Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 2.jūlijā

Tuvākajā laikā valdībā apstiprināšanai iesniegs Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu "Par demogrāfiskās politikas attīstību", kurā apkopoti vairāku ministriju prioritāri īstenojamie pasākumi ģimeņu atbalstam no 2026.gada, tajā skaitā bērna kopšanas pabalsta palielināšana līdz 420 eiro mēnesī, mājokļa subsīdijas ģimenēm ar jaundzimušajiem, uzlabota veselības aprūpe grūtniecēm un bērniem, kā arī atbalsta indeksācija ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Demogrāfiskās politikas attīstības projektā paredzēts, ka nākamgad pilnveidos materiālo atbalstu ģimenēm ar  bērniem.

Labdarības biedrības "Tavi draugi" atbalsta un ziedojumu pieņemšanas punkts, loģistikas bāze un citas struktūrvienības no jūlija atrodas Skanstes rajonā, Lapeņu ielā 23. Iepriekš biedrība atradās Pārdaugavā. Šobrīd ziedojumu pieņemšanas tur ir pārtraukta. Biedrībā skaidro, ka atrašanās vietas maiņa neietekmē darbības mērķus, kā arī Ukrainas un Latvijas iedzīvotājiem sniegtā atbalsta apjomu un virzienus. Lapeņu ielā 23 darbosies atbalsta punkts ukraiņiem un latviešiem, loģistikas bāze, noliktava, biedrības birojs un dizaina līnijas ražotne. Tāpat jaunajās telpās notiks radošās nodarbības, latviešu un ukraiņu kora mēģinājumi, kā ari maskēšanās tīklu pīšanas darbnīcas.

Zāļu valsts aģentūra pērn saņēmusi 434 ziņojumus par iespējamām zāļu blaknēm, kas ir par vairāk nekā 30% vairāk nekā gadu iepriekš. No iesniegtajiem ziņojumiem 38 bija par vakcīnām, tajā skaitā 21 ziņojums bija par vakcīnām pret Covid-19. Salīdzinoši no šī gada sākuma līdz 20.aprīlim aģentūra saņēmusi 66 zāļu iespējamu blakusparādību ziņojumus. Savukārt 2023.gadā kopā tika saņemts tikai 61 ziņojums, turklāt 40 ziņojumi bija saņemti vienā mēnesī - aprīlī. Zāļuvalsts aģentūra skaidro, ka šāds pieaugums saistāms ar sabiedrības informēšanas kampaņu, kas padarījusi ziņošanas procesu saprotamāku iedzīvotājiem. Kopumā pērn aģentūrā reģistrētas un pārreģistrētas 528 zāles, izsniegtas vairāk nekā 9 tūkstoši zāļu izplatīšanas atļauju, kā arī veikti 37 klīnisko pārbaužu atļauju izsniegšanas procesi. Latvijā gada laikā notikušas 173 zāļu klīniskās pārbaudes.

Lietuva nosūtījusi savus policistus un robežsargus uz Latviju, lai palīdzētu cīnīties pret nelegālo migrāciju. Pēc Lietuvas iekšlietu ministra Vladislava Kondratoviča norādījuma policisti un Valsts robežsardzes dienesta darbinieki tiek nosūtīti uz Latviju pēc tās lūguma, lai pastiprinātu cīņu pret Baltkrievijas režīma organizēto sekundāro nelegālo migrāciju. Saskaņā ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju astoņi Lietuvas policisti jau ir sākuši dienestu Latvijā. Tuvākajā laikā arī Lietuvas robežsargi sāks sniegt palīdzību Latvijas Valsts robežsardzei. To precīzs skaits vēl nav zināms. Palīgā Latvijas robežsargiem ir devušies arī kolēģi no Igaunijas.

Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns atklājis jaunu piejūras kūrortu. Kā vēsta Korejas Centrālā ziņu aģentūra, plašo pludmales kūrortu Vonsanas Kalmas piekrastē varēs apmeklēt aptuveni 20 tūkstoši viesu gadā. Čenuns, atverot vērienīgu kūrortu vienā no noslēgtākajām valstīm pasaulē, vēlas piesaistīt tūristu uzmanību. Greznā tūrisma zona atrodas Ziemeļkorejas austrumu piekrastē, aizņemot 4 kilometrus garu pludmales joslu. Kūrortā ir ūdens atrakcijas, kinoteātris, golfa laukums, vairāki iepirkšanās centri, desmitiem restorānu, pieci bāri, divas videospēļu zāles un 54 viesnīcas. Kūrorts atrodas netālu no starptautiskās lidostas, un iepriekš tika atklāta arī Kalmas dzelzceļa stacija, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi kūrortam. Pagaidām gan Vonsanas Kalma ir atvērta tikai ziemeļkorejiešiem, bet drīzumā tā būs pieejama arī ārvalstu tūristiem.

Turpinām ziņas

No jūlija reģionālā autobusa maršruta Aizkraukle–Skrīveri pēcpusdienas reiss tiek uzsākts desmit minūtes agrāk – pulksten 15.09, iepriekš bija pulksten 15.19, informē Autotransporta direkcija. Izmaiņas veiktas, lai saskaņotu autobusa reisu ar vilciena Skrīveri–Rīga reisu pulksten 15.44 un pasažieri paspētu pārsēsties. Reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumus šajā autobusa maršrutā nodrošina AS “Liepājas autobusu parks”. Izmaiņas saskaņotas arī ar Zemgales plānošanas reģionu.

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" informē, ka saistībā ar plānotajiem remontdarbiem nākamnedēļ,  8. jūlijā no pulksten 8. līdz pulksten 17. autotransporta kustībai būs slēgta dzelzceļa pārbrauktuve posmā Taurkalne‒Menta  Sērenes pagastā, meža autoceļā “Briežu trase”. Pārbrauktuves slēgšanas laikā autotransporta kustībai lūdz izmantot citus autoceļus vai arī meža autoceļu pāri Mentas stacijas pārbrauktuvei.

Un vēl

Jēkabpilī blakus piemineklim "Kritušiem par Tēviju 1918.–1920." Krustpilī uzstādīta informatīvā plāksne, kas sniedz vēsturisku ieskatu šajā nozīmīgajā piemiņas vietā. Šogad piemineklim atzīmēs 100 gadu jubileju. Informatīvā plāksne tapusi ar biedrības “Daugavas Savienība” finansiālu atbalstu.

Papildinot agrīnās brīdināšanas sistēmu, Latvijā no jūlija ieviesta šūnu apraides tehnoloģija. Plašāka informācija par šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanu Latvijā tiks sniegta šodien preses konferencē Iekšlietu Ministrijā. Jaunā sistēma izstrādāta, balstoties uz esošo mobilo operatoru infrastruktūru, kurā tiks izvietota apziņošanas aparatūra, kas saņems signālu no centrālā mezgla, kad būs nepieciešams pārraidīt paziņojumu. Paziņojumus varēs saņemt mobilajos telefonos, kas darbojas visās mobilo sakaru tīkla paaudzēs. Pēc tehnoloģijas ieviešanas Latvijā tiks publicēti paziņojumu piemēri un sniegta papildu informācija par to atpazīšanu, kā arī tiks organizēta tās popularizēšanas kampaņa. Projekta kopējais budžets ir 3,2 miljonu eiro.

Latvijā no 2027.gada plānots ieviest būvnormatīvu jaunos objektos par patvertņu izveidi. Patlaban turpinās būvnormatīva saskaņošanas process ar Ekonomikas ministriju. Reālistiskās aplēses liecina, ka no 2027.gada sākuma būs attiecinātas pirmās un otrās kategorijas patvertnes saskaņā ar jauno būvnormatīvu. Jau ziņots, ka valdība maija beigās apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto objektu sarakstu, kuru īpašnieki varēs saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu trešās kategorijas patvertņu izveidei, kopumā saņemot atbalstu 22,19 miljonu eiro apmērā.

