Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 18.augustā

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs izsludinājis iepirkumu par maskēšanās tīklu iegādi Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Komersanti piedāvājumus var iesniegt līdz septembra vidum Elektronisko iepirkumu sistēmā. Kopumā ir iecerēts iegādāties gandrīz tūkstoš 300 komplektus ar dažāda pielietojuma un krāsu maskēšanās tīkliem. Pasūtījuma apjoms var mainīties un tikt samazināts vai palielināts atkarībā no nepieciešamības un pieejamā finansējuma.

Ir sākts neatkarīgs vēlēšanu sistēmu tehniskais audits. Tā mērķis ir identificēt tehniskos cēloņus, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēmas "Skenis" darbības traucējumus vēlēšanu naktī, kā arī visu vēlēšanas platformas sistēmu sadarbības spēju. Pamatojoties uz audita secinājumiem, lems par turpmākajiem soļiem, arī par iespējamiem uzlabojumiem un sistēmas izmantošanu nākotnē. Norēķini par sistēmas "Skenis" izstrādi netiks veikti, kamēr nav noslēdzies tehniskais audits.

Latvijā top piedzīvojumu fantāzijas filma "Kristofers un divu pasauļu atslēga". Vizuālās pasaku pasaules radīšanā apvienoti klasiski vizuālo efektu izstrādes paņēmieni ar mākslīgā intelekta rīkiem. Filma "Kristofers un divu pasauļu atslēga" top studijā "F.O.R.M.A.". Kristofers un divu pasauļu atslēga", kam scenāriju pēc Arno Jundzes romāna "Kristofers un Ēnu ordenis" motīviem radījis Juris Kursietis, būs režisora Oskara Moroza debija pilnmetrāžas kino. Filma iecerēta kā vizuāli krāšņa piedzīvojumu fantāzijas filma, kurā mākslīgā intelekta tehnoloģijas ļaus atdzīvoties burvju vietām un tēliem. 

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins pēc piektdien Aļaskā notikušajām sarunām tās novērtēja kā produktīvas, taču nekas neliecina, ka abiem līderiem būtu izdevies panākt progresu Ukrainas kara izbeigšanas jautājumā. Sarunas ilga gandrīz trīs stundas; tajās apspriests karš Ukrainā un citi jautājumi. Pretēji cerībām, sarunās nav izdevies panākt nekādus Putina solījumus par karadarbības izbeigšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps informējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pieprasa Ukrainas karaspēka izvešanu no visas Donbasa teritorijas, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem. Tramps gan arī uzsvēris, ka Ukrainai pašai jāizlemj, ko darīt ar savu teritoriju, vēsta "Bloomberg". Eiropa ir nobažījusies, ka Tramps, vēloties ātri noslēgt miera līgumu, vērsīs spiedienu uz Zelenski, lai panāktu teritoriālu piekāpšanos.

Ukrainas sabiedrotie Eiropā plāno pavadīt prezidentu Volodimiru Zelenski uz ASV, lai stiprinātu viņa sarunu pozīcijas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un izvairītos no konflikta atkārtošanās Baltajā namā, vēsta izdevums "Politico", atsaucoties uz Eiropas diplomātiem un informētiem avotiem. Uz Vašingtonu plānots nosūtīt Somijas prezidentu Aleksandru Stubu – vienu no Trampa iecienītākajiem sarunu biedriem. Saskaņā ar avotiem uz ASV varētu doties arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, kuram ir izveidojušās ciešas attiecības ar Trampu. Zelenska un Trampa tikšanās Baltajā namā paredzēta šodien.

Turpinām ziņas

Ar Radio1.lv sazinājās iedzīvotāji no Celtnieku ielas Jēkabpilī un informēja, ka naktī uz sestdien ugunsgrēks izcēlās veikalā "Sprīdītis". Pēc notikušā veikals apmeklētājiem bija slēgts, par to liecināja pie veikala durvīm novietotā norobežojošā barjera. Iedzīvotāji novērojuši, ka degšana bijusi veikala iekštelpās. Ugunsgrēka iemesli un nodarītie zaudējumi patlaban nav zināmi. 

Savukārt sestdien ugunsdzēsēji glābēji Jēkabpilī, Krustpils saliņā izglāba Daugavā iekritušu cilvēku. Sestdien īsi pirms pusnakts glābēji saņēma izsaukumu uz Krustpils saliņu, kur Daugavā bija iekritis cilvēks un saviem spēkiem nespēja izkļūt laukā. Glābēji cilvēku nogādāja krastā. Šajā laikā Krustpils saliņā norisinājās pilsētas svētku vakara pasākums.

