Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 12.jūlijā
- 12 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Čakša pieņem pedagogu arodbiedrības izlīgumu; Izdota atmiņu grāmata par Andreja Upīša memoriālo muzeju ; un Asinsdonoru centrs aicina atsaukties donorus.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pieņēmusi pedagogu arodbiedrības piedāvāto izlīgumu un plāno līdz augusta vidum vienoties par pedagogu prasību izpildi saistībā ar algu celšanu un slodžu sabalansēšanu. Plānots, ka līdz augusta sākumam arodbiedrība iesūtīs savus priekšlikumus par vienošanās dokumentā iekļaujamajiem punktiem, ko no savas puses papildinās Izglītības ministrija. Pēc tam, kad būs izvērtēti visu punktu izpildei nepieciešamie laika un finanšu resursi, tad arodbiedrības un ministrijas vienošanos varēs uzskatīt par noslēgtu.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā šogad veikta Latvijā simtā nieres transplantācija no dzīva donora, un tā bija viena no pirmajām nieres ziedošanas operācijām, kas veikta laparoskopiski. Slimnīcā notikušas trīs dzīvo donoru laparoskopiskas nefrektomijas jeb minimāli invazīvas nieres izņemšanas operācijas un visas bijušas veiksmīgas. Nākamā šāda transplantācija ir ieplānota jūlija otrajā pusē, kad mamma ziedos nieri savam dēlam. Nieru transplantācija ir iespējama no dzīviem un no mirušiem donoriem, tomēr ieguvumi nieres transplantācijai no dzīva donora ir krietni lielāki. Patlaban Latvijā nieres gaidīšanās saraktā ir aptuveni 60 pacienti.
Eiropas Komisija bloka 27 dalībvalstīm kopumā piešķirs 330 miljonus eiro lauksaimnieku atbalstam, tajā skaitā Latvijai atvēlēti nepilni 6,8 miljoni eiro, vienojušās Eiropas Savienības dalībvalstis. Latvijas Zemkopības ministrija izvērtēs iespēju piešķirt papildu finansējumu arī no valsts budžeta. Latvija sākotnēji Eiropas Komisijai norādījusi, ka krīzes skartajam piena lopkopības sektoram nepieciešami 11 miljoni eiro, taču zemkopības ministrs Didzis Šmits uzsvēra, ka, vērtējot pēc tiešmaksājumu apjoma, esam saņēmuši proporcionāli lielāko finansējumu – 6,8 miljonus eiro. Tas, salīdzinot ar citām valstīm un vērtējot arī pēc lauksaimniecības rezerves fonda iespējām, Latvijai ir ļoti labvēlīgs lēmums, norāda ministrs.
Eiropas Savienība aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu savu rūpniecisko un tehnoloģisko atkarību no Ķīnas. Tāpēc ES padziļina sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem. Viena no tādām ir Japāna, ar ko bloks vēlas ciešāk sadarboties mikroshēmu un pusvadītāju jomā. Šonedēļ Briselē ieradīsies Japānas premjerministrs Fumio Kišida, lai ar ES līderiem apspriestu stratēģiskās sadarbības iespējas. Savukārt pagājušajā nedēļā Japānu apmeklēja ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, lai tiktos ar Japānas ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministru Jasutoši Nišimuru. Amatpersonas parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz izstrādāt informācijas apmaiņas mehānismu, lai novērstu iespējamu mikroshēmu un pusvadītāju piegādes pārrāvumu. Amatpersonas uzsver, ka Eiropas un Japānas vēlme samazināt ekonomisko atkarību no Ķīnas nenozīmē pilnīgu atteikšanos no sadarbības ar šo lielvalsti.
Francija nolēmusi nodot Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes, NATO samita laikā Viļņā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Raķetes "Scalp", kuras plānots nodot Ukrainai, ir britu raķetes "Storm Shadow" analogs, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC. Lielbritānija solīja piegādāt šīs raķetes Ukrainai jau pavasarī. "Storm Shadow" ir spārnotās raķetes, ko kopīgi izstrādājusi Apvienotā Karaliste un Francija, tās var palaist tikai no gaisa. Franču raķetes "Scalp" var palaist arī no kuģiem un zemūdenēm.