Valsts policija no jūlija sāk piemērot elektronisko uzraudzību iespējamiem varmākām. Paredzams, ka elektroniskās uzraudzības tehnoloģijas pielietošana mazinās vardarbības īstenošanas iespējamību pret tai pakļautajām personām. Elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi tad, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais rada augstu vardarbības risku citai personai. Iepirkumā par personas elektroniskās novērošanas sistēmas un aprīkojuma iegādi uzvarējis Izraēlā reģistrēts uzņēmums "SuperCom Ltd". Sistēmas iegādei un uzturēšanai šogad policijai piešķirti 545 tūkstoši 800 eiro.

Frankfurtē darbu sākusi jauna Eiropas Savienības  aģentūra - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestāde. Tās uzdevums ir tieši uzraudzīt aptuveni 40 starptautiskas bankas ar augstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, tajā skaitā kriptovalūtas aktīvu pakalpojumu sniedzējus. Tās uzdevums ir arī koordinēt un atbalstīt valstu uzraudzības iestādes cīņai pret netīrās naudas plūsmām. Jaunajā Eiropas savienības iestādē strādā vairāk nekā 400 darbinieku.

Polija paziņojusi, ka no 7.jūlija ievieš pagaidu robežkontroli uz robežām ar Vāciju un Lietuvu, lai apturētu nelegālo imigrantu plūsmu. Vācija kontroli uz robežas ar Poliju atjaunoja jau pagājušā gada septembrī, un Varšava apsūdz Berlīni par nelegālo imigrantu atspiešanu atpakaļ Polijas teritorijā. Imigrācija bija viens no svarīgākajiem jautājumiem pirms 1.jūnijā notikušajām Polijas prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja opozīcijā esošo nacionālkonservatīvo kandidāts Karols Navrockis. Viņš arī norādīja, ka kontroles atjaunošana uz robežas ar Lietuvu nepieciešama, lai apturētu nelegālos imigrantus, kas ierodas no Baltkrievijas.

Turpinām ziņas

Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka mākslas, metālmākslas un apdares darbu nodaļas diplomandi, noslēdzot mācības, profesionālās kvalifikācijas darba uzdevumā atjaunojuši padomju laikā izpostīto Kaldabruņas baznīcu. Kopumā tehnikuma audzēkņi Latvijā atjaunojuši jau 56 dievnamus. Kad vīzija kļūst par realitāti – tā Kaldabruņas baznīcas atjaunošanas projektu raksturo tā iedvesmotājs un vadītājs Arvīds Verza. Vēsturiskajā 19. gadsimta baznīcas ēkā pagājušā gadsimta 70. gados bija ierīkota minerālmēslu noliktava. Vēlāk rūpēs par baznīcu uzņēmās vietējās draudzes ļaudis, rīkojot tukšajā ēkā koncertus un izstādes. Tagad, pateicoties Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņiem, baznīcā izveidots unikāls sakrālais interjers un ēkas fasādes apdare. Baznīca turpmāk kalpos kā starpkonfesiju dievnams. Šeit notiks koncerti un tiks rīkotas izstādes. Ēkā izbūvēts balkons un izvelkami soli lielākam apmeklētāju skaitam. Tas viss tapis, sadarbojoties ar vietējo draudzi, sponsoriem un individuāliem ziedotājiem. 

Tērvetē sestdien, 5.jūlijā, AS "Agrofirma Tērvete" laukā, Tērvetes pagastā, Dobeles novadā, jau četrpadsmito reizi norisināsies lauksaimniecības pasākums "Traktordiena 2025" ar mērķi veicināt lauksaimniecības un lauku attīstību. Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 80 lauksaimniecības uzņēmumi. Apmeklētājiem būs iespējams vērot lauksaimniecības demonstrācijas, apskatīt izstādes dalībnieku stendus, kuros piedāvās dažādus lauksaimniecības pakalpojumus, kā arī piedalīties dažādās aktivitātēs.

