2024.gada 19. maijs

Lita, Sibilla, Teika

Jēkabpils  Radio1 ziņas 2024.gada 12.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 12.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas un Ukrainas prezidenti vienojas par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām ; Atlīdzību pieteikumus par cietušajiem sējumiem pieteikuši 70% no apdrošinātajām zemnieku saimniecībām; un Reģistrēto apdraudēto unikālo IP adrešu skaits martā Latvijā pieaudzis par 7,5%.


Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs vakar, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, parakstīja abu valstu vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Latvijas un Ukrainas vienošanās tekstā norādīts, ka abas valstis nosoda Krievijas nepamatoto, nelikumīgo un neizprovocēto iebrukumu Ukrainā, un ka Krievijas pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu ir brutāls starptautisko tiesību un ANO Statūtu pārkāpums. Latvija atbilstoši savām nacionālajām likumdošanas un konstitucionālajām prasībām un savu iespēju robežās nodrošinās Ukrainai savlaicīgu drošības palīdzību, modernu militāro tehniku un ieročus visās jomās, ņemot vērā Ukrainas vajadzības nākotnes aizsardzības spēku ietvaros, kā arī cita veida visaptverošu ekonomisku atbalstu.

Ņemot vērā ekonomikas bremzēšanos un nodokļu ieņēmumu plāna iespējamo neizpildi, valdība nedrīkst uzņemties jaunas, papildu izmaksas, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ministrs norādīja, ka situācija ekonomikā ļoti strauji mainās, tajā skaitā, ja vēl pagājušā gada augustā Finanšu ministrija Latvijas ekonomikā 2024. gadā prognozēja pieaugumu 2,4% apmērā, tad jaunākās prognozes rāda, ka izaugsme nebūs lielāka par 1,4%. Tāpat arī inflācija Latvijā ir būtiski mazāka, nekā iepriekš tika prognozēts. Ministrs norādīja, ka aprīļa otrajā pusē plānots informēt valdību par aktuālo situāciju, taču šobrīd, skatoties, kā situācija attīstās, ir maz labu ziņu.

Jau vēstīts, ka nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti kopumā 2,3 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots. Savukārt valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,2 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. 

Šonedēļ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi, piesaistot pretterorisma vienību "Omega" un Speciālo uzdevumu bataljonu, Rīgā un Berģos aizturēja kopumā četras ar narkotiku apriti saistītas personas. Šie noziedznieki jau ilgstoši bija izmantojuši konspirāciju, lai slēptu savas darbības. Kratīšanu laikā personām piekritīgajās adresēs tika atsavināts kokaīns, marihuāna, halucinogēnās sēnes un amfetamīns. Tāpat atsavināti 27 tūkstoši 830 eiro, kas, visticamāk, iegūti noziedzīgā ceļā, un vairākas automašīnas. 10.aprīlī minētās personas tika atzītas par aizdomas turētajām, divām personām piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, vēl divām personām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Eiropas Centrālās banka vakar piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas. Centrālās bankas padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā. Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš centrālās bankas padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Lielbritānijas valdība ir secinājusi, ka tā var turpināt ieroču eksportu uz Izraēlu, paziņojis Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons, noraidot aicinājumus apturēt šo eksportu saistībā ar pārkāpumiem Gazas joslā. ASV, kas ir lielākā ieroču piegādātāja Izraēlai, arī ir noraidījusi aicinājumus apturēt šīs piegādes, neraugoties uz augošu neapmierinātību ar to, kā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu veic karadarbību Gazas joslā. Izraēlas triecienā, kuru Izraēlas armija nosaukusi par netīšu, pagājušajā nedēļā Gazas joslā tika nogalināti septiņi palīdzības organizācijas "World Central Kitchen" darbinieki. Vairāk nekā 600 britu juristi, tai skaitā bijušie Augstākās tiesas tiesneši, savā vēstulē apgalvo, ka Lielbritānija riskē pārkāpt starptautiskās tiesības, eksportējot ieročus uz Izraēlu. Lielbritānijas stratēģiskās licencēšanas kritēriji nosaka, ka ieročus nevar eksportēt kad pastāv "skaidrs risks", ka tie var tikt izmantot starptautisko humāno tiesību pārkāpumos.

