pērn vidējais interneta lietotāju skaits Latvijā no visām platformām kopā bija 1,3 miljoni. Starptautiskais interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmums "Gemius", atsaucoties uz ievāktajiem datiem, norāda, ka vidēji mēnesī 867 tūkstoši lietotāju interneta pārlūkošanai izmantoja datorus, bet 1,1 miljons lietotāju šim nolūkam izvēlējās mobilās ierīces. Aptuveni 52% no visiem interneta lietotājiem bija sievietes, bet 48% vīrieši. "Gemius" atzīmē, ka 2025. gadā lielāko interneta auditorijas daļu veidoja lietotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem.

Katrs trešais jeb 33 % uzņēmumu šogad plāno paplašināt uzņēmējdarbību – tā noskaidrots "Luminor" bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru veiktajā mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā. Visbiežāk uzņēmēji norādījuši, ka plāno palielināt pārdošanas vai ražošanas apjomus  un ieviest jaunus produktus vai pakalpojumus, tādējādi saglabājot konkurētspēju un pielāgojoties mainīgajam pieprasījumam. Kā nozīmīgas prioritātes uzņēmējdarbības paplašināšanā uzņēmēji min arī zīmola atpazīstamības palielināšana un klientu piesaiste, kā arī eksporta palielināšana. Tikmēr kaimiņvalstīs lielāka daļa mazo un vidējo uzņēmēju kā galveno fokusu izceļ pārdošanas vai ražošanas apjomu palielināšanu – uz to cer 61 % Lietuvas un 74 % Igaunijas paplašināties plānojošie uzņēmēji. 

Somija un Zviedrija nākamajai sankciju pret Krieviju paketei piedāvā ievērojami stingrākus pasākumus, nekā iepriekš. Mērķis – paralizēt Krievijas ekonomiku, abu valstu ārlietu ministres atklājušas medijiem pēc Zviedrijas pilsētā Sālenē notiekošās drošības konferences. Somijai un Zviedrijai ir trīs priekšlikumi nākamajai sankciju paketei, kā pastiprināt spiedienu uz Krieviju. Ziemeļvalstis vēlas pilnīgu aizliegumu visiem Eiropas uzņēmumiem sniegt jebkāda veida pakalpojumus kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, gāzi un ogles. Nekādu pārvadājumu, kravu pārkraušanas starp kuģiem, apdrošināšanas un remonta ostā. Tāpat Somija un Zviedrija vēlas pilnīgu luksusa preču eksporta aizliegumu no Eiropas savienības uz Krieviju.

Moldovas prezidente Maija Sandu paziņojusi, ka atbalstītu savas valsts apvienošanos ar Rumāniju, kas ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, ja šajā jautājumā tiktu rīkots referendums.  Intervijā britu raidierakstam jeb podkāstam "The Rest is Politics" Sandu atzīmēja, ka šāds solis palīdzētu arī pasargāt Moldovas trauslo demokrātiju no Krievijas spiediena. Sandu arī norādīja, ka Moldovas sabiedrībā patlaban nav atbalsta šādam solim. Sandu, kuras dibinātā proeiropeiskā partija 2025. gada septembra vēlēšanās ieguva jaunu mandātu, vairākkārt apsūdzējusi Krieviju mēģinājumos iejaukties Moldovas iekšpolitikā.

Turpinām ziņas

Iesākot rakstnieka, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Akuratera 150. jubilejas gadu, Jāņa Akuratera muzejs sadarbībā ar Jēkabpils Vēstures muzeju aicina uz zinātnisku konferenci “Jānim Akurateram – 150. Dzejnieks un laikmets”, kas vakar norisinājās Rīgā, bet  šodien -  Jēkabpilī, Krustpils pilī. Jāņa Akuratera devums ir nozīmīgs gan latviešu literatūras vēsturē, gan Latvijas valsts tapšanā. Kārlis Skalbe viņu ir nodēvējis par “laikmetu saucēju”. Konferencē aplūkos gan Jāņa Akuratera loma Latvijas vēstures notikumos, gan viņa daiļrades poētiku un tematiku, gan arī pētījumus par dzejnieka biogrāfiju un dzīvestelpu. Konferencē ar priekšlasījumiem uzstāsies vēsturnieki, mākslas zinātnieki, filozofi, literatūrzinātnieki un muzeju speciālisti. Konference Krustpils pilī sāksies šodien pulksten 11, ieeja – bez maksas.

