2024.gada 6. oktobris

Monika, Zilga, Zilgma

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 8.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 8.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir partiju jaunākie reitingi; Ko par cilvēku ieradumiem liecina notekūdeņi? Un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Martā notikušas izmaiņas politisko spēku reitingos - partiju reitingu pirmajā vietā ar vislielāko vēlētāju atbalstu ierindojās Nacionālā apvienība. Par to Saeimas vēlēšanās balsot solīja 8,1% aptaujāto. Otrajā vietā izvirzījušies "Progresīvie" ar 8 % vēlētāju atbalstu, liecina pēc LTV pasūtījuma veiktā SKDS aptauja. Un tikai trešajā vietā ir "Jaunā Vienotība", kas ilgāku laiku gozējās reitingu līderpozīcijā. Šai partijai balsi martā bija gatavi atdot 7,8% no aptaujātajiem. Pavisam tuvu, ceturtajā vietā, ierindojās partija "Latvija pirmajā vietā" ar 7,4% atbalstu. Piektajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība ar 7 %. "Stabilitātei!" atbalstu solīja 5,5%, "Saskaņai" – 5%, bet "Apvienotajam sarakstam" – 4,9%.

Tad seko partiju grupa ar rezultātu 2% un mazāk: "Suverēnajai varai" tieši 2%, "Latvijas attīstībai" - 1,9%, Kustībai "Par" - 1,4%, Jaunajai konservatīvajai partijai – 1,3%. Savukārt "Pamats-LV", kas ir Latvijas Krievu savienības un Centra partijas apvienība, balsi sola 0,8%, bet "Platformai 21" – 0,2 %. Gandrīz procents sola balsot par vēl kādu citu partiju, bet gandrīz ceturtā daļa atzīstas – nezina par ko balsotu. 13% aptaujāto šobrīd apņēmības pilni uz vēlēšanām nedoties vispār.

Satiksmes kavēšana Sarkanajā jūrā no Jemenas nemiernieku puses var izrādīties viens no faktoriem, kas var kavēt straujāku procentlikmju samazinājumu, teikts Latvijas Bankas jaunākajā makroekonomisko prognožu pārskatā. Pēdējo mēnešu laikā spriedze Sarkanās jūras reģionā ir būtiski saasinājusies, Jemenas hutiešu nemierniekiem arvien biežāk uzbrūkot Bābelmandeba šauruma apkārtnē esošajiem kuģiem. Ņemot vērā paaugstināta riska apstākļus, ar kuriem saskaras transporta kuģi Sarkanajā jūrā, pārvadātāji atrodas neapskaužamas izvēles priekšā - riskēt ar iespējamiem uzbrukumiem kuģiem un maksāt augstas apdrošināšanas prēmijas vai arī pārvirzīt kuģus no maršruta pa Suecas kanālu uz daudz garāku maršrutu gar Labās Cerības ragu Āfrikas dienvidos. Garāks un ilgāks ceļš nozīmē lielāku degvielas patēriņu un augstākas apkalpes izmaksas. Neatkarīgi no izdarītās izvēles galarezultātā pārvadāšanas izmaksas pieaug.

Sestdien, veicot aizsardzības misiju, identificēta un pārtverta Krievijas lidmašīna IL - 20. Gaisa spēki ziņo, ka 6.aprīlī, devās kārtējā aizsardzības misijas lidojumā, kur virs Baltijas jūras tika identificēts un pārtverts IL-20. jau ziņots, ka Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļa dibināta 2004. gada 1. jūlijā, taču gaisa telpas novērošanas uzdevumi aizsākās jau 1997. gadā. Nozīmīga ir Gaisa operāciju centra loma, kas ir organiska eskadriļas sastāvdaļa. Šīs apakšvienības karavīri atbild par radaru saņemto datu apstrādi, atpazītās gaisa telpas ainas veidošanu, gaisa operācijām un ieroču jeb iznīcinātāju kontroli un vadību.

Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija rīt turpinās strādāt pie aizlieguma noteikšanas lietot pesticīdus dzīvojamo māju tuvumā. Apakškomisija iepriekš atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompromisa priekšlikumu noteikt aizliegumu lietot pesticīdus līdz 25 metru rādiusā ap dzīvojamām mājām. VARAM priekšlikums paredz noteikt aizliegumu, ja mājas īpašnieks būs deklarējis to Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, un tas stātos spēkā attiecībā uz lauksamniecības zemi, kas vēl nav apstrādāta nākamā gada ražas iegūšanai. Apakškomisija rīt turpinās darbu pie priekšlikumu izstrādes.

Nīderlandes policija sestdien aizturēja zviedru klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu, pēc tam kad netālu no Hāgas, protestējot pret degvielas subsīdijām, aktīvisti bija nobloķējuši svarīgu autoceļu. Tūnberga un citi organizācijas "Extinction Rebellion" aktīvisti tika ievietoti policijas autobusā, kamēr policija turpināja aizturēt citus protestētājus, novēroja ziņu aģentūras AFP reportieris. Tūnberga pirms tam kopā ar vairākiem simtiem protestētāju bija devusies no Hāgas centra uz lauku pie automaģistrāles A12. Starp policiju un protestētājiem izvērtās konfrontācija. Dažiem protestētājiem bija "Extinction Rebellion" karogi, citiem plakāti ar uzrakstiem "Apturiet degvielas subsīdijas tūlīt" un "Planēta mirst".

Krievijā Orenburgas apgabalā Orskā pārrauts Urālas upes aizsargdambis, un no applūdušā pilsētas rajona evakuēti vairāk nekā 700 cilvēku. Orskā applūduši vairāk nekā 2 tūkstoši 400 māju un vairāk nekā 3 tūkstoši piemājas teritoriju. Ūdens līmenis ir būtiski kāpis, tagad applūdušajās zonās patstāvīgi pārvietoties nav iespējams. Speciālisti norāda, ka palu kulminācija vēl nav sasniegta. Pavasaru palu dēļ aizsargdambis pārrauts divās vietās. Ūdens no applūdušā rajona varētu aizplūst pēc pusotras divām nedēļām. Orska ir Orenburgas apgabala otra lielākā pilsēta. Tajā mīt 189 tūkstoši iedzīvotāju. Evakuācija notiek arī citos apgabala rajonos, arī Orenburgā, kur ūdens līmenis Urālas upē tuvojas kritiskajai atzīmei. 

Turpinām ziņas

Notekūdeņi ir būtisks informācijas avots, lai sekotu gan vīrusu izplatībai un laikus pamanītu draudus iedzīvotāju veselībai, gan arī atklātu sabiedrības paradumus un saņemtu atbildes uz jautājumiem, par kuriem cilvēki nevēlas nerunāt, piemēram, par alkohola un narkotiku lietošanu, vēsta Panorāma. Viss, ko lietojam ikdienā, apēdam un izdzeram vielmaiņas jeb metabolisma rezultātā organismā pārvēršas ķīmiskos savienojumos, kas nonāk tualetē un kanalizācijā. Notekūdeņu paraugus ievāc 16 pašvaldībās, tajā skaitā Jēkabpilī. Bet BIOR institūtā uzsver, ka ir pāragri runāt par konkrētiem secinājumiem, jo pētījums turpinās. Taču jau tagad ir skaidrs, ka alkoholu vairāk patērē ziemā. Kad tika mīkstināti kovida ierobežojumi, pieauga "ballīšu narkotiku" patēriņš. Kafijas patēriņš savukārt "uzlec" janvārī un jūnijā. Lai iegūtu datus, kas raksturotu visu Latvijas sabiedrību, vajadzīgi vismaz 5 - 6 gadi.

