2024.gada 5. maijs

Ģederts, Ģirts

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.oktobrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Vispārējās valdības budžeta deficītu šogad prognozē ap 2,7% no IKP, Jēkabpils slimnīcu apmeklēs veselības ministrs; un Vai šonedēļ gaidāms pirmais sniegs?

Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad indikatīvi būs ap 2,7% no iekšzemes kopprodukta, un zemāks deficīts, ja politika nemainās, tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā. Arī vispārējās valdības parāds uz 2023.gada beigām varētu veidot ap 39,7% no iekšzemes kopprodukta un uz 2024.gada beigām 40,5% no IKP. Ņemot vērā, ka nākamajos trīs gados valstij būtu jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardu eiro apmērā, valdībai un parlamentam atbildīgi jāpieiet fiskālajai politikai un, pieņemot politiskos lēmumus, īpaši jāvērtē valsts starptautiskās reputācijas riski, jo nepārdomāti lēmumi var ietekmēt Latvijas valsts kredītreitingu, kas novestu pie valsts parāda apkalpošanas izmaksu kāpuma un būtiski ietekmētu budžeta iespējas investēt labklājības līmeņa celšanā un izaugsmē.

Izraēlā bojā gājusi Latvijas valstspiederīgā, kura ir dubultpilsone, Latvijas vēstniecību Izraēlā informējuši tuvinieki. Latvijas vēstniecība ir vērsusies pēc oficiāla nāves fakta apstiprinājuma Izraēlas iestādēs. Oficiāls apstiprinājums par nāves faktu vēl nav saņemts. Kā ziņots, pirms nedēļas "Hamas" no Gazas joslas uz Izraēlu palaida tūkstošiem raķešu, pārkāpa robežu un sāka zvērīgu slaktiņu Izraēlas dienvidu kopienās un mūzikas festivālā, nogalinot vairāk nekā tūkstoš 300 un ievainojot 3 tūkstoši 391 cilvēku. Izraēla paziņojusi, ka teroristu gūstā ir 100-150 cilvēku. Izraēla uz uzbrukumu atbildēja, intensīvi bombardējot Gazu. 

Sestdien, 14. oktobrī, militārā ceremonijā Kijivā pēdējā gaitā tika izvadīti trīs 1. oktobrī drona uzbrukumā Limanā nogalinātie Ukrainas bruņoto spēku ārvalstnieku leģiona brīvprātīgie karavīri. Viņu vidū arī latvijas pilsonis, kura identitāte, respektējot tuvinieku vēlmi, netiek atklāta. Kopā ar latviešu kritušo izvadīts arī igauņu brīvprātīgais Tanels Kriguls un ASV pilsonis, kura identitāte arī netiek atklāta. Visi trīs bojāgājušie tika godināti militārā atvadu ceremonijā, kas notika kijiviešiem vēsturiskajā Baikoves kapsētā, kur atdusas ukraiņiem nozīmīgi cilvēki. Kritušie karavīri tiks kremēti, un Latvijas pilsoņa pīšļi tiks nogādāti Latvijā.

Izraēlas armijas rīkojums evakuēt Gazas joslas ziemeļdaļu pirms gaidāmās sauszemes ofensīvas pret islāmistu teroristu grupējumu "Hamas" izsaucis "masveida pārvietošanos" uz teritorijas dienviddaļu, svētdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija. Kopš izraēliešu brīdinājuma, kas izteikts 1,1 miljonam Gazas ziemeļdaļā dzīvojošo palestīniešu uz dienvidiem dodas pārlādētu vieglo automobiļu, smago spēkratu un pat ēzeļu vilktu pajūgu kolonnas. Pēdējo divu dienu laikā iekšēji pārvietoto personu skaits ievērojami pieaudzis, taču precīzs to skaits nav zināms.

Jaunajā Microsoft ziņojumā par kiberaktivitātēm pasaulē Krievija nosaukta par galveno noziedznieku. Ziņojumā ietverti pierādījumi par dažādām Krievijas specifiskajām darbībām Latvijā, Lietuvā un Polijā. Ziņojumā "Microsoft Digital Defense Report 2023" norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina mēģināt sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un iedzīvotājiem un Eiropas partneriem, kas atbalsta Kijivu. Atklāts, ka vienā no ievērojamākajām kiberkampaņām Krievija centusies mazināt uzticību starp ukraiņu diasporu, bēgļiem, poļu, lietuviešu un latviešu iedzīvotājiem un šo valstu valdībām. Primāri kiberkampaņa tika mērķēta uz iedzīvotājiem Polijā, Latvijā un Lietuvā, secināts "Microsoft" izmeklēšanā.

