Jēkabpils radio1 ziņas 2025.gada 23.septembrī

Ieviešot jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā, nākamajā mācību gadā plānots noteikt pārejas posmu vidusskolu finansēšanā. Jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026.gada septembra. Reforma paredz, ka valsts mērķdotāciju pedagogu atalgojumam pilnā apmērā piešķirs tām skolām, kas sakārtotas atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kurus valdība plāno apstiprināt līdz šī gada nogalei. Vienlaikus politiskā vienošanās par 2026.gada valsts budžetu paredz, ka nākamajā mācību gadā ieviestu pārejas posmu vidusskolu finansēšanā. Tas nozīmē, ka skolām, kas neatbildīs noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, valsts finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiski reģistrēto skolēnu skaitam.

Lai gan liels īpatsvars iedzīvotāju nav izlēmuši, kuram politiķim uzticētu nākamās valdības vadību, tomēr šobrīd populārākais kandidāts kopvērtējumā ir Ainārs Šlesers no partijas Latvija pirmajā vietā, atklāj interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā aptauja. Tajā noskaidrots, ka 14,5% respondentu nākamā premjera amatā redz Šleseru, kamēr 9,8% norādījuši pašreizējo premjeri Eviku Siliņu no jaunās Vienotības, bet 9,5% - Arti Pabriku no partijas "Latvijas attīstībai".

Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts papildināts ar sešām jaunām vērtībām. Sarakstā iekļauta Garmanes spēle Latgalē, ko pieteikusi biedrība "Skaņumāja". Tāpat sarakstā iekļauta Latvju pirts un SPA asociācijas pieteiktā pirts tradīcija Latvijā. Vienlaikus saraksts papildināts ar biedrības "Pēdas LV" pieteikto talku tradīciju Latvijā. Sarakstā iekļauta arī Latvijas tradicionālā spēle novuss, ko pieteicis Pasaules Novusa savienības prezidents Guntars Brālītis. Līdztekus sarakstu papildinās "Nautrānu kultūrtelpa", ko iesniegusi Rēzeknes novada Nautrēnu apvienības pārvalde. Tāpat sarakstā kā jauna vērtība iekļauta nēģu zveja Salacā un Svētupē, šo priekšlikumu iesniegusi biedrība "Salacgrīvas nēģi".

NATO 4.panta konsultācijas par Krievijas reaktīvo iznīcinātāju ielidošanas Igaunijas gaisa telpā notiks šodien. Trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Uz incidentu reaģēja Itālijas iznīcinātāji F-35, kas izvietoti Igaunijā Emari gaisa spēku bāzē un piedalās NATO gaisa telpas aizsardzības misijā. Igaunija pēc notikušā nolēma sasaukt NATO konsultācijas. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Vairāk nekā četras desmitgades zinātnieki ir centušies atminēt mīklu par dīvainu skaņu, kas nāk no Klusā okeāna dibena, un beidzot ir izdevies atklāt tās avotu, raksta “Ecoticias”. Viss sākās 1979. gadā, kad zinātnieki Klusā okeāna dibenā atklāja noslēpumainus signālus, taču līdz šim viņi nevarēja izskaidrot to izcelsmi. Izdevums raksta, ka 1979. gadā zinātnieki veica eksperimentu - pētījuma mērķis bija novērot liela mēroga derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz jūras ekosistēmu. Kalnrūpniecības operācijas atstāja redzamas pēdas jūras gultnē, un zinātnieki pamanīja virkni dīvainu skaņu, kas nāca no šīs teritorijas. Nesen veiktais Nacionālā okeanogrāfijas centra un Dabas vēstures muzeja Londonā pētījums liecina, ka šie signāli patiesībā saistīti ar kalnrūpniecības iekārtu atstātajām pēdām. Zinātnieki atzīmē, ka tas liecina, ka plāniem iegūt derīgo izrakteņus okeāna gultnē varētu būt ļoti negatīva ietekme uz pašu okeāna ekosistēmu.

Turpinām ziņas

Par dalību privātās-publiskās partnerības programmā "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" izlēmušas septiņas pašvaldības. Tajā skaitā Gulbenē plānots uzbūvēt 48 mājokļus, Tukumā - 150, Jēkabpilī - 140, Liepājā - 192, Daugavpilī - 120, Cēsīs - 100 un Rīgā - 174 mājokļus. Kopumā līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs.

