2024.gada 19. maijs

Lita, Sibilla, Teika

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 28.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 28.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijai un visam reģionam kopumā būtu jāiet prom no Krievijas tirgus; Jēkabpils slimnīcas valdei izdevies ievērojami samazināt zaudējumus; un Ornitologi aicina ierakstīt putnu balsis.


Latvijai un visam reģionam kopumā būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš aicina eksportēt uz Rietumu tirgiem, kur situācija ir krietni prognozējamāka un peļņas apjomi ilgtermiņā krietni lielāki. Kazāks atzīmē, ka labākais risinājums, protams, ir to darīt visam reģionam kopā. Ja tās plūsmas iet apkārt Latvijai, tad vienalga – tas ir atbalsts Krievijai. Viņš atzina, ka ekonomisko saišu pārraušanai ar Krieviju būtu jābūt kādam pārejas periodam, lai uzņēmumi varētu tam sagatavoties.

Kopš Krievijas pilna apmēra kara sākuma Ukrainā fonds "Uzņēmēji mieram", kas apvieno vairāk nekā 300 Latvijas uzņēmumu, uz Ukrainu nosūtījis palīdzību vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Ar ziedotāju atbalstu uz Ukrainu kopš 2022. gada 24. februāra nosūtīti 460 droni, 135 ģeneratori, 413 transportlīdzekļi, tai skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, vilcēji ar piekabēm un laivas, 104 tēmekļi un nakts redzamības iekārtas, 525 mobilās uzlādes stacijas un datori, un 8 tūkstoši 237 karavīru apģērba un aprīkojuma vienības. Ziedojumi 6,7 miljonu eiro apmērā novirzīti Ukrainas bruņoto spēku stiprināšanai, 2 miljoni eiro – humānās palīdzības kravām Ukrainas civiliedzīvotājiem. 650 tūkstoši eiro apmērā sniegts atbalsts Ukrainas slimnīcām, savukārt vēl 650 tūkstošu eiro apmērā īstenoti atjaunošanas projekti Čerņihivā un Jahidnē. Savukārt šogad uz Ukrainu nosūtīta palīdzība 750 tūkstošu eiro apmērā. 

Latvijā pagājušajā nedēļā turpināja samazināties gan gripas, gan Covid-19 izplatība, taču no šīm slimībām nedēļas laikā miruši kopumā 9 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies 725 pacienti, no kuriem 137 pacientiem noteikta diagnoze "gripa". Saslimšana konstatēta visā Latvijā, arī Jēkabpils pilsētā un novadā. Joprojām visvairāk slimo mazi bērni un pusaudži.

Latvijā turpina samazināties arī Covid-19 gadījumu skaits – laboratoriski apstiprināti 17 gadījumi, kopumā veikti 660 laboratoriskie testi uz vīrusa klātbūtni. Stacionēti 17 Covid-19 pacienti. Jau trešo nedēļu pēc kārtas stacionāros nav pacientu ar smagu Covid-19 slimības gaitu, tomēr pagājušajā nedēļā reģistrēti trīs Covid-19 pacientu nāves gadījumi. Mediķi atgādina, ka visefektīvākais veids, kā aizsargāties no nopietnas saslimšanas ar gripu un Covid-19, ir vakcinācija. 

Ik gadu ap 18. novembra valsts svētkiem Briselē notiek NATO labdarības tirdziņš, kurā var iegādāties Latvijas uzņēmēju ziedotās preces, bet savāktie līdzekļi tiek sadalīti labdarībai. Šogad atbalstīti divi labdarības projekti no Latvijas. Atbalstu ieguvušie vakar saņēma tirdziņa čeku, bet ziedotāji – pateicības rakstus. Čeku par vairāk nekā 6 tūkstoši eiro saņēma biedrība "Aspazija", lai atbalstītu cilvēkus ar kustību traucējumiem un sociāli mazaizsargātās grupas. Savukārt biedrība "Sports ikvienam" par saņemtajiem 7 tūkstoši 752 eiro varēs iegādāties īpašu sporta inventāru – sēdslēpi.  

