Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 22.septembrī

Šodienn valdības ārkārtas sēdē izskatīs Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam. Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība sāks kolektīvā interešu strīda procedūru, jo nav pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei. Mediķu arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa atzīmē, ka no sēdē skatītās Finanšu ministrijas prezentācijas izriet, ka veselības aprūpei papildu paredzēti 34 miljoni eiro, kas, viņasprāt, nesedz neko no izvirzītajām prasībām. Bāriņa sacīja, ka arodbiedrība Veselības ministrijai rakstīts vēstuli ar prasībām, sekos sarunas ar Veselības ministriju par iespējamu izlīguma risinājumu. Ja rezultāts netiks panākts, arodbiedrības padome vērtēs tālākās darbības.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, kā arī dabas resursu un azartspēļu nodokļus. Lai gūtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, no 2026. gada 1. janvāra piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katru azartspēļu automātu no 6 tūkstoši 204 eiro uz 7 tūkstoši 440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 tūkstoši 696 eiro uz 40 tūkstoši 440 eiro gadā. Savukārt azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem. Finanšu ministrija paredz, ka šīs izmaiņas dos papildu 9,2 miljonu eiro ieņēmumus.

Igaunija nolēmusi pieprasīt NATO 4.panta konsultācijas pēc tam, kad trīs Krievijas iznīcinātāji piektdien bez atļaujas ielidoja tās gaisa telpā, paziņojis Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība". Šis ir jau ceturtais Igaunijas gaisa telpas pārkāpums, ko šogad veikusi Krievija.

Pēc sešu gadu ilgiem atjaunošanas darbiem apskatei atvērti arī abi Parīzes Dievmātes katedrāles torņi. Oficiālajā atklāšanā piedalījās Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuram kā pirmajam viesim bija iespēja tos aplūkot. Šaurās vītņu kāpnes un līkumotās torņu jumta dzegas pirms vairāk nekā sešiem gadiem bija vieta, kur ugunsdzēsējiem izdevās apturēt postošās liesmas. Tagad tās ir pēdējās atjaunotās telpas senajā celtnē.  Katedrāles atjaunošanas darbu vadītāji kopā ar Makronu pieveica 424 pakāpienus, lai sasniegtu atjaunoto torņu jumtu. Dievnams apmeklētājiem durvis vēra pagājušā gada decembrī.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpils novada dome ārkārtas sēdē spriedīs par mācību procesa nodrošināšanu Jēkabpils 2. vidusskolā, kuras ēkas ekspluatācija pašlaik ir aizliegta. Kā ziņots, Būvniecības valsts kontroles birojs daļēji aizliedzis Jēkabpils 2.vidusskolas ēkas ekspluatāciju. Šī iemesla dēļ no šīs nedēļas Jēkabpils 2.vidusskolas skolēni mācīsies klātienē, bet trijās dažādās ēkās.

Trešdien, 24.septembrī, Skrīveros, kafejnīcā "Zaļās zemes sirds" norisināsies Aizkraukles novada uzņēmēju tikšanās. Par uzņēmuma darbību un attīstību stāstīs kafejnīcas "Zaļās zemes sirds" īpašniece Signija Kupšāre. Pasākumā informēs arī  par atbalstu uzņēmumu digitālajai attīstībai. Plānota saruna ar uzņēmēju, bērnu un jauniešu akadēmijas "ESI" Skrīveru filiāles vadītāju, Aizkraukles novada titula "Goda ģimene 2025" ieguvēju Danu Bērziņu par radošumu, izglītību un cilvēka dizainu kā instrumentu sevis atklāšanai pieaugušo dzīvē. Tikšanās laikā pārrunās arī tūrisma un uzņēmējdarbības aktualitātes.

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē, 28.septembrī, Jēkabpilī svinēs Miķeļdienu. Krustpils saliņā norisināsies Miķeļdienas gadatirgus, ko ieskandinās orķestris “Krustpils”, svētkus turpinās ar neatņemamo tradīciju – “Resnākā ķirbja” īpašnieku sumināšanu un noskaidros veiklākos Umurkumurā kāpējus. Būs skatāma Jēkabpils tautas teātra izrāde “Ezermaļu krokodils”. Neizpaliks rudens danču tūre kopā ar tautas deju kolektīviem “Zīlānietis”, “Delve”, “Kauranieši” un deju kopu “Daugava”, un šajā gadā Miķeļdienas gadatirgu lustīgi noslēgs ar kapelu “Augusti”. Visas dienas garumā lielāki un mazāki varēs darboties “Namdara darbnīcā”, sportiskos spēkus pārbaudīt kopā ar sporta klubu “Impulss Fitness”, vizināties ar poniju un apskatīt dzīvnieciņus dzīvnieku sētas “Strauss” aplociņos, doties izjādē ar zirgiem no Stulpiņu saimniecības.