Novembrī Koknesē par nepilniem 1,5% samazināsies siltumenerģijas tarifs. "LK komunālie pakalpojumi" siltumenerģijas tarifi no 1.oktobra samazināsies par 2,3% - līdz 69,83 eiro par megavatstundu, liecina publiskotā informācija par uzņēmuma noteiktajiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, savukārt no 1.novembra siltumenerģijas tarifs samazinās vēl par 1,5% un būs 68,79 eiro pa megavatstundu. Tarifa samazinājums esot saistīts ar kurināmā izmaksu izmaiņām.

Un vēl

Latvijas teritorijā pēdējos gados lāču skaits palielinās, patlaban mežos dzīvo ap 300 lāču. Ja agrāk iedzīvotāji dzirdēja vien nostāstus par satiktu lāci, tad tagad tos sastop arvien biežāk – vai nu tās fiksē mednieku kameras, vai kāds iedzīvotājs ziņo, ka lācis viesojies viņu bišu dravā vai pagalmā. Līdz ar to Latvijā regulāri izskan jautājums par lāču medībām, taču eksperti uzsver, ka šobrīd tās nav nepieciešamas. Igaunijā, kur dzīvo vismaz 1000 lāču, arī notiek diskusijas par medībām, lai gan tur ik gadu atļauts nomedīt vidēji ap 100 lāču. Eksperti arī norāda: ja mežā nākas sastapties ar lāci, vajag atkāpties, neuzgriežot tam muguru. Ja tā nav lāču māte ar mazuļiem, tad, visticamāk, lācis nebūs agresīvs.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro, paredz valdības vakar atbalstītais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem nākamajiem trim gadiem. Finanšu ministrija informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Mazumtirgotāji uzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa samazināšana līdz 12% maizei, pienam, olām un vistas gaļai nodrošinās zemākas cenas veikala plauktos. Veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte informē, ka PVN samazināšana no 21% līdz 12% teorētiski nozīmē, ka cenu kritums varētu sasniegt aptuveni 7-8%. "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais atzīmē, ka PVN samazinājums svaigajai pārtikai vai vismaz atsevišķām kategorijām var palielināt patēriņu, stimulēt iekšējo tirgu un veicināt uzņēmējdarbību. Abi mazumtirgotāji min, ka pieredze ar PVN likmes samazināšanu Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem ir devusi pozitīvu efektu patērētājiem.

Nacionālie bruņotie spēki atbalsta Latvijas austrumu pierobežā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju - to atjaunošana var būt nozīmīgs ieguldījums valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, kalpojot kā dabiskie šķēršļi Latvijas austrumu pierobežā. Minētais paredz purvu, ūdeņu, paludikultūru un mežu atjaunošanu vēsturiskajās degradētajās kūdras ieguves vietās, tādējādi mazinot vēsturiski radīto kaitējumu dabas resursiem. Purvu ekosistēmas atjaunošana ne tikai sekmē aizsardzības operāciju norisi, bet arī ļauj samazināt materiāltehniskos un personāla resursus.

ANO mītnē Ņujorkā vakar norisinājās ārkārtas sanāksme, ko lūdza sasaukt Igaunija pēc kārtējiem Krievijas gaisa telpas pārkāpumiem. Krievija pati ir Drošības padomes dalībvalsts un tās uzdevums ir nevis apdraudēt mieru, bet to saglabāt. Tā vietā Krievija pārkāpj demokrātisku valstu gaisa telpu, veic nepārtrauktas provokācijas un joprojām nav beigusi karu Ukrainā. Šāds bija galvenais vēstījums, kas izskanēja gan no Igaunijas ārlietu ministra, gan citām valstīm, kuras bija pie galda un atbalstīja Igauniju. ANO Drošības padomes sēdē daudzu valstu ārlietu ministri un valstu pārstāvji asi nosodīja Krieviju. Kā jau gaidīts, Krievija visus  pārmetumus noraidīja. Un sanāksme beidzās bez kopīgas rezolūcijas un ANO Drošības padomes kopīga Krievijas nosodījuma, jo Krievija ar savām balsstiesībām, protams, šādu dokumentu neatbalstīja. ANO Drošības padomes sēde par krievu iznīcinātājiem virs Igaunijas beidzas ar ASV solījumu aizstāvēt NATO teritorijas katru centimetru.