Turpinām ziņas

Aizvadītā ziema bijusi saudzīgāka pret sējumiem nekā divas iepriekšējās, tomēr dažāda apjoma postījumi nodarīti lielākās daļas zemnieku saimniecību laukiem, un šobrīd atlīdzību pieteikumus ir iesnieguši jau 70% no visām apdrošināšanas sabiedrības BALTA apdrošinātajām zemnieku saimniecībām. Visvairāk ziemāji cietuši Vidzemē un Latgalē - teritorijās uz ziemeļiem no Daugavas. Klientu iesniegtā informācija par postījumiem liecina, ka Vidzemē un Latgalē galvenokārt cietuši rapša sējumi. Gandrīz 90% no visiem apdrošinātajiem rapšu laukiem ir daļēji izsaluši vai izsutuši zem ledus kārtas. Zemgalē un Kurzemē ziema bijusi labvēlīgāka pret sējumiem. 

Saeima vakar nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz pilnvarot valdību noteikt kārtību, kādā koledžas finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Iepriekš šādu pilnvarojumu noteica Augstskolu likums, līdz 2022.gada septembrī tajā tika pieņemti grozījumi. Rezultātā valdība vairs nevar noteikt kārtību, kādā finansē koledžas no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat nav pilnvarojuma šādu kārtību izstrādāt arī citos ārējos normatīvajos aktos. Tas nozīmē, ka nav spēkā esoša normatīvā akta, kas regulē valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtību koledžām. Tāpēc nepieciešams izstrādāt jaunu kārtību.

Un vēl

Latvijā šogad martā reģistrētas gandrī 250 tūkstošu kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā kibertelpas reģistrēto incidentu statistika. Tajā skaitā unikālajām IP adresēm visbiežāk martā reģistrētas konfigurācijas nepilnības – vairāk kā 50 tūkstoši gadījumi, bet kā ļaundabīgie kodi reģistrēti 5 tūkstoši 730 gadījumi. Vienlaikus 808 incidenti reģistrēti kā ielaušanās mēģinājumi, bet 197 gadījumi reģistrēti kā krāpšana, 183 gadījumi bija pakalpojuma pieejamības traucējumi, 74 incidenti reģistrēti kā informācijas vākšana, 24 gadījumos bijušas kompromitētas iekārtas, bet divi gadījumi reģistrēti kā kaitīgs saturs.

Jau ziņots, ka "Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Jāturpina stiprināt kritiskās infrastruktūras noturība pret uzbrukumiem; Rīgas Medicīnas koledžā apgūst kara medicīnu ; un Kāds bijis marta sākums sinoptiķu vērtējumā ?


Ir jāturpina stiprināt noturību pret hibrīdiem draudiem un kiberuzbrukumiem, sevišķi sargājot reģiona kritisko infrastruktūru no ļaunprātīgiem uzbrukumiem, vakar ikgadējā Trīs jūru iniciatīvas samitā Viļņā, Lietuvā sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Valsts prezidents savā uzrunā atzīmēja Trīs jūru iniciatīvas nozīmi reģionālās ekonomiskās izaugsmes, drošības un noturības veicināšanā. Vienlaikus Rinkēvičs uzsvēra ilgtermiņa investīciju nozīmi transporta infrastruktūrā, tajā skaitā veicinot militāro mobilitāti. Samitā Rinkēvičs tikās ar Rumānijas prezidentu Klausu Verneru Johannisu, kā arī ar jauno Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku. Valsts prezidents pateicās par Rumānijas un Ungārijas atbalstu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, kā arī pārrunāja gatavošanos NATO samitam Vašingtonā.

Pēc trīs gadus ilgušas intensīvas izpētes starptautiska pētnieku komanda izveidojusi pasaulē pirmo “kibernoziedzības indeksu”, kurā norādīti pasaules galvenie kibernoziedzības centri, sarindojot nozīmīgākos kibernoziedzības avotus valstu līmenī, un sarakstā iekļauta arī Latvija. Akadēmiskajā žurnālā “PLOS ONE” publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā – 20.vietā – ir Latvija. Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu.

Lai veicinātu jaunu investīciju piesaisti, tajā skaitā augstas energointensitātes projektos, noteikts, ka sadales sistēmas operators sedz pieslēguma būvdarbu izmaksas 50% apmērā arī lielas jaudas pieslēgumiem. To paredz Saeimā galīgajā – otrajā – lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Enerģētikas likumā. Līdz šim pieslēguma būvdarbu izmaksu sadalījuma princips, kad pusi izmaksu sedz lietotājs un pusi – sistēmas operators, tika piemērots tikai nelielas jaudas pieslēgumiem 0,4 kilovoltu tīklā ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 100 ampēriem. Grozījumi noteic 50 pret 50 būvdarbu izmaksu sadalījuma principu arī pieslēgumiem 6 līdz 20 kilovoltu sprieguma tīklā. Paredzams, ka likumprojekta grozījumi nodrošinās vienlīdzīgas atbalsta iespējas gan mazām mājsaimniecībām, gan lielas jaudas lietotājiem. Grozījumi stāsies spēkā 1. maijā.