Turpinām ziņas
Andreja Upīša memoriālajā muzejā ceturtdien 13. jūlijā tiks atvērta muzeja pirmās direktores Margaritas Miglānes atmiņu grāmata « Loma mūža vidū ». Grāmatas sastādītājs un komentāru autors ir Latvijas Muzeju biedrības Balvas par Mūža ieguldījumu laureāts filoloģijas doktors Jānis Garjāns. Grāmata ir jaunākais izdevums « Muzeoloģijas bibliotēkā » – Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības izdotajā sērijā, kuras uzdevums ir rosināt Latvijas muzeju darbiniekus domāt par sava darba jēgu un muzeja kā sociālas institūcijas sūtību.
Latvijas vides nevalstiskās organizācijas aicina Eiropas Parlamenta Latvijas deputātus šodien notiekošajā plenārsēdē atbalstīt Dabas atjaunošanas regulu. Tā ir guvusi atbalstu Eiroparlamentā, jo par to 21.jūnijā nobalsoja pārliecinošs vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu vides ministru, tādējādi paužot konceptuālu atbalstu šim likumprojektam. Dabas atjaunošanas regulā ir skaidras atsauces uz citiem ES vides normatīvajiem aktiem. Tajā ietvertie mērķi papildina Biotopu direktīvā, Putnu direktīvā, Ūdeņu struktūrdirektīvā un citos ES likumdošanas aktos iekļautos mērķus. Dabas fonds uzskata, ka regula būs labs instruments šo mērķu reālai sasniegšanai, piemēram, Biotopu direktīva nosaka par pienākumu dalībvalstīm uzturēt labu ES aizsargājamo biotopu aizsardzības stāvokli, tomēr no visiem Latvijā sastopamajiem ES nozīmes biotopiem labvēlīgā stāvoklī ir tikai 10% biotopu, kamēr 83% biotopu ir nelabvēlīgā stāvoklī. Skaidri redzams, ka nepieciešama daudz apņēmīgāka rīcība reālai šo mērķu izpildei, uzsver Latvijas vides organizācijas.
Un vēl
Pašlaik slimnīcās akūti trūkst B+ asins grupas asinis, informē Valsts asinsdonoru centrs. Tiek aicināti atsaukties arī visu citu grupu asinsdonori. Centrs donorus gaida visās pastāvīgajās ziedošanas vietās Latvijā. Savukārt Jēkabpilī donoru dienas norisināsies 17. un 31. jūlijā. Tās noritēs no pulksten deviņiem rītā līdz vieniem dienā Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikas ēkas 1.stāvā, ieeja no tirdzniecības centra “Sedumi” puses. Donoram līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam - pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkurai citai personu identificējošai apliecība -, kas satur personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto. Bez personu apliecinoša dokumenta donorus nepieņem. Lai saņemtu kompensāciju, ir nepieciešams bankas konta numurs.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Jūnijā bijis pēdējos 30 gados straujākais cenu samazinājums mēnešu griezumā; Aizkraukles novadā atklāts Sarkanā krusta sociālās aprūpes centrs ; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē ?
Šogad cenas jūnijā samazinājušās ļoti strauji, sasniedzot straujāko cenu kritumu mēneša laikā kopš 1993.gada augusta, norāda Ekonomikas ministrijas Analītiskais dienests. Straujo cenu samazinājumu ietekmēja cenu kritums energoresursiem, bet pārtikai cenas praktiski saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 1,4%. Precēm tas samazinājās par 2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,5%. Lielākā samazinošā ietekme jūnijā bija cenu kritumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 1,1 procentpunktu. Cenas samazinājās visiem galvenajiem energoresursu veidiem, bet lielākā ietekme bija cenu kritumam siltumenerģijai - par 14,2%, ko galvenokārt noteica siltumenerģijas tarifu samazināšana Rīgā. Tiek prognozēts, ka arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē.