Jau ziņots, ka  vakardienas Drošības padomes sēde ir pirmā šāda veida Igaunijas iniciatīva vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā. Paralēli Tallina pieprasījusi arī NATO 4. Panta konsultācijas ar alianses sabiedrotajiem, kas notiks šodien.

Turpinām ziņas

Pagājušajā nedēļā jēkabpiliete Anta sociālajā vietnē Facebook publicēja stāstu par viņas sunīša Semīša nošaušanu mājas pagalmā. Antai ir informācija par vairāku gadu garumā 11 nošautiem vai pazudušiem mājdzīvniekiem, savukārt kāds no viņas kaimiņiem ilgākā laika periodā saskaitījis 26 dzīvnieku šaušanas gadījumus. Iedzīvotāji vairākkārt dažādos laika periodos ir vērsušies ar iesniegumiem policijā, bet ne reizi vainīgais nav atrasts un saukts pie atbildības, lai gan vietējiem esot aizdomas, kurš no kaimiņiem to dara. Vakar iedzīvotāji Jēkabpilī, Dārznieku ielā rīkoja kluso plakātu akciju, lai piesaistītu mediju, policijas, pašvaldības un sabiedrības uzmanību šai problēmai, proti, dzīvnieku nošaušanai mājas pagalmā jau ilgākā laika periodā. Uz plakātiem bija dažādu majdzīvnieku foto un stāsts par viņu nošaušanu vai pazušanu. Plašāk lasiet un foto skatieties portālā Radio1.lv.

Drīzumā paredzēts sākt apakšzemes pārejas balsta remontdarbus Skrīveros, starp Daugavas ielu 88 un Daugavas ielu 90. To laikā gājēji varēs pārvietoties pa pagaidu virszemes pāreju. Pašlaik skolēni un citi iedzīvotāji apakšzemes pāreju vēl var izmantot, ievērojot piesardzību. “Latvijas Valsts ceļi” Skrīveru pagasta pārvaldei atļāvuši uz balsta remonta laiku par pašvaldības līdzekļiem ierīkot pagaidu gājēju virszemes pāreju ceļā Augšlīgatne–Skrīveri. Tiklīdz būs pabeigta ceļa zīmju shēmas saskaņošana ar “Latvijas Valsts ceļiem”, tā tiks ierīkota. Apakšzemes pārejas remontdarbus plānots pabeigt līdz 22. decembrim. 

Un vēl

UNESCO nedēļa šoruden, no 13. līdz 19.oktobrim, tiks veltīta cilvēces kolektīvās atmiņas saglabāšanai un pieejamībai. UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" mērķis ir apzināt un saglabāt cilvēces atmiņu, kas fiksēta gravējumos, zīmējumos, grāmatās, dokumentos, vēstulēs, video un audio ierakstos vai citā informācijas nesējā, atspoguļojot kādu pasaulei nozīmīgu vēstures notikumu vai personības dzīvi, sociālās pārmaiņas, zinātnes attīstību un atklājumus. UNESCO nedēļas laikā komisija aicina iedzīvotājus dalīties vietnē "Facebook" ar ģimenes, kopienas vai personīgo dokumentāro mantojumu, pievienojot ziņas par to, kad šī liecība tapusi, ar ko tā ir unikāla, ko tā atklāj par laikmetu, kurā radīta.

Vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 tūkstošiem eiro. Bankas "Citadele" dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025.gadā bijusi par 25-35% zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni. Iemesls, kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas, ir saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60% augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās. Hipotekāro kredītu vidējo summu būtiski ietekmē tas, ka Latvijas tirgū joprojām ir pieejami salīdzinoši daudz īpašumu zemākās cenu kategorijās. Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijā vidējais hipotekārā kredīta maksājums mēnesī ir 520 eiro, kamēr Lietuvā tas ir par 160 eiro lielāks jeb 680 eiro mēnesī. Igaunijā vidējais hipotekārā kredīta maksājums mēnesī ir vislielākais un sasniedz 760 eiro mēnesī.

