Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 9.oktobrī

Latvija, esot Eiropas Savienībā, nedrīkst nepārņemt ES direktīvas, un, nepieņemot grozījumus likumā "Par piesārņojumu", valstij draud soda nauda. Pret Latviju šobrīd ir sāktas trīs soda sankciju procedūras.  Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda, ka uz šo brīdi aprēķinātā naudas summa ir ap 300 miljoniem eiro - tā ir gan soda nauda par to, ka regulējums nav pārņemts, gan kavējuma naudas par katru dienu, kad nav pārņemts. Tāpat Melnis uzsver, ka Eiropas Komisija ir pateikusi, ja Latvija nepārņem šīs direktīvas, tad par Sociālā klimata fonda finansējumu var vairs nedomāt, jo to nedabūs.

Jau ziņots, ka izmantojot Sociālā klimata fonda finansējumu, Latvija iecerējusi reģionos nodrošināt transportu pēc pieprasījuma, iegādāties akumulatoru bateriju vilcienus, nodrošināt iedzīvotājiem privātmāju siltināšanas programmu, kā arī izveidot daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu, palīdzot tieši maznodrošinātajām sabiedrības grupām. Melnis uzsvēra, ka, atsakoties no Sociālā klimata fonda finansējuma, politiķi pasaka, ka tas viss Latvijai nav vajadzīgs. Tāpat arī vēstīts, ka Saeimas koalīcijas partijas jau divas nedēļas nav spējušas nodrošināt kvorumu, tāpēc grozījumi likumā "Par piesārņojumu" galīgajā lasījumā nav pieņemti.

Iekšlietu ministrija nodos Ukrainai bez atlīdzības 22 dzērājšoferiem un citās krimināllietās konfiscētās automašīnas par kopējo tirgus vērtību 59 tūkstoši 500 eiro. Transportlīdzekļi paredzēti Ukrainas Aizsardzības ministrijas armijas daļām, Čerņihivas apgabala psihoneiroloģiskajai slimnīcai, Čerņihivas apgabala Korjukivkas pilsētas domei, Viņņicas reģionālajam kardiovaskulārās pataloģijas ārstēšanas un diagnostikas centram, Hersonas apgabala Balaklijas militārajai administrācijai. 
 
Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta trijiem zinātniekiem par metālorganisko struktūru attīstīšanu, kas pavēra ceļu jaunas molekulu arhitektūras izveidošanai. Zinātnieki radīja molekulārās struktūras ar lielām iedobēm, caur kurām var plūst gāzes un cita veida vielas. Viņu izgudrojumiem ir plašs praktiskais pielietojums, piemēram, tos var izmantot, lai iegūtu ūdeni no tuksneša gaisa, savāktu oglekļa dioksīdu vai attīrītu ūdeni no piesārņojuma. Nobela prēmija ķīmijā šogad ir piešķirta japāņu zinātniekam Susumu Kitagavam, Austrālijas zinātniekam Ričardam Robsonam un ASV zinātniekam Omāram Jaghi.

Apmēram 900 alpīnistu un viņu pavadoņu, kas nedēļas nogali bija spiesti pavadīt Everesta Ķīnas pusē sniega vētras dēļ, ir nokļuvuši drošībā,  ziņo Ķīnas valsts mediji. Jau ziņots, ka sestdienas vakarā šo rajonu piemeklēja spēcīga sniega vētra, bloķējot piekļuvi vietai, kur kalnā kāpēji uzturējās teltīs vairāk nekā 4 tūkstoši 900 metru augstumā. Sniega vētra iesprostoja pavisam 580 alpīnistu un vairāk nekā 300 viņu pavadoņu. Patlaban gleznainais Everesta rajons ir uz laiku slēgts. Vētra to piemeklēja nedēļu ilgu valsts svētku laikā, kuri beidzas trešdien.

Turpinām ziņas

Augšdaugavas novada Dvietes pagasta kultūras namā 17.oktobrī norisināsies piemiņas pasākums vēsturniekam Heinriham Strodam, kurš šogad svinētu 100. dzimšanas dienu. Vēstures zinātņu profesors Strods ilgus gadus strādājis dažādos amatos ar vēsturi saistītās institūcijās. Stroda galvenie pētniecības virzieni bija Latvijas agrārās vēstures problēmas, lauksaimniecības un etnogrāfijas vēsture, baznīcu vēsture, nacionālās pretošanās kustība un Sēlija. Profesors savas dzīves laikā sarakstījis vairāk nekā 20 grāmatas par dažādām vēstures tēmām, tajā skaitā "Sēlija senāk un tagad". Pētniecības procesā tapušas vairāk nekā 1000 publikācijas.