Turpinām ziņas

Veselības ministrs Hosams Abu Meri, apmeklējot Rīgas 1.slimnīcu, pagājušajā nedēļā uzsāka klātienes vizītes slimnīcās. Jēkabpils reģionālo slimnīcu ministrs plāno apmeklēt šodien, kad viņam plānotas darba vizītes Daugavpils Reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā, savukārt piektdien, 20.oktobrī, paredzēts apmeklēt slimnīcas Balvos, Gulbenē un Alūksnē. Tiekoties ar slimnīcu vadību ministrs pārrunā jautājumus par sadarbības nepieciešamību un iespējām valsts un pašvaldību veselības pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat sarunas laikā paredzēts apspriest ģimenes ārstu pieejamības nodrošināšanu un sadarbību starp ģimenes ārstiem un pašvaldību. 

Oktobrī Nodarbinātības valsts aģentūra rīkos piecus reģionālos seminārus darba devējiem par viņiem pieejamo nodarbinātības aģentūras un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla atbalstu, sadarbības iespējām, aktuālajiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem un pakalpojumiem. Piektdien, 20.oktobrī seminārs norisināsies Jēkabpilī - Agrobiznesa Koledžas telpās. Semināra laikā darba devēji tiks informēti par aktuālajiem valsts līdzfinansētās nodarbinātības un vajadzīgo darbinieku apmācības pasākumiem, darba sludinājumu reģistrēšanas nosacījumiem un nodarbinātības aģentūras CV un vakanču portāla iespējām, sociālo tīklu izmantošanu vajadzīgo darbinieku meklēšanā. Plānots, ka semināros Jēkabpilī, Valmierā un Cēsīs piedalīsies arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti, kuri informēs par viesstrādnieku nodarbināšanas noteikumiem.

Un vēl

Šonedēļ Latvijā gaidāms vēss laiks, nedēļas otrajā pusē vietām uzsnigs un daudzviet valstī gaisa temperatūra brīžiem noslīdēs zem nulles, prognozē sinoptiķi. Otrdien būs mazāk lietus mākoņu, nokrišņi gaidāmi galvenokārt Vidzemē. Trešdien gaidāms ciklons, kas sagādās vairāk nokrišņu, vietām stipri līs, savukārt nedēļas otrajā pusē būs maz nokrišņu, dažviet uzsnigs un var izveidoties sniega sega.  Līdz trešdienai gaisa temperatūra galvenokārt saglabāsies virs nulles, maksimālā temperatūra būs +7..+12 grādi. Sākot ar ceturtdienu, gaidāms aukstāks laiks - dienās gaisa temperatūra nepārsniegs +2..+7 grādus, naktīs tā daudzviet noslīdēs zem nulles. Vietām, debesīm skaidrojoties, temperatūra var pazemināties līdz -5..-7 grādiem.

Jau ziņots, ka līdz ar aukstāku laiku gaidāma straujāka lapu biršana, koki var nomest arī zaļās lapas, tādēļ "zelta rudens" šogad, visticamāk, būs īsāks un mazāk krāšņs nekā citkārt.
 
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Svētdien apritēja pirmās simts dienas Rinkevičam valsts prezidenta amatā; Latvijas iedzīvotāju vidū aug klimata pārmaiņu skeptiķu skaits; un Mežaparkā varēs apmeklēt "Gaismas dārzu" un multimediju izstādi "Sniegbaltīte".