Un vēl

13.tajos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kārtību uzraudzīs arī Nacionālie bruņotie spēki. Bruņoto spēku iesaisti Aizsardzības ministrijai lūdza Izglītības un zinātnes ministrija. Paredzēts, ka no 5. līdz 13. jūlijam norisināsies svētku pasākumi, kuros piedalīsies vairāk nekā 38 tūkstoši dalībnieku. Vienlaikus pasākumus apmeklēs ap 300 tūkstoši cilvēku. Kārtības uzturēšanā iesaistīs zemessargus un vajadzības gadījumā arī profesionālā dienesta karavīrus.

Latvija pretendēs uz Eiropas finansējumu 446 miljonu eiro apmērā mazaizsargāto sabiedrības grupu atbalstam. Klimata un enerģētikas ministrijā norāda, ka tā sadarbībā ar nozaru ministrijām ir izstrādājusi Sociālā klimata fonda plānu 2026.-2032.gadam. Latvijai ir pieejami dažādi atbalsta, tai skaitā finanšu, instrumenti klimata pārmaiņu seku mazināšanai un ekonomikas virzībai uz klimatneitralitāti. Plānā paredzēts sniegt atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, transporta lietotājiem un mikrouzņēmumiem, īstenojot virkni investīciju ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, ēku siltumapgādes sistēmu dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju mobilitātes paplašināšanā un transporta pieejamības palielināšanā.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 42 "Patria" 6x6 bruņutransportieru un cita veida militārā ekipējuma nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai atbalstītu Ukrainas cīņu pret Krievijas agresiju. Aizsardzības ministrija uzsver, ka konkrēto bruņumašīnu piegādes Ukrainai neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un operacionālās spējas.

Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā militārajai bāzei Mārupes novada "Ceros", netālu no Rīgas lidostas, nolemts dot mācību laikā bojāgājušā Kanādas karavīra Patrika Labrī vārdu, nosaucot to par "Camp Labrie". Šajā militārajā bāzē izvietota gan daļa no NATO daudznacionālās brigādes Latvijā, gan Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljons. Patlaban notiek militārās bāzes infrastruktūras attīstība, un plānots, ka šī gada jūlijā tajā varēs uzņemt līdz 700 Kanādas karavīru, kuri rotācijas kārtībā veiks dienesta pienākumus Latvijā.

Dānijā turpmāk obligātajā militārajā dienestā tiks iesauktas arī sievietes, kas sasniegušas 18 gadu vecumu. Izmaiņas veiktas, pieaugot drošības riskiem Eiropā un cenšoties stiprināt valsts aizsardzības spējas. Līdz šim sievietes dienestam varēja pieteikties tikai brīvprātīgi. Bet, sākot ar jūliju, pienākums reģistrēties militārajam dienestam attieksies arī uz sievietēm. Pēc pieteikšanās kandidātus novērtēs un atlasīs brīvprātīgos. Atlikušos iesaucamos izvēlēs izlozes kārtībā. Dānijā pagarināts arī militārā dienesta ilgums — no četriem līdz vienpadsmit mēnešiem. 

Francijas prezidents Emanuels Makrons vakar telefonsarunā aicinājis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pēc iespējas ātrāk piekrist ugunspārtraukšanai Ukrainā, paziņojusi Elizejas pils. Šī bija Makrona un Putina pirmā zināmā telefonsaruna kopš 2022. gada. Makrons "uzsvēra Francijas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei" un "aicināja pēc iespējas ātrāk noslēgt pamieru un sākt sarunas starp Ukrainu un Krieviju, lai panāktu stabilu un ilgstošu konflikta risinājumu", paziņoja Elizejas pils.