Nesamazinoties to autovadītāju skaitam, kas pie stūres sēžas reibumā, situācijas uzlabošanai Latvijā varētu būt lietderīgi apsvērt ieviest atbildību arī dzērājšoferu vadīto automašīnu pasažieriem. Lai mazinātu gadījumus, kad autovadītāji pie stūres sēstas alkohola reibumā, tiek rosināts Latvijā ņemt piemēru no skandināvu valstīm, kad līdzatbildīgs par auto vadīšanu reibumā ir arī pasažieris. Tātad, ja pieķer autovadītāju ar konkrētu promiļu lielumu un skaidri redzams, ka viņš atrodas dzērumā, šādā gadījumā tiek sodīts arī pasažieris, jo viņš ir pieļāvis šo noziegumu.
Jau ziņots, ka pērn novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Tāpat kriminālatbildība paredzēta par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu ietekmē. Likums arī paredz, ka tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes. No pagājušā gada 25.novembra līdz šī gada 3.jūlijam pieķerti 648 autovadītāji, kuri pie stūres sēdušies reibumā virs 1,5 promilēm. Narkotiku reibumā pieķerti 75 autovadītāji. Šajā laikā konfiscēti 509 transportlīdzekļus.
Centrālajā laboratorijā pirmajā pusgadā izmeklētas jau 2 tūkstoši 268 ērces, kas ir piegādātas laboratorijā no visas Latvijas. Divās pēcsvētku dienās pēc Jāņiem vien izmeklēšanai filiālēs visā Latvijā bija atgādātas 316 ērces, divām atrasts ērču encefalīta vīrusa RNS, bet 145 kāds cits ērču pārnēsāto infekcijas slimību ierosinātājs – 88 gadījumos tika noteikta borelioze, kas nozīmē ka cilvēkam var attīstīties laimboreliozes slimība. Paraugu ņemšanas filiāļu darbiniekiem ērces visbiežāk jānoņem nedēļas nogalēs, un pārsvarā pēc palīdzības vēršas cilvēki gadījumos, ja nepieciešams ērci noņemt bērnam vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem āda vairs nav tik elastīga un ērci izņemt ir īpaši grūti.
Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai šoruden gaidāmajās Polijas parlamenta vēlēšanās piedalītos īpaša starptautisko novērotāju misija. Otrdien atbalstītajā rezolūcijā deputāti izsaka bažas par demokrātijas stāvokli Polijā, ņemot vērā nesen pieņemtās izmaiņas vēlēšanu likumos, kā arī tā dēvētās izmeklēšanas komisijas izveide, kas pēta Krievijas ietekmi. Pēc deputātu domām, izmaiņas varētu ierobežot brīvu un godīgu vēlēšanu norisi. Vairums Eiropas Parlamenta deputātu pauž satraukumu par to, vai gaidāmās Polijas parlamenta vēlēšanas notiks saskaņā ar vispārpieņemtiem Eiropas standartiem.
NATO dalībvalstu līderi vakar Viļņā vienojušies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties aliansei, kad tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi. Organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs informē, ka līderi vienojušies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties NATO, kad sabiedrotie piekritīs un tiks izpildīti priekšnoteikumi. Kā ziņots, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pārmeta NATO nenoteiktību un vājumu, uzsverot, ka atteikšanās piedāvāt Kijivai konkrētu ceļu uz pievienošanai aliansei, tikai veicina Krievijas agresiju.