Ieslodzījuma vietu pārvalde pirmo reizi organizē “Atvērto durvju” dienu Jēkabpils cietumā, kuras laikā interesentiem būs iespēja apmeklēt ieslodzījuma vietu un uzzināt vairāk par darba vidi un iespējām. Pasākuma mērķis ir piesaistīt motivētus darbiniekus un veicināt sabiedrības izpratni par darbu ieslodzījuma vietu sistēmā Latvijā. “Atvērto durvju diena” Jēkabpils cietumā norisināsies 30. janvārī. Pieteikšanās aizpildot anketu, kura atrodama Ieslodzījuma vietu pārvaldes sociālajos tīklos. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Pasākuma laikā interesentiem būs iespēja apskatīt darba vidi, uzzināt vairāk par pašu ieslodzījuma vietu skaitļos un faktos, kā arī uzdot sev interesējošus jautājumus. Ieslodzījuma vietas amatpersonas sniegs skaidrojošu informāciju par pieejamajām vakancēm, darba pienākumiem un prasībām, kas nepieciešamas piesakoties, kā arī darba samaksu, kāda paredzēta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. 
 
Un vēl

Janvāra pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija -5,3 grādi jeb 2,6 grādus zemāka par normu, liecina sinoptiķu informācija. Minimālā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās bija -18,2 grādi 8. janvārī Rucavā, savukārt atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" datiem Jaungada naktī Veclaicenē termometra stabiņš noslīdēja līdz -22,3 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra gada sākumā bija +4,1 grāds 2. janvārī Liepājā. Nokrišņu daudzums janvāra pirmajā dekādē valstī vidēji bija 16,2 milimetri jeb 88% no normas. Visvairāk nokrišņu - 48,8 milimetri - bija Rucavā, bet vismazāk sniga Mērsragā, kur reģistrēti 4,9 milimetri nokrišņu. Visu valsti pārklāja sniega sega, visbiezākā tā bija 5. janvārī Rucavā - 30 centimetri.

Jau ziņots, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm vismaz līdz februāra sākumam gaisa temperatūra Latvijā saglabāsies zem normas, turklāt brīžiem sals kļūs bargāks.

Lai stiprinātu mātes un bērna veselību un mazinātu ar grūtniecību, dzemdībām un pēcdzemdību periodu saistītos veselības riskus, grūtniecēm un sievietēm dzemdību un pēcdzemdību periodā tiks nodrošināta pilna – 100 % – nepieciešamo medikamentu kompensācija noteiktu slimību un komplikāciju gadījumos. Veselības ministrijā norāda, ka Pašlaik zāles šīm slimību grupām tiek kompensētas 75 % apmērā. Noteikumu grozījumi paredz šo kompensāciju palielināt līdz 100 %, pilnībā sedzot zāļu izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem. Tas ļaus nodrošināt savlaicīgu ārstēšanu, mazināt komplikāciju risku un sniegt lielāku atbalstu gan mātes, gan bērna veselībai grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā. Kopējais papildu finansējums medikamentu apmaksai ir 1,38 miljoni eiro.

Izgāzies mēģinājums kārtējo reizi ierobežot mediju vārda brīvību. Kultūras ministrija sagatavojusi likuma grozījumus, kur esot paredzēti tikai tehniski precizējumi, tomēr, Latvijas Žurnālistu asociācijas ieskatā, tā gluži nav. Ar grozījumiem tiktu krietni ierobežota mediju iespēja iegūt informāciju no valsts pārvaldes. Asociācijai publiski paužot bažas par vēršanos pret vārda brīvību, Kultūras ministrija atlika jautājuma skatīšanu vakardienas valdības sēdē un kopā ar Tieslietu ministriju uzsvēra, ka šādi grozījumi nav jāvirza tālāk. Jautājums – vai šāds solis bijusi apzināta rīcība vai vienkārši paviršība – joprojām paliek neatbildēts. Jau šodien iecerēta sanāksme starp visām iesaistītajām institūcijām, lai rastu kopīgu risinājumu. Žurnālistu asociācijas mērķis ir panākt, ka attiecīgos labojumus izņem no likumprojekta un ka turpmāk jebkuras izmaiņas, kas skar mediju darbu, izstrādātu tikai atklātā dialogā ar mediju organizācijām.