Jēkabpils novada pašvaldība ir viena no tām Latvijas vietām, kur tiks īstenots projekts “WaterTour”. Tas paredz Jēkabpils novadā izstrādāt stratēģijas ūdens un piekrastes tūrisma izstrādei. Piemēram – paredzēts rīkot vasaras laivošanas maratonu Daugavā.  Projekts paredz ilgtspējīgu ūdens tūrisma veicināšanu Lietuvas-Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas. Tiks veidoti ilgtspējīgi ūdens tūrisma principi un sagatavoti visaptveroši tūrisma maršruti. Projekta laikā tiks uzlabota ūdens tūrisma infrastruktūras pieejamība 12 Latvijas un Lietuvas teritorijās. Projekta kopējais finansējums ir vairāk nekā 700 tūkstoši eiro. 

Un vēl

Aprīļa otrā nedēļa Latvijā iesāksies ar pavasarīgi siltu laiku, taču pēc tam kļūs vēsāks un vējaināks, prognozē sinoptiķi. Nedēļas sākumā gaiss pakāpeniski iesils, daļā valsts gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz pat +20…+24 grādiem, taču tas izmainīsies nedēļas vidū, kad Latvijas teritorijā atkal ieplūdīs vēsāks gaiss. Nedēļas gaitā brīžiem līs, tomēr pārsvarā nokrišņi būs nelieli. Straujāk mainoties atmosfēras spiedienam, nedēļas otrajā pusē pastiprināsies vējš. 

Otrdien un trešdien laikapstākļi būtiski neatšķirsies - mākoņi mīsies ar sauli, brīžiem uzlīs, otrdien valsts austrumos iespējams pat pērkona negaiss. Vējš trešdien iegriezīsies no dienvidrietumiem, rietumiem un pakāpeniski pieņemsies spēkā, kļūstot brāzmaināks. Šajās dienās ieplūdīs siltāka gaisa masa - ja otrdienas naktī gaisa temperatūra saglabāsies tāda kā iepriekšējā naktī, tad trešdien tā pārsvarā būs +8…+13 grādu robežās. Tāpat jūtami siltāks būs arī diennakts gaišajās stundās, kad termometra stabiņš daudzviet pakāpsies līdz +17…+22 grādiem, vietām pat pietuvojoties +25 grādu atzīmei.  

Nedēļas otrā puse nesīs izmaiņas laikapstākļos. Termometra stabiņš +15 grādu atzīmi sasniegs vairs tikai vietām, kā arī kļūs vējaināks, līdz ar to sajūtu temperatūra būs vēl zemāka. Tāpat kā nedēļas iesākumā, arī tās turpinājumā brīžiem gaidāms lietus.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valstī paredzēts līdz 2026. gadam izstrādāt Pretošanās koncepciju; Sēlijas kultūras programmā saņemti 70 projektu pieteikumi; un LIZDA lūdz Saeimu noteikt vienotu zinātnieku zemāko darba algas likmi?

Valstī paredzēts līdz 2026. gadam izstrādāt Pretošanās koncepciju. Dokuments nebūs adresēts Latvijas armijai, ne sabiedrotajiem spēkiem, bet katram valsts iedzīvotājam. Proti, koncepcijā būtu iestrādātas vadlīnijas kā civilajiem pretoties, nepakļauties ienaidniekam iebrukuma gadījumā. Sākot ar bruņotu nepakļaušanos un beidzot ar atteikšanos pildīt iebrucēja norādījumus. Koncepcija gan top gausi un vēl ir daudz neskaidrību, piemēram, kādas tad būtu pretošanās metodes, kā iedzīvotāji uzzinās par ieteikumiem pasargāt sevi un mūsu valsti. Ienaidnieka karaspēka iebrukuma gadījumā valsts aizsardzībā ir svarīgi ne tikai militārie un politiskie spēki, bet arī iedzīvotāji. Aizsardzības ministrs atzīst, ka pretošanās koncepciju ir jāizstrādā pēc iespējas ātrāk, šobrīd gala termiņš esot noteikts 2026. gada oktobris.