Pēdējos 10 gados visā pasaulē gājuši bojā vismaz 63 tūkstoši migrantu. Šādu traģisku statistiku apkopojusi Starptautiskā Migrācijas organizācija. Pirms vairāk nekā desmit gadiem 600 migrantu un bēgļu nāve divās kuģu katastrofās Vidusjūrā pie Itālijas krastiem šokēja pasauli un mudināja ANO migrācijas aģentūru sākt reģistrēt šādu bojāgājušo un pazudušo cilvēku skaitu. Taču pasaule šajā laikā nav kļuvusi drošāka, un tieši Vidusjūru var dēvēt par pasaulē lielāko migrantu kapsētu. Šeit pēdējo desmit gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 28 tūkstoši nāves gadījumu, bet reālais skaitlis noteikti ir lielāks. Eksperti migrāciju pa jūras maršrutiem uzskata par visbīstamāko arī citviet pasaulē, jo šādi gājuši bojā kopumā 60% cilvēku, kas bēga no konfliktiem, vajāšanas vai nabadzības.

Tadžikistānā tiesībsargājošo struktūru pārstāvji aizveduši uz nopratināšanu aizdomās par terorakta sarīkošanu Piemaskavā turēto cilvēku radiniekus, vēsta "Radio Brīvība" tadžiku redakcija. Aizdomās turamā Saidakrami Račabalizodas radinieks žurnālistiem pastāstīja, ka pēc uzbrukuma Piemaskavā uz Dušanbi pratināšanai aizvesti Račabalizodas māte, brālis, sieva un divi tēvoči. Ģimene dzīvo Vahdatā, netālu no Dušanbes. Atbilstoši "Radio Brīvība" avotu ziņām, lai nopratinātu apsūdzēto radiniekus, Tadžikistānā ieradusies Krievijas izmeklētāju grupa.  Abu valstu oficiālās struktūras šajā sakarībā nekādus komentārus nav sniegušas.

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” publiskotais 2023.gada pārskats liecina, ka medicīnas iestādes vadībai gada laikā izdevies būtiski samazināt parādsaistības, nesamazinot sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Tāpat arī tiek turpināti un sākti jauni projekti, kas veicina reģionālās slimnīcas attīstību. 2023.gadā kopējie Jēkabpils reģionālās slimnīcas ieņēmumi sasniedza 21.17 miljonus eiro, izdevumi 21.4. miljoni eiro, līdz ar to zaudējumus gada laikā ir izdevies samazināt gandrīz par 1 miljonu eiro, līdz mīnus 246 tūkstoši eiro. Slimnīcas valde šo gadu plāno jau ar peļņu. Plašāk par Jēkabpils reģionālās slimnīcas finansiālo situāciju un attīstības plāniem lasiet intervijā ar tās vadību – Ervīnu Keišu un Kasparu Čanderu portālā Radio1 un šīsnedēļas laikrakstā “Ceturtdiena”.

Nākamnedēļ, 3.aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks konference "Latvijas valstspilsētu darbības stratēģija 2027". Izstrādātās stratēģijas mērķis ir veicināt valstspilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību un stiprināt starptautisko konkurētspēju, kā arī savstarpēju sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā, pilnvērtīgi izmantojot katras valstspilsētas attīstības potenciālu un ekonomiskās priekšrocības. Valstspilsētām kā vēsturiski lielākajiem Latvijas attīstības centriem ir būtiska loma valsts kopējās attīstības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, un tā aizvien turpina pieaugt. Gadu simtiem ilgā vēsture liecina, ka tieši pilsētas ir bijušas dzinējspēks, kas veicinājis gan pašu pilsētu, gan tām pieguļošo teritoriju un visa reģiona ekonomisko izaugsmi un attīstību. Latvijas Lielo pilsētu asociācijā darbojas arī Jēkabpils.