No šī gada valsts un pašvaldību iestādēs samazinās piemaksu apmērus darbiniekiem. Ja līdz šim piemaksas varēja sasniegt līdz 30 % no algas, tad turpmāk lielākajā daļā gadījumu tās būs ne vairāk kā 20 %. Vienlaikus noteikti arī izņēmumi, kurus piemaksu samazinājums neskars. Vienlaikus noteikumos saglabāti vairāki izņēmumi, kuros piemaksu apmērs var būt lielāks, ņemot vērā attiecīgo amatu specifiku un valsts drošības intereses. Piemēram, ārstniecības personām, kas aizvieto prombūtnē esošus kolēģus vai pilda vakanta amata pienākumus, piemaksas arī turpmāk varēs sasniegt līdz 50 % no mēnešalgas. Noteikumi stāsies spēkā ceturtdien, 15. janvārī. 

Pārrakstīšanās kļūda decembrī apstiprinātajā azartspēļu nodokļu likumprojektā radījusi situāciju, ka tiešsaistes kazino 2026.gadā varētu nemaksāt nodokļus, raksta Igaunijas medijs ERR News. Pirmais, kurš informēja par kļūdu likumā, bija Igaunijas parlamenta Finanšu komisijas loceklis Aivars Koks, un piezīmēja, ka par jautājumu runāts arī komisijas diskusijās. Viņš sacīja, ka veiksmes spēles un attālinātās azartspēles nav pieminētas šī gada nodokļu likumā, kas nozīmē, ka arī tiešsaistes kazino var nemaksāt nodokļus. Igaunijas parlamenta Finanšu komisija mediju ERR informēja, ka kļūdu izlabos mēneša laikā. 

Polijā pagājušās nedēļas nogalē Polijā Tomašovas Lubelskas slimnīcā noticis šokējošs incidents. 38 gadus veca grūtniece ievietota dzemdību nodaļā pamatīgā alkohola – trīs promiļu reibumā. Šādā stāvoklī viņa nebija gatava dzemdībām un ārsti veica ķeizargriezienu. Sieviete bija grūtniecības 37. vai 38. nedēļā, kas nozīmēja, ka bērns bija iznēsāts. Bērns piedzima dzīvs, bet arī alkohola reibuma stāvoklī. Viņa asinīs konstatētas 1,62 promiles alkohola.  Šāds stāvoklis tik mazam bērnam var būt letāls. Ārstiem izdevās glābt bērnu un atbrīvot viņu no kritiskā stāvokļa. Prokuratūra pašlaik izmeklē apsūdzības par dzīvības apdraudējumu bērnam. Par šādu noziegumu paredzēts sods līdz pieciem gadiem cietumā.

Turpinām ziņas

Latvija nodos Ukrainai vēl 21 transportlīdzekli, ko Ukrainas institūcijām izmantot kara apstākļos. Šo spēkratu kopējā tirgus vērtība – 74 tūkstoši 600 eiro. Šie transportlīdzekļi paredzēti Ukrainas Aizsardzības ministrijas armijas daļām, Ukrainas Nacionālajai gvardei, Harkivas Klīniskajai daudzprofilu dzelzceļa slimnīcai, kā arī Novovoroncovkas Militārajai pārvaldei. Transportlīdzekļus Ukrainā nogādās biedrība "Agendum", fonds "Entrepreneurs for Peace" un biedrība "Tavi draugi", kas sedz visus ar nogādāšanu saistītos izdevumus un nodrošinās to nodošanu Ukrainas valdības institūcijām.