Latvijas, Vācijas, Dānijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku pārstāvji šonedēļ no šodienas līdz svētdienai veiks mācību novērošanas lidojumus pāri Latvijas teritorijai. Tas notiks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Atvērto debesu līguma ietvaros. Līgums paredz savstarpēji saskaņotu novērošanas–filmēšanas pārlidojumu veikšanu virs dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm. Lidojumus veiks ar Vācijas bruņoto spēku Atvērto debesu līguma novērošanas lidmašīnu "Airbus A319 OH". Šajā pašā laika posmā Atvērto debesu līguma lidojumi notiks arī Igaunijā un Lietuvā. Šī mācību lidojuma galvenais mērķis ir veikt Atvērto debesu līguma jomas speciālistu apmācību, pārbaudīt "Airbus A319 OH" novērošanas aprīkojuma darbību un veicināt speciālistu sadarbību.

Lai apmierinātu pieprasījuma pieaugumu pēc digitālajiem pakalpojumiem un nodrošinātu šo pakalpojumu ātrumu, Latvijā veidos nacionālo federēto mākoni jeb valsts datu apstrādes mākoni, kas konsolidēs valsts pārvaldes skaitļošanas jaudas četros valsts nozīmes datu centros. Ieguldot vairāk nekā 12 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, Latvijā taps nacionālais valsts datu apstrādes mākonis. Šī projekta īstenošanai izvēlētas četras valsts institūcijas – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs. Šobrīd ar datu uzturēšanu nodarbojas 13 iestādes. Turpmāk visa valsts pārvaldes rīcībā esošā skaitļošanas jauda un datu glabāšana tiks koncentrēta minētajos četros centros. Šīs iestādes tad arī nodrošinās skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumus sistēmām ar atšķirīgām prasībām. 

Svētdien Somijas galvaspilsētā Helsinkos varēja sajust nelāgu smaku, kas, kā norādījis Somijas meteoroloģijas institūts, varētu būt atceļojusi no Ķemeru nacionālā parka Latvijā, vēsta Somijas sabiedriskais medijs "Yle". Kā ziņo vietējie iedzīvotāji, smaka atgādinot sapuvušas olas vai kanalizāciju. Par to ziņots arī Helsinku glābšanas dienestam. Somijas meteoroloģijas institūts vietnē "X" aplēsis, ka situācijas vaininieks varētu būt Ķemeru nacionālais dabas parks, – pēdējās dienās laikapstākļi bijuši labvēlīgi sēra savienojumu nonākšanai gaisā un atceļošanai uz Helsinkiem. Jau vēstīts, ka Lieldienu brīvdienās Somiju un arī Latviju sasniedza Sahāras tuksneša putekļi. 

Autoritāri pārvaldītās lielvaras arvien ciešāk sadarbojas pret Rietumu demokrātijām, brīdinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Vislabāk tas esot redzams Krievijas pilna mēroga karā Ukrainā, jo Ķīna atbalsta Krievijas kara ekonomiku, bet Krievija apmaiņā pret tehnoloģijām saņem ieročus no Irānas un Ziemeļkorejas, Stoltenbergs sacīja intervijā britu raidsabiedrībai BBC.  Stoltenbergs norāda, ka tādas autoritāras valstis kā Ķīna, Krievija, Ziemeļkoreja un Irāna arvien vairāk un vairāk sadarbojas, tās atbalsta viena otru arvien vairāk un vairāk, arī praktiskā veidā. Tāpēc vēl jo svarīgāka ir ciešāka sadarbība starp demokrātiskām un līdzīgi domājošām valstīm ne tikai NATO ietvaros, bet arī ar mūsu partneriem Āzijas un Klusā okeāna reģionā, piemēram, Japānu, Dienvidkoreju un Austrāliju. Stoltenbergs arī pauda pārliecību, ka NATO dalībvalstīm līdz jūlijā gaidāmajam samitam Vašingtonā izdosies vienoties par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai. 

