Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 3.oktobrī
- 03 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties:Latvijā Eiropā augstākais bezdarba līmenis; Kāds ir latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ? un Kam piešķirta Nobela prēmija medicīnā?
Latvijā augustā bezdarba līmenis bija 6,6%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Pēc šiem datiem, augstākais bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū augustā bijis Spānijā, Grieķijā, Zviedrijā un Igaunijā, kā arī Itālijā un Francijā. Savukārt zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Čehijā, Maltā, Polijā un Vācijā. ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, augustā bijis 5,9% līmenī, bet eirozonas dalībvalstīs vidēji tas bijis 6,4%.
Latvijā hipotekāro kredītu maksājumu kavētāju skaits šobrīd nepārsniedz 0,5%. Kopumā hipotekāro kredītņēmēju skaits ar ķīlu Latvijā ir aptuveni 124 tūkstoši, bet aizņēmumu kopējā atlikusī summa ir 4,6 miljardi eiro. Vidēji 72% no kredītņēmējiem ikmēneša maksājums saistībā ar EURIBOR likmes paaugstināšanu nav pieaudzis vairāk par 100 eiro, un 60% kredīta līgumu maksājums ir mazāks nekā 350 eiro mēnesī. Kredītportfeļa analīze liecina, ka maksājumu kavētāju skaits nepārsniedz 0,5%, un tas nepieaug.
Valsts ieņēmumu dienests informējis 81 tūkstoti iedzīvotāju par iespēju saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu par 2022. gadu, bet vēstulei atsaukušies 7 tūkstoši 660 cilvēku. No kopumā 81 tūkstoša VID izsūtīto vēstuļu daļa nosūtīta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, bet daļa – papīra vēstules veidā. VID skaidro, ka uzrunāti tie cilvēki, kuriem pēc VID rīcībā esošās informācijas varētu būt izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa par 2022. gadu, bet viņi nav pieprasījuši to atpakaļ ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.
Latvijas Ārlietu ministrija brīdina par iespējamām Krievijas prettiesiskām darbībām pret Latvijas valstspiederīgajiem. Tāpat ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija varētu būt veikusi darbības NVS jeb Neatkarīgo Valstu Sadraudzības ietvaros, lai vērstos pret Latvijas esošām un bijušām amatpersonām, kuras ir piedalījušās lēmumu pieņemšanā, kas vērsti uz Krievijas agresijas pret Ukrainu nosodīšanu un Krievijas ietekmes mazināšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pagājušās nedēļas nogalē Ārlietu ministrija sniedza palīdzību Latvijas valstspiederīgajam, kuru Krievijas varas iestādes bija pieprasījušas aizturēt viņa vizītes laikā vienā no NVS valstīm. Ministrijā norāda, ka, pateicoties Latvijas ārlietu dienesta aktīvai rīcībai un konkrētās NVS valsts konstruktīvai sadarbībai, Latvijas valstspiederīgais veiksmīgi un operatīvi atgriezās Latvijā. Persona, kurai Ārlietu ministrija sniedza palīdzību, ir bijušais Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.
Vatikānā no trešdienas līdz pat oktobra beigām norisināsies sinode, kurā piedalīsies vairāk nekā 450 bīskapu un katoļticīgo no visas pasaules, lai apspriestu katoļu baznīcas nākotni. Pāvests Francisks ir iecerējis reformas, kas saniknojušas Romas katoļu baznīcas konservatīvos biedrus, un pieci kardināli no Eiropas, Āzijas, Āfrikas un Amerikas savas bažas publicējuši atklātā vēstulē ticīgajiem.
Turpinām ziņas
Latvijā garākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošiem, bet īsākais Latgalē. Centrālajā statistikas pārvaldē informē, ka Pierīgā dzīvojošiem vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 71,3 gadi, bet sievietēm - 80,4 gadi, vienlaikus Latgalē vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 67,1 gads, bet sievietēm - 77,2 gadi. Ilgāks paredzamais mūžs raksturīgs reģionos ar lielāku gados jaunu iedzīvotāju skaitu un zemāku mirstību, norāda statistikas pārvaldē. Latvijā gada laikā paredzamais mūža ilgums pieaudzis vidēji par 1,3 gadiem, savukārt Latvijas reģionos mūža ilgums visvairāk pagarinājies Latgalē - par 2,5 gadiem, seko Zemgale ar pieaugumu par 2,1 gadu, Kurzeme un Rīga ar vienu gadu, Pierīga ar 0,9 gadiem un Vidzeme ar 0,3 gadiem.