Svētdien, 15. oktobrī, bija Edgara Rinkēviča simtā diena Valsts prezidenta amatā. Prezidents šo laiku uztvēris kā iesildīšanos. Tikmēr izdarīts daudz – iezīmētas darba prioritātes, iesniegta pirmā likumdošanas iniciatīva un izraudzīts valdības vadītājs. Prezidentūras ievadā izgaismojušās arī vājās vietas, bet lielāko atzinību izpelnījusies Rinkēviča spēja uzklausīt sabiedrību. Rinkēvičs prezidentūras sākumā bijis ļoti aktīvs, eksperimentējis ar pilnvarām. Pirmajās 100 dienās Rinkēvičs parādījis, ka saprot, ko prezidents Latvijā var un nevar. No pirmās dienas prezidents aktīvi sekojis līdzi sabiedrībā sasāpējušiem jautājumiem. Nozīmīgākais paveiktais darbs līdz šim – politiskās krīzes risināšana pēc valdības demisijas. Politologi gan norāda, ka Rinkēviča darbā pietrūkusi viedokļa līderība nepopulāros lēmumos. Prezidentūras iesākumā Rinkēvičs bijis vairīgs no sabiedrības sašķeltības tēmas.  Jau no paša sākuma prezidenta prioritāte ir drošība, svarīga arī ekonomikas konkurētspēja un labklājība.Politologi atzīmē, ka atzīstamākais Rinkēviča darbībā sākumā – spēja uzklausīt sabiedrību. Komunikācijā ar sabiedrību nozīmīgu lomu spēlējusi arī meistarīgā sociālo mediju lietošana. Uzņemtais prezidentūras kurss vēl var mainīties; taču tiek atzīmēts, ka 100 dienās izdarīts daudz. 

No 11.novembra kinoteātros būs skatāma jauna Latvijas spēlfilma par narkomānijas problēmām "Elpot zem ūdens". Sociālās drāmas scenārija autors un režisors ir Ronalds Mežmačs, kuram filma "Elpot zem ūdens" ir debija spēlfilamas žanrā. Filma ir balstīta uz patiesiem tēliem un notikumiem, tiek runāts par narkomānijas slimību, no kuras cieš gan paši atkarīgie, gan to līdzcilvēki. Iepazīstinot ar filmas sižetu, autori norāda, ka spēlfilma "Elpot zem ūdens" ir stāsts par narkomānu Raiti, kurš ir iestrēdzis atkarības ritenī un nespēj tikt no tā ārā. Sociāla drāma atspoguļo ne vien narkomānijas tumšo pusi, kurā neviens nevēlās nonākt, bet arī atkarīgos, kuri spējuši to pārvarēt.

Ķīpsalā atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei. Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina "Tet". Tā mēra gaisa kvalitāti atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos. Dati pieejami arī pašvaldībai, tādējādi palīdzot konstatēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviestos pasākumus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs prognozēt situāciju nākotnē.

Eiropas Parlamenta deputāti rīt ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes pārstāvjiem apspriedīs ES sankciju pret Krieviju efektivitāti un kā novērst to, ka Maskava tās apiet. Pēc Krievijas nelikumīgās un neizprovocētās pilna mēroga invāzijas Ukrainā 2022.gada februārī Eiropas Savienība pieņēma sankcijas pret Maskavu. Kopš tā laika kopumā spēkā stājušās 11 sankciju paketes, kas vērstas pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm un politisko eliti, tomēr Maskava ir atradusi veidus, kā apiet šos pasākumus, tajā skaitā izmantojot nepilnības tirdzniecības ierobežojumos un trešo valstu starpniekus.

Reaģējot uz kārtējo avāriju, kurā ievainoti 15 cilvēki, Venēcijas mērs Luidži Brunjaro devis rīkojumu nekavējoties pārtraukt uzņēmuma "La Linea" izmantoto elektrisko autobusu ekspluatāciju. Sestdienas vakarā uzņēmuma autobuss ietriecās kādā ēkā Venēcijas Mestres priekšpilsētā. Pilsētas mērs pavēstījis, ka cietušie nav guvuši nopietnas traumas. Šī paša uzņēmuma elektriskais autobuss jau iepriekš iekļuvis avārijā ar traģiskām sekām. 3. oktobrī viens no autobusiem ar ārvalstu tūristiem Mestrē nogāzās no ielas estakādes. Bojā gāja 20 pasažieri un autobusa vadītājs. Saskaņā ar sākotnējo versiju tika pieņemts, ka autobusa vadītāju, kuram bija nevainojama reputācija, ķērusi sirdslēkme, taču sekcijas rezultāti to neapstiprināja. Avārijas cēloņu noskaidrošana turpinās.