ASV loterijā "Powerball" svētdien laimēts 1,326 miljardu dolāru jeb 1,22 miljardi eiro džekpots. Laimīgie skaitļi bija 22, 27, 44, 52 un 69, bet sarkanais "Powerball" skaitlis bija 9. Laimējusī biļete pārdota Oregonas štatā. Tās īpašnieks var saņemt visu laimestu ikgadējos maksājumos 30 gadu laikā vai arī izņemt to uzreiz, taču tad laimesta summa tiks samazināta līdz 621 miljonam dolāru jeb 573 miljoni eiro. Turklāt par laimestu jāmaksā federālais nodoklis, kā arī daudzi štati loteriju laimestus apliek ar saviem nodokļiem. Gandrīz visi "Powerball" laimētāji izvēlas saņemt visu vinnestu uzreiz.

Turpinām ziņas

Partnerības "Kaimiņi" izsludinātajam Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursam kultūras pasākumu atbalstīšanai Sēlijā saņemti 70 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto summu 256 tūkstoši 695 eiro. Kopējais pieejamais projektu konkursa finansējums 2024.gadam ir 84 tūkstoši eiro, paredzot atbalstīt dažāda mēroga kultūras projektus, kas ģeogrāfiski pārklāj visu Sēlijas vēsturisko zemi. Projektu atbilstību iesniegšanas prasībām izvērtēs programmas administrētājs biedrība "Partnerība "Kaimiņi"", tālāk virzot ekspertu vērtēšanai. Starp projektu idejām ir gan simfoniskā orķestra koncerts, gan sēņošanas čempionāts un recepšu apkopošana. Iecerēta erotisko pasaku grāmata sēliskajā izloksnē ar ilustrācijām, izveidot vecticībnieku kori un apkopot materiālus par sēļu arheoloģiskajām rotām. Tāpat pieteikumi saņemti arī pašvaldības organizēto kultūras pasākumu atbalstīšanai.

Savukārt "Mājas kafejnīcu dienas 2024" Sēlijā norisināsies 7. un 8.septembrī, un šogad tām pieteiktas 32 norises vietas. Reģistrēto dalībnieku apmācības sāksies maijā, bet ēdienkarte būs jāsagatavo līdz jūlija vidum. Pasākuma devīze ir "Badīgs kā vilks? Piestāj Sēlijas salās!". Liela daļa dalībnieku akcijā piedalās katru gadu, uzņemot viesus savās mājās un pagalmos jau ceturto reizi, šoreiz pievienojušās arī jaunas vietas un viens pieteikums saņemts "pat no Daugavas labā krasta - Skrīveru pagasta", norāda organizētāji. 2024.gadā Sēlijas saimnieki iecerējuši Mājas kafejnīcu atvērt Ilūkstē, Jaunjelgavā, Subatē, Ābeļu, Bebrenes, Daudzeses, Dvietes, Gārsenes, Kalkūnes, Laucesas, Mazzalves, Medumu, Neretas, Rites, Rubenes, Salas, Sēlpils, Staburaga, Sunākstes, Sventes un Šēderes pagastā.

Un vēl

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir vērsusies Saeimā ar lūgumu noteikt vienotu zinātnieku zemāko darba algas likmi. Pedagogu arodbiedrība vērsusies pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas, aicinot veikt grozījumus normatīvajos aktos. Pašlaik spēkā esošo normatīvo bāzi, kas ietekmē zinātnieka statusu un atalgojumu, arodbiedrība raksturo kā “neviendabīgu un pretrunīgu”. Arodbiedrība lūdz deputātus izvērtēt grozījumu veikšanu Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā, kā arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, “lai novērstu nevienlīdzību starp zinātniekiem”. 