Un vēl

Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu līdz jūlijam veikt putnu balsu audioierakstus piecu minūšu garumā, sevišķi attālākās vietās Latvijā. Tāpat ornitologi mudina aktīvi ziņot par īpaši aizsargājamu putnu sugu novērojumiem. Tie būs vērtīgi dati topošajam 3.Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Ornitologi norāda, ka vērtīgākie putnu balsu ieraksti ir pirmajās četrās stundās pēc saullēkta vai divās stundās pirms saulrieta. Ir jāatceras atkāpties no skaļi dziedošiem putniem pēc iespējas tālāk, lai ierakstā būtu dzirdami ar pārējie apkārtnes putni. Ierakstus vēlams atkārtot ik pēc divām nedēļām, jo dziedošo putnu daudzveidība katru reizi atšķirsies. Otrs veids kā panākt lielāku daudzveidību ir veikt ierakstus dažādās vietās, piemēram, meža malā, pie ūdens, ciemā, lauka malā, pie viensētas, dziļi mežā, jo katrā šajā vietā ligzdos citas putnu sugas. Jāpārliecinās, vai atzīmēta precīza ieraksta vieta, ieraksta sākuma laiks un datums. Precīzu ieraksta vietu var atzīmēt kā adresi vai kā koordinātas.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Lieldienu brīvdienās medicīniskās konsultācijas iedzīvotāji varēs saņemt pie dežūrārstiem; No 29.marta līdz 1.aprīlim būs izmaiņas 480 reģionālo autobusu maršrutos visā Latvijā; un Svētdien notiks pāreja uz vasaras laiku.


Turpmākajos gados Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi un tām būs nepieciešams apjomīgs NATO sabiedroto atbalsts, vakar Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Latvijas 20 gadi NATO un ES" uzsvēra Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. Viņš norādīja, ka Krievija tuvākajos gados būs nopietns apdraudējums, tāpēc Baltijas valstīm būs aktīvi jāizstāv savas intereses starptautiskajā mērogā, jāstrādā un jākomunicē ar sabiedrotajiem, lai izskaidrotu savu īpašo situāciju. Pat ja aizsardzībai valstis novirzīs 3% no iekšzemes kopprodukta un vēl lielāku daļu sabiedrības iesaistīs valsts aizsardzībā, ar to varētu būt par maz un būs vajadzīga, iespējams, vēl lielāka sabiedroto klātbūtne, kā arī finansiāls un materiāltehniskais ieguldījums. 

No trešdienas potenciālie Lielās talkas dalībnieki var reģistrēt savu izvēlēto talkošanas vietu Lielās talkas kartē. Lielās talkas tīmekļvietnē iedzīvotāji ir aicināti atzīmēt arī piesārņotās vietas. "Latvijas valsts meži" norāda, ka pērn mežā izmesto atkritumu apjoms, salīdzinot ar vēl iepriekšējo gadu, ir pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu. Viens no pieauguma iemesliem ir joprojām nesakārtotie jautājumi ar atkritumu savākšanu un šķirošanu atsevišķās apdzīvotās vietās, kā arī izpratnes trūkums par dabai nodarīto kaitējumu šādas bezatbildīga rīcības rezultātā. Gatavojoties Lielajai talkai, ikviens aicināts izmantot Lielās talkas tīmekļvietnē pieejamo piesārņoto vietu karti un ziņot par vietām, kurās nepieciešama sakopšana. Lielā talka Latvijā norisināsies 27.aprīlī.

Lieldienu brīvdienās Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās medicīniskās konsultācijas iedzīvotāji varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences robežās. Medicīniskus padomus vienkāršas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā brīvdienās un svētku dienās visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Iedzīvotāji tiek aicināti sazināties ar tālruņa speciālistiem arī gadījumos, kad ir šaubas, vai klātienes vizīte pie ārsta ir nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc brīvdienām, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.

Špdien Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis dosies reģionālajā vizītē uz Jēkabpili. Vizītē ministrs ar uzrunu piedalīsies jaunās biomasas katlu mājas atklāšanas pasākumā Jēkabpilī, Tvaika ielā 4. Atklāšanas pasākumā piedalīsies arī SIA “Jēkabpils Siltums” un Jēkabpils novada domes vadība, kā arī būvnieku pārstāvji no SIA “Smart Consulting”, SIA “Mapri Būve” un SIA “FILTER”. SIA “Jēkabpils siltums” īstenoja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu “Fosilā kurināmā aizstāšana un efektivitātes paaugstināšana Tvaika ielā, Jēkabpilī”, kas paredz ievērojamu daļu fosilā kurināmā aizstāt ar atjaunīgajiem energoresursiem, samazinot siltumavota radītās CO2 emisijas.  Pasākuma otrajā daļā ir paredzēta objekta apskate. Biomasas katlu māja spēs nodrošināt ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas ražošanu.
 