Turpinām ziņas

Valdība rīt  lems par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisijas, vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja, sekretāra un komisijas locekļu, tajā skaitā pieaicināto civildienesta ierēdņu un citu speciālistu no vēlētāju vidus darba stundu tarifa likmes paaugstināšanu. Noteikumu projekts paredz komisijas priekšsēdētājam noteikt 10-15 eiro par stundu, komisijas sekretāram - 9-13 eiro, bet komisijas loceklim - astoņi līdz desmit eiro par stundu. Stundas tarifa likmes konkrēto apmēru nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā attiecīgā komisijas locekļa darba apjomu un atbildību. Ievērojot 2022.gada Saeimas vēlēšanu pieredzi, tiek prognozēts, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam atalgojums būs 10 eiro stundā, komisijas sekretāram deviņi eiro stundā, bet komisijas loceklim 8 eiro stundā. Papildus noteikumu projekts paredz arī palielināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju vēlēšanu komisiju locekļiem balsošanas un balsu skaitīšanas laikā, palielinot to līdz 11 eiro.

Latvijā samazinās iedzīvotāju īpatsvars, kas piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir reāla un globāla problēma - ja pirms diviem gadiem tie bija 60%, tad tagad 36% iedzīvotāju. Projekta "Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt" veiktajā pētījumā, kas aptver astoņas Eiropas valstis un salīdzina 2021. un 2023.gadā iegūtos datus, redzams, ka Latvijā šobrīd 16% iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietnākā problēma, ar ko pašlaik saskaras cilvēce, turklāt šis skaits pēdējo divu gadu laikā ir samazinājies - 2021.gadā tie bija 24%. Klimata pārmaiņas arī zaudē nozīmīgumu jauniešu redzējumā - ja 2021.gadā ceturtā daļa šīs grupas uzskatīja klimata pārmaiņas par būtisku problēmu, tad tagad tādu ir mazāk par piektdaļu - 18%. Latvijas Dabas fonds atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados arvien vairāk pieaug klimata skepticisms - gan sabiedrībā, gan arī varas pārstāvju aprindās. 

Un vēl

Mažaparka teritorijā 27.oktobrī atvērs "Gaismas dārzu", kurā varēs noskatīties multimediju izstādi "Sniegbaltīte". "Gaismas dārzs" ir starptautiskais brīvdabas projekts, kuru veido apgaismotas skulptūras un ekspozīcijas, skaņu iekārtas un gaismas projekcijas. "Gaismas dārzs" strādā ar starptautisko multimediju kompāniju "S4 Lights". Izrādes katru gadu notiek vairākās Eiropas galvaspilsētās. Šogad pasaku ekspozīcijas savas durvis vērs vaļā apmeklētājiem arī Budapeštā, Belgradā un Bukarestē. Izstāde darbosies katru dienu četru mēnešu garumā, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Jēkabpils novadā pagājušajā naktī visas skolas saņēmušas draudu vēstules ; No šodienas darbdienās lētākas vilcienu biļetes ; un Zināmi Purvīša balvas laureāti.

Arī naktī uz pirmdienu vairāki simti skolu, bērnudārzu un mācību centru visā Latvijā e-pastos ir saņēmuši anonīmas draudu vēstules krievu valodā, taču fiziska apdraudējuma šīm iestādēm nav un evakuācija nav jāveic, informē Valsts policija. Sarunā ar Radio1 Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers informē, ka vēstules par iespējamiem spridzināšanas draudiem saņēmušas visas novada skolas. Vēstules saņēmuši arī divi bērnudārzi, bet tās esot ar atšķirīgu saturu, kā skolām sūtītās, pirmsskolas izglītības iestādes saņēmušas vēstules, ko varot raksturot, kā ķengu vēstules. Novada interešu izglītības iestādes draudu vēstules nav saņēmušas. Uldis Skreivers sacīja, ka visas mācību iestādes, kuras saņēma draudu vēstules ir rīkojušās saskaņā ar policijas rekomendācijām.

Valsts policija ir veikusi draudu riska līmeņa novērtējumu un secinājusi, ka fiziska apdraudējuma mācību iestādēm nav, tāpēc evakuāciju veikt nav nepieciešams un izglītības iestādes var turpināt darbu. Valsts policija informējusi iestādes par tālāko rīcību un aicina iedzīvotājus sekot policijas norādēm, saglabāt mieru un neļauties panikai, jo tieši to noziedznieki ar savu rīcību vēlas izprovocēt.

Vientuļu robežkontroles punkts uz Latvijas un Krievijas robežas naktī uz pirmdienu slēgts bez lielas spriedzes un starpgadījumiem. Viss notika "negaidīti mierīgi", ar saviem vērojumiem aģentūrai LETA dalījās Balvu novada Vecumu pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns. Pie aizvadītajā naktī slēgtā Vientuļu robežpunkta gaidošie cilvēki ar autobusiem tika pārvesti uz citu tuvāko robežkontroles punktu, kas atrodas Grebņevā. Pēc tam, kad pēdējie cilvēki, kas vēl ir pie robežas, ar autobusiem tiks aizvesti uz Grebņevu, robežpunktā vairs paliks tikai robežsargi.