No 18. oktobra līdz 23. novembrim Pļaviņu apvienībā Vesetas karjera apkārtnē notiks Zemessardzes organizētas militārās mācības. Mācību laikā, posmā no pulksten 8.30 līdz desmitiem vakarā, plānota kaujas šaušana,  kas var radīt īslaicīgus trokšņus. Autotransports pārvietosies pa koplietošanas ceļiem. Iedzīvotāji aicināti izturēties ar sapratni pret militārajām aktivitātēm, jo tās vērstas uz kopējo valsts aizsardzības spēju pilnveidošanu un stiprināšanu.

Un vēl

Viesītē, svētdien, 12.oktobrī norisināsies tradicionālais Rudens gadatirgus pie Viesītes kultūras centra un Zaļā tirgus teritorijā. Tirgū varēs iegādāties dažādu lauksaimniecības produkciju, mājražotāju produktus un amatnieku darinājumus, ko piedāvās stādu audzētāji, mājražotāji un  rūpniecības preču tirgotāji. Tirgosies gan vietējie, gan amatnieki  no kaimiņnovadiem. Sīkākas uzziņas par gadatirgu zvanot – 26420801.

Ja esošā valdība nevar strādāt, iespējams, jādod vieta kādam citam, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vakar Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidentu Eviku Siliņu.
Viņaprāt, valdībai un Saeimas deputātiem vajadzētu atteikties no asās retorikas un koncentrēties uz būtiskāko - drošības, demogrāfijas, veselības aprūpes un izglītības jautājumu risināšanu. Prezidents uzsvēra, ka valdības darba novērtējums lielā mērā būs saistīts ar nākamā gada budžetu, kuru Ministru kabinets nākamnedēļ iesniegs Saeimā. Rinkēvičs atzīmēja, ka tas, kā risināsies diskusijas un kāds būs gala lēmums par budžeta pieņemšanu, parādīs valdības partiju vēlmi strādāt vai nestrādāt kopā.

Valsts kontrole sākusi revīziju par mājokļu pieejamību reģionos, liecina iestādes sniegtā informācija. Revīzijas mērķis ir pārliecināties, ka mājokļu pieejamības atbalsta programmas ir mērķētas un atbalsts sasniedz to iedzīvotāju mērķa grupu, kurai tas ir paredzēts. Revidenti vērtēs, vai pasākumos ņemta vērā pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarotība reģionos, kā arī tas, vai apzinātas esošā dzīvojamā fonda uzlabošanas iespējas.

Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārais finansējums atbilstoši pirmajam finanšu paziņojumam 2025.gadā samazināts par 6,3%,  kopumā tas bija vislielākais starp lielajām slimnīcām - par 6,3% jeb 10,2 miljoniem eiro. Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai finansējums samazināts par 6,2% jeb 3 miljoniem eiro, Paula Stradiņa slimnīcai - par 5,7% jeb 7,7 miljoniem eiro, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai - par 4,9% jeb 0,7 miljoniem eiro, Vidzemes slimnīcai - par 2,2% jeb 0,4 miljoniem eiro, Liepājas reģionālajai slimnīcai - par 0,9% jeb 0,2 miljoniem eiro, bet Daugavpils reģionālajai slimnīcai - par 0,6% jeb 0,2 miljoniem eiro. Vienlaikus finansējums palielināts Jelgavas pilsētas slimnīcai - par 3,6% jeb 0,6 miljoniem eiro, Rēzeknes reģionālajai slimnīcai - par 3,9% jeb 0,6 miljoniem eiro un Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai - par 4,1% jeb 0,6 miljoniem eiro.

Eiropas Savienībai ir ne tikai jāreaģē uz Krievijas hibrīdajiem uzbrukumiem, bet arī jāattur tie, vakar, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Viņa norādīja, ka hibrīdie uzbrukumi tiek īstenoti "pelēkajā zonā", bet šie incidenti nav nejauši. Tā ir saskaņota un pieaugoša kampaņa. Leiena uzsvēra, ka divi incidenti ir nejaušība, bet trīs, pieci, desmit - tā ir apzināta un mērķtiecīga pelēkās zonas kampaņa pret Eiropu, un Eiropai ir jāreaģē. Eiropas Savienības līderi šomēnes samitā Briselē centīsies vienoties par ietvaru, lai sagatavotu bloku Krievijas draudu atvairīšanai turpmākajos gados.