Solidarizējoties ar Igauniju, Latvijas Ārlietu ministrija svētdien izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi Latvijā un iesniedza notu, kurā pauda kategorisku protestu pret 19. septembrī Krievijas militāro lidmašīnu īstenoto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu. Diplomātiskajā notā Latvijas puse tāpat atkārto prasību izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu, izvest tās okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un kompensēt visus zaudējumus, ko Ukraina cietusi Krievijas agresijas rezultātā.

Pievienotās vērtības nodokli maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai pilotprojekta veidā plānots samazināt no 2026.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam. Šiem produktiem tiks piemērota samazinātā 12% PVN likme. Standarta PVN likme ir 21%. Šīs izmaiņas PVN piemērošanā nākamgad samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 15 miljoniem eiro, bet 2027.gadā - par 16,4 miljoniem eiro.

Grāmatām, kas nav izdotas latviešu, Eiropas Savienības vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, no nākamā gada Latvijā piemēros standarta 21% pievienotās vērtības nodokļa likmi. PVN standartlikmi 21% apmērā piemēros arī preses izdevumu un publikāciju, arī interneta vietnēs, piegādei un abonēšanai, ja tie nav latviešu, ES vai vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valstu valodās. Galvenokārt tas ietekmēs grāmatas un preses izdevumus krievu valodā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka aizstāvēs Poliju un Baltijas valstis, ja Krievija saasinās situāciju. Vaicāts, vai viņš palīdzēs aizstāvēt ES dalībvalstis, ja Krievija pastiprinās naidīgumu, Tramps atbildēja žurnālistiem, ka viņš to darītu. Uz jautājumu, vai viņš ir informēts par situāciju Igaunijā, Tramps atbildēja apstiprinoši un piebilda, ka ASV tas nepatīk.  "Mums tas nepatīk."

Lielbritānija, Austrālija un Kanāda svētdien atzinušas Palestīnas valsti. Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka Apvienotā Karaliste oficiāli atzīst Palestīnas valsti.  Arī Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paziņojis, ka Kanāda atzīst Palestīnas valsti un piedāvā savu partnerību, lai veidotu solījumu par miermīlīgu nākotni gan Palestīnā, gan izraēlā.  Tāpat arī  Austrālija oficiāli atzinusi neatkarīgu un suverēnu Palestīnas valsti. Tikmēr arī vairākas Rietumvalstis solījušas šonedēļ atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.

Turpinām ziņas

Kopš 2022.gada dažādās Latvijas vietās nosaukumi mainīti 88 ielām vai ielu daļām, liecina Valsts zemes dienesta sniegtā informācija. Visvairāk - 25 - jaunus nosaukumus ieguvušas ielas vai ielu daļas Rīgā. Astoņos gadījumos tas noticis Ogres novadā, bet septiņos - Valmieras novadā. Šajā laikā ielu vai ielu daļu nosaukumi mainīti arī Jēkabpils, madonas, Preiļu, Līvānu un citos novados. Visbiežāk mainīts Leona Paegles ielas nosaukums. Maskavas ielas nosaukums mainīts četrās vietās. Tāpat arī četras pašvaldības izlēmušas pārsaukt Puškina ielu.

Augšdaugavas novada Dvietes pagasta kultūras namā 17.oktobrī norisināsies piemiņas pasākums vēsturniekam Heinriham Strodam, kurš šogad svinētu 100.dzimšanas dienu. Vēstures zinātņu profesors Strods ilgus gadus strādājis dažādos amatos ar vēsturi saistītās institūcijās. Stroda galvenie pētniecības virzieni bija Latvijas agrārās vēstures problēmas, lauksaimniecības un etnogrāfijas vēsture, baznīcu vēsture, nacionālās pretošanās kustība un Sēlija. Profesors savas dzīves laikā sarakstījis vairāk nekā 20 grāmatas par dažādām vēstures tēmām, tajā skaitā "Sēlija senāk un tagad". Pētniecības procesā tapušas vairāk nekā 1000 publikācijas.

