2024.gada 25. maijs

Anšlavs, Junora

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 2.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 2.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts konsolidētajā kopbudžetā divos mēnešos bija 180,9 miljonu eiro pārpalikums; No aprīļa braukšana sabiedriskajā transportā kļuvusi dārgāka; un Kāds laiks gaidāms aprīļa pirmajā nedēļā?


Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 2,91 miljards eiro, bet izdevumi - 2,73 miljardu eiro, tādējādi veidojot 180,9 miljonu eiro pārpalikumu. Finanšu ministrijā atzīmē, ka konsolidētā kopbudžeta pārpalikums bija par 33,6 miljoniem eiro lielāks nekā pirms gada, taču joprojām atpaliek no pārpalikuma līmeņa periodā pirms pandēmijas - 2019.gada pirmajos divos mēnešos. Šogad pārpalikumu kopbudžetā sekmēja pārpalikums valsts speciālajā un pašvaldību budžetā, kā arī atvasināto publisko personu budžetā. Savukārt, valsts pamatbudžetā izdevumiem pieaugot straujāk nekā ieņēmumiem, šā gada pirmajos divos mēnešos bija vērojams deficīts 22,3 miljonu eiro apmērā.

Valdībā tiek gatavots lēmumprojekts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jeb VARAM pārveidei par Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jeb DARAM. Tiesību aktu portālā saskaņošanai iesniegts valdības rīkojuma projekts par VARAM un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju un Klimata, enerģētikas un vides ministrijas un DARAM izveidošanu. Plānots, ka reorganizācija noslēgsies 1.jūlijā, Klimata un enerģētikas ministrijai no VARAM pārņemot vides aizsardzības politikas jomu.  Līdz ar šīm pārmaiņām DARAM kļūs par vadošo valsts pārvaldes iestādi dabas aizsardzības jomā, bet Klimata un enerģētikas ministrija par vadošo valsts pārvaldes iestādi vides aizsardzības politikas jomā.

Saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 8.jūnijā, kibertelpā varētu būt sagaidāmas gan informācijas operācijas un dažādas dezinformācijas kampaņas, gan paaugstināta uzbrukumu iespējamība. "Cert.lv" aicina iedzīvotājus saglabāt modrību, kritiski izvērtēt pieejamās informācijas saturu, kā arī stingri ievērot kiberhigēnas vadlīnijas. Jau vēstīts, ka "Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.

Zelta cena pirmdien sasniedza jaunu rekordu – vairāk kā 2 tūkstoši 265 ASV dolāri par unci, vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg". Kā skaidro "Bloomberg", investoru pārliecību palielina ASV centrālās bankas norādes par gaidāmo procentu likmju samazinājumu šogad. Investori seko līdzi gan Izraēlas karam Gazas joslā pret palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās", Krievijas karam Ukrainā un citām vietām, kur saasinās ģeopolitiskais saspīlējums. Tā kā zelts nerada procentus, kas ir izdevīgi, ja centrālās bankas samazina aizņēmumu izmaksas, jo zelta drošā patvēruma statuss padara to pievilcīgāku investoriem.

Padziļinoties krīzei Rietumāfrikas valstīs Ganā un Kotdivuārā, pasaulē turpina kāpt šokolādes cena. Kakao pupiņas, kas ir šokolādes izejmateriāls, šajās valstīs katastrofāli sliktās ražas dēļ ir kļuvušas par deficītu. Kā aģentūrai "Reuters" atklāj vairāki lauksaimnieki, eksperti un nozares pārstāvji, krīzi varētu dēvēt par "perfektu vētru", kurā savu lomu spēlē nelegāla zelta ieguve, klimata pārmaiņas, nozares nepareiza pārvaldība un slimību straujā izplatība. Gana un Kotdivuāra ir valstis, kurās tiek izaudzēti teju 70% no visa pasaules kakao pupiņu ražas. Tomēr tagad šīs valstis skārusi dziļa krīze un ievākti pēdējo 60 gadu laikā zemākie ražas apjomi. Kakao pupiņu cena pēdējā gada laikā kāpusi par 186%, un lielākā daļa kāpuma piedzīvota šī gada laikā – vairāk nekā 130%. Pirms dažām dienām pupiņu cena sasniedza jaunu rekordu – 10 tūkstoši ASV dolāru par metrisko tonnu. Kakao pupiņu krīze Rietumāfrikā satrauksi šokolādes ražotājus un pārdevējus gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. 

Turpinām ziņas

Sabiedriskā transporta padome jau pagājušajā gadā apstiprināja jaunu biļešu un tarifu sistēmu, kas skars visus reģionālo autobusu un vilcienu maršrutus. Par braucieniem reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos no 1.aprīļa būs jāmaksā vairāk. Cenas palielinātas, lai mazinātu valsts līdzfinansējumu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai, jo pēdējo gadu laikā arī šo nozari ietekmējusi inflācija. Ja līdz 2019.gadam par katru pasažiera samaksāto vienu eiro valsts dotēja vēl papildu vienu eiro, tad pēc 2019.gada resursu sadārdzinājums veicināja inflācijas palielinājumu arī sabiedriskajā transportā. Tagad par katru pasažiera samaksāto eiro valsts piemaksā divus eiro. Biļešu cenu sadārdzinājums katrā maršrutā būs citādāks, jo jaunā tarifu sistēma nav veidota lineāri. Tur, kur agrāk tarifs bija zemāks, tas tiks paaugstināts vairāk, bet tur, kur jau agrāk bija lielāks cenas palielinājums, tarifa lēciens nebūs tiks liels. Vienlaikus direkcijā tiek uzsvērts, ka jaunā sistēma paredz ieviest principu – tas, kurš brauc biežāk, maksā lētāk. Precīzu informāciju par jauno cenu konkrētā maršrutā pasažieri varēs iegūt pie konkrētā pasažieru pārvadātāja vai biļešu tirdzniecības vietās.

Sācies aktīvs sēklu meklēšanas laiks – lielākā daļa mazdārziņu īpašnieku tās vēl tikai iegādājas, kamēr zemnieki iepērk tonnām graudaugu sēklu, jo daļa lauku ir jāpārsēj. Cenas ir dažādas – ir kultūras, kurām tās ir cēlušās, ir, kurām nekas nav mainījies. Lauksaimnieku daļa, lai ekonomētu, paši pērn gādājuši sēklas, bet šī gada lielākais deficīts ir auzas. Sēklu tirgotāji norāda, ka cena ik gadu mainās, jo ir dažādi faktori, kas to ietekmē – laikapstākļi, elektrības sadārdzinājumi, ģeopolitiksā situācija. Ir pat daļa zemnieku, kuri sēklas vairs neiegādājas. Cenas par vienu tonnu sēklu ir ļoti dažāda. Eksperti izceļ, ka daļai zemnieku, kuriem lauki izsala, tie būs jāpārsēj, drīzumā atkal iepirks lielu daudzumu graudaugu sēklu. Savukārt mazdārziņu īpašnieki šobrīd sāk vai drīzumā sāks sēt tomātus, gurķus, papriku, ķirbjus un citus augus. 

Un vēl

Sinoptiķi šo nedēļu prognozē nokrišņiem bagātu un vējainu. Nedēļas vidū, laikam atkal kļūstot aukstākam, dažviet varētu tik novērotas arī sniegpārslas. Pēc šī brīža prognozēm, turpmākajās dienās, sākot no trešdienas, virs Latvijas esošo silto gaisa masu no dienvidiem nomainīs aukstā no ziemeļiem – diennakts gaišajās stundās gaiss iesils vien līdz 1...6 grādiem, savukārt naktīs termometra stabiņš daudzviet noslīdēs pat zem 0 grādu atzīmes, līdz ar to dažviet, galvenokārt valsts austrumu rajonos, iespējams arī slapjš sniegs, sniegs. Straujo temperatūras izmaiņu dēļ, naktī uz trešdienu, 3. aprīli, vietām valsts teritorijā iespējamas zibens izlādes, stipri nokrišņi un brāzmains vējš.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: No aprīļa Latvijā centrālā sankciju iestāde – Finanšu izlūkošanas dienests; No aprīļa pilnā apmērā kompensēs zāles miastēnijas pacientiem; Un Kad aprīlī būs donoru dienas Jēkabpilī?


No aprīļa Latvijā ir centrālā iestāde sankciju jautājumos – Finanšu izlūkošanas dienests. Sankciju izpilde līdz šim labi izdevusies finanšu sektorā, bet vairākās nozarēs tā pieklibo. Sankciju birums pēdējo pāris gadu laikā ir ievērojams, un līdz dienesta funkciju papildināšanu Latvijā pirmoreiz kādā par sankcijām atbildīgā struktūrā palielināts štata vietu skaits. Pēdējos divos gados bijis bezprecedenta sankciju apjoms pret Krieviju un Baltkrieviju. Finanšu izlūkošanas dienests pērn saņēmis 510 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem sankciju apiešanā. Aizpērn – 281 ziņojumu, bet salīdzinājumam pirms diviem gadiem – vien 12. Arī Latvijas Banka šajos pāris gados atbildējusi komercbankām uz vairāk nekā 1000 jautājumu un iesniegumu par sankcijām. Pašlaik Latvijā tām pakļauti 35 uzņēmumi un sešas fiziskās personas, iesaldēto aktīvu apjoms – ap 80 miljoniem eiro. Iesaldēti arī 73 nekustamie īpašumi, aptuveni 100 transportlīdzekļu un citi saimnieciskie resursi. Šo informāciju turpmāk publiskos Finanšu izlūkošanas dienesta mājaslapā. 

Latvijā no aprīļa, ceļu satiksmē ir aizliegts piedalīties ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem. No 1.janvāra stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas noteic, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta, un pie to konstrukcijas jābūt pielīmētai valsts reģistrācijas uzlīmei. Esošie transportlīdzekļi bija jāreģistrē līdz 31.martam, bet no aprīļa ar nereģistrētiem šiem transporta līdzekļiem ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē. Grozījumi noteikumos attiecas arī uz pašizgatavotiem vai pārbūvētiem elektroskrejriteņiem. Tāpat arī līdz šim reģistrētie elektroskrejriteņi ir jāreģistrē atbilstoši jaunajai kārtībai un ir jāsaņem jauna reģistrācijas uzlīme.

No aprīļa beidzās 2022. gadā valdībā noteiktais termiņš, kas paredzēja atteikties no obligātā biopiejaukuma degvielai ar mērķi mazināt degvielas cenu straujo kāpumu. No 1. janvāra bioetanols ir obligāti jāpievieno benzīnam, bet no 1.aprīļa biokomponente 7% apjomā obligāti jāpievieno arī dīzeļdegvielai. Jau ziņots, lai mazinātu pieaugošās degvielas cenas, no 2022. gada 1.jūlija biopiejaukuma pievienošana nebija obligāta. Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana bija brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēja izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā, visticamāk, sāks lielu ofensīvu. Ar šādu secinājumu klajā nākuši ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi. Pēc viņu domām, Krievija šajā ofensīvā varētu koncentrēties uz Doņeckas apgabala rietumu iekarošanu. Tikmēr Ukrainas armijas pārstāve Natālija Humeņuka atgādina, ka draudi no Krievijas kuģiem Melnajā jūrā Ukrainai joprojām saglabājas, neskatoties uz to, ka Kijivai veiksmīgi izdevies atvirzīt Krievijas floti tālāk prom. Analītiķi uzskata, ka Krievijas armija cer izmantot sava karaspēka nenozīmīgo, bet vienmērīgo virzību Doņeckas rietumu sektorā, un tieši tur varētu tikt īstenota ofensīva. Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, atsaucoties uz saviem izlūkošanas datiem, ziņo, ka Krievija cenšas stiprināt Novorosijskas jūras ostas aizsardzību. Tur pārvietoti vērtīgi Melnās jūras flotes kuģi, un šai ostai tagad ir izšķiroša loma Krievijas Melnās jūras flotes aizsardzībā. Ostas aizsardzība tiek stiprināta, lai aizsargātos pret Ukrainas jūras spēku dronu uzbrukumiem.

Eiropas Savienība ir slēgusi savu gaisa telpu Antālijā bāzētajai aviokompānijai "Southwind Airlines", atsaucoties uz Turcijas izdevumu "Turizm Guncel", vēsta "The Insider". "Airways Magazine" iepriekš ziņoja, ka Somija neļāva "Southwind Airlines" ielidot savā teritorijā, jo vietējā aviācijas aģentūra "Traficom" konstatējusi pārvadātāja Eiropas tiesību aktu pārkāpumus. Pēc Somijas aviācijas varas iestāžu domām, uzņēmumu faktiski kontrolē nevis deklarētās Turcijas fiziskās un juridiskās personas, bet gan Krievijas pārstāvji, kas dibināja "Southwind Airlines", un lielākā daļa darbinieku un flotes tika nomāta no Krievijas "Nordwind Airlines". Šī gada februārī ASV ieviesa vēl vienu sankciju paketi pret Krieviju, kas skāra arī Turcijas uzņēmumus. 16 firmas tika pakļautas Vašingtonas ierobežojumiem, jo tās sniedza "būtisku palīdzību Krievijas bruņotajiem spēkiem un militāri rūpnieciskajam kompleksam".

Turpinām ziņas

No aprīļa pacientiem ar miastēnijas diagnozi medikamenti tiek kompensēti 100% apmērā, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministra kabineta noteikumos par kompensējamo medikamentu apmaksu.  Miastēnija ir reta, hroniska, autoimūna neiromuskulārā slimība, kurai raksturīgs dažādu muskuļu grupu vājums. Slimība būtiski samazina pacientu dzīves kvalitāti, smagākos gadījumos vājums skar arī elpošanas muskulatūru, un pacients faktiski nespēj pats elpot - bez hospitalizācijas un intensīvās terapijas iestājas nāve. Savukārt no 1.jūlija medikamentiem, kuriem noteikts 50% kompensācijas apmērs, to paaugstinās līdz 75%. Plānots, ka tas ļaus samazināt personīgos izdevumus par zālēm vairāk nekā 205 tūkstošiem pacientu.

No aprīļa stājas spēkā grozījumi Medību noteikumos, kas paredz virkni izmaiņu attiecībā uz ūdensputnu medībām, atbildības jomām nozarē un informācijas apriti. Zemkopības ministrijā iepriekš skaidroja, ka grozījumi Medību noteikumos paredz izmaiņas medību termiņos un nosacījumos mežirbju, sloku, garkakļu, platknābju, baltvēderu un meža zosu medīšanā. Ūdensputnu medību sezonas sākums, kas līdzšinēji bija otrā augusta sestdiena, ir aizstāts ar konkrētu datumu, un turpmāk ūdensputnu medību sezona sāksies 20.augustā.  Vienlaikus ieviests nosacījums, ka publiskajos ūdeņos vienā medību dienā vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā desmit ūdensputnu, un ministrijā prognozē, ka šie grozījumi sekmēs ūdensputnu populāciju aizsardzību. Medību noteikumi arī papildināti, nosakot, ka vilka, bebra, meža caunas, seska, baltā zaķa un zeltainā šakāļa medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama tikai tādās situācijās, ja nav citu iespēju un netiek kaitēts attiecīgās sugas populācijas saglabāšanai.

Un vēl

Šajā mēnesī donoru dienas Jēkabpilī būs 8. un 22.aprīlī. Donoru dienas notiks Jēkabpils stadiona telpās. Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama. Donoru centrs aicina Jēkabpils pilsētas un novada iedzīvotājus būt aktīviem, piedalīties pašiem un uzrunāt ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un darba kolektīvus kopā doties uz Donoru dienām, lai sniegtu tik nepieciešamo atbalstu līdzcilvēkiem. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādas bijušas svētku brīvdienas operatīvo dienestu vērtējumā? Latvijā samazina virsmežniecību skaitu? Un Kāds vārds iedzīvotāju balsojumā dots Durbes ērgļu tēviņam?


Lieldienu brīvdienās situācija uz ceļiem bijusi salīdzinoši mierīga un autovadītāji bijuši disciplinētāki nekā pērn. Valsts policija aizvadītajās Lieldienu brīvdienās pastiprināti uzraudzīja sabiedrisko kārtību un arī drošību uz autoceļiem. Kopumā policijai darbs pagājis mierīgi. Kopumā aizturēti 57 autovadītāji, kas bija sēdušies pie stūres reibumā. No tiem 37 gadījumos reibums bijis vairāk nekā pusotra promile, kas nozīmē kriminālprocesa sākšanu. Tāpat šogad Lieldienās notikuši 293 negadījumi, kas arī ir mazāk nekā pērn. Cietuši 34 cilvēki. 

Tikmēr mediķiem šogad Lieldienu brīvdienās darba bija vairāk, piemēram, pirmdien Bērnu slimnīcā apkalpoja 223 pacientus. Lielākoties tie bijuši pacienti ar dažāda vieda traumām – sasitumi, brūces, arī applaucējumi ar karstiem šķidrumiem. Daudz bijušas arī sūdzības saistībā ar drudzi un klepu.

Aktīvs darbs brīvdienās bijis arī ugunsdzēsējiem. Aizvadītajās piecās diennaktīs, no 28.marta līdz 2.aprīļa rītam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 98 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem. Jēkabpilī un Jēkabpils novadā dzēsti 11 kūlas ugunsgrēki. Lielākais no tiem Jēkabpilī, Rīgas ielā 2,5 hektāru platībā.

Valsts vides dienesta vadītāja amatā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš. Konkurss uz vides dienesta ģenerāldirektora amatu tika izsludināts pērnā gada decembrī un noslēdzās šī gada 23. februārī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas izveidotā vides dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu atzīt Ķēniņu par pretendentu, kurš vislabāk atbilst vakantā amata prasībām. Uzrunājot valdību, Ķēniņš norādīja, ka viņa lielākie izaicinājumi jaunajā darbā būs mazināt administratīvo slogu un uzlabot iestādes darbības vidi.

Latvijas Olimpiskajā vienībā sportisti un treneri pēdējos 15 gadus saņēma ikmēneša pabalstus, kas faktiski bija algas, bet noformētas kā pabalsti, lai nebūtu jāmaksā nodokļi un varētu saņemt vairāk. Līdzšinējai kārtībai ir pienācis gals – Latvijas Olimpiskajā vienība ar sportistiem noslēgti darba līgumi, kas terminēti uz vienu gadu. Jaunā kārtība uzlabos sportistu sociālās garantijas un mazinās iespējas finansējumu ieturēt vai atņemt. Tikmēr sporta sabiedrībā nav vienprātības, vai sportistiem būtu jāmaksā valsts garantēta alga. 

Starptautiskā sabiedrība nosodījusi vismaz septiņu palīdzības darbinieku bojāeju Izraēlas uzlidojumā Gazas joslā. Izraēla sola veikt notikušā izmeklēšanu. Uzbrukums kārtējo reizi apliecinājis civiliedzīvotāju un palīdzības darbinieku neaizsargātību karā, kas ilgst jau gandrīz sešus mēnešus. ASV bāzētā starptautiskā palīdzības organizācija "World Central Kitchen" šodien paziņoja, ka tās darbiniekus nogalināja Izraēlas armijas mērķētā aviācijas triecienā Gazas joslas centrālajā daļā. Uzlidojums noticis brīdī, kad organizācijas darbinieki vairākos transportlīdzekļos ar "World Central Kitchen" logo pameta noliktavu, kur bija izkrautas vairāk nekā 100 tonnas pārtikas, ko pa jūru piegādāja no Kipras. Organizācija apgalvo, ka autotransporta kolonnas pārvietošanās bija saskaņota ar Izraēlas armiju, taču nezināmu iemeslu dēļ tā piedzīvoja uzbrukumu. Nogalināto vidū bija Polijas, ASV, Kanādas, Lielbritānijas un Austrālijas pilsoņi. Pēc notikušā "World Central Kitchen" nolēma uz laiku pārtraukt darbu Gazas joslā.

Ukraiņiem virs Melnās jūras izdevies notriekt vērtīgu Krievijas dronu "Forpost". Tikmēr pašā Ukrainā būtiski palielina tālas darbības rādiusa dronu ražošanas apjomus. Ukrainas Gaisa spēki martā ir iznīcinājuši vismaz 326 dronus, ko Krievija izmantoja uzbrukumiem un izlūkošanai. Kopš pilna mēroga kara sākuma ukraiņiem ir izdevies iznīcināt vismaz 8 tūkstoši 757 Krievijas dronus.

Turpinām ziņas

Valsts meža dienests no aprīļa samazinājis virsmežniecību skaitu no desmit uz piecām. Turpmāk darbosies piecas virsmežniecības – Austrumu, Centra, Dienvidu, Kurzemes un Vidzemes, kurā ietilpst arī Madonas novads. No aprīļa Sēlijas virsmežniecības un Dienvidlatgales virsmežniecības funkcijas pārņems Dienvidu virsmežniecība, kurai administrācijas telpas atrodas Daugavpilī, Krišjāņa Valdemāra ielā 7. Dienvidu virsmežniecībā ietilpst – Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu, Līvānu, Krāslavas un Daugavpils novadi. Savukārt klientu apkalpošanas vietas tiek saglabātas 27 līdzšinējo mežniecību atrašanās vietās. Tajā skaitā arī Jēkabpilī, Aizkrauklē, Madonā, Līvānos un Preiļos.

Valsts atbalstu lauksaimniekiem īstermiņa aizdevuma veidā palielinās no līdzšinējiem 40 līdz 60 eiro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamata atbalstam pieteikto hektāru, paredz šodien valdībā pieņemtie grozījumi. Noteikumu projekts sagatavots, lai palielinātu valsts atbalsta apmēru īstermiņa aizdevuma veidā. Atbalsts tiek piešķirts, lai lauksaimniekiem ļautu stabilizēt naudas plūsmu brīdī, kad nepieciešami apgrozāmie līdzekļi lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai.  Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka lauksaimniekiem, kuriem tiek sniegts valsts atbalsts īstermiņa aizdevuma veidā, ir iespēja saņemt tā avansa maksājumu agrāk, pirms kārtējā gada 16.oktobra, bezprocentu īstermiņa aizdevumu veidā.

Un vēl

Balsojumā par to, kā būtu jādēvē jaunais Durbes ligzdas jūras ērgļa tēviņš, uzvarējis variants Hugo, vēsta Latvijas Dabas fonds. Aptaujā piedalījās tūkstoš 732 cilvēki, un vārds Hugo saņēma 556 balsis, kā arī dabas fonda žūrijas atbalstu. Šajā ligzdā Hugo partnere Milda pirmo olu šogad izdēja 23.martā, bet dažas dienas vēlāk – arī otru olu. Pagājušajā sezonā kopumā Milda izdēja trīs olas, kas jūras ērgļiem ir neierasti liels dējums. No olām izšķīlās divi cālēni, kuriem vārdus izraudzījās kameras skatītāju foruma dalībnieki. Ērglēni nosaukti par Kursi un Kati, bet apgredzenoti putnēni netika. Pirms tam Mildai ar jauno tēviņu, kuru iepriekš dēvēja par H kungu, nācās atjaunot vēja dēļ nokritušo ligzdu. Ornitologi iepriekš pat bažījās, ka putni ligzdu varētu neatjaunot. Durbes ligzda vienmēr bijusi iecienītākā no tiešraidēm Latvijā.

Atstājiet komentāru