Turpinām ziņas

Aizkraukles sadraudzības pilsētā Kiskunhalašā  Ungārijā atklāta Aizkraukles promenāde. Godinot abu pilsētu sadarbības 20. gadadienu, Kiskunhalašas mērs Roberts Fileps pateicās par veiksmīgo sadarbību un kopā ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu atsedza zīmi, kuru rotā Aizkraukles vārds. Leons Līdums uzsver, ka divdesmit gadu sadarbība devusi iespēju īstenot vairākus kopīgus projektus, iepazīt latviešu un ungāru kultūras tradīcijas un gūt vērtīgu pieredzi izglītības un kultūras jomā. Aizkraukles promenāde ir daļa no Gābora Betlena laukuma, kas atrodas Kiskunhalašas pilsētas centrā, un Aizkraukle ir otrā sadraudzības pilsēta, kuras vārdā nosaukta kāda laukuma daļa.

Līvānu novadā līdz 1. janvārim dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums, kas turpmāk pārvaldīs viņu māju. Šobrīd mājas apsaimnieko SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, bet turpmāk atbildība būs dzīvokļu īpašnieku kopībai. Pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” organizētajās kopsapulcēs, kurās īpašnieki balsos par turpmāko mājas pārvaldīšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopībai būs jāpieņem lēmums par vienu no variantiem: dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību un apsaimniekot pašu spēkiem vai slēgt pilnvarojuma līgumu ar profesionālu pārvaldnieku.

Un vēl

Latvijas loteriju vēsturē ir pienācis brīdis, ko atcerēsimies vēl ilgi – šogad jau otro reizi var apsveikt loteriju miljonāru – cilvēku, kurš savā bankas kontā ir saņēmis vienu miljonu eiro. Šo līdz šim lielāko laimestu Latvijas loteriju vēsturē ir iespējams laimēt "Senatnes loterijā", ko organizē Latvijas loto. Laimētāja ir kāda kundze no Vidzemes, kura vēlas saglabāt pilnīgu anonimitāti.  Vienu miljonu eiro ir iespējams laimēt arī "Latvijas Loto" momentloterijā "Miljons", taču šajā loterijā no laimesta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Loterijas "Miljons" galveno laimestu līdz šim laimējuši jau trīs Latvijas iedzīvotāji.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad septembrī bija 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 9,7%, kas ir samazinājums par 0,3 procentpunktiem. Arī Zemgalē un Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem un mēneša beigās bija attiecīgi 4,4% un 4,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbību regulējošās ES direktīvas. Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši. Jau ziņots, ka iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu.

Rīgas lidostas 4. peronu par 22,8 miljoniem eiro pārbūvēs ceļu būves firma SIA "Binders”.  Pārbūves darbi jāpabeidz līdz 2027. gada decembrim. Pārbūve nodrošinās Rīgas lidostai papildu lidmašīnu stāvvietas, arī lielfizelāžas lidaparātiem, sniedzot iespēju uzņemt visu tipu kravas un militāros gaisa kuģus. Pārbūvētais perons būs arī ieguldījums militārajā mobilitātē, kas ir īpaši nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, un ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu. 

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šodien īpaši sasauktā preses konferencē paziņojusi par lēmumu samazināt klātbūtni RIX Rīgas lidostā gaidāmajā ziemas sezonā, tādā veidā reaģējot uz atsevišķu izmaksu pozīciju palielinājumu. Lidsabiedrība klātbūtni samazinās arī Lietuvā un Igaunijā.  Ziemas sezonā lidsabiedrība no Rīgas atcels reisus uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā un neatsāks lidojumus uz Berlīni Vācijā.

Ukrainas parlaments trešdien apstiprinājis rezolūciju, ar kuru mēru, pilsētu un pašvaldību padomju locekļu un reģionālo parlamentu deputātu mandāti pagarināti līdz brīdim, kad beigsies karastāvoklis. Rezolūciju parlamentā atbalstīja pārliecinošs divu trešdaļu vairākums. Vietējie politiķi paliks savos amatos līdz brīdim, kad tiks sarīkotas jaunas vēlēšanas pēc kara ar Krieviju. Ja nenotiktu karš, Ukrainā pašvaldību vēlēšanas tiktu organizētas 26.oktobrī.