No 24. līdz 25. janvārim Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības teritorijā notiks zemessargu mācības, būs vērojama zemessargu un smagā transporta pārvietošanās. “Juču” karjerā rīkos mācības ar kaujas šaušanu, radot paaugstinātu trokšņa līmeni. Zemessardze atvainojas iedzīvotājiem par neērtībām un atgādina, ka mācību process vērsts uz valsts aizsardzības spēju uzlabošanu un reģionālās drošības stiprināšanu.

Un vēl

Par gada koku izraudzīta parastā ieva. Speciālisti skaidro, ka parastā ieva ir rožu dzimtas kokaugu vietējā suga, kas plaši sastopama ziemeļu puslodē no Atlantijas piekrastes līdz Klusajam okeānam, areāls aptver Ziemeļeiropu un arī Latviju. Tā kā invazīva suga ieviesusies Aļaskā. Dendrologi uzsver, ka parastā ieva ir neatņemama Latvijas upju palieņu, mitro un auglīgo mežu biotopu ainavas sastāvdaļa. Tās labi panes periodisku applūšanu, tādēļ tā ir nozīmīga palieņu ekosistēmu stabilizētāja. Tā aug gan dabiskās ekosistēmās, gan cilvēka veidotos stādījumos, apliecinot savu pielāgošanās spēju un nozīmību kultūrainavā. Ievas ir arī nozīmīgs putekšņu avots apputeksnētājiem, savukārt vasaras otrajā pusē ievas melnie, spīdīgie kauleņi ir nozīmīgs barības avots putniem.

Slimnīcu tīkla reformas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus sadalīs, atstājot 50% pacientu ārstēšanai esošajā slimnīcā ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu nodrošināšanai, savukārt 50% piešķirs slimnīcai, uz kuru novirzīta pacientu plūsma, turklāt nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas neparedz slimnīcu slēgšanu, teikts nozares plaši kritizētajā un vakar valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstību. Tādējādi slimnīcu reformai nebūtu jārada nozīmīga ietekme uz slimnīcu budžetu, uzskata Veselības ministrija.

Uz daudzdzīvokļu māju jumtiem varēs uzstādīt saules paneļus, jo Klimata un enerģētikas ministrija šogad mēģinās ieviest atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem. Jau ir notikuši pirmie semināri, un ministrija cer uz sabiedrības atbalstu. Pēc traģiskā gāzes sprādziena Rīgā, Bauskas ielā, sabiedrībā parādījusies doma, ka daudzdzīvokļu mājās varbūt būtu labāk pāriet uz elektriskajām plītīm. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis atzīst, ka šī ideja nav slikta, ja vien elektriskās plītis neatrastos padomju laikā celtās mājās, kuru elektroinstalācija izbūvēta atbilstoši tā laika patēriņam, taču elektrības patēriņš pēdējos gados ir ļoti strauji audzis. Tomēr daudzdzīvokļu mājām būs iespēja pieteikties atbalsta programmai un uz jumta uzlikt saules paneļus ar baterijām, kas līdzīgi kā privātmājām ikdienā ļaus samazināt koplietošanas enerģijas patēriņu. 

Latvijā mēneša vidējā pamatalga šogad varētu palielināties par 4,2% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kamēr kopējais atalgojums varētu augt par 4,4%. Pēc pētījumu kompānijas "Figure Baltic Advisory" vēstītā, šogad straujākais kāpums mēneša pamatalgai gaidāmas biznesa pakalpojumu sektorā - par 5,9%, ražošanā - par 4,6%, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā - par 4,4%, kā arī finanšu pakalpojumu jomā - par 4,4%. Mērenākais mēneša pamatalgas pieaugums šogad prognozēts transporta un loģistikas nozarē - par 3%. Darbaspēka izmaksu palielinājumu šogad plāno 81% organizāciju, kas ir trešais augstākais rezultāts kopš 2015. gada. 

Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens un Grenlandes ārlietu ministre Viviana Mocfelta šodien Vašingtonā tiekas ar Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio, lai runātu par ASV prezidenta Donalda Trampa plāniem iegūt savā īpašumā Grenlandi. Tā ir pirmā šāda formāta tikšanās. Tā notiek pēc Dānijas un Grenlandes lūguma. Dānija un Grenlande ir noraidījušas Trampa vēlmi iegūt stratēģiski nozīmīgo salu. Tomēr ASV prezidents uzstāj, ka viņš panāks savu mērķi, neizslēdzot arī iespēju lietot militāru spēku. 

Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu opozīcijas četru frakciju vadītāji aicinājuši parlamentārās Finanšu komisijas priekšsēdētāju Anneliju Akermani atkāpties no amata, tādējādi uzņemoties politisko atbildību par tehnisku kļūdu Azartspēļu nodokļa likuma grozījumos. Runa ir par kļūdu pērnā gada beigās pieņemto Azartspēļu likuma grozījumu tekstā, kas faktiski atbrīvoja tiešsaistes kazino no nodokļu maksāšanas. Kā vēsta Igaunija sabiedriskais medijs ERR, pērna gada beigās Igaunijas valdošā koalīcija, samazinot azartspēļu nodokļu likmi, kļūdas dēļ pilnībā atbrīvoja tiešsaistes kazino no nodokļu nomaksas. Pieļauto kļūdu nepamanīja ne valdības koalīcijas deputāti, ne opozīcijas pārstāvji – to atklāja kādas azartspēļu kompānijas jurists. Atbildīgās amatpersonas sola mēneša laikā kļūdu labot.

Turpinām ziņas

Vakar Jēkabpilī un Aizkrauklē krāpnieki no divām sievietēm izmānījuši lielas summas naudu. Vakar Valsts policijā saņemta informācija par to, ka Jēkabpilī kāda sieviete saņēmusi zvanu no krāpniekiem, kas uzdevušies par bankas darbiniekiem, pēc kā ieradušies sievietes dzīvesvietā, kur sieviete viņiem iedevusi savu bankas karti. Vēlāk viņa konstatējusi, ka no viņas bankas konta ir izņemta nauda - mazliet vairāk kā 6 tūkstoši 500 eiro apmērā. 

Vakar arī Aizkrauklē kāda sieviete saņēmusi zvanu no krāpniekiem, pēc kā tie ieradušies viņas dzīvesvietā un sieviete nodevusi krāpniekiem savu bankas karti. Pēc tam viņa konstatēja, ka no viņas bankas konta ir izņemta nauda vairāk kā 5 tūkstoši eiro. Abos gadījumos par notikušo krāpniecību Valsts policijā uzsākts kriminālprocess.  


Vakar ap pustrijiem dienā ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Lielā Krasta ielā Pļaviņās, kur dega divas vienstāva saimniecības ēkas 70 m2 platībā. Nepilnu divu stundu laikā ugunsgrēku likvidēja.

Savukārt pēc sešiem vakarā saņemts izsaukums uz Preiļu novada Riebiņu pagastu, kur dega vienstāva dzīvojamā māja 150 m2 platībā. Ugunsdzēsēji glābēji no liesmām nosargāja divus šķūņus, kas atradās blakus mājai. Pirms VUGD ierašanās no mājas evakuējās divi cilvēki. Tikai pēc pusnakts izdevās likvidēt šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku. 
 
Pagājušajā diennaktī VUGD kopumā saņēma 47 izsaukumus – 11 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet 14 izsaukumi bija maldinājumi.

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē Latvijā gaidāms pārsvarā saulains laiks, gaisa temperatūra saglabāsies zema, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien un piektdien Latgalē spīdēs saule, citviet valstī būs daudz mākoņu un vietām mazliet snigs, bet sestdien un svētdien saulains laiks iespējams visā Latvijā. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš. Tuvākajās naktīs daudzviet Latgalē, kā arī vietām Vidzemē gaisa temperatūra pazemināsies līdz aptuveni -20 grādiem, pārējā valstī sals būs mazāks. Maksimālā gaisa temperatūra dienas laikā galvenokārt būs -4..-9 grādi, par dažiem grādiem lielāks aukstums saglabāsies vietām austrumu novados.

Sagaidāms, ka nākamnedēļ būs maz nokrišņu un gaisa temperatūra svārstīsies starp vieglu un stipru salu. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem janvāra pēdējās divas nedēļas Latvijā gaidāmas 6-9 grādus aukstākas par normu.