Pavasara salnas, kas vietām sasniedza pat sala apmērus, un tām sekojošais sausums maijā un jūnijā būtiski samazinājis graudu un rapšu ražu visā valstī. Augkopības konsultants Andris Skudra norāda, ka arī aizvadītās sezonas laikapstākļi būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu, piemēram, Vidzemē un Latgalē uz nesasalušas augsnes uzkritušais sniegs noturējās gandrīz divus mēnešus. Tā rezultātā ziemāji izsuta un izretojās. Vienlaikus viņš atzīmē, ka smagākās augsnēs Zemgalē graudaugi labi saceroja, veidojot biezākus sējumus, kas veicināja sausuma izturību un nodrošināja augstākas ražas nekā pārējos Latvijas reģionos. Dati liecina, ja pērn ziema kviešu ražība bija vidēji 4,99 tonnas no hektāra, tad šogad tā bija 4,22 tonnas no hektāra.
Un vēl
Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta diviem zinātniekiem par atklājumiem, kas ļāva izstrādāt efektīvu mRNS vakcīnu pret koronavīrusu Covid-19. Katalīna Kariko ir ungāru izcelsmes amerikāņu bioķīmiķe un Pensilvānijas Universitātes docente. Viņa kopā ar amerikāņu ārstu un zinātnieku Drū Veismanu veica pētījumus, kas pēcāk ļāva izstrādāt efektīvu mRNS vakcīnu pret koronavīrusu Covid-19. Covid-19 pandēmijas laikā gan "Moderna", gan "Pfizer/BioNTech" vakcīnas balstījās uz mRNS tehnoloģiju, kas šobrīd tiek pētīta arī citu slimību, tajā skaitā vēža ārstēšanai.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Risinājumu hipotekāro kredītu ņēmējiem sola līdz decembrim ; Covid-19 vairs neizraisa apdraudejumu ; un Apstiprina Zemgales karogu.
Atbilstoši jau pie valdības izveidošanas noteiktajam termiņam koalīcija risinājumus lielajām procentu likmēm hipotekāro kredītu ņēmējiem sola rast līdz gada beigām. Premjerministre Evika Siliņa atzīmē, ka ar kredītbankām un Latvijas Banku tiks turpināts spriest par labāku piedāvājumu sagatavošanu pēc iespējas plašākam hipotekāro kredītu ņēmēju lokam. Piemēram, nesamērīgo lielo procentu likmju samazināšana kaut vai uz laiku fiziskām personām, atzīmēja politiķe. Tiek meklēti arī citi alternatīvie risinājumu, tajā skaitā, lai atbalstītu ģimenes.
“Valsts nekustamie īpašumi” izsolē vakar ir veiksmīgi nosolījusi bijušo Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības ēku Raiņa bulvārī 7, Rīgā. Bijušās ASV vēstniecības ēka ir arhitektūras piemineklis ar vēsturisku nozīmi. Teju trīs tūkstošus kvadrātmetru lielais nekustamais īpašums izvietots prestižā Rīgas centra rajonā, klusajā centrā ar teicamu skatu uz Bastejkalna parku. Ēka tika celta 1863. gadā pēc arhitekta Heinriha Kārļa Šēla projekta kā Reimersa acu klīnika. ASV vēstniecības vajadzībām tā kalpoja no 1991. līdz 2011. gadam un pēcāk, līdz Latvijas Okupācijas muzeja vēsturiskās celtnes atjaunošanai ēkā atradās muzeja pagaidu ekspozīcija. Saskaņā ar izsoles informāciju, objekts tika nosolīts par 2 miljoni 446 tūkstoši 800 eiro.
Lai arī paliatīvās aprūpes pakalpojumi pacienta dzīvesvietā bija jānodrošina jau no 1. oktobra, tomēr šobrīd to sākšana kavējas. Jau no 1. oktobra pacientiem bija jāsāk saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, savukārt sociālā aprūpe, psihosociālais atbalsts un tehniskie palīglīdzekļi būtu pieejami, sākot no 2024. gada 1. janvāra. Šogad veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai plānots novirzīt nedaudz vairāk kā 1,7 miljonus eiro.