Pirms Eiropas U-20 čempionāta kvalifikācijas otrās kārtas turnīra nākamnedēļ Daugavpilī Mārča Obrumana vadītie Latvijas volejbolisti šīs nedēļas nogalē aizvadīs divas pārbaudes spēles ar Ukrainas U-20 izlasi.  Pārbaudes spēles norisināsies 30. un 31. martā Jēkabpils sporta namā. Mārcim Obrumanam izlasē palīdz Ģirts Mārtiņsons, statistiķis Aivis Kokins un fizioterapeits Artūrs Tilgass. Otrās kārtas kvalifikācijas sacensības Daugavpilī notiks no 5. līdz 7. aprīlim, bet finālturnīrs Grieķijā un Serbijā – no 26. augusta līdz 7. septembrim. Ukraiņi ir spēcīgi pretinieki, un spēles ar viņiem latviešiem palīdzēs pielāgoties tai spēles kvalitātei, kāda sagaidāma no pretiniekiem Eiropas čempionāta atlases turnīrā. Komandas jau tikās janvāra vidū kvalifikācijas pirmajā kārtā, kad jēkabpilieši pēdējā kārtā atzina Ukrainas pārākumu ar 0-3.

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” publiskotais 2023.gada pārskats liecina, ka medicīnas iestādes vadībai gada laikā izdevies būtiski samazināt parādsaistības, nesamazinot sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Tāpat arī tiek turpināti un sākti jauni projekti, kas veicina reģionālās slimnīcas attīstību. 2023.gadā kopējie Jēkabpils reģionālās slimnīcas ieņēmumi sasniedza 21.17 miljonus eiro, izdevumi 21.4. miljoni eiro, līdz ar to zaudējumus gada laikā ir izdevies samazināt gandrīz par 1 miljonu eiro, līdz mīnus 246 tūkstoši eiro. Slimnīcas valde šo gadu plāno jau ar peļņu. Plašāk par Jēkabpils reģionālās slimnīcas finansiālo situāciju un attīstības plāniem lasiet intervijā ar tās vadību – Ervīnu Keišu un Kasparu Čanderu portālā Radio1 un šīsnedēļas laikrakstā “Ceturtdiena”.

Lieldienu brīvdienās nestrādās Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijas. CSDD informē, ka Lieldienu brīvdienās – 29. un 31.martā, kā arī 1.aprīlī nestrādās CSDD tehniskās apskates stacijas. Savukārt 28.martā staciju darba diena būs par vienu stundu īsāka, bet 30.martā strādās tās tehniskās apskates stacijas, kurām sestdienas ir darba dienas. Attiecīgi šajās stacijās darba diena arī būs par vienu stundu īsāka. 

Lieldienu brīvdienās, no 29.marta līdz 1.aprīlim, plānotas izmaiņas 480 reģionālo autobusu maršrutos visā Latvijā. Izmaiņas paredzētas maršrutos, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina 13 pārvadātāji, tajā skaitā SIA “Tukuma auto” un AS "Liepājas autobusu parks", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina Jēkabpils, Preiļu un Aizkraukles novados.  Direkcija aicina pasažierus pirms katra brauciena pārbaudīt aktuālo autobusu kustības sarakstu mājaslapā "atd.lv" sadaļā "Kustības saraksti" vai portālā "1188.lv" sadaļā "Satiksme".

Un vēl

Latvijā naktī uz svētdienu, 31.martu, pulksten 3 notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Laika maiņa notiek, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts. Šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība - vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 27.oktobrim.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts policija Lieldienu brīvdienās pastiprināti uzraudzīs drošību uz autoceļiem; Jēkabpilī Lieldienas svinēs pēc iepriekšējo gadu scenārija; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku Lieldienās.


Valsts policija Lieldienu brīvdienās pastiprināti uzraudzīs sabiedrisko kārtību un arī drošību uz autoceļiem. Policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis informē, ka reidi uz autoceļiem plānoti visās Lieldienu brīvdienās – no piektdienas, 29. marta, līdz pirmdienai, 1. aprīlim, iespēju robežās piesaistot iespējami lielāku policistu skaitu. Pārbaudes tiks veiktas gan uz valsts galvenajiem, gan uz vietējas nozīmes ceļiem, kā arī apdzīvotās vietās un ārpus tām.