Turpinām ziņas 

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas  sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz Preiļu novada pašvaldībai nodot četrus valstij piederošus vietējās nozīmes autoceļus. Preiļu novada pašvaldības īpašumā nodos Preiļu apvedceļu, autoceļu Šņepsti-Zeiliņi, Korsikova-Kankuļi un Petrovski-Skangeļi. Autoceļi pašvaldībai tiks nodoti bez atlīdzības. Ministrija skaidro, ka Preiļu novada pašvaldībai autoceļi ir nepieciešami autonomās funkcijas izpildes nodrošināšanai, lai nodrošinātu pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs līdz piektdienai, 4.jūlijam, pagarinājis pretendentu pieteikšanos darbam Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē. Kā vēstīts, nevalstiskās organizācijas var pieteikt pretendentus darbam Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē. Saskaņā ar Latviešu vēsturisko zemju likumu padomes sastāvā ir viens sabiedrības pārstāvis no katras latviešu vēsturiskās zemes - Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Sēlijas un Zemgales, kā arī viens lībiešu kopienas pārstāvis. Sabiedrības pārstāvjus darbam padomē uz trim gadiem var pieteikt nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar attiecīgās kopienas kultūras tradīciju saglabāšanu un attīstību.

Un vēl

 Šīs nedēļas nogalē Latvijā gaisa temperatūra gaidāma zemāka nekā parasti jūlijā un brīžiem līs, prognozē sinoptiķi. Ceturtdiena, 3.jūlijs, būs līdz šim karstākā diena 2025.gadā - gaisa temperatūra sasniegs +27..+32 grādus, nedaudz zemāka temperatūra saglabāsies vietām piekrastē. Dienas gaitā pastiprināsies dienvidrietumu vējš - dienas vidū Kurzemē, vēlāk arī citviet Latvijā gaidāmas brāzmas līdz 13-18 metriem sekundē. Pēcpusdienā un vakarā, sākot no valsts rietumiem, vietām īslaicīgi līs. Piektdien mākoņi daļēji klās debesis, dažviet gaidāms īslaicīgs lietus un maksimālā gaisa temperatūra būs vairs tikai +17..+22 grādi. Sestdien un svētdien gaidāms visai mākoņains laiks, dažbrīd līs un gaisa temperatūra būs vēl par grādu zemāka. Nākamnedēļ iespējams lielāks nokrišņu daudzums, gaisa temperatūra prognozēta nedaudz zemāka nekā jūlijā ierasts.

Tikmēr Eiropā turpinās karstuma vilnis. Vairākās valstīs novēroti jūnija gaisa temperatūras rekordi. Diemžēl ir arī upuri – Itālijā no karstuma izraisītām komplikācijām miruši divi cilvēki. Portugālē septiņās novērojumu stacijās pārspēts jūnija karstuma rekords, sasniedzot 46,6 grādus. Varasiestādes izsludinājušas sarkano brīdinājumu un aicinājušas cilvēkus bez vajadzības nedoties ārā. Īpaši uzmanīgiem jābūt bērniem un sirmgalvjiem. Karstums un tam sekojošais sausums ietekmē arī ekonomiku. Reina ir transporta artērija Vācijas rietumu rūpniecībai, un šobrīd upe tuvojas kritiski zemam ūdens līmenim. Tas ietekmēs kravu pārvadājumus uz Ziemeļjūras ostām un varētu radīt lielus zaudējumus. Satraukums ir arī Vācijas slimnīcās. Svelmainajās dienās uzņemts liels skaits pacientu tieši ar karstuma izraisītām problēmām. Svelme Eiropā solās saglabāties arī turpmākās dienas, tāpēc daudzās valstīs varasiestādes un atbildīgie dienesti gatavojas pasākumiem cilvēku glābšanai un mežu ugunsgrēkiem.