 Līvānu novadā piektdien nodedzis kombains un septiņi hektāri labības. Piektdienas pēcpusdienā tika saņemts izsaukums uz Līvānu novada Rožupes pagastu, kur uz lauka dega kombains, aizdedzinot arī apkārt esošo labību un rugājus.

Un vēl

Šīs nedēļas sākumā laiks būs salīdzinoši sauss, bet no nedēļas vidus nokrišņu daudzums palielināsies un kļūs vēsāks. Šodien un rīt būs mainīgs mākoņu daudzums un dažviet centrālajos rajonos iespējams īslaicīgs lietus. Nakts un rīta stundās vietām veidosies migla, kas pasliktinās redzamību. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu, ziemeļrietumu vējš. Naktī gaiss atdzisīs līdz +10…+14°, vienīgi vietām piekrastē būs par pāris grādiem siltāk, savukārt dienā gaiss iesils līdz +20…+25°, vietām rietumu rajonos līdz pat +26°. Naktī uz trešdienu valsti no ziemeļrietumiem sāks šķērsot nokrišņu zona, tādējādi teritorijas lielākajā daļā būs gaidāms lietus. Darba nedēļas otrajā pusē un brīvdienās laiku turpinās noteikt jauni cikloni un teju visā valstī palaikam būs vērojami lietus mākoņi, bet brīvdienās vējš kļūs brāzmaināks. 

Izglītības un zinātnes ministrija izveidojusi Latvijas diasporas zinātnieku datubāzi, lai veicinātu Latvijas zinātnes atpazīstamību un starptautisko sadarbību. Reģistrējoties "ResearchLatvia" tīmekļvietnē, pētnieki var veidot kontaktus, uzzināt par finansējuma iespējām un iesaistīties zinātnes dzīvē Latvijā.Līdz šim platformā reģistrējušies ap 70 zinātniekiem no vairākām pasaules valstīm, tai skaitā Latvijas.

Rīgā 1.jūlijā bija deklarēti 642 tūkstoši 583 iedzīvotāji, kas ir gandrīz trešdaļa no visiem Latvijā deklarētajiem cilvēkiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija. Lielākā daļa jeb 351 tūkstotis 895 no tiem bija sievietes, bet 290 tūkstoši 688 - vīrieši. Otrā lielākā pašvaldība pēc tajā deklarēto iedzīvotāju skaita 1.jūlijā bija Daugavpils pilsēta ar 83 tūkstoši 266 iedzīvotāju. Savukārt trešā lielākā - Liepāja ar 70 tūkstoši 793 tajā deklarētiem iedzīvotājiem. Savukārt mazākā pašvaldība ir Varakļānu novads, kur 1.jūlijā bija deklarēti 2 tūkstoši 822 iedzīvotāji. Kopumā pirmajā pusgadā Latvijā bija deklarēti miljons 958 tūkstoši 282 iedzīvotāji.

Pagājušajā nedēļā vismaz 40 cilvēki nomiruši no zarnu infekcijas slimības holeras Dārfūras reģionā kara pārņemtajā Sudānā, paziņojusi palīdzības organizācijas "Ārsti bez robežām". Organizācija aizvadītās nedēļas laikā ir reģistrējusi vairāk nekā 2 tūkstoši 300 saslimšanas gadījumu ar holeru. Bīstamās slimības uzliesmojums ir saistīts ar tīra dzeramā ūdens nepieejamību un veselības aprūpes sistēmas sabrukumu.

ASV strauji pieaugušas vairumtirdzniecības cenas. Jūlijā kāpums bijis straujākais pēdējo trīs gadu laikā, vēsta BBC. Ražotāju cenu indekss mēneša laikā palielinājies par 0,9%, kas ir krietni virs analītiķu prognozētajiem 0,2%. Pieaugums saistīts ar jaunajiem importa tarifiem, ko ieviesis prezidents Donalds Tramps. Viņš uzskata, ka tarifi stiprina ASV ražotājus un palielina budžeta ieņēmumus. Taču ekonomisti brīdina – tie galvenokārt paaugstina izmaksas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, un ASV ražošanu paplašināt būs dārgi un sarežģīti.