Un vēl

Septembra izskaņa Latvijā nāks ar rudenīgākiem laikapstākļiem, un jau šodien gaisa temperatūra būtiski pazemināsies, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Otrdien laiks būs daļēji mākoņains un valsts teritorijas lielākajā daļā uzlīs, iespējams, dažviet gaidāms arī pērkons. Lēns līdz mērens vējš dienas gaitā iegriezīsies no rietumiem, ziemeļrietumiem, brāzmās sasniedzot ātrumu līdz 15-18 m/s. Naktī gaisa temperatūra pazemināsies līdz +6, +13 grādiem, bet dienā gaiss iesils līdz +14, +17 grādiem. Trešdien laikapstākļi būtiski nemainīsies. 

Nedēļās otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei, nokrišņi mitēsies un laiks kļūs sausāks. Gaisa temperatūra būs līdzīga kā iepriekšējās dienās - naktīs tā pazemināsies līdz +3, +7 grādiem, vietām zāles virskārtā būs vērojama salna, bet dienās termometra stabiņš nepakāpsies virs +17 grādu atzīmes.

Tieša militāra apdraudējuma šobrīd Latvijai vai NATO nav, bet nevar izslēgt provokāciju, sabotāžu un incidentu eskalāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Tieša militāra apdraudējuma šobrīd Latvijai vai NATO nav, bet nevar izslēgt provokāciju, sabotāžu un incidentu eskalāciju. Ministrs skaidroja, ka vislabākā atturēšana ir aizsardzības spēju stiprināšana un aizsardzības gatavības demonstrēšana. Tāpēc ir svarīga arī NATO misija "Austrumu sardze", kas parāda, ka jebkurai Krievijas rīcībai būs pretreakcija.

No 2026.gada līdz 2029.gadam par 5 līdz 6% varētu samazināt pabalstus valsts amatpersonām, kas pilda dienesta pienākumus ārvalstīs, kā arī pabalstu par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī, liecina Ārlietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu grozījumu anotācija. Samazinājums būs spēkā četru gadu periodā, bet no 2030.gada šie pabalsti plānoti iepriekšējā apmērā. Trīs gadu laikā Aizsardzības ministrija šādā veidā plāno samazināt izdevumus par 729 tūkstoši 420 eiro, Ārlietu ministrija - par 2,3 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija - par 73 tūkstoši eiro, bet Finanšu ministrija - par 28,4 tūkstoši eiro.

Latvijā jūnija beigās bija 918 tūkstoši 179 sociāli apdrošināti darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kas ir par 6,7% mazāk nekā 2024.gada beigās. Sociāli apdrošināto darba ņēmēju un pašnodarbināto personu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga jūnija beigās bija tūkstoš 614 eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā pagājušā gada decembra beigās. Atbilstoši likumam par valsts sociālo apdrošināšanu tai  obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji un pašnodarbinātie.

Maskavā sestdien notika muzikālais konkurss "Intervīzija 2025", kurā piedalījās galvenokārt Krievijai draudzīgo valstu pārstāvji. Kremlis nolēma sarīkot šo konkursu pēc tam, kad Krievijai tika liegta iespēja piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā. "Intervīzija" nav jauns konkurss, bet gan pēc vairākiem gadu desmitiem atdzīvināts "mironis", jo Aukstā kara laikā jau notika dziesmu konkurss ar šādu nosaukumu. Konkursā piedalījās vairāk nekā 20 valstu pārstāvji, galvenokārt no Krievijai draudzīgām valstīm, arī no Eiropas Savienības kandidātvalsts Serbijas. Par uzvarētāju tika pasludināts Vjetnamas dziedātājs Diks Fuks. To noteica žūrija.