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Komentējot Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem izpētīto, ka Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, ministrs norādīja, ka draudi ir reāli, un tie vairs nav gadījumi reizi pusgadā. Tāpēc Latvijas iestādēm jāsadarbojas arī ar kaimiņvalstu dienestiem, jo notiek sabotāžās iesaistīto personu pārvietošanās pa Šengenas zonu.

Latvijas uzņēmēji un zinātnieki, sestdien, 20. septembrī pasaulē lielākajā izstādē "Expo 2025 Osaka" prezentēja Latvijas potenciālu kosmosa un viedo tehnoloģiju jomā. Šobrīd Latvijā darbojas ap 50 uzņēmumu un institūciju, attīstot risinājumus pasaules līmenī. Piemēram, uzņēmums "Eventech" izstrādā laika mērīšanas tehnoloģijas ar pikosekunžu precizitāti, kas jau tiek izmantotas gan Eiropas Kosmosa aģentūras, gan NASA misijās. "Fiber Optical Solution" ir starptautiski pazīstams ar augstas precizitātes šķiedru optiskajiem žiroskopiem, kas būtiski uzlabo kosmosa navigācijas iespējas. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts izstrādājis īpašus materiālus "Ariane-6" raķešu kriogēnās izolācijas vajadzībām, bet "RD ALFA Microelectronics" ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi nodrošina augstas uzticamības mikroshēmu ražošanu gan kosmosa, gan aizsardzības industrijai. Savukārt "Baltic Satellite Service" un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" kļuvuši par vadošajiem spēlētājiem Latvijā Zemes novērošanas datu analīzē, īpaši mežu veselības uzraudzībā un klimata risku monitorēšanā. 

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta vakar tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām. Šorīt ziņots, ka dronu dēļ slēgta arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidosta. Lidostas amatpersonas norāda, ka lidosta paliks slēgta līdz situācijas atrisināšanai. Tikmēr Kopenhāgenas lidostašorīt  ir atkal atvērta pēc tam, kad tā bija slēgta dronu aktivitātes dēļ. Dronu aktivitātes cēlonis nav zināms. Incidenti Kopenhāgenā un Oslo notika neilgi pēc tam, kd kiberuzbrukuma dēļ tika traucētas operācijas vairākās Eiropas lidostās, tai skaitā Berlīnē, Briselē, Londonas Hītrovas lidostā un Dublinā.

Viļņa šogad var lepoties ne tikai ar Lietuvas galvaspilsētas godu, bet arī visas Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Lietuvieši to ieguvuši ikgadējā Eiropas Komisijas konkursā, kurā īpaša komisija pēc vairākiem kritērijiem izraugās pilsētas ne tikai ar lielākajiem parkiem, bet arī zaļo politiku. Zaļi, kokiem bagāti pakalni – tāda ir Lietuvas galvaspilsēta Viļņa. Šogad tā kļuvusi arī par Eiropas Zaļo galvaspilsētu. Raugoties no putna lidojuma, pilsēta vairāk izskatās pēc meža, nevis cieši apbūvētas pilsētas. Sīvā konkurencē Lietuvas galvaspilsēta pārspēja deviņas sāncenes, lai iegūtu šo prestižo titulu. 

Turpinām ziņas

Līvānos vakar no upes izcelts miris cilvēks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bojāgājušais nodots Valsts policijas amatpersonām precīzu nāves iestāšanās apstākļu noskaidrošanai. Šogad VUGD piedalījies 93 bojāgājušo izcelšanā no ūdenstilpēm.

Vakar no rīta VUGD saņēma informāciju, ka Aizkraukles novada Neretas pagastā graudu kaltē ir izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka kaltē divos slāņos gruzd pupas, katrā slānī 25 m2 platībā, savukārt uzglabāšanas tvertnē gruzdēja graudi 10 m2 platībā. Lai varētu piekļūt visai gruzdošajai produkcijai, iesaistot objekta īpašnieka tehniku, uz uzglabāšanas laukumu no graudu kaltes tika pārkrautas pupas un graudi. Ugunsdzēsēji glābēji ugusngrēku kaltē likvidēja piecu stundu laikā . Ugunsgrēka dzēšanā piedalījās Aizkraukles, Neretas, Viesītes un Aknīstes ugunsdzēsēji glābēji. 
 