Viena no populārākajām un jautrākajām Lieldienu tradīcijām ir šūpošanās, jo tā ne tikai rada prieka pilnus mirkļus, bet arī sola visu vasaru mazāk ciest no odu un citu kukaiņu uzbrukumiem. Bet diemžēl ne vienmēr pietiekami liela uzmanība tiek pievērsta tam, vai Lieldienu šūpoles savu funkciju pilda droši. Tāpēc, lai šūpošanās Lieldienās būtu līksms notikums, kas nerada traumas un nepatīkamus mirkļus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina pirms šūpoties pārbaudīt šūpoļu drošumu. Būtiski ir arī uzmanīt, lai bērni nešūpojas pārāk augstu, un mācīt bērniem, ka no šūpolēm nedrīkst lekt ārā, kā arī šūpojoties nedrīkst atlaist rokas. Šūpoles bieži vien atrodas publiskajos spēļu laukumos, tādēļ patērētāju tiesību centrs atgādina – ja publiski pieejamā spēļu laukumā kāds bērns gūst traumu, atbildīgs ir laukuma īpašnieks, tāpēc ir noteikti standarti, kas regulē laukumu drošību. To ievērošana garantē, ka ir izdarīts viss nepieciešamais, lai mazinātu traumu gūšanas riskus.

Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš pieņēmis lēmumu pasludināt vienu Krievijas vēstniecības diplomātu par valstij nevēlamu personu jeb persona non grata. Par nevēlamu personu pasludinātajam Krievijas diplomātam Latvija jāpamet līdz 10. aprīļa dienas beigām. Ministrija norāda, ka 27. martā tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs, kuram tika izteikts kategorisks Latvijas puses protests par vēstniecības ilgstoši īstenoto nepieņemamo un provokatīvo publisko komunikāciju, kas ir klajā pretrunā ar 1961. gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem burtu un garu. Krievijas vēstniecība, neskatoties uz vairākkārtējiem Ārlietu ministrijas aizrādījumiem, ir turpinājusi nekorektu publisko komunikāciju, kas vērsta uz Latvijas valsts varas institūtu un iestāžu diskreditāciju un naida kurināšanu Latvijas sabiedrībā. Tāpēc ārlietu ministrs lēmis pasludināt vienu Krievijas vēstniecības diplomātu par persona non grata. Pirms nedēļas līdzīgu soli spēra arī Igaunija.

Ukrainā šonedēļ noslēdzas pirmā apkures sezona valsts pastāvēšanas vēsturē, kurā pašu iekšzemes vajadzību segšanai nav izmantota importa gāze. Lai arī pilna apmēra iebrukums Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus gadus, vienošanās par Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu gan joprojām turpinās un tiek pildīta. Tas ukraiņiem ir liels solis uz priekšu enerģētiskās neatkarības virzienā. Pirmo reizi visas neatkarīgās Ukrainas pastāvēšanas vēsturē valsts spējusi pārziemot – nodrošināt gan civiliedzīvotāju, gan arī komersantu apkures vajadzības, izmantojot tikai pašu rīcībā esošo gāzi, nevis tās importu. Salīdzinot – līdz pilna apmēra iebrukumam Ukraina katru gadu savām vajadzībām vēl importēja klāt 8–10 miljardus kubikmetru gāzes.

Somijas zinātnieki brīdina par ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas jūrā. Lielākās problēmas piekrastē rada eitrofikācija jeb aizaugšanu veicinošu barības vielu koncentrācijas pieaugums ūdenī un arī klimata pārmaiņas. Ekspertu grupas sagatavotais ziņojums liecina, ka dažviet situācija uzlabojas, taču Baltijas jūra vēl joprojām ir viena no pasaules piesārņotākajām sālsūdens ūdenstilpēm. Ūdens kvalitāte Somijas piekrastē kopumā ir slikta, un bioloģiskā daudzveidība īpaši strauji samazinās seklajās zonās. Apdraudēti ir līdz pat pusei biotopu, un visbiežāk daudzveidības samazināšanās izpaužas kā lokāla sugu izzušana vai populāciju samazināšanās.