Turpinām ziņas

Austrijas uzņēmums "Enery Latvia" plāno būvēt vēja elektrostaciju parku "Prīkuļi" Preiļu novada Saunas pagastā. Projekta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā vērtēta iespēja izbūvēt 18 vēja elektrostacijas, no kurām deviņas būs izvietotas dienvidu daļā un deviņas ziemeļu daļā. Kopējā vēja parka jauda varētu sastādīt līdz 144 megavati. Plānotā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz 13.oktobrim. Savukārt klātienes sabiedriskās apspriešanas sanāksmes norisināsies rīt, 23.septembrī pulksten divos dienā Sutru kultūras namā, bet pulksten sešos vakarā Saunas pagasta pārvaldē. Sanāksmēm varēs pieslēgties arī tiešsaistē.

Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti trešdien, 24.septembrī, skatīs opozīcijas deputātu no partijas "Latvija pirmajā vietā" pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim skaidrot Valsts policijas un citu institūciju iesaisti vardarbības novēršanā jauniešu vidū. Latvija pirmajā vietā deputāti atsaucās uz kādu gadījumu, kurā Jēkabpilī vienaudžu grupa vardarbīgi izturējās pret 12 gadus vecu meiteni un to iemūžināja video. Saeimas deputāti vēlas noskaidrot, kādi preventīvie pasākumi tiek īstenoti, lai novērstu jauniešu vardarbību skolās un to apkārtnē. Tāpat deputāti vēlas zināt, kā tiek stiprināta sadarbība starp Valsts policiju, pašvaldību policiju, izglītības iestādēm un sociālajiem dienestiem.

Un vēl

Šovakar noslēgsies astronomiskā vasara un iestāsies rudens, liecina portālā "timeanddate.com" pieejamie dati. Šovakar pulksten 21.19 būs ekvinokcija, kas iezīmēs astronomiskā rudens sākumu Zemes ziemeļu puslodē un pavasara sākšanos dienvidu puslodē. Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma. Tomēr pirmdiena Latvijā vēl būs par 13 minūtēm garāka nekā nakts, un 25.septembris būs pirmā diennakts šoruden, kad diena ir īsāka nekā nakts. Septembra otrajā pusē saules spīdēšanas ilgums sarūk visstraujāk - par četrām minūtēm un 46 sekundēm diennaktī. Dienas garums turpinās samazināties līdz 21.decembrim, kad būs ziemas saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par stacionārās veselības aprūpes plānošanu konstatējusi tajā daudzus "būtiskus trūkumus".  Piemēram, arodbiedrība uzskata, ka, pirmkārt, pats revīzijas mērķis - novērtēt, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta atbilstoši vajadzībām un iespējami labākajā veidā - neietver ne vārda par pieejamajiem resursiem. Kā vēl vienu kritizējamu piemēru arodbiedrība min to, ka ziņojumā atzīmēts, ka izdevumi ārstniecības personu darba samaksai no 2021.gada ir palielināti par 24%. Arodbiedrība apgalvo, ka arī šis fakts pasniegts atrauti no situācijas tautsaimniecībā. 

Sākoties jaunajam studiju periodam, Latvijai nedraudzīgu valstu ietekmei var tikt pakļauta arī akadēmiskā vide, brīdina Satversmes aizsardzības birojs. Tas publiskotajā paziņojumā uzsver, ka līdztekus dažādām nozarēm, kurām cenšas piekļūt citu valstu izlūkošanas un drošības dienesti, aktīva interese tradicionāli, īpaši šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, ir par izglītības un zinātnes jomā strādājošajiem, lai ar šo cilvēku starpniecību tiktu pie noderīgas informācijas. Līdz šim fiksētie izlūkošanas gadījumi gan Latvijā, gan citās valstīs liecina, ka ārvalstu izlūkošanas un drošības dienesti ir īpaši ieinteresēti eksakto un inženierzinātņu nozarēs, taču aktuāla ir informācijas vākšana arī sociālo, humanitāro zinātņu un citās jomās. Tādēļ birojs aicina mācībspēkus, studentus, pētniekus un citus, kas iesaistīti akadēmiskajos procesos, būt uzmanīgiem un izvērtēt savu kontaktu dibināšanas un informācijas apmaiņas praksi.