Eiropas Parlaments atbalstījis rosinājumu aizliegt izmantot vārdus "burgers" un "steiks", lai ar tiem apzīmētu augu izcelsmes ēdienus. Aizliegums gan uzreiz nestāsies spēkā, un pagaidām nav zināms, kad to varētu ieviest. Lai tas kļūtu par likumu, nepieciešams arī Eiropas Komisijas un visu 27 dalībvalstu atbalsts. 

Turpinām ziņas

Pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti pirmie šīs sezonas gripas gadījumi. Gripas monitoringā iesaistītajās ambulatorās aprūpes iestādēs gripa klīniski noteikta septiņiem pacientiem jeb 9,9 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā iepriekšējā sezonā attiecīgajā periodā. Lielākā daļa gadījumu reģistrēti Rīgā, kā arī pa vienam – Jelgavā un Daugavpilī. Slimību profilakses un kontroles centrs skaidro, ka kopējā akūtu elpceļu infekciju izplatība Latvijā joprojām ir zema. 

Nevalstiskās organizācijas dziesmu un deju svētku saturā aicina vismaz 10 līdz 12% apmērā no kopsatura iekļaut latgaliešu kultūrvēsturiskā mantojuma un latgaliešu autoru darbus. Organizācijas lūdz latgaliešu kultūrvēsturiskā mantojuma un latgaliešu izcelsmes autoru darbu iekļaušanu 28.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 18.toI Deju svētku kopkoru koncerta, deju lieluzveduma un pūtēju orķestru koncertu programmās. Par šo jautājumu vēl lems.

Un vēl

Šodien Pasaules pasta dienā "Latvijas pasts" organizē pastkartīšu sūtīšanas entuziastu, tajā skaitā arī  "Postcrossing" kustības dalībnieku, tikšanos. Tajā interesenti varēs gan uzzināt "Latvijas pasta" aktualitātes un apskatīt jauno vēstuļu šķirošanas līniju, gan noskaidrot pastkartīšu sūtīšanas aktuālās tendences, kā arī izzināt pasta vēsturi un filatēlijas tendences. Pasākums notiks šodien pēcpusdienā Latvijas pasta galvenajā ēkā. Šogad "Postcrossing" kustība, kas apvieno cilvēkus no visas pasaules un aicina ikvienu apmainīties ar pastkartītēm, atzīmē jau 20 gadus. "Postcrossing" kustībā Latvijā iesaistījušies ap 2 tūkstoši 800 dalībnieku.

Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības, "Apvienotā saraksta" deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši deklarāciju, kas apliecina valsts apņēmību mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī. Parlamentārieši ceturtdienas Saeimas sēdē nolēma, ka deputātu sagatavotais lēmuma projekts iekļaujams nākamās, 16.oktobra, Saeimas sēdes darba kārtībā. Jau vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. 

Šodien  Aizsardzības ministrijā parakstītas vienošanās starp Eiropas Investīciju banku, Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju un VAS "Valsts nekustamo īpašumi", nostiprinot sadarbību privātās un publiskās partnerības projektu - Sēlijas poligona un noliktavu Kuldīgas novadā - īstenošanā. Jau ziņots, ka aizsardzības ministrija atbilstoši projektam plāno attīstīt poligona "Sēlija" militāro bāzi, dzīvojamās, administratīvās zonas un ceļu infrastruktūru poligona teritorijā, kā arī noliktavu infrastruktūru Kuldīgas novadā. Plānotās kopējās abu objektu būvniecības izmaksas tiek lēstas 403 miljoni eiro.

Labklājības ministrija pētījuma vajadzībām aicina anonīmi dalīties pieredzē cilvēkus, kas cietuši no vardarbības darba vidē. Ministrija aicina atsaukties cilvēkus, kuri ir piedzīvojuši vardarbību darba vidē - neatkarīgi no tā, vai tā bijusi no kolēģiem, vadības, klientiem, pacientiem, skolēniem, vecākiem vai citām personām. Interviju mērķis ir apzināt vardarbības formas, cēloņus un sekas, lai veidotu drošāku darba vidi Latvijā. Atsaukties aicināti cilvēki, kuri būtu gatavi dalīties pieredzē anonīmā intervijā bez iespējas identificēt intervējamo. Iegūtā informācija tiks analizēta tikai apkopotā veidā.