Turpinām ziņas

Rīgas Domā rīt atklās un iesvētīs piemiņas zīmi Sēlijas bīskapam Bernhardam II. Viņš bija pilsētu un klosteru dibinātājs, baznīcu cēlājs, bruņinieks, svētceļotājs un karotājs, bet vēlāk - mūks. Viņš ieradās Livonijā 1210.gadā kā misionārs, kopš 1211.gada kalpoja cilvēkiem kā Daugavgrīvas cisterciešu klostera abats. Kopš 1218.gada līdz nāvei viņš bija Sēlijas bīskaps. Bīskapa piemiņas saglabāšanas iniciators ir senas Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes aristokrāts princis Stefans no Lipes, kurš 2020.gadā pēc iepazīšanās ar Rīgu, Ikšķili, Siguldu un Daugavgrīvu kā agrākajām kristīgās misijas vietām, izteica piedāvājumu uzstādīt piemiņas zīmi savam priekštecim Bernhardam II no Lipes.

Ceturtdien, 21.augustā, notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA "Vindr Latvia" Jēkabpils novada Kūku un Vīpes pagastos iecerēto vēja elektrostaciju parku "Kūkas". Tajā " plānots uzstādīt līdz 23 vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 184 megavatus. Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 21.augustā pulksten piecos pēcpusdienā Jēkabpils novada Vīpes tautas namā. Sanāksmei varēs pieslēgties arī tiešsaistē.

Un vēl

Šonedēļ naksnīgajās debesīs būs vērojama parādība, ko sauc par "planētu parādi". Tas ir fenomens, kad rindā – cita aiz citas – debesīs redzamas sešas planētas. Tā būs arī pēdējā reize šogad, kad īpašo parādību varēs redzēt visā pasaulē. Iepriekšējā reizē, 2025. gada janvārī, debesīs bija redzamas sešas planētas, bet februārī – pilnīgi visas mūsu saules sistēmas planētas. Planētu parādi vislabāk varēs novērot no rīta, apmēram stundu pirms saullēkta. Venera, Jupiters, Saturns un Merkurs būs redzami bez īpaša aprīkojuma, kamēr Urāns un Neptūns būs saskatāmi tikai ar binokli vai teleskopu.

Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata, ko vienkāršoti varētu saukt par valsts bilanci, sagatavošanā joprojām nav cerētā progresa, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par šo pārskatu. Revidentu galvenās iebildes ir pret Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējo nodokļu pārskatu jeb nodokļu bilanci, kas joprojām nav pārbaudāma.  Iemesli – arvien neatrisinātās problēmas VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā. Šīs sistēmas problēmas revidentiem liedz gūt pierādījumus par informāciju VID nodokļu pārskatā. Konstatēti arī trūkumi pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē. Nepilnīgi veidoti transporta ekspluatācijas un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļu pārskati. Revidenti saskata riskus – valsts parāda pieaugums, nauda stratēģiskiem projektiem un jomām, sabiedrības novecošanās. Valsts kontroles revīzijā sniegti ieteikumi, kurus ieviešot pilnveidos konstatētos trūkumus. 

 Pēdējās trīs dienās Latvijas un Baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģināja šķērsot 159 cilvēki, līdz ar to kopumā šogad no šīs robežas šķērsošanas atturētas 8 tūkstoši 649 personas. Šogad humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta 15 nelegālajiem migrantiem. Jau ziņots, ka valdība līdz 31.decembrim pagarināja pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā.

Rīt ASV Gaisa spēku bumbvedējs "B-1B Lancer" kopā ar sabiedroto valstu iznīcinātājiem veiks zemo pārlidojumu virs Latvijas un ap pulksten 12 pārlidojums būs redzams virs Brīvības pieminekļa Rīgā. Pārlidojuma laikā ASV bumbvedējs lidos vienā formācijā ar Ungārijas un Zviedrijas Gaisa spēku "JAS-39 Gripen" iznīcinātājiem. Zemais pārlidojums ir daļa no misijas, kas pastiprina Amerikas Savienoto Valstu apņemšanos nodrošināt drošību Baltijas reģionā un visā NATO austrumu flangā. Vienlaikus pārlidojums demonstrē NATO vienotību un gatavību reaģēt uz jebkādiem izaicinājumiem.

Pāvests Leons 14.tais aizvadījis īpašas svētdienas pusdienas, sēžot pie viena galda ar 110 nabadzīgajiem. Vatikāna pārstāvji norādīja, ka ar šādu žestu pāvests aicina cilvēkus neaizvērt savas durvis tiem, kam nepieciešama palīdzība. Svētā Krēsla pārstāvis savu pēdējo vasaras atvaļinājuma dienu izvēlējies pavadīt ar bēgļiem, bezpajumtniekiem un nabadzīgajiem, lai vērstu uzmanību uz mazāk aizsargātajām cilvēku grupām. Pāvests Vatikāna vasaras rezidencē vispirms noturēja misi, pēc kuras aicināja viesus pie pusdienu galda. Uzrunājot sanākušos, Katoļu baznīcas galva pateicās tiem, kas palīdz grūtībās nonākušajiem, un norādīja, ka mūsdienu konfliktu skartajai pasaulei nepieciešama lielāka cilvēku līdzjūtība.