Pēdējos gados dažādās ASV finanšu programmās kopējais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms aizsardzības projektiem ir apmēram 700 miljoni ASV dolāru jeb 595,3 miljoni eiro, tajā skaitā līdz šim brīdim 2025.gadā piešķirtais finansējums ir aptuveni 90 miljoni ASV dolāru. Ministrijā informē, ka ASV jau ilgstoši ir snieguši dažāda veida palīdzību Latvijai aizsardzības spēju stiprināšanai, arī finansiālu atbalstu, izmantojot dažādus finanšu instrumentus.

Kiberuzbrukuma dēļ jau vairākas dienas traucēts Briseles, Berlīnes, Dublinas un Londonas Hītrovas starptautiskās lidostas darbs. Gaisa satiksmes traucējumi iespējami arī šodien. Kiberuzbrukums piektdien tika vērsts pret ārpakalpojumu sniedzēju – amerikāņu uzņēmumu "Collins Aerospace", kas nodrošina reģistrācijas un bagāžas nodošanas sistēmas darbību. Piemēram, Briseles lidostā svētdien tika atcelti 44 no 257 izlidojošajiem reisiem, un termināļos veidojās garas cilvēku rindas. Kompānijas tīmekļa vietnē norādīts, ka problēma tiek risināta, bet nav skaidrs, kad lidosta varēs atsākt darbu ierastajā ritmā. 

Mediju magnāts Rūperts Mērdoks un viņa vecākais dēls Laklans varētu būt starp tiem investoriem, kuri pārņems kontroli pār populāro sociālo mediju "TikTok" Amerikas Savienotajās Valstīs, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Iepriekš Tramps apgalvoja, ka investoru vidū būs arī viņa tuvs sabiedrotais un tehnoloģiju uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons, kā arī tehnoloģiju uzņēmuma "Dell" dibinātājs Maikls Dels. ASV valdība vēlas panākt "TikTok" pārņemšanu, to pamatojot ar valsts drošības interesēm. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome šodien atbalstīja Jēkabpils 2. vidusskolas mācību procesa organizēšanu dažādās ēkās. Lai nodrošinātu skolēniem drošu un nepārtrauktu mācību procesu, klātienes mācības no rītdienas, 23.septembra notiks Jaunajā ielā 44, Rīgas ielā 192, Rīgas ielā 200 un Palejas ielā 32. Kā ziņots, Būvniecības valsts kontroles birojs daļēji aizliedzis Jēkabpils 2.vidusskolas ēkas ekspluatāciju. Birojs konstatēja, ka no griestiem ir atdalījies un nokritis ugunsdrošais apmetums un šī situācija rada reālus draudus skolēnu un skolas personāla veselībai un drošībai. Pašvaldība gaida eksperta slēdzienu, kas varētu viest skaidrību uz notikušā apstākļiem un piedāvātu nepieciešamos risinājumus bīstamības novēršanai.

Zasā 12 nodarbību ciklā dažādās zinātnes nozarēs lekcijas lasīs Latvijas zinātnieki un jomu eksperti, tādējādi paplašinot Sēlijas lauku kopienu līderu redzesloku. Lekcijas līdz 2026.gada augustam notiks reizi mēnesī klātienē. Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas" sācis īstenot lekciju ciklu Sēlijas kopienu līderiem "Redzesloks". Lekciju ciklā tiks aptvertas dažādas zinātņu nozares, lai intelektuāli bagātinātu kopienu līderu zināšanas, piemēram, Latvijas vēsturē, filozofijā, futuroloģijā, sociālajās inovācijās. Lekciju saturs tiek veidots sadarbībā ar "Stendera biedrību". 

Un vēl

Sākusies Zemkopības ministrijas konkursa "Sējējs 2025" sabiedrības atzinības balsošana. Ikviens interesents tiešsaistē reizi dienā var balsot līdz konkursa laureātu apbalvošanai 25.oktobrī. Tāpat interesenti vienā dienā var balsot par vairākiem konkursa dalībniekiem. Ministrijā skaidro, ka balsojuma mērķis ir noskaidrot Latvijas sabiedrības favorītu, kas saņems īpašo sabiedrības atzinības balvu.

Jau ziņots, ka konkursa dalībniekus šogad vērtēs nominācijās "Gada lauku saimniecība", "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā", "Ģimene lauku sētā", "Jaunais veiksmīgais zemnieks", "Gada veiksmīgākā kopdarbība", "Bioloģiskā lauku saimniecība", "Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā", "Zinātne praksē un inovācijas", kā arī tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.