Vakar pēcpusdienā Jēkabpils novada Salas pagastā dega rugāju lauks divu hektāru un 300 m2 platībā. 

Īsi pirms puspieciem vakarā saņemts izsaukums uz Jēkabpils novada Atašienes pagastu, kur cilvēks bija apmaldījies purvā. Ugunsdzēsēji glābēji, izmantojot dronu teritorijas apsekošanai no augšas un kvadriciklu, kā arī autocisternas skaņas signālu, lai norādītu izeju no purva, un telefoniski sazinoties, cilvēku atrada un izveda no purva. Pēc trīs stundām darbs notikuma vietā noslēdzās.

Aizvadītajā diennaktī VUGD valstī kopumā saņēma 33 izsaukumus – septiņus uz ugunsgrēku dzēšanu, 15 uz glābšanas darbiem, bet 11 izsaukumi bija maldinājumi.

Un vēl

Šodien sākas kampaņa "Beactiveday", kuras laikā nedēļas garumā ikviens varēs apmeklēt bezmaksas treniņus kādā no 89 sporta vai fitnesa klubiem visā Latvijā. Šogad starptautiskā kampaņa veltīta tam, kā ar sportošanu un fitnesa nodarbībām uzlabot dzīves kvalitāti un samazināt hronisku slimību riskus. Mērķis ir izglītot sabiedrību par veselību veicinošām fiziskām aktivitātēm kā galveno līdzekli hronisku slimību profilaksē un pārvaldībā. Šogad lielākā uzmanība tiks pievērsta diabētam, sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpošanas slimībām un onkoloģijai. Ārpus Rīgas sporta un fitnesa nodarbības notiks arī Aizkrauklē, Jēkabpilī un Madonā. 

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē sākts kriminālprocess par "aplokšņu" algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojās ar ventilācijas un kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu, apkopi un remontu. Operatīvo pasākumu laikā "aplokšņu" algu izmaksas tika apturētas tieši to izmaksas brīdī. Kopējais nenomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs vēl tiks precizēts un noskaidrots izmeklēšanas laikā. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2023.gada janvāra līdz 2025.gada augustam grāmatvedības uzskaitē nav pilnā apmērā uzrādījis aptuveni 40 darbiniekiem izmaksāto darba samaksu un par neuzrādīto summu nav veicis nodokļu nomaksu. Kriminālprocesā trim personām ir tiesības uz aizstāvību. Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra piektajā uzsaukumā par Eiropas Savienības fondu atbalstu mājsaimniecību siltumapgādei pilsētās saņēmusi 905 projektu iesniegumus. Tāpat kā iepriekšējā ES fondu programmas uzsaukumā, arī šoreiz visvairāk iesniegumu saņemts projektu īstenošanai Kurzemē – 252. No Rīgas reģiona saņemti 175 projekti. Latgales reģionā vēlas īstenot 135 projektus mājsaimniecību siltumapgādes uzlabošanai, no tiem 14 - Līvānos. Arī šajā uzsaukumā viszemākā aktivitāte bijusi no Zemgales reģiona pilsētu iedzīvotājiem, sagatavojot 103 projektu iesniegumus. No Jēkabpils projektus iesnieguši - 34 iedzīvotāji.

Pēdējā gada laikā 41% iedzīvotāju nācies pieņemt lēmumu finansiālu iemeslu dēļ atteikties no ārstu apmeklēšanas vai ārstēšanās, noskaidrots SKDS veiktajā socioloģiskajā aptaujā. Secināts, ka iedzīvotāji Latvijas veselības aprūpes sistēmu vērtē kā ne īpaši efektīvu vai pat neefektīvu - šādu vērtējumu pauduši kopumā 76,4% iedzīvotāju. Savukārt veselības sistēmu par efektīvu vai ļoti efektīvu uzskata tikai nepilna piektdaļa - 19,3% iedzīvotāju, bet par "efektīvu" to atzīst vien 0,8% iedzīvotāju. Aptaujas veicēji uzskata, ka tas nozīmē, ka sabiedrībā dominē uzskats, kas veidojies personīgā pieredzē, ka veselības aprūpes sistēma nenodrošina pienācīgu atdevi tās uzturēšanā ieguldītajiem resursiem. To apstiprina arī ES statistikas biroja "Eurostat" un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas salīdzinošo pētījumu dati.