Eiropas Parlaments atteicies apstiprināt Eiropadomes budžetu līdz brīdim, kamēr Eiropa nebūs nodrošinājusi Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot". Šāds lēmums tika pieņemts pēc Eiroparlamenta deputāta, bijušā Beļģijas premjerministra Gija Verhofstata iniciatīvas. Uzstājoties Eiroparlamentā, Verhofstats atgādināja par kārtējo Krievijas triecienu vilni Ukrainas kritiskās infrastruktūras objektiem. Atsaucoties uz Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela teikto, Verhofstats sacīja, ka Eiropā šobrīd ir 100 sistēmas "Patriot", norādot, ka ukraiņi lūdza septiņas, lai aizsargātu savas pilsētas. Eiropai ir jānodrošina Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot".

Zviedrijas valdība paziņojusi, ka ieguldīs 385 miljonus kronu jeb vairāk nekā 33 miljonus eiro bumbu patvertņu, avārijas dienestu un civilās aizsardzības stiprināšanā. Civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bolins janvārī sabiedrībā sacēla īstu vētru, sakot, ka Zviedrijā iespējams karš. Sagaidāms, ka Zviedrija izmantos līdzekļus, lai stiprinātu glābšanas dienestu spēju darboties konflikta laikā, stiprinātu kiberdrošību un palīdzētu veselības aprūpes sistēmai veidot medikamentu krājumus. Nauda tiktu atvēlēta arī bumbu patvertņu, dzeramā ūdens krājumu un transporta infrastruktūras atjaunošanai. Pagājušā gada beigās valdība paziņoja, ka militārie izdevumi šogad pārsniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet valsts civilās aizsardzības budžets šim gadam ir 560 miljoni eiro.

Turpinām ziņas

Karš Ukrainā ieviesis lielas korekcijas arī visās Latvijas medicīnas izglītības programmās. Ārstu palīgi, kuri šajā vasarā absolvēs Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu, jau būs apguvuši līdz šim netipisku jomu – militāro medicīnu. Interese par šo programmu ir tik liela, ka programmas "Erasmus" projektā Rīgā kara medicīnu apgūst arī studenti no Lietuvas, Polijas un Čehijas.   Intensīvo kursu valoda ir angļu, un tajā sazinās mediķi no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Čehijas. Viņi apgūst militārās medicīnas pamatus. Iemācās, ka pats galvenais ir parūpēties par savu drošību un pēc tam sekot algoritmam – glābt to, kurš ir izglābjams. Jo visiem kara laukā diemžēl nevar palīdzēt.

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots noteikt bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, informē Saeimas Preses dienests. Tāpat ar grozījumiem iecerēts pastiprināt sodu par virkni citu noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā braukšanu reibumā, citas personas identitātes izmantošanu, izvairīšanos no mobilizācijas, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību. Plānots, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, kā arī par dzīvnieka spīdzināšanu, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Izmaiņas rosinātas, izvērtējot vairāk nekā 31 tūkstoša pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām".

Un vēl

Mēneša pirmo desmit dienu vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,5 grādi jeb 4,6 grādus augstāka par 1991.-2020.gada rādītāju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Ventspilī aprīļa sākums bija tikai 2,2 grādus siltāks par normu, savukārt Dagdā un Rēzeknē dekādes vidējā temperatūra pakāpās pat 6,1 grādu augstāk nekā parasti. Zemākā gaisa temperatūra bija -2,8 grādi 4.aprīlī Alūksnē, maksimālā temperatūra bija +27,1 grāds 10.aprīlī Daugavpilī. Tika pārspēti 73 siltuma rekordi, tai skaitā 1., 2., 9. un 10.aprīlī labots visas Latvijas attiecīgā datuma rekords, vairākkārt mainīts arī mēneša pirmās dekādes rekords, turklāt 10.aprīļa siltuma rekords pārspēts uzreiz par astoņiem grādiem.