Lietuvā vakar streikojuši vairāk nekā 2 tūkstoši skolotāju un citu izglītības darbinieku, liecina Lietuvas Nacionālās izglītības aģentūras dati. Lielākais streikotāju skaits bija Klaipēdā, Viļņā, Alītā, Panevēžā un Kaišadores rajonā. Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrība izsludināja streiku pēc tam, kad neizdevās panākt vienošanos ar Izglītības, zinātnes un sporta ministriju par darba apstākļiem un atalgojuma palielināšanu pedagogiem. Valdība ierosina nākamgad skolotāju algas paaugstināt divos posmos: no janvāra par 10% un no septembra - vēl par 10%, lai skolotāju vidējā alga sasniegtu 130% no vidējās algas valstī. Savukārt arodbiedrība pieprasīja palielināt skolotāju algas par 20% no šā gada septembra un vēl par 30% no nākamā gada janvāra, kā arī izvirzīja citas prasības - samazināt skolēnu skaitu klasēs, samazināt skolotāju darba slodzi un uzlabot darba apstākļus.
Slovākija pirmdien apsūdzējusi Maskavu par iejaukšanos sestdien notikušajās parlamenta vēlēšanās un izsaukusi protesta izteikšanai Krievijas vēstniecības pārstāvi. Slovākijas izplatītajā paziņojuma teikts, citēju : "Šādas dezinformācijas apzinātu izplatīšanu mēs uzskatām par nepieļaujamu Krievijas Federācijas iejaukšanos Slovākijas Republikas vēlēšanu procesā." Bratislava pieprasījusi Maskavai pārtraukt izplatīt pret Slovākiju vērstu dezinformāciju.
Kā ziņots, vēlēšanās uzvarēja bijušā premjerministra Roberta Fico vadītā kreisi populistiskā partija "Virziens - sociāldemokrātija", kas ieguva 23% balsu, tādējādi sakaujot kreisi liberālo partiju "Progresīvā Slovākija", par kuru balsoja tikai 18% vēlētāju. Fico iestājas par militārās palīdzības pārtraukšanu Ukrainai un pieprasa atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas, kamēr "Progresīvā Slovākija" pauž stingru atbalstu Kijivai tās karā pret Krieviju un iestājas par Rietumu orientāciju.
Francijā izcēlusies teju vai panika, izplatoties aizvien jaunai un jaunai informācijai par blakšu apsēstām sabiedriskām vietām. Kukaiņi – asinssūcēji piefiksēti gan tālsatiksmes un vietējās nozīmes vilcienos, gan Parīzes metro, gan valsts kinoteātros un citur. Tagad problēmas risināšanā nācies iesaistīties valdībai. Pēdējās nedēļas laikā gan Francijas medijos, gan interneta sociālajos tīklos teju otrs apspriestākais jautājums aiz pašlaik valstī notiekošās Pasaules kausa izcīņas regbijā ir blaktis, informē “Euronews”. Šai problēmai uzmanību pievērsuši visi lielākie laikraksti un ziņas ātri pārķēruši arī tādi pasaules līmeņa mediji kā “Reuters” un “CNN”. Francijā meklē efektīvākos veidus, kā iznīdēt blaktis no mājokļiem.
Turpinām ziņas
Covid-19 klīniskās īpatnības kopš 2020.gada ir būtiski mainījušās un infekcija vairs neizraisa tik lielu apdraudējumu sabiedrības veselībai, uzskat Slimību profilakses un kontroles centrs. Pagājušajā nedēļā kopumā izmeklētas 422 personas, un pozitīvs testa rezultāts konstatēts 112 gadījumos, kamēr nedēļu iepriekš tika testēta 491 persona, no kurām Covid-19 saslimšanu konstatēja 139 cilvēkiem. Līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars pēdējo divu nedēļu laikā mainījies nenozīmīgi - attiecīgi 26,5% pret 28,3% nedēļu iepriekš. Tomēr pacientiem ar akūtu augšējo elpceļu infekciju joprojām visbiežāk tiek konstatēta tieši Covid-19 infekcija.
