2024.gada 29. maijs

Maksis, Raivis, Raivo

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 25.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 25.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Pensiju indeksāciju plāno veikt divas reizes gadā; Sēlijas kopienu pārstāvji Neretā izvērtē šī gada aktīvo sezonu; un Kās laiks gaidāms septembra pēdējā nedēļā?

Labklājības ministrs Uldis Augulis Latvijas Pensionāru federācijai apsolījis izvērtēt iespēju pensiju indeksēšanu  veikt divas reizes gadā. Sestdien federācija tikās ar labklājības ministru, lai pārrunātu nākamo trīs gadu budžeta prioritātes labklājības nozarē. Federācija nolēmusi Ministru kabinetam nosūtīt rezolūciju, kurā būs federācijas izteikts viedoklis par nepieciešamību risināt pensionāriem aktuālas problēmas. Viens no federāciju interesējušajiem jautājumiem ir par piemaksu par katru darba stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim tām personām, kuras pensionējās no 2012.gada. Ministrs apgalvojis, ka šis jautājums jau ir "ieslēgts likumā" par valsts budžetu un no nākamā gada piemaksas sāks izmaksāt. Ne visiem uzreiz, bet pakāpeniski. 

Sestdien, 23. septembrī, militāro mācību "Namejs 2023" laikā tehnisku iemeslu dēļ Nacionālie bruņotie spēki zaudēja sakarus ar bezpilota lidaparātu jeb dronu, kas, iespējams, nosēdies Krievijas teritorijā. Aizsardzības ministrija norāda, ka drons tika izmantots sauszemes novērošanai Latvijas-Krievijas pierobežā mācību "Namejs" laikā. Sakari ar lidaparātu pārtrūka Latvijas teritorijā. Tā potenciālo nosēšanās vietu noteica iepriekš uzņemtā lidojuma trajektorija un vēja virziens. Aizsardzības ministrija atzīmē, ka ir liela varbūtība, ka novērošanas lidaparāts nosēdās Krievijas teritorijā. 

Latvijā pastāv risks saasināties etniskajai spriedzei, kas pašlaik ir latenta un kuru var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte, secināts Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu vērtējumumiem. Tajā atzīmēts, ka Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem. 

Koncepcijā uzsvērts, ka iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos noziegumus pret cilvēci, un analoģisku vēstures notikumu atkārtošanos mūsdienās, norādīts koncepcijā.

Vācija paziņojusi par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 400 miljonu eiro apmērā. Ukraina saņems zenītartilērijas tankus "Gepard", zenītraķešu kompleksus "IRIS-T" un 200 bruņumašīnas MRAP. Palīdzības pakete ietvers arī 155 milimetru artilērijas šāviņus, mīnmetēju munīciju un raķetes AT-2 mīnu attālinātai izvietošanai. Turklāt Ukraina saņems ziemas tehniku, rezerves daļu komplektus jau piegādātām sistēmām, transportlīdzekļus un 50 bezpilota lidaparātus. Vācija arī turpinās apmācīt Ukrainas militāro personālu. 

ASV prezidents Džo Baidens tomēr gatavojas nodot Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes, lai atbalstītu ukraiņu pretuzbrukumu. Mediji, atsaucoties uz ASV amatpersonām, kas informētas par šo jautājumu, vēsta, ka Kijiva saņems dažas spārnotās raķetes ATACMS, kuru darbības rādiuss sasniedz 300 kilometrus. Tas ļaus ukraiņiem dot triecienus mērķiem, kas atrodas dziļi krievu aizmugurē.

Turpinām ziņas

Sestdien Neretā tikās Sēlijas kopienu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, izvērtējot gada laikā apgūtās prasmes un to pielietojumu praktiskajā darbā. Kontaktbiržā tika izvērtēta gan vasaras tūrisma sezona, gan šī gada dalība Mājas kafejnīcu dienās. Pārrunājot ieguvumus no projektā apgūtajām prasmēm, tika iezīmētas nākošā gada vīzijas un vēlmes Sēlijas kopienu attīstībai. Pasākumu video ierakstā ir iespēja noskatīties Radio1 portālā sadaļā video.

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī un pasaulē, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus, kas paredz nereģistrēt Covid-19 un pērtiķu bakas kā bīstamas infekcijas slimības. Ministrija norāda, ka Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un pasaulē turpina uzlaboties, kā arī Pasaules Veselības organizācija jau šī gada maija sākumā izplatīja paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, līdz ar to nav pamata Covid-19 turpināt reģistrēt kā bīstamo infekcijas slimību.  Savukārt attiecībā uz pērtiķu bakām, ministrija atzīmē, ka epidemioloģiskā situācija valstī un pasaulē ar pērtiķu baku uzliesmojumu nepasliktinās, tādēļ arī nav nepieciešams saslimšanas gadījumus ar pērtiķu bakām turpināt reģistrēt kā bīstamo infekcijas slimību.