Arodbiedrība aprēķinājusi, ka zinātniskajam asistentam minimālā mēnešalga par pilnas slodzes darbu ir 751 eiro, bet maksimālā – tūkstoš 393 eiro. Savukārt vadošajam pētniekam minimālā alga ir tūkstoš 483 eiro, bet maksimālā – 2 tūkstoši 648 eiro. Arodbiedrībai nav pārliecības, vai Latvijā nodarbinātie pētnieki saņem šādu atalgojumu. Atbilstoši “Eurostat” datiem, vidējā slodze zinātniekiem Eiropas Savienībā esot 0,66, kamēr Latvijā – 0,47. Tādējādi zinātnieks tiek nostādīts nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar citām publiskā sektora profesijām, uzskata arodbiedrība. Nevienlīdzīga situācija pastāv arī attiecībā uz sociālajām garantijām.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Zināms, kādi ceļi šovasar latvijā tiks remontēti; Kāda ir lielākā pensija Latvijā? Un Jēkabpilī un Brodos plānots hlorēt ūdenssistēmu.

"Latvijas Valsts ceļi" publicējuši karti ar šogad valsts ceļu tīklā plānotajiem būvdarbiem. Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu un 12 tiltiem. Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem – 220 kilometros – un uz valsts vietējiem autoceļiem – 159 kilometros. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometrā. No šiem 450 kilometriem valsts ceļu 193 kilometros atjaunos asfaltbetona segumu, 123 kilometrus pārbūvēs, savukārt 67 kilometriem grants ceļu veiks divkārtu virsmas apstrādi. Taps arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūra kopumā 24 kilometru garumā. Tiks pārbūvēti pieci tilti, vēl septiņus nojauks un uzbūvēs no jauna. Uzlabojot satiksmes drošību, šogad valsts ceļu tīklā sāks trīs jaunu gājēju un velosipēdistu infrastruktūras posmu būvdarbus un vēl trijos darbus pabeigs. Būvdarbi notiek arī gar reģionālo autoceļu Aizkraukle–Jēkabpils no Salas līdz Jēkabpilij. Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro, tajā skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums.  

Par seksuālu uzmākšanos būtu jāparedz administratīvo atbildību, uzskata Valsts policijas, vērtējot piedāvājumu šos pārkāpumus kriminalizēt. Komentējot tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres ideju kriminalizēt seksuālo uzmākšanos, valsts policija norāda, ka Stambulas konvencija noteic, ka dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu sodīta jebkāda nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, pazemojoša, apkaunojoša vai uzbrūkoša vide. Tas nozīmē, ka Stambulas konvenciju ratificējušām dalībvalstīm ir pienākums izlemt, kā sodīt personas par seksuālo uzmākšanos. Valsts policija pilnībā piekrīt tam, ka seksuāla uzmākšanās ir sodāma, taču Stambulas konvencijas 40.pants neuzliek valstīm pienākumu noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, bet gan dod rīcības brīvību izvērtēt pašiem, kādu atbildību piemērot vainīgajam.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā lielāki nekā pērn, taču atpaliek no plānotā. Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos. Jau ziņots, ka kopumā 2024.gadā nodokļos plānots iekasēt 14,656 miljardus eiro.

Donalda Trampa plāns izbeigt karu Ukrainā ir piespiest Ukrainu atdot teritorijas Krievijai - cilvēki no Trampa loka, kas ar viņu apsprieda šo jautājumu, par to pastāstīja "The Washington Post". Tiek atzīmēts, ka Tramps vairākkārt ir lepojies, ka spēs noslēgt miera līgumu starp Krieviju un Ukrainu 24 stundu laikā pēc savas atgriešanās Baltajā namā, tomēr viņš vienmēr ir atteicies publiski izpaust plāna saturu. Cilvēki, kas apsprieda šo jautājumu ar Trampu, vēloties palikt anonīmi, izdevumam sacīja, ka Trampa plāns ir panākt, lai Ukraina nodotu Krimu un Donbasu Krievijai. Kā pastāstīja viens no izdevuma sarunu biedriem, Tramps privātā sarunā sacījis, ka, viņaprāt, gan Krievija, gan Ukraina, citēju: “vēlas glābt savu seju un tās abas vēlas izeju”, citāta beigas, un cilvēki dažās Ukrainas daļās piekristu kļūt par daļu no Krievijas. Tiek arī apgalvots, ka daži Trampa līdzgaitnieki mēģinot viņu atrunāt no šāda plāna. 