Kā ziņots, kopš augusta beigām Covid-19 izplatība Latvijā pieaug, un to var izskaidrot gan ar mācību sākšanos skolās, gan cilvēku atgriešanos no laukiem pilsētās pēc vasaras atvaļinājumiem. Tāpat ziņots, ka Latvijā ir konstatēts Covid-19 jaunais variants "Eris", kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un ASV. Patlaban jaunais vīrusa variants ir konstatēts Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos.
No nākamā gada plānots reformēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, pārsaucot to par Bērnu aizsardzības centru. Turklāt līdz ar nosaukumu mainīsies arī iestādes funkcijas. Uzraudzība jeb kontrole vairs nebūs tās pirmā prioritāte, galvenais uzdevums nu būs atbalsta un padomu sniegšana. Par to bažas paudis tiesībsargs, minot, ka bez kontroles tik svarīgu jomu atstāt nedrīkst. Ministrijā šīs bažas noraida. Labklājības ministrijā, kas ir reformas virzītāja, ir pārliecība, ka bērnu tiesību aizstāvība no reformas necietīs.
Un vēl
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apstiprinājis Zemgales karogu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vēsturiskās zemes karogs ir tumši zaļš ar baltu horizontālu svītru. Latviešu vēsturisko zemju karogus pēc Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes priekšlikuma apstiprina Valsts prezidents, ņemot vērā Valsts Heraldikas komisijas atzinumu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: No oktobra vidus nepamatoti «ātrās palīdzības» izsaukumi kļūs dārgāki; Šodien 80. dzimšanas dienu svin aktieris Uldis Dumpis; un Sinoptiķi prognozē pirmo rudens vētru.
Oktobrī stāsies spēkā jaunais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis, kas paredz arī palielināt cenu par nepamatotiem izsaukumiem, neatliekamās palīdzības brigādes nodrošināšanu masu pasākumos un citiem maksas pakalpojumiem. Valdība šodien vienojās, ka jaunais cenrādis stāsies spēkā 16.oktobrī. Maksa par brigādes izsaukumu palīdzības sniegšanai, kas nav uzskatāma par neatliekamu, pieaugs no 74,35 eiro līdz 84,93 eiro. Savukārt brigādes izsaukums pie personas, kura nesaņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai turpmāk maksās 191,68 eiro līdzšinējo 172,19 eiro vietā. Bet pacienta transportēšana uz nākamo tuvāko stacionāru atbilstošas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai pēc pacienta pieprasījuma, ja pacientam nav medicīnisku kontrindikāciju, maksās 87,28 eiro līdzšinējo 67,21 vietā.
Pieaugs maksa arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes nodrošināšanu pasākumos – viena stunda maskās 104,3 eiro līdzšinējo 87,12 eiro vietā. Intensīvās terapijas/neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta brigādes klātbūtne pasākumā turpmāk maksās 115,25 eiro par stundu līdzšinējo 95,99 eiro vietā, specializētās brigādes klātbūtne pasākumā maksās 128,83 eiro par stundu līdzšinējo 106,49 eiro vietā, bet reanimācijas brigādes - 139,56, līdzšinējo 114,39 eiro vietā. Maksas pakalpojuma cenrādis neattiecas uz neatliekamās palīdzības nodrošināšanu cilvēka veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās, atgādina Veselības ministrija.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija turpinās diskusijas par hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzību, tajā skaitā tiek apspriests uz vienu gadu par 50% samazināt kredīta procentu maksājumus. To Latvijas Televīzijai norādīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Viņš skaidro, ka hipotekārā kredītu procentu – "Euribor" likmes un bankas piemērotās procentlikmes – maksājumiem varētu noteikt 50% atlaidi. Atlaides piemērošana uz gadu plānota, ņemot vērā to, ka Eiropas Centrālā banka varētu vēl paaugstināt procentu likmes, kā arī to, ka augsta "Euribor" likme varētu saglabāties vēl vismaz gadu. Skaidrojot, kāpēc nepieciešams šāds atbalsts, Reirs uzsvēra, ka kredītņēmēji ir vecumā no 30 līdz 45 gadiem jeb darbaspējīgā vecuma pilnbriedā. Tie ir cilvēki, kuri Latvijai rada iekšzemes kopproduktu un nes ienākumus. Faktu, ka praktiski nav novērojams kavēto maksājumu pieaugums, Reirs skaidroja ar to, ka cilvēki atsakās no visa, lai varētu nomaksāt kredītu, tāpēc viņiem nepieciešamas valsts atbalsts.