Pakistānā lietavu izraisītos plūdos gājuši bojā vairāk nekā 300 cilvēku un vairāki desmiti pazuduši. Glābēji turpina meklēšanas darbus, taču tos apgrūtina plūdos izskalotie ceļi.  Sezonālās lietavas kalnu reģionos izraisīja strauju ūdens līmeņa celšanos upēs, kas savā ceļā noskaloja vairākus ciemus. Vietējie iedzīvotāji vaino varasiestādes par laicīgu brīdinājumu nesniegšanu un iepriekšējas evakuācijas neizsludināšanu. Patlaban vairākos plūdu skartajos reģionos izsludināti brīdinājumi par iespējamiem zemes nogruvumiem, kā arī par turpmākām spēcīgām lietavām, kas varētu izraisīt jaunus plūdus. 

Turpinām ziņas

Aknīstē, telpās "Sansusī", no šodienas līdz 23.augustam norisināsies Baltijas laikmetīgās operas tīkla rezidence. Tā tika izveidota pērn, kas savā pirmajā darbības gadā koncentrējās uz savstarpēju iepazīšanos. Četrās tikšanās reizēs Lietuvā, Latvijā un Igaunijā pulcējās laikmetīgās operas veidotāji, producenti, mākslas kritiķi un analītiķi, kurus interesē laikmetīgā opera. Pirmā Baltijas laikmetīgās operas rezidence notiek rezidenču telpā "Sansusī", uzreiz pēc alternatīvā kamermūzikas festivāla "Sansusī", Aknīstē. Rezidencē piedalīsies mākslinieki no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Pasākuma rīkotāji sola, ka viņiem būs iespēja kopīgi atklāt un attīstīt jaunas idejas, kas var novest pie jaunu operu radīšanas. 

Pašvaldība Aizkraukles novadā turpmāk nodrošinās patversmes un naktspatversmes pakalpojumus, liecina grozījumi saistošajos noteikumos "Par sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību Aizkraukles novadā". Pašvaldība aplēsusi, ka vidējās izmaksas, balstoties uz citu pašvaldību maksas pakalpojumu cenrāžiem, par patversmes pakalpojumu diennaktī ir 20 eiro. Plānots, ka pakalpojums 2025.gadā varētu tikt nodrošināts kopumā 30 diennaktis, kas pašvaldībai varētu izmaksāt ap 600 eiro. Patversmē tiek nodrošināts arī sociālā mentora jeb palīga pakalpojums.

Un vēl

Šīs nedēļas vidū Latvijā, visticamāk, sāksies meteoroloģiskais rudens, prognozē sinoptiķi. Meteoroloģiskais rudens iestājas, ja piecas dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra saglabājas zem +15 grādiem, un tā sākums ir pirmā no šīm dienām. Atbilstoši pašreizējām prognozēm meteoroloģiskais rudens valsts lielākajā daļā sāksies trešdien, 20.augustā, vietām tas var notikt dienu vēlāk. Atsevišķās vietās pie jūras, iespējams, turpināsies meteoroloģiskā vasara. Jau ziņots, ka pērn meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 28.septembrī. 

Visssvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus Aglonā no 14.augusta rīta līdz sestdienas pēcpusdienai apmeklējuši vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses. Jau ziņots, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos strādāja pastiprinātā režīmā, uzraugot satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību. Pasākums pagājis bez būtiskiem starpgadījumiem. 

Ceturtdien, 21. augustā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Džemma", veltītu izcilajai māksliniecei Džemmai Skulmei. Monētas grafisko dizainu radījis mākslinieks Juris Petraškevičs. Māksliniecei veltītajā kolekcijas monētā viņš mēģinājis iemūžināt Džemmai Skulmei tik raksturīgo krāsas triepienu, atspoguļojot viņas unikālo "pirkstu nospiedumu" Latvijas mākslas un kultūras telpā. Sudraba kolekcijas monētu "Džemma" klātienē ikviens interesents varēs apskatīt  Džemmas Skulmes 100. jubilejai veltītajā izstādē "Džemma", ko visi interesenti varēs aplūkot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā no 23. augusta līdz nākamā gada 25. janvārim. Kolekcijas monētu būs iespējams iegādāties tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 21. augusta.