Neskatoties uz prognozēm par mākoņainu laiku, miljoniem interesentu šodien pulcējas šaurā koridorā no Meksikas līdz ASV un tālāk līdz Kanādai, lai vērotu pilnu saules aptumsumu. Vislabākie laikapstākļi saules aptumsuma vērošanai tā beigās tiek solīti Vērmontā un Meinā ASV, kā arī Ņūbransvikā un Ņūfaundlendā Kanādā. Tiek prognozēts, ka šogad pilnu saules aptumsumu vēros visu laiku lielākais cilvēku skaits Ziemeļamerikā, jo aptumsums būs redzams no plaši apdzīvotiem reģioniem. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, gandrīz no jebkuras vietas Ziemeļamerikā vismaz daļēji būs vērojams mirklis, kad vairāk nekā četras minūtes Mēness pilnībā aizsegs Sauli. Gaidāms, ka aptumsuma laikā krēsla, kurā ir redzama tikai saules ārējā atmosfēra vai vainags, būs pietiekami ilga, lai putni un citi dzīvnieki apklustu un planētas, zvaigznes un varbūt pat komētas varētu kļūt redzamas. Saules aptumsumu var vērot, izmantojot piemērotas aizsargbrilles. 

Turpinām ziņas

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 tūkstoši eiro mēnesī, informē  Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūra. Apelējot pie datu drošības likuma, sīkāka informācija par to, kurš ir vislielākās pensijas valstī saņēmējs, netiek atklāta. Tomēr sociālā iestāde norāda, ka ievērojamais pensijas apmērs sasniegts pārrēķinu rezultātā, kas saistīti ar solidaritātes nodokļa iemaksām vecuma pensijai. Savukārt nākamās četras lielākās pensijas ir robežās no 8 līdz 10 tūkstoši eiro. Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā skaidro, ja tiesības uz Latvijas pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām. 

Dati liecina, ka minimālais vecuma pensijas apmērs no šī gada 1.janvāra pie apdrošināšanas stāža no 10 līdz 15 gadiem ir 188 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 226 eiro. Tikmēr, piemēram, pie 41 gada apdrošināšanas stāža - 277 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 333 eiro. Pensijām, kuras sākts izmaksāt no 2023.gada 1.janvāra, noteiktais minimālais apmērs var būt samazināts par mūža polises apmēru. Ja Latvijas apdrošināšanas periods nav pietiekams, lai rastos tiesības saņemt Latvijas pensiju, tad tiesību noteikšanā ņem vērā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai līgumvalstu apdrošināšanas periodus, bet pensiju aprēķinā ņemot vērā tikai Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu. Runājot par iemaksu griestiem, aģentūrā norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs pērn un šogad ir 78 tūkstoši 100 eiro.

Un vēl

SIA “Jēkabpils ūdens” informē, ka no pirmdienas, 22.aprīļa līdz piektdienai, 26. aprīlim tiks veikta ūdensapgādes sistēmas hlorēšana Jēkabpilī un Brodu ciemā. Šādi pasākumi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", notiek regulāri. SIA "Jēkabpils ūdens" lūdz visus Jēkabpils pilsētas un Ābeļu pagasta Brodu ciema patērētājus ūdens dezinfekcijas periodā uzturā lietot tikai vārītu ūdeni. 
Tālrunis uzziņām: 29992138.

Atstājiet komentāru