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests turpina īstenot periodisku un īslaicīgu atsevišķu posteņu darbības apturēšanu, nemazinoties kritiskā personāla trūkuma problēmai. Šogad dienests turpina īstenot periodisku un īslaicīgu atsevišķu struktūrvienību darbības apturēšanu. Konkrētu posteņu skaits netiek minēts, jo tas ir mainīgs un atkarīgs no tā vai amatpersonas konkrētajās dienās ir pieejamas. Šāds risinājums ir nepieciešams, jo kritiskā personāla nodrošinājuma problēma nemazinās. Atšķirībā no aizvadītā gada, kad posteņu darbība tika apturēta uz diennakti, šogad lielākoties atsevišķu posteņu darbība tiek apturēta no rīta līdz piecām stundām, kad statistiski ir vismazāk izsaukumu. Oktobra sākumā kopējais vakanto amatu skaits VUGD bija 11,2% jeb 364 no 3 tūkstoši 253 amatiem.
Lai gan tos plaši izmanto arī ienaidnieks, Ukrainas aizstāvjiem bezpilota lidaparāti kaujas laukā izrādījušies neaizstājami. Ar tiem izspiego Krievijas pozīcijas un identificē mērķus, kurus pēc tam iznīcina artilērijas un mīnmetēju uguns. Ar citiem var uzbrukt, nometot munīciju vai ietriecot dronu mērķī. Pirms gada Ukrainā bija septiņi dronu ražotāji. Pašlaik ir jau vairāk nekā 80 uzņēmumu, kas tos ražo. Lai arī Ukraina joprojām ir atkarīga no citu sabiedroto militārās palīdzības, karā ierautā valsts strādā, lai kļūtu pašpietiekamāka. Tas it sevišķi attiecas uz dronu ražošanu. Šobrīd pieprasītākais produkts ir bezpilota lidaparāts, saukts par "Valkīru". Pirmajos sešos šī drona ražošanas mēnešos iznīcināts ienaidnieka aprīkojums vairāk nekā 500 miljonu dolāru vērtībā.
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi otro vakcīnu pret malāriju. Tā ir paredzēta bērniem un ļaus novērst tūkstošiem nāves gadījumu. Jauno vakcīnu, ko ir radījuši Oksfordas Universitātes zinātnieki sadarbībā ar Indijas kolēģiem, paredzēts sākt izmantot nākamā gada sākumā atsevišķās Āfrikas valstīs, bet vēlāk to piegādās arī citām valstīm. Malārija ir dzīvībai bīstama slimība, ko pārnēsā malārijas odi. 2021. gadā malārija visā pasaulē nonāvēja 619 tūkstošus cilvēku, no kuriem vairums bija bērni vecumā līdz pieciem gadiem. 96% nāves gadījumu reģistrēti Āfrikā.
Šogad augstās gaisa temperatūras dēļ Vācijā miruši apmēram 3 tūkstoši 100 cilvēku, aplēsuši veselības zinātnes speciālisti. Visvairāk karstuma upuru bijis vismaz 75 gadu vecumu sasniegušo cilvēku vidū. Karstuma upuru vidū ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, tomēr valdības galvenais zinātniskais institūts biomedicīnas jomā norādīja, ka tas varētu būt saistāms ar to, ka senioru vidū vairāk ir sieviešu. Lielākajai daļai upuru karstuma dēļ saasinājās citas slimības, kas izraisīja nāvi.
Turpinām ziņas
Šodien 80. dzimšanas dienu svin populārais un skatītāju iemīļotais aktieris Uldis Dumpis. Gan teātrī, gan kino viņš darbojies ļoti ražīgi un daudzpusīgi, vienlīdz spilgti atveidojis kā nopietnās, tā komiskās lomas. Līdzās aktiera talantam Uldim Dumpim piemīt izcila humora izjūta un īpaši silts personības starojums, par ko viņu ciena un mīl arī viņa kolēģi un draugi. Nacionālajā teātrī šovakar notiks jubilāram veltīts pasākums ar viņa paša piedalīšanos, kurā viņš satiksies gan ar saviem kolēģiem, gan skatītājiem.