Nobela prēmija literatūrā 2025. gadā piešķirta ungāru rakstniekam Lāslo Krasnahorkai par viņa pārliecinošo daiļradi, kas apokaliptiskā terora vidū atkārtoti apstiprina mākslas spēku. Lāslo Krasnahorkai dzimis 1954. gadā. Savos darbos viņš rada pasauli, kur galvenie varoņi uzvedas kā marionetes un ir lieli vientuļnieki. 2015. gadā rakstnieks bija arī starptautiskās Bukera prēmijas laureāts. 61 gadu vecais ungāru rakstnieks plašu atpazīstamību ieguva ar 1985. gadā publicēto darbu "Satantango", kuru vēlāk (1994) ekranizēja režisors Bela Tārs. Ievērojamus panākumus guva arī romāns "The Melancholy of Resistance" (1989). 

Pāvests Leons 14.tais šodien uzsvēra ziņu aģentūru lomu postpatiesības pasaulē un brīdināja par briesmām, ko rada paļaušanās uz mākslīgo intelektu informācijas ieguvē.
pasaulei ir nepieciešama brīva, precīza un objektīva informācija. Leons 14.tais norādīja, ka ziņu aģentūras un citi mediji saskaras ar krīzi un to tradicionālie modeļi, kas paredzēja darbības finansēšanu no reklāmu pārdošanas, kopš interneta parādīšanās ir sabrukuši, un mākslīgā intelekta roboti krasi samazina to cilvēku skaitu, kas apmeklē mediju tīmekļa vietnes. Viņš arī apliecināja cieņu žurnālistiem, kuri nogalināti, pildot savus darba pienākumus, un nodēvēja viņus par kara un kara ideoloģijas upuriem. 

Turpinām ziņas

Uzņēmums "Gaso" saņēmis signālu, ka pēdējās dienās notiek vikšķerēšanas jeb telefonkrāpšanas mēģinājumi, kuros tiek izmantota uzņēmuma identitāte. Krāpnieki zvana, uzdodoties par GASO darbiniekiem un iztaujā klientu finanšu informāciju. GASO nekad neprasa klientiem pa tālruni personīgos datus - pases vai ID informāciju, bankas kartes numurus, internetbankas pieejas datus. Uzņēmums aicina klientus būt uzmanīgiem! Ja ir šaubas, aicina sazināties ar GASO pa tālruni 67369938.

Biedrības “Ūdenszīmes” metodiskajā materiālā “Iedvesmas mape” ietverti vizuālās mākslas pamatprincipi un to pielietojuma piemēri amatniecībā, mājražošanā un savu produktu izplatībā. Ieteikumi produktu dizaina veidošanā balstīti vietas identitātē, izceļot latviešu vēsturisko zemju un lauku kopienu vērtības. Septiņām kopienām, kurās notika projekta klātienes semināri, radīti unikāli dāvanu iesaiņošanas papīri. Papīra dizainus elektroniskā formātā (vektorgrafikā) katrai kopienai nodos lietošanā pēc to ieskatiem un vajadzībām, bet ikvienam tie redzami “Iedvesmas mapē”. Paraugi būs izdrukāti arī papīra formātā un pasniegti dalībniekiem projekta noslēguma pasākumā. Projekta noslēgums notiks Aknīstē, atpūtas kompleksā “Kalniņā” 13. decembrī.  

Un vēl

Šoruden dārzos un parkos daudzviet uzziedējuši augi, kuru krāšņumu parasti esam raduši redzēt tikai pavasarī. Ziedēšanai ļāvušies piemēram, ceriņi, zemenes un pavasara puķes. Lai gan šis neparastais skaistums priecē acis, atkārtota ziedēšana var novājināt augus un ietekmēt nākamā gada ražu. Biologi norāda, ka  visbiežāk rudenī mēdz atkārtoti uzziedēt ķirši. Tāpat ir bijušas ziņas, ka uzziedējušas ievas, pīlādži, ābeles, bumbieres, arī zirgkastaņas. Otrreizējā augu ziedēšana, nenāk tiem par labu, jo tas nozīmē, ka pavasarī tie neuzziedēs. Biologi gan atzīmē, ka ziedēšana rudenī nav raksturīga vien mūsdienām. Arī 20. gadsimta sākumā parādījās informācija, ka kaut kur kaut kas ir uzziedējis. Tiesa gan, tagad, biologu vērtējumā, šādi procesi sāk kļūt masveidīgāki.