Un vēl

Šonedēļ Latvijā dienas kļūs siltākas, bet no piektdienas gaidāma temperatūras pazemināšanās, liecina jaunākās laika prognozes. Līdz ceturtdienai gaidāms neliels un mainīgs mākoņu daudzums, pārsvarā bez nokrišņiem. Naktīs vietām veidosies migla. Pūtīs lēns vējš no dienvidu puses, nedēļas vidū tas nedaudz pastiprināsies. Naktī uz otrdienu gaisa temperatūra noslīdēs līdz +4..+9 grādiem, par dažiem grādiem siltāks laiks saglabāsies vietām piekrastē. Dienas gaitā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +16..+19 grādiem, otrdien valsts dienvidos termometra stabiņš dažviet var pakāpties līdz +21 grādam. Sagaidāms, ka trešdien un ceturtdien gaiss sasils līdz +19..+25 grādiem, gaidāmi jauni siltuma rekordi. No piektdienas prognozēta temperatūras pazemināšanās. Visticamāk, nedēļas nogalē pūtīs mēreni stiprs rietumu vējš, brīžiem līs un gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +14..+19 grādus.

Mēneša pēdējā dienā - 30.septembrī - aptuveni mēnesi vēlāk nekā ierasts - visā valstī varētu sākties meteoroloģiskais rudens. Jau ziņots, ka līdz šim tas iestājies septiņās novērojumu stacijās - Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Stendē un Zosēnos, - kur no 14. līdz 18.septembrim diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zem +15 grādiem. Iespējams, ka pēc dažām vēsākām dienām gaisa temperatūra oktobra pirmajā pusē atkal paaugstināsies - termometra stabiņš īslaicīgi var pakāpties nedaudz virs +20 grādiem.

Jau ziņots, ka sestdien Zemes ziemeļu puslodē iestājās astronomiskais rudens. Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma. Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par 11 minūtēm pārsniedza nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25.septembrī, liecina portālā "timeanddate.com" pieejamie dati.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība gatavo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; Jēkabpils apkārtnē taps viens no lielākajiem saules enerģijas parkiem Baltijā; un Mežos beidzies ugunsnedrošais periods.

Vairākas valdības apspriedušas ideju kotēt valsts uzņēmumu akcijas biržā, bet Evikas Siliņas valdība ir pirmā, kura to konkrēti ierakstījusi deklarācijā. Finanšu ministrija minējusi virkni ieguvumu Latvijas kapitāla tirgum un ekonomikai kopumā, savukārt opozīcijas politiķi saskata valsts vērtīgāko resursu izpārdošanu un peļņas atdošu citiem. Visticamāk, gan kotējamo uzņēmumu saraksts būs īss, jo iespēju stratēģiski svarīgo un vērtīgāko uzņēmumu akcijas tirgot koalīcijas pārstāvji noliedz, un arī kopumā ministriju attieksme ir piesardzīga. Tikmēr opozīcijas politiķi brīdinājuši par slēptu mērķi privatizēt valsts uzņēmumus. 

Aizsardzības ministrija informē, ka drons, ar kuru tehnisku iemeslu dēļ Nacionālie bruņotie spēki sestdien zaudēja sakarus mācībās "Namejs 2023" un kas varētu būt nokritis Krievijas teritorijā, nebija militāri bruņots, bet tas bija paredzēts novērošanai. Lai izvairītos no jebkādas notikumu eskalācijas, Ārlietu ministrija ir informējusi Krieviju par notikušo, kā tas pieņemts starptautiskā praksē. Vienlaikus nav izslēgts, ka Krievijas propaganda varētu šo jautājumu pasniegt sev vēlamā gaismā, norāda Aizsardzības miistrijas pārstāvji. Komentējot to, vai lidaparāts varētu vēl apdraudēt gaisa telpu, Aizsardzības ministrija atzīmē, ka pēc pilnīgas sakaru pārtrūkšanas Latvijas teritorijā bezpilota lidaparāts ieslēdza ārkārtas nosēšanās režīmu. Savukārt sīkāku informāciju par bezpilota lidaparāta tehnisko specifikāciju ministrija atteikusies sniegt. Notiek dienesta izmeklēšana.

Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka viņa valsts ir sagatavojusi tranzīta koridorus Ukrainas labības eksportam. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzskata par pareizu Polijas valdības lēmumu pagarināt aizliegumu pārdot Ukrainas graudus Polijas tirgū.

Par sestā Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursa 1.vietas un "Grand Prix" balvas ieguvēju kļuvis Oslo Universitātes sieviešu koris diriģentes Maritas Tendeles Bodsbergas Veides vadībā. Koris balvā saņēma Jūrmalas pilsētas kausu un 3 tūkstoši 500 eiro. Otro vietu un 2 tūkstoši eiro naudas balvu ieguva jauktais koris "Gratia Choir" no Indonēzijas diriģenta Alfonso Andrika Viratmas vadībā. Trešo vietu un 1000 eiro naudas balvu, kā arī Dzintaru koncertzāles speciālbalvu ieguva jauktais koris "St Jacobs Vokalensemble" no Zviedrijas diriģenta Mikaela Vedara vadībā.

Septiņus gadus pēc misijas uzsākšanas ASV Jūtas tuksnesī svētdien nosēdās ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes kapsula ar paraugiem no asteroīda. Kapsulu ar paraugiem uz Zemi palaida NASA zonde "OSIRIS-REx".NASA lēš, ka paraugs, kas 2020.gadā tika ņemts no asteroīda "Bennu", satur aptuveni 250 gramus materiāla, kas ir krietni vairāk nekā divos iepriekšējos asteroīdu paraugos, ko atveda Japānas misijas. "Bennu" ir Zemei tuvs asteroīds ar apmēram 490 metru diametru. Tas tika izraudzīts izpētei no apmēram 500 tūkstošiem asteroīdu Saules sistēmā tāpēc, ka tas riņķo orbītā tuvu Zemes trajektorijai ap Sauli, tā lielums ir piemērots zinātniskai izpētei, un tas ir viens no vecākajiem NASA zināmajiem asteroīdiem.

Turpinām ziņas

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Green Genius" saules elektrostacijās Latvijā un Lietuvā investēs kopumā 179 miljonus eiro, tajā skaitā saules elektrostacijas izveidē Latvijā kompānija plāno investēt 109 miljonus eiro. Latvijā uzņēmums netālu no Jēkabpils uzstādīs elektrostaciju ar 120,8 megavatu jaudu, savukārt Lietuvā saules elektrostacija taps Šeduvas apkārtnē, un tās jauda būs 78 megavati. Abu elektrostaciju būvniecību plānots sākt līdz 2024.gada vidum. Kompānijā atzīmē, ka Jēkabpils tuvumā iecerētais saules enerģijas parks būs 153 hektāru platībā, savukārt saules enerģijas staciju Lietuvā paredzēts izveidot vairāk nekā 140 hektāru teritorijā. Plānots, ka jaunās saules elektrostacijas Latvijā un Lietuvā darbību sāks 2025.gadā.

Lai nodrošinātu ārstu speciālistu konsultācijas bērniem Latvijas reģionos, labdarības organizācijas "Ronald McDonald House Charities Latvija" un SIA "Rimi Latvia" kopīgajā ziedojumu vākšanas kampaņā ziedoti 27 tūkstoši eiro. Ziedojumu summa sniegs iespēju bērnu mobilajam veselības aprūpes centram doties vairākos izbraukumos, sniedzot nepieciešamo atbalstu vairāk nekā 670 mazajiem pacientiem visā Latvijā tuvāk viņu dzīvesvietām un bez maksas. Vizītēs bērnus apskatīs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti. Tāpat saziedotie līdzekļi palīdzēs segt speciālistu atalgojumu, degvielas un mobilā veselības aprūpes centra apkopes izmaksas.

Un vēl

Valsts meža dienests no sestdienas Latvijā atcēlis meža ugunsnedrošo periodu, kura laikā, atrodoties mežā un purvā, bija jāievēro vairāki aizliegumi, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šogad meža ugunsnedrošais periods Latvijā sākās 1.maijā. Jau vēstīts, ka meža ugunsnedrošajā periodā ir noteikti aizliegumi un ierobežojumi visiem iedzīvotājiem. Par to neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība. Valsts meža dienests informē, ka šogad 643 meža ugunsgrēkos izdegusi trīs reizes lielāka platība nekā iepriekšējos gados - 636 hektāri. No kopējās uguns skartās platības 114 hektāri ir jaunaudzes, bet 368 hektāri - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogu darba samaksai vēl šogad varētu prasīt papildu 1,7 miljonus eiro ; KNAB turpina izmeklēt CVK iepirkuma lietu ; un Kad latvijā gaidāma ziema? 

Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu, kopējais aprēķinātais finansējums mērķdotācijām pašvaldībām par 1 miljonu 698 tūkstoši 454 eiro pārsniedz apstiprināto budžetu, un šī summa vēl šogad būtu jāpiešķir papildus, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta. Nepieciešamo finansējumu Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi rast no piešķirtajiem līdzekļiem, veicot pārdali no finansējuma atlikuma mērķdotācijām pašvaldībām.

Augustā Latvijā saražotas un tīklā nodotas 237 gigavatstundas  elektroenerģijas, kas ir par 61% vairāk nekā jūlijā. Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, tam pieaugot par 77% pret 2022. gada augustu. Savukārt tikai saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, liecina AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats. 

Cilvēktiesību juristi sadarbībā ar Ukrainas prokuroriem gatavo kara noziegumu lietu, ko iesniegt Starptautiskajai Krimināltiesai, apsūdzot Krieviju tīšā bada izraisīšanā kara laikā pret Ukrainu, vēsta britu laikraksts "The Guardian". Ukrainas prokurori šobrīd sadarbojas ar juristu biroju "Global Rights Compliance" ar mērķi dokumentēt gadījumus, kuros Krievijas iebrucēji badu izmantojuši kā kara ieroci. Proti, tiek vākti pierādījumi, lai Starptautiskajai Krimināltiesai nodotu lietu, uz kuras pamata varētu izvirzīt apsūdzības Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Romas pāvests Francisks nācis klajā ar jaunu paziņojumu par karu Ukrainā - viņš ir pārliecināts, ka tieši ieroču tirgotāji ir ieinteresēti asiņainā konflikta turpināšanā, ziņo Reuters. Avests norāda, ka, viņaprāt, intereses šajā karā ir saistītas ne tikai ar Ukrainas un Krievijas problēmu, bet arī ar ieroču tirdzniecību. Pāvests arī norāda, ka dažas valstis "spēlējas" ar Ukrainu, vispirms nodrošinot ieročus un pēc tam atsakoties no savām saistībām. Vatikāna pārstāvis Mateo Bruni pēc tam sniedza paskaidrojumu par Franciska vārdiem. Viņš sacīja, ka pāvests nepauž nostāju par to, vai valstīm būtu jāturpina sūtīt ieročus uz Ukrainu, vai arī jāpārtrauc to sūtīšana. Tās bijušas pārdomas par ieroču industrijas sekām.

Turpinām ziņas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas organizētu iepirkumu iesaistīta vēl viena persona, aģentūrai LETA apstiprināja KNAB. Pagājušā gada nogalē KNAB paziņoja, ka lietā ir desmit personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Tagad LETA noskaidroja, ka izmeklēšanas gaitā vēl vienai personai ir tiesības uz aizstāvību, taču netiek atklāts, vai tā ir amatpersona vai privātpersona. KNAB šajā kriminālprocesā aizvien veic pirmstiesas izmeklēšanu. 

Jau ziņots, ka kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB aģentūru LETA iepriekš informēja, ka 2022.gada 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu. KNAB toreiz veica procesuālās darbības arī Jēkabpils novada Salā reģistrētā informācijas tehnoloģiju uzņēmumā "SOAAR", kas pēdējos gados uzvarējis apjomīgos CVK un citu valsts iestāžu iepirkumos. Kriminālprocesā figurē uzņēmums un tā valdes loceklis.

Finanšu ministrija rosina nākamajā gadā celt akcīzes nodokli tabakai un alkoholam, kā arī ieviest obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu bankām 20% apjomā no iepriekšējā gada peļņas. Tas ir paredzēts ziņojumā par nodokļu politikas pamatnostādnēm turpmākajiem trīs gadiem, ar ko rīt, 26. septembrī, tiks iepazīstināta valdība. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens  uzsvēris, ka nākamajā gadā būtiskas nodokļu izmaiņas nenotiks, jo to nepieļauj pašreizējā situācija ekonomikā.

Un vēl

Meteorologs Toms Bricis sociālajā tīklā Facebook dalās ar ziemīgu foto,atklājot, ka Somijā un Zviedrijā jau sākusies ziema. Vai tas nozīmē, ka sniegs drīzumā iespējams arī Latvijā? Pēc Briča teiktā, tuvākajā laikā sniegs Latvijā  nav gaidāms. Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei, lielā daļas Latvijas septembra nogalē un oktobra sākumā turpināsies vasarīgi silts laiks.

Atstājiet komentāru