Attīstoties energoietilpīgām nozarēm un "zaļās" enerģijas ražošanai, aktuāls kļūst jautājums par tās uzkrāšanu labvēlīgos laika apstākļos un novadīšanu tīklā deficīta un ārkārtas situāciju gadījumā. ASV šo problēmu risina, būvējot lielas enerģijas krātuves.  Ņujorkas štata varas iestādes plāno būtiski palielināt krātuvju daudzumu arī ekstremālu laika apstākļu radīto risku dēļ. Tās atradīsies netālu no apdzīvotām vietām un kļūs par parastu elektrotīkla daļu. Konkrētā iekārta atrodas starp dzīvojamajiem rajoniem pie Bufalo pilsētas, un palielināta pieprasījuma gadījumā var divas stundas apgādāt ar elektrību 15 tūkstošus māju. 

Somijas pilsētas Espo slimnīcā uzsākta brīvprātīgo programma jaundzimušo aprūpei. "Apskāvienu biedru" galvenais uzdevums ir nodrošināt mazulim mierinošu, cilvēcisku kontaktu brīžos, kad vecāki nevar būt klāt. Brīvprātīgo uzdevums nav nodrošināt pilnīgu jaundzimušo aprūpi, taču gadījumos, kad bērns ilgstoši uzturas slimnīcā, vecākiem ir atkarības problēmas vai līdzīgās situācijās, cilvēka klātbūtne var sniegt pozitīvu efektu. "Apskāvienu biedru" programmas jau ilgu laiku īsteno ASV un Vācijā, un šo pieredzi pārņem Somija.

Turpinām ziņas

Līvānu novada pašvaldība aicina līdz 10.oktobrim pieteikt Līvānu novada domes apbalvojumam “Atzinības raksts” cilvēkus, ar kuriem varam lepoties, kuri devuši ieguldījumu novada attīstībā vai palīdzējuši līdzcilvēkiem. Brīvas formas pieteikumā jāiekļauj šāda informācija: izvirzāmā kandidāta vārds, uzvārds, no darbošanās, dzīvesvieta, kontaktinformācija; kandidāta dzīves gājuma apraksts un izvirzīšanas motivācija; kandidāta pieteicēja kontaktinformācija. Kandidātus apbalvojumam “Atzinības raksts” var izvirzīt Līvānu novada iedzīvotāji, ne mazāk kā 10 pilngadīgas personas, kuru dzīvesvieta deklarēta Līvānu novada administratīvajā teritorijā, Domes deputāti, pašvaldības domes komisijas, komitejas, valsts un pašvaldību institūcijas, Līvānu novadā reģistrētas juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi.

2026. gada 28. martā Likteņdārzā aizsāksies trešā sezona, jau daudzu klausītāju iemīļotajam literāri muzikālajam ciklam “Likteņzīmes”. Koncert uzvedumi, tāpat kā iepriekš, saglabās savu ierasto formu, ļaujot klausītājam, ne tikai baudīt mūziku, bet arī tuvāk iepazīt un sajust katra literāta īpašo dvēseli un stilu. Producente Anete Kalniņa informē, ka atsevišķos koncertos būs paredzēti arī mazi pārsteigumi, kas koncerta klausītājus aizvedīs un ļaus daudz skaidrāk un pamatīgāk iepazīt konkrētā dzejnieka daiļradi. 2026. gada sezonas “Likteņzīmēs” būs iespēja mūzikā un tekstos satikt gan Ojāru Vācieti, Vizmu Belševicu, Āriju Elksni, Leonu Briedi, kā arī Igo.

Un vēl

Septembra otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,7 grādi jeb 3,6 grādus virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā temperatūra bija +7,3 grādi 20.septembrī Daugavpils novērojumu stacijā, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +25,1 grāds 11.septembrī Bauskā. Nokrišņu daudzums valstī vidēji sasniedza 34 milimetrus jeb 166% no dekādes normas. Sausuma un mitruma rādītājs pēdējam mēnesim galvenokārt bija normas robežās. Viszemāk tas noslīdēja Līvānu novadā, bet lielākais mitrums valdīja Ventspilī. Stiprākās vēja brāzmas - 25,1 metrs sekundē - tika novērotas 16.septembrī Liepājas ostā.