Vidējais nokrišņu daudzums aprīļa pirmajā dekādē bija 20 milimetri jeb 144% no normas. Gan dekādes sākumā, gan beigās Latviju sasniedza Sahāras tuksneša putekļi. 3.aprīļa naktī un rītā Latvijas austrumu daļā bija pērkona lietusgāzes, bet tās pašas dienas vakarā vietām izveidojās sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 83% - no 78% Jēkabpilī, Rēzeknē un Rīgā līdz 88% Kolkā un Ventspilī. Stiprākās vēja brāzmas - 20,4 metri sekundē - tika novērotas 3.aprīlī Ventspilī. Siltais laiks veicināja neparasti agru lapu plaukšanu vairākām krūmu un koku sugām. Manīti pirmie pieneņu un gaiļbiksīšu ziedi.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties:   Veselības ministrija sadarbībā ar ģimenes ārstiem izstrādājusi optimālās ģimenes ārstu prakses konceptu; Reģionālo autobusu maršrutā Aizkraukles autoosta-Aizkraukles stacija būs izmaiņas ; un Nākamnedēļ sinoptiķi prognozē gan lietu, gan sniegu.


Lai nodrošinātu vienota primārās veselības aprūpes pakalpojuma nodrošinājumu valstī, Veselības ministrija sadarbībā ar ģimenes ārstiem izstrādājusi optimālās ģimenes ārstu prakses konceptu. Tajā noteikti vairāki būtiski aspekti, kas paredz pacientu skaitu un ģimenes ārsta prakses pieejamību, cilvēkkapitāla un telpu nodrošinājumu, prakses aprīkojumu un dažādu prakses atbalsta jautājumu risinājumu. Piemēram, uz vienu ģimenes ārstu varēs būt tūkstoš 500 reģistrēto pacientu, praksē strādās sertificēts ģimenes ārsts, divi ārsta palīgi vai medicīnas māsas, reģistrators un papildus darbinieks. Lai nodrošinātu optimālās prakses koncepta ieviešanu visā Latvijā, ministrijas ieskatā ir jāpārorientējas no ģimenes ārsta sniegta pakalpojuma apmaksas uz prakses sniegta pakalpojuma apmaksas modeli, stiprinot māsu un ārstu palīgu lomu un pienākumus ģimenes ārstu praksē, kā arī stiprinot ģimenes ārstu prakses ar papildu darbinieku. 2025.gadā paredzēta kopprakšu organizatoriskās kārtības izstrāde, savukārt 2026.gadā - piecu kopprakšu ieviešana.

Satversmes tiesā pēc politiskās partijas ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" pieteikuma ir ierosināta lieta par priekšvēlēšanu aģitācijas valodu ierobežojuma atbilstību Satversmei.  Likums paredz, ka no šī gada priekšvēlēšanu aģitāciju var veikt tikai valsts valodā vai lībiešu valodā ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Tiesā apstrīdēta Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta atbilstība Latvijas Satversmes 100.pantam, kas paredz tiesības uz vārda brīvību. Pieteikumā norādīts, ka minēto ierobežojumu dēļ pieteikuma iesniedzējas izvirzītie kandidāti un politiskās partijas biedri nevarot publiskajā vidē komunicēt ar vēlētājiem mazākumtautību valodā, kas tiem esot labāk saprotama, bet kas nav nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālā valoda. Šāds liegums negatīvi ietekmējot viedokļu daudzveidību politiskajā diskursā un aizskarot Satversmes 100. pantā ietvertās tiesības uz vārda brīvību. Satversmes tiesa uzaicinājusi Saeimu  līdz 11. jūnijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Uzvaras parkā šovasar sāks darboties Rīgas panorāmas rats, kura būvniecība uzsākta pavisam nesen. Panorāmas rats došot jaunu impulsu galvaspilsētas attīstībai, piesaistot tūristus un vietējos apmeklētājus. Lai arī iedzīvotāji jau pirms kāda laika nobalsoja, ka Uzvaras parkā vēlas kafejnīcu, domes vadība to šovasar vēl nesola.Teritorijā starp Raņķa dambi un Slokas ielu jau redzama daļa no vērienīgā Rīgas panorāmas rata, kas būšot 65 metrus augsts. Šo projektu attīsta lietuviešiem piederošais uzņēmums "RPR Operators", kas parka teritorijas labiekārtošanā sola ieguldīt virs 3 miljoniem eiro, savukārt kopējās investīcijas pārsniegšot 10 miljonus eiro.

Harkivas apgabalā, kuru sevišķi smagi skārušas Krievijas īstenotās apšaudes, izsludināta ģimeņu ar bērniem piespiedu evakuācija no 47 ciemiem Krievijas robežas tuvumā. Evakuāciju veic no ciemiem Boroduhivas, Izjumas un Harkivas rajonos, lietotnē "Telegram" paziņoja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Viņš piebilda, ka tā neskars apgabala galvaspilsētu Harkivu. Evakuācijas iemesls ir tas, ka Krievijas armija gandrīz katru dienu apšauda šos ciemus. Siņehubovs apsolīja, ka visi evakuētie saņems pienācīgu humāno un juridisko palīdzību.

Norvēģijas attālākais ziemeļu reģions ir ierosinājis ieviest reģionā laika zonu ar 26 stundu diennakts laiku un lūdzis Eiropas Komisijas atļauju šo izmaiņu īstenošanai. Šī neparastā iniciatīva ir paredzēta, lai veicinātu vietējās vērtības, uzlabotu ģimenes laika pavadīšanas iespējas un piesaistītu jaunus iedzīvotājus Ziemeļu polārā loka apgabalam, kas atrodas netālu no Krievijas robežas. Vēstulē Eiropas Komisijai, kas apstiprinājusi, ka ir saņēmusi šo lūgumu, reģions lūdz Eiropas Savienības iestādi likt Norvēģijas valsts iestādēm apstiprināt laika joslas izveidi, kurā 24 stundu vietā būtu 26 stundas dienā. Priekšlikums vēl ir sākuma stadijā, un nav skaidrības par to, kā tas varētu funkcionēt. Pilsētas Vadse mēre Venke Pedersena, kas ierosināja šo ideju, atzina, ka loģistika vēl nav līdz galam izstrādāta. Saskaņā ar Eiropas Komisijas amatpersonas teikto, par laika joslām lemj pašas valstis, tāpēc maz ticams, ka ES spēs apmierināt reģiona lūgumu.

.Turpinām ziņas

Reģionālo autobusu maršrutā Aizkraukles autoosta-Aizkraukles stacija no 22.aprīļa būs izmaiņas. Autotransporta direkcija norāda, ka turpmāk maršrutā Aizkraukles autoosta-Aizkraukles stacija katru dienu būs divi jauni reisi – pulksten 12.10 no Aizkraukles autoostas un pulksten 12.27 no Aizkraukles stacijas. Savukārt reiss no Aizkraukles autoostas, kas līdz šim bija pulksten 13.40, turpmāk būs pulksten 14.05. Izmaiņas autobusu maršrutā ievieš saistībā ar remontdarbiem dzelzceļa līnijā Rīga-Aizkraukle. Tādējādi pasažieri, kas izmanto vilcienu nokļūšanai no galvaspilsētas Aizkrauklē, varēs tikt no stacijas līdz pilsētai un pretējā virzienā. Reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumus minētajos maršrutos nodrošina AS "Liepājas autobusu parks". 

Šī gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai nominēti Luīze Rukšāne, Paula Zvane un Romāns Korovins. Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 1.janvāra līdz 31.martam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025.gada pavasarī, ir izvirzījusi Rukšāni par personālizstādi "Locījuma vietas", kas bija apskatāma izstāžu zālē "Tur_telpa". Tāpat Purvīša balvai nominēta Zvane par personālizstādi "Neredzams", kas bija skatāma galerijā "Look!". Savukārt Korovins nominēts Purvīša balvai par izstādi "Nomirsim kopā", kas līdz 19.maijam apskatāma Rotko muzejā, Daugavpilī.

Un vēl

Svētdien Latviju šķērsos aukstā atmosfēras fronte, nākamnedēļ gaisa temperatūra noslīdēs zem normas, prognozē sinoptiķi.
Naktī uz sestdienu gaidāms apmācies un lietains laiks, dienā nokrišņu būs maz un starp mākoņiem vietām uzspīdēs saule. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +4..+9 grādiem, pēcpusdienā tā būs +9..+14 grādi, piekrastē dažviet +7 grādi.
Līdzīga temperatūra saglabāsies svētdien. No rietumiem virzoties aukstajai atmosfēras frontei, daudzviet gaidāmas lietusgāzes, bet pēcpusdienā no rietumiem laiks sāks skaidroties. Pastiprināsies rietumu vējš - svētdienas pēcpusdienā un naktī uz pirmdienu tā ātrums brāzmās lielā valsts daļā sasniegs 18-23 metrus sekundē.

Nākamnedēļ brīžiem gaidāms lietus, iespējams arī sniegs un krusa, var nodārdēt pērkons. Gaisa temperatūra nedēļas pirmajā pusē naktīs pazemināsies līdz -2..+5 grādiem un dienas laikā vietām, kur ilgāk spīdēs saule, sasniegs +10..+12 grādus, nedēļas otrajā pusē laiks kļūs vēl par kādu grādu vēsāks.


Atstājiet komentāru