Lauku atbalsta dienests no šodienas aicina izglītības iestādes pieteikties dalībai programmā "Piens un augļi skolai". Tiesa, šogad lauksaimniecības nozare saskaras ar postījumiem laika apstākļu dēļ, tajā skaitā arī saimniecības augļu un dārzeņu jomā prognozē sliktu ražu, tāpēc vēl nav skaidrs, vai visas skolas programmā varēs piedalīties. Iepriekšējā mācību gadā programmā "Piens un augļi skolai" iesaistījās tūkstoš 353 izglītības iestādes. Kopumā skolēni saņēma ap tūkstoš 700 tonnu piena un ap tūkstoš tonnu augļu un dārzeņu. Produktu izdali skolas sāks no 1. oktobra.

Šī var būt izšķiroša diena Ukrainai un Eiropai. Ar lielu nepacietību tiek gaidīta šodien vakarā pēc Latvijas laika paredzētā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās Baltajā namā, kurā piedalīsies arī vairāki Eiropas līderi. Eiropiešu uzdevums būs pārliecināt Trampu neatbalstīt Krievijas prasības kara izbeigšanai, bet gan izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai tā piekristu pamieram. Zelenska un Trampa tikšanās Baltā nama Ovālajā kabinetā sāksies aptuveni 20.15 pēc Latvijas laika. Tikšanās sākumā abi prezidenti pateiks īsus paziņojumus medijiem. Pēc tam notiks Trampa un Eiropas līderu sanāksme, bet pēc tās ap desmitiem vakarā notiks Trampa, Zelenska un Eiropas līderu kopīgas sarunas. No Eiropas uz Vašingtonu ir devusies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Itālijas premjerministre Džordžija Meloni, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers un Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.

Ungārijas opozīcijas līderis Pēters Maģars pieprasījis Krievijai neiejaukties Ungārijas iekšpolitikā. Tas notika pēc tam, kad Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests pagājušajā nedēļā nosauca Maģaru par "globālistu elites" pārstāvi un apgalvoja, ka Eiropas Komisija apsver "režīma maiņu Budapeštā". Maģars svētdien publicēja publisku vēstuli Krievijas vēstniekam Ungārijā. Tajā politiķis pieprasīja skaidras garantijas, ka Krievijas Federācija atturēsies no jebkādām darbībām, kas varētu tikt uzskatītas par iejaukšanos Ungārijas iekšpolitikā, tajā skaitā dezinformācijas kampaņām, kiberoperācijām vai politiķu un pilsoņu iebiedēšanas.

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils siltums” informē, ka sakarā ar skaitītāju maiņu, tiks pārtraukta karstā ūdens padeve no 20.augusta pulksten vieniem dienā līdz 22.augustampulksten 12. Karstā ūdens padeve nebūs pieejama šādās ēkās Jēkabpilī: Bebru ielā 6, Brīvības ielā 45, Celtnieku ielā 15; 17; 19, Jaunā ielā 31C, Kārļa Skaubīša ielā 14; 20 un Rīgas ielā 190A. Informatīvais tālrunis saziņai ar uzņēmumu – 29282031.
 
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 21 mežacūkai, kamēr nedēļu iepriekš vīruss tika konstatēts 12 mežacūkām, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta publiskotā informācija. Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta arī trim mežacūkām Madonas novadā, - divām mežacūkām Praulienas pagastā un vienai mežacūkai Ērgļu pagastā, kā arī vienai mežacūkai Augšdaugavas novada Višķu pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā mēris šogad Latvijā ir konstatēts 959 mežacūkām 26 novadu 150 pagastos un trīs pilsētu teritorijās.

Un vēl

Dabas muzejs aicina skolēnus piedalīties iniciatīvā "Gatavojam putnu būrīšus rudenī", kurā varēs iegūt balvas, tajā skaitā īpašas ekskursijas kopā ar ornitologu Dmitriju Boiko. Muzejā norāda, lai arī ierasts, ka putnu būrīši biežāk tiek izlikti pavasarī, tieši rudens ir vispiemērotākais laiks to darināšanai un izvietošanai dabā. Vēlāk pavasarī tad nav jāraizējas, vai būrīši nav izvietoti par vēlu, turklāt būrītis putniem var kļūt par patvērumu aukstajās rudens un ziemas naktīs. Tāpēc Boiko šoruden mudina laikus izgatavot būrīšus, parūpējoties par putniem Latvijas dabā un arī līdzdarbojoties vienā no Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180.jubilejas gada notikumiem. Padomi putnu būrīšu izgatavošanai un izvietošanai ir pieejami muzeja interneta mājaslapā "www.dabasmuzejs.gov.lv".