Turpinām ziņas
Šodien pulksten 17.30 Biržu tautas namā notiks tikšanās ar Biržu ciema iedzīvotājiem, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar iedzīvotāju vēstuli Jēkabpils novada pašvaldībai, kurā tie lūguši palīdzēt atrisināt problēmas ar smakām, kas Biržu ciemā rodas SIA "Miķelāni bekons" darbības rezultātā. Sarunās piedalīsies "Miķelāni bekons" pārstāvji, kā arī Jēkabpils novada pašvaldības vadība un speciālisti. Šodienas sapulcē iedzīvotājiem plānots izskaidrot notikušā cēloņus un uzņēmums ir gatavs veikt nepieciešamos pasākumus, lai līdz nākamajai reizei rudenī palīdzētu vietējiem zemniekiem sekmīgāk saplānot vircas izvešanu pa lauku blokiem, radot pēc iespējas mazāku diskomfortu vietējiem iedzīvotājiem.
Aizkraukles novadā, bijušā Vecbebru tehnikuma dienesta viesnīcas ēkā, atklāts Latvijas Sarkanā krusta sociālās aprūpes centrs "Vecbebri". Centrā vienvietīgās un divvietīgās istabās pašlaik uzturas 45 klienti vecumā no 36 līdz 97 gadiem, lielākoties seniori ar īpašām vajadzībām - kustību, redzes, dzirdes un citiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī ar garīga rakstura problēmām. Lielākā daļa klientu ir no Aizkraukles un Ogres novadiem, bet iemītnieku vidū ir arī seniori no Rīgas un Ropažiem. Katrām divām istabām ir viens sanitārais mezgls ar drošības pogu, telpas ir pielāgotas un pietiekami plašas, lai tajās varētu brīvi piekļūt gultai un novietot dažādas palīgierīces, kā ratiņkrēslus un staiguļus. Pašlaik centrā trijās maiņās strādā 19 darbinieki, reizi nedēļā tiek nodrošināti fizioterapeita un psihiatra pakalpojumi, divas reizes nedēļā strādā ergoterapeits. Pavisam centrā var uzņemt vairāk nekā 100 klientu.
Teju pēc 40 gadu pārtraukuma Latvijā ir konstatēts ligzdojošu mājas apogu pāris, kas pašlaik jaunatklātajā ligzdvietā Zemgalē jau aprūpē savus pēcnācējus. Latvijas ornitoloģisko novērojumu vēsturē šis ir īpaši retais mājas apoga novērojums, kas veikts putnu uzskaišu laikā, apzinot ligzdojošo putnu izplatību Latvijā. Mājas apogu 7.jūlija naktī Zemgalē konstatēja ornitologu biedrības darbiniece Tatjana Ignatoviča, kura bija devusies naktsputnu uzskaitē, cerot saklausīt griezes un paipalas, kā arī vienlaikus meklējot citas īpaši aizsargājamās sugas, lai papildinātu datus par to izplatību Latvijā. Uzzinot par iespējamo mājas apogu novērojumu, pārliecināties par Latvijā reto ligzdotāju 8.jūlijā devās ornitologs Edgars Smislovs, kurš dokumentāli fiksēja mājas apoga ligzdvietu, secinot, ka mājas apogu pāris tajā jau aprūpē savus mazuļus.
Un vēl
Tuvākajās dienās Latvijā gaidāms silts laiks un vietām īslaicīgi līs, svētdien kļūs karstāk, liecina jaunākās laika prognozes. Šīs nedēļas otrajā pusē pastiprināsies sausums un ugunsbīstamība, jo tikai vietām gaidāms īslaicīgs lietus. Atbilstoši pašreizējām prognozēm plašākas lietusgāzes iespējamas svētdienas vakarā un pirmdien, kad no rietumiem gaidāma aukstās atmosfēras frontes ierašanās. Maksimālā gaisa temperatūra būs +20..+27 grādi, bet svētdien iespējama temperatūras paaugstināšanās līdz +28..+33 grādiem.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotajiem datiem jūlija pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra valstī bija 0,4 grādus zemāka par normu. Netika pārspēts neviens temperatūras rekords, savukārt mēneša otrās dekādes sākumā laboti četri aukstuma rekordi - 11.jūlija naktī minimālās temperatūras rekords pārspēts Alūksnē, Dagdā un Madonā, bet pagājušajā naktī Bauskā ar +6,9 grādiem sasniegts jauns 12.jūlija aukstuma rekords. Lai gan vietām Kurzemē un Vidzemē nokrišņu daudzums jūlija sākumā pārsniedza normu, valstī vidēji tas bija 17% zem normas. Lielākais sausums turpinās Latgalē un Sēlijā, arī vietām Vidzemes austrumu un Kurzemes ziemeļu daļā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā nemazinās bezdarba līmenis; Jēkabpilī atrastai mirušai lapsai laboratoriski apstiprināta putnu gripa; un Ģeologi vēlas mainīt vēsturi.
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūnija beigās bija 5,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, tas ir tāds pats kā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 4,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā – 11,2%, kas ir kritums par 0,3%. Kurzemē jūnijā reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,1% – līdz 5,5%, Vidzemē saglabājies nemainīgs 5,4% apmērā, bet Zemgalē audzis par 0,1% – līdz 5,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Rīgā, Esplanādē šodien atklāj Prado muzeja lielformāta gleznu reprodukciju izstādi. Atklāšanā piedalās arī Prado muzeja direktors Migels Falomirs Fauss. Pasaulslavenais muzejs šādas izstādes dažādās valstīs īsteno kopš 2015. gada, to mērķis ir – padarīt sabiedrībai pieejamākas klasiskās mākslas vērtības. Uz Rīgu gleznu reprodukcijas atvestas no Igaunijas, kur tās pagājušajā gadā tika eksponētas Kadriorgas parkā. Rīgā būs skatāma 50 darbu izlase, ko gleznojuši tādi lielmeistari kā Velaskess, Goija, El Greko, Ticiāns, Rubenss, Boss, Rembrants un citi, lielāko uzsvaru liekot uz Spānijas glezniecību, kas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl nav tik labi pazīstama.
Lai gan Viļņā notiekošā NATO samita laikā nav izdevies panākt vienošanos par skaidru ceļa karti Ukrainas uzņemšanai aliansē, Latvija "nenolaidīs rokas" un turpinās darīt visu, lai nākotnē tas notiktu, intervijā TV3 sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš atgādināja, ka jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kad sākotnēji vienošanās par ieroču vai munīcijas piegādēm Ukrainai šķiet neiespējama, bet beigās neatlaidīga un uzstājīga darba rezultātā tomēr tiek pieņemti Ukrainai labvēlīgi lēmumi. Tas var prasīt laiku un pat publiskus skandālus, bet Latvija darīs visu, lai panāktu maksimālu atbalstu Ukrainai, apliecināja Rinkēvičs. Prezidents atzina, ka NATO lielvalstis uz Baltijas valstīm varbūt ir "uzmetušas lūpu" un prasa, kāpēc Latvija ir tik skaļa šajā jautājumā, bet mēs turpināsim būt skaļi, lai panāktu atbalstu Ukrainai.
Kā ziņots, NATO dalībvalstu līderi otrdien Viļņā vienojušies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties aliansei, kad tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka dalībvalstu līderi atkārtoti apstiprināja, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, un vienojās atteikties no prasības pēc dalības rīcības plāna.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ierodoties uz NATO samita sēdi Viļņā, šodien pieprasījis drošības garantijas, kamēr Kijiva nav pievienojusies aliansei. Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka G7 grupas valstis - ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija - gatavojot ilgtermiņa drošības garantijas Ukrainai. Zelenskis uzsvēra, ka vēlas, lai pret Ukrainu izturētos tāpat kā pret visām pārējām valstīm, kas ir jau NATO locekles, un pauda cerību, ka Kijiva tiks uzaicināta iestāties NATO, "kad drošības pasākumi to ļaus".
Turpinām ziņas
Jēkabpilī atrastai mirušai lapsai laboratoriski apstiprināta putnu gripa. Tādējādi patlaban Latvijā konstatēti divi gadījumi, kad ar putnu gripu saslimuši un miruši zīdītāji - Daugavpilī un Jēkabpilī. Savukārt, kā norāda Pārtikas un veterinārais dienests, Polijā putnu gripa ir konstatēta divdesmit četriem mirušiem kaķiem.
Ņemot vērā augstos saslimšanas rādītājus savvaļas putnu populācijā Latvijā, kā arī gadījumus, kad putnu gripa konstatēta arī zīdītājiem, PVD aicina mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekus uzraudzīt savus mājdzīvniekus un nepieļaut to tuvošanos mirušiem savvaļas putniem. Vienlaikus, ja nav pārliecības par sava dzīvnieka gaitām un mājdzīvnieks izskatās nevesels, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta. Tāpat, ņemot vērā, ka ar putnu gripu var saslimt arī cilvēks, vedot dzīvnieku pie veterinārārsta, drošības nolūkos dienests iesaka izmantot personīgos aizsarglīdzekļus - gumijas cimdus un aizsargmasku.
PVD atgādina, ka putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Zīdītāji, visbiežāk - savvaļas plēsēji ar putnu gripu var inficēties caur elpceļiem un apēdot inficētus putnus. Iespējamās pazīmes ir drudzis, letarģija, aizdusa, konjunktivīts un ātra nāve. Ir novērotas arī neiroloģiskas pazīmes, tajā skaitā riņķošana, neorganizētas, neveiklas kustības un koordinācijas traucējumi.
Šodien pie Ainažu mola sākās kampaņas "Mana jūra" organizētā ekspedīcija, kuras laikā tradicionāli tiks vērtēts pludmaļu piesāņojums. Kā ik gadu, ekspedīcijas mērķis ir pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību jūras piesārņojošo atkritumu problemātikai un rosināt iedzīvotājus, pašvaldības, un uzņēmējus kopīgiem centieniem un praktiskai rīcībai piekrastes un Baltijas jūras aizsardzībā. Ekspedīcijas vadītāja Agate Albekeite uzsver, ka ekspedīcijā tās dalībnieki var iepazīt Latvijas piekrasti, uzzināt vairāk par jūras piesārņojošiem atkritumiem un to monitoringa metodēm, padarīt piekrasti tīrāku. Ekspedīcijas laikā, līdztekus ierastajiem izpētes darbiem jūras piesārņojošo atkritumu situācijas noskaidrošanā, daudzveidīgās papildus aktivitātēs būs arī iespēja izzināt piekrasti un jūru, tiekoties nodarbībās un kopīgās aktivitātēs ar dabas ekspertiem, zinātniekiem un aktīvistiem.
Un vēl
Ģeologi ierosinājuši atzīt, ka 1950.gadā sākusies jauna ģeoloģiskā epoha - Antropocēns jeb Cilvēka laikmets. Ģeologi Zemes vēsturi iedala dažādos laikmetos un šobrīd tiek uzskatīts, ka mēs dzīvojam Fanerozoja eona Kainozoja ēras Kvartāra perioda Holocēna epohā jeb Pēcledus laikmetā, kas sācies pirms nepilniem 12 tūkstoši gadiem pēc pēdēja lielā leduslaikmeta. Taču eksperti uzskata, ka Zemes vēsturē faktiski sācies jauns laikmets, kam nepieciešams cits nosaukums, jo cilvēce ar siltumnīcefekta gāzu izmešiem un ekosistēmu iznīcināšanu planētu ir fundamentāli mainījusi. Antropocēna darba grupa vakar paziņoja, ka par atskaites punktu jaunā laikmeta sākumam ņemami nogulumieži kādā nelielā ezerā Kanādā, un konkrēti to slānis, kas radies 1950.gadā. Eksperti par Cilvēka laikmeta sākuma marķieri izvēlējušies radioaktīvos nosēdumus, kurus Kanādas esera nogulumiežos atstājuši kodolieroču izmēģinājumi pēc Otrā pasaules kara. Taču, lai jaunās ģeoloģiskās epohas sākums kļūtu par vispāratzītu, to vēl jāapstiprina trīs ģeologu augstāko forumu balsojumos.