Par iecerēto prasību iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu no 2025. gada padarīt par obligātu ir nepieciešamas plašākas konsultācijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, uzskata Finanšu ministrija. Tāpēc ministrija šodien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē rosināja attiecīgos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojekta paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Ēģipte aizvadītajā nedēļas nogalē bija solījusi atvērt tās robežpunktu ar Gazu joslu, ļaujot no aplenktās teritorijas izbraukt cilvēkiem ar dubultpilsonību. Apmaiņā Kaira lūdza Izraēlu apsolīt drošu humānās palīdzības koridoru Gazā. Abām pusēm nespējot vienoties, Rafahas robežpunkts starp Gazu un Ēģipti tā arī palika slēgts. Pēc sarunām ar ASV un citām valstīm, Ēģipte piekrita ļaut Gazā iesprostotajiem palestīniešiem ar dubultpilsonību iebraukt Ēģiptes teritorijā, savukārt Izraēla ļāva pilnīgai blokādei pakļautajā zemē iebraukt humānās palīdzības transportam. Taču realitātē kustība pār robežu brīvdienās nenotika, jo Izraēla esot atteikusies izveidot drošu humānās palīdzības kravu koridoru Gazā. Tas, cik daudz palestīniešu ar dubultpilsonību šobrīd atrodas Rafahā, nav zināms. 

Starptautiskā Olimpiskā komiteja šodien apstiprināja piecus jaunus sporta veidus 2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu programmā, kas ļaus godalgas sadalīt arī kriketā, beisbolā/softbolā, lakrosā, skvošā un lentas amerikāņu futbolā. Krikets olimpisko spēļu programmā nav bijis kopš 1900. Gada. Savukārt līdz šim ne reizi olimpisko spēļu programmā nav bijis skvošs un vēl viens debitants lentas futbols jeb mazāk agresīvs amerikāņu futbola paveids. Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs nedēļas nogalē informēja par nodomu izveidot olimpiskās e-sporta spēles, lai sekotu jaunu cilvēku interesēm. Kā zināms, datorspēles pasaulē ir piesaistījušas trīs miljardus lietotāju un vairāk nekā 500 miljonu dalībnieku tieši e-sportā, tāpēc šāda veida olimpiskās spēles raisītu lielu interesi.

Turpinām ziņas

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu 14 ārstniecības iestādēm pieteikties Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanai, ko varēs ieguldīt veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai. Uzaicinājums nosūtīts arī Jēkabpils slimnīcai. Kopējais projektu atlasē pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - vairāk nekā 82 miljoni eiro.Ar ES fondu investīcijām iestādēs, kurās tiek nodrošināti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, varēs veikt gan būvniecības darbus, gan iegādāties nepieciešamās tehnoloģijas. Reģionu slimnīcu projektiem paredzētais finansējuma apmērs ir robežās no 1,56 līdz 4,68 miljoniem eiro. Projekta iesniegumi ārstniecības iestādēm jāiesniedz līdz 2024.gada 5.janvārim, savukārt īstenošana jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2029.gada beigām.

No šodienas līdz 8.decembrim darbdienās 45 vilcienu reisos biļetes būs par 20% lētākas. "Pasažieru vilciena" pārstāvji norāda, ka šādā veidā pasažieri tiek mudināti izvēlēties braukt ar vilcieniem laikā, kad ir mazāka pasažieru plūsma. Dienas vidus 20% atlaide biļetēm vienam braucienam tiks attiecināta arī uz astoņiem vilcieniem maršrutā Rīga-Aizkraukle-Rīga.

Un vēl

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus Indriķi Ģelzi, Sabīni Verneri un Lieni Rumpi. Indriķis Ģelzis izvirzīts par personālizstādi "Ūdeņaina dienas actiņa" Kim? Laikmetīgās mākslas centrā,  Sabīne Vernere nominācijai izvirzīta par izstādi "Aklā zona" Latvijas Mākslinieku savienības galerijā un Liene Rumpe nominācijai izvirzīta par izstādi "Akupunktūra kaktusam" "DOM" galerijā.

Atstājiet komentāru