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” publiskotais 2023.gada pārskats liecina, ka medicīnas iestādes vadībai gada laikā izdevies būtiski samazināt parādsaistības, nesamazinot sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Tāpat arī tiek turpināti un sākti jauni projekti, kas veicina reģionālās slimnīcas attīstību. 2023.gadā kopējie Jēkabpils reģionālās slimnīcas ieņēmumi sasniedza 21.17 miljonus eiro, izdevumi 21.4. miljoni eiro, līdz ar to zaudējumus gada laikā ir izdevies samazināt gandrīz par 1 miljonu eiro, līdz mīnus 246 tūkstoši eiro. Slimnīcas valde šo gadu plāno jau ar peļņu. Plašāk par Jēkabpils reģionālās slimnīcas finansiālo situāciju un attīstības plāniem lasiet intervijā ar tās vadību – Ervīnu Keišu un Kasparu Čanderu portālā Radio1 un šīsnedēļas laikrakstā “Ceturtdiena”.

Jēkabpils kopš marta vidus ietērpusies Lieldienu rotā, pilsētā uz satiksmes apļiem un citviet izvietoti Lieldienu dekori. Tiesa gan tie jēkabpiliešiem un pilsētas viesiem jau ir labi zināmi no daudziem iepriekšējiem gadiem. Šajā ziņā šogad novitātes nav. Tāpat arī nekas nav mainījies svētku programmā – tradicionālais pavasara tirgus, šūpošanās, olu krāsošana, darbnīcas, mīļdzīvnieku Karlīnas zoo un izjāde ar zirgiem. Jāpiebilst, ka Lieldienas ir latviskās dzīvesziņas tradīciju pasākums, kur tradīcijas jau izsenis izveidojušās un galvenās šo svētku izdarības ir zināmas. Taču tas nenozīmē, ka svētku svinēšanas pasākuma scenārijam gadu no gada jāatkārtojas gandrīz viens pret viens, neienesot kādu novitāti.

Kā informē Jēkabpils novada kultūras pārvalde, Lieldienu pasākums “Nāc nākdama, Liela diena!” Jēkabpilī norisināsies 31.martā. Jau no pulksten 9. Dambja ielā un Kena parkā sāksies Lielās dienas raibais pavasara tirgus! Pulksten 11. Kena parka estrādē sāksies koncerts “Nāc nākdama, Liela diena!”. Piedalās: folkloras kopa “Rati”, sēļu tradicionālās mūzikas grupa “Krāce”, tautas deju kolektīvi, bērnu ansambļi.  Kena parkā un Dambja ielā norisināsies arī tradicionālie svētku pasākumi - olu krāsošana un ripināšana, šūpošanās, izjādes ar zirgiem, “Namdara darbnīca”, rotaļas, būs apskatāmi mini ZOO “Karlīnas” pūkainie draugi un norisināsies sportiskas aktivitātes kopā ar Jēkabpils Sporta centru!

Svētdien, 31.martā no deviņiem rītā līdz trijiem dienā, saistībā ar Lieldienu pasākuma norisi Jēkabpilī, Dambja iela posmā no Brīvības līdz Filozofu ielai būs slēgta transporta kustībai.

Un vēl

Atbilstoši prognozēm gan Pirmajās, gan Otrajās Lieldienās gaisa temperatūra Latvijā sasniegs 20 grādus un vietām dārdēs pērkons. Saskaņā ar jaunākajiem "Global Forecast System" datiem piektdien naktī un no rīta palaikam gaidāms lietus, vietām līs stipri, dienā nokrišņu būs mazāk. Vējš iegriezīsies no rietumiem un brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 11–16 metriem sekundē. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz 4...9 grādiem, maksimālā temperatūra dienā gaidāma no 5 grādiem vietām piekrastē līdz 13 grādiem valsts dienvidos. Naktī uz sestdienu daudzviet var uzlīt, diena gaidāma pārsvarā sausa, dienā gaiss iesils līdz plus 16 grādiem.

Svētdienas pēcpusdienā, sildot saulei un pūšot mēreni stipram dienvidaustrumu vējam, gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz 17...22 grādiem. Svētdienas vakarā un naktī uz pirmdienu daudzviet iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss, kas lokāli var atnest stipras lietusgāzes, krusu un spēcīgas vēja brāzmas. Otrajās Lieldienās pēc siltas nakts, kurā gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā saglabāsies virs 10 grādiem, termometra stabiņš var pakāpties līdz 18...22 grādiem. Vējš kļūs lēnāks, vietām gaidāms īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. Pēc svētkiem laiks kļūs vēsāks, iespējams sniegs un gaisa temperatūra naktīs var noslīdēt zem nulles.

Atstājiet komentāru