Sabiedriskās iniciatīvas "Balsu talka" īstenotāji aicina latgaliešu valodas lietotājus iesaistīties latgalisko tekstu ierunāšanā, lai palīdzētu valodas tehnoloģiju attīstīšanai. Iniciatīvas mērķis ir "saglabāt nākamajām paaudzēm liecību par mūsdienu latgaliešu valodu un tās unikalitāti, kā arī sekmēt to, ka modernās tehnoloģijas spēj "saprast" un "komunicēt" tajā". "Balsu talka" ir pieteikts kā projekts latviešu valodas nākotnei. Tā mērķis ir iemūžināt mūsdienās runāto latviešu valodu un nodrošināt latviešu valodas pieejamību tehnoloģiju attīstībai. Ierunājamie teksti latgaliski ir gan teikumi, gan atsevišķi vārdi, kurus izmantošanai vietnē atlasījuši Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Latvijas universitates Matemātikas un informātikas institūta eksperti.
Šajā mācību gadā ir samazinājies skolēnu skaits pašvaldību izglītības iestādēs, bet būtiski tas audzis privātajās skolās, liecina informācija Valsts izglītības informācijas sistēmā. Pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs 1.- 12.klasēs reģistrēti kopumā 206 tūkstoši 705 skolēni, kas ir par 734 bērniem jeb 0,35% mazāk nekā pērn. Savukārt privātajās vispārējās izglītības iestādēs šogad 1.- 12.klasēs reģistrēti 15 tūkstoši 479 skolēni, kas ir par 2 tūkstoši 293 bērniem jeb 17,4% vairāk nekā pērn. Arī pašvaldību bērnudārzos vērojama līdzīga tendence, Latvijā 1.septembrī bija reģistrēts par 3 tūkstoši 745 bērniem mazāk nekā pērn. Lielākais bērnu skaita samazinājums vērojams pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu grupās no piecu gadu vecuma. Savukārt bērnu skaita palielinājums vērojams privāto juridisko vai fizisko personu veidotajos bērnudārzos.
Un vēl
Ņemot vērā jaunākās prognozes, oranžais vētras brīdinājums Latvijas teritorijai samazināts uz dzelteno, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Šodien vakarā un naktī uz 4.oktobri, sākot ar piekrasti, Latvijā pastiprināsies dienvidrietumu, rietumu vējš visa valstī brāzmās sasniedzot ātrumu līdz 20 metri sekundē, bet piekrastē brāzmas 20-23 metri sekundē. Vējš pakāpeniski pierims trešdien dienas gaitā. Brīdinājums ir spēkā no šodienas plkst.17 līdz rītdienas plkst.19.
Trešdien Latvijā gaidāms spēcīgs vējš, kas nesīs nelielus postījumus, liecina prognozes. Vēja pastiprināšanās sāksies jau šovakar, bet stiprākās brāzmas gaidāmas no nakts vidus līdz trešdienas pēcpusdienai. Dienvidrietumu, rietumu vējš brāzmās sasniegs 20–24 metrus sekundē. Lietus vietām īslaicīgi var būt stiprs un ar pērkona negaisu, vēja brāzmas negaisa laikā lokāli var būt vēl nedaudz spēcīgākas. Iekšzemē vēja brāzmas lielākoties 13–18 metri sekundē, vietām Vidzemē 20–22 m/s. Šāds vējš lauzīs atsevišķus kokus, to zarus, gaidāmi pārrāvumi elektrolīnijās, var ciest arī atsevišķu ēku jumti un vieglas konstrukcijas būves, tomēr postījumi nebūs nedz plaši, nedz daudz. Reģionāli vairāk postījumu būs Vidzemē.
Jau ziņots, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs iepriekš izplatīja oranžo brīdinājumu, tomēr jaunākās prognozes rāda, ka vējš nebūs tik stiprs, kā pirms tam prognozēts, un brīdinājuma līmenis samazināts līdz